Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

Izmaiņa ar Domes 2009.gada 03.decembra 933.lēmumu
Spēkā esošā redakcija
2008.gada 21.augustāNr.756

protokols Nr.29, 35. punkts

Par iespēju turpināt būvniecību zemesgabalā ar kadastra
numuru 1300 009 5604 Jūrmalā, Lienes ielā 28-2

Jūrmalas pilsētas domes arhitektūras un plānošanas pārvalde (turpmāk tekstā - Arhitektūras un plānošanas pārvalde) 1999.gada 7.maija vēstulē Nr.17‑ 215 informēja Jūrmalas pilsētas Būvinspekciju (turpmāk tekstā- Būvinspekcija), ka Jūrmalā, Lienes ielā 28 lit.2 uzbūvēta garāža ar atkāpēm no pilsētas galvenā arhitekta 1997.gada 16.oktobrī saskaņotā projekta Nr.359, izmainot jumta slīpumu, pasūtītājs J.G., saskaņā ar 2000.gada 11.jūlija Dāvinājuma līgumu, īpašuma tiesības reģistrētas Ž.G., (turpmāk tekstā- Būvniecības pasūtītāja).

Garāžas projekts tika izstrādāts uz topogrāfiskā plāna pamatnes M 1:500, neuznesot visas pazemes komunikācijas un 1998.gadā atklājās, ka uzceltā garāža atrodas uz ūdensvada un elektrokabeļu trases. Garāžas būvniecība veikta nesaņemot ne rakšanas darbu atļauju, ne būvatļauju.

Arhitektūras un plānošanas pārvalde saņēma Jūrmalas Ūdensvada un kanalizācijas uzņēmuma 1999.gada 3.jūnija vēstuli Nr.01-19/11, ka esošais pagalma ūdensvads, uz kura uzcelta garāža Lienes ielā 28-2, jāpārnes ārpus būves vai jāuzbūvē ieprojektētais ūdensvada izvads J.Pliekšāna ielā no Lienes ielas puses ar esošā ūdensvada pievienošanu tam. Kā pagaidu risinājums iespējams esošā ūdensvada pievada zem garāžas nomaiņa pret jaunu cauruļvadu, ieliekot to čaulā, kuras garums pārsniedz garāžas garumu par 1,5 m katrā virzienā.

Būvinspekcija 1999.gada 9.jūlijā Būvniecības pasūtītājai sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, par to, ka garāžas Lienes ielā 28-2 būvniecības laikā ir veikta atkāpe no 16.10.1997. saskaņotā projekta Nr.359. Izmainīta jumta konstrukcija, garāžai palielināts apbūves laukums par 5 m2 un garāža izvietota uz zemesgabala robežas ar brandmūri.

Būvniecības pasūtītāja paskaidro, ka ņemot vērā to, ka garāža bija steidzīgi jāpārvieto no zemesgabala Lienes ielā 26 teritorijas, tika nojaukts garāžas gals un, vienojoties ar zemesgabala Lienes ielā 26 īpašnieku, pārējā daļa atstāta uz zemesgabala robežas. Steigas dēļ uzlikts pagaidu jumts, kurš tiks pārbūvēts izstrādājot ēkas Lienes ielā 28 lit.2 pārbūves projektu, kurš ir sagatavots skiču stadijā.

Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībās, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta piektajā daļā ir noteikts arī tas, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:

1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;

2) lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Ņemot vērā augstāk norādīto, ir secināms, ka pašvaldībai ir jāpieņem lēmums būvinspektora konstatētās patvaļīgās būvniecības lietā, konkrētajā gadījumā tā ir garāžas (būves ar kadastra Nr.1300 009 5604 003) rekonstrukcija ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta un bez būvatļaujas.

Jūrmalas pilsētas domes būvvalde (turpmāk tekstā – Būvvalde) saņēma Būvniecības pasūtītājas paskaidrojumus un iesniegumus ar lūgumiem pagarināt projekta skaņošanas termiņu sakarā ar ilglaicīgiem komandējumiem darba jautājumos.

Jūrmalas pilsētas dome un Būvvalde saņēma būvniecības pasūtītājas Ž. G. 2008.gada 15.jūlija iesniegumu, kurā lūgts izskatīt iespēju turpināt būvniecību, savu prasību pamatojot ar sekojošiem argumentiem:

Pirmkārt, Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2000.gada 25.maijā akceptēja būvprojektu Nr.176 „Dzīvojamās ēkas pārbūve Lienes ielā 28 lit.2, Jūrmalā”.

Otrkārt, Būvniecības likumdošanas nepārzināšanas dēļ būvdarbi objektā uzsākti bez būvatļaujas noformēšanas. Konkrētajā gadījumā uzsākta garāžas (būve Nr.003) rekonstrukcijas darbi un būvprojekta Nr.176 derīguma termiņš ir beidzies.

Treškārt, Būvniecības pasūtītāja saņēma Būvvaldes norādījumus atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atkārtoti akceptēt būvprojektu un saņemt būvatļauju.

Ceturtkārt, ņemot vērā Būvvaldes norādījumus, darbi objektā tika pārtraukti un Būvniecības pasūtītāja ir gatava veikt nepieciešamās darbības būvprojekta sakārtošanā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tas ir, izstrādāt, saskaņot un Būvvaldē akceptēt būvprojektu un saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemesgabalā Lienes ielā 28, Jūrmalā un tātad piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Būvniecības likuma 30.panta piektā daļa nosaka, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus var pieņemt vai nu lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai vai arī lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu. Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei administratīvais lēmums ir jāizdod.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Piemērojamā tiesību norma dod iestādei arī rīcības brīvību, lemjot par administratīvā akta satura izvēli, konkrētajā gadījumā izdot lēmumu par iespēju turpināt būvniecību vai arī lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu. Rīcības brīvība ir likumdošanas līdzeklis, kuru piemērojot tiek panākts augstāks taisnīguma līmenis individuālajā gadījumā un iestāde savu rīcības brīvību var izmantot tikai šai nolūkā.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Izvērtējot lietas materiālus un administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus Jūrmalas pilsētas dome konstatēja sekojošo.

Būvniecības likuma 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un minētā panta otrajā daļā noteikts, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

Konkrētajā gadījumā Būvniecības pasūtītāja ir zemesgabala Lienes ielā 28, Jūrmalā kopīpašniece Ž.G. Ar otru zemesgabala kopīpašnieku 1999.gada 9.septembrī noslēgts līgums par kopīpašumā esošā zemes gabala lietošanas kārtību, kur 3.punktā ir noteikts, ka „līgumslēdzēji katra lietošanā, valdījumā un apsaimniekošanā nodotajā zemesgabalā var veikt celtniecības darbus un celt būves, ja tās atbilst pilsētas apbūves noteikumiem, bez katras puses piekrišanas”.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.19, zemesgabals Lienes ielā 28 atrodas Jaukta darījumu, atpūtas un dzīvojamā rajonā (J). Tātad uzsāktā būvniecība atbilst teritorijas plānojumam.

Būvvaldē saņemti zemesgabala otras kopīpašnieces iesniegumi ar lūgumu izskatīt jautājumu par patvaļīgo garāžas būvniecību Lienes ielā 28-2 un garāžas novietni uz pilsētas komunikācijām (ūdensvada un elektrotīkliem).

No iepriekš minētā ir secināms, ka būvniecības procesa ierosinātāja - zemesgabala Lienes ielā 28-2, Jūrmalā īpašniece Ž.G. ir uzsākusi būvniecības procesu, bet, ņemot vērā būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību un dotos norādījumus par būvdarbu pārtraukšanu, par būvniecības turpināšanas iespējām ir jālemj Jūrmalas pilsētas domei. Tātad, lai Būvniecības pasūtītāja varētu turpināt būvniecību atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jāveic sekojošas procesuālās darbības: pirmkārt, jāpieņem domes lēmums par atļauju turpināt būvniecību; otrkārt, Būvvaldē jāakceptē projekts būvniecības turpināšanai Jūrmalā, Lienes ielā 28-2, treškārt, Būvvaldē jāsaņem būvatļauja būvdarbu turpināšanai.

Ņemot vērā to, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums, pieņemot lēmumu ir nepieciešams izvērtēt kāds būtu iespējamais sabiedrības ieguvums, ja tiktu pieņemts lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir būves (garāžas) ar kadastra Nr.1300 009 5604 003 atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, tādejādi ierobežojot Būvniecības pasūtītājas tiesības turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir ēkas atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, būtiski tiktu ierobežotas Būvniecības pasūtītājas tiesības turpināt būvniecību un patvaļīgi uzbūvētās būves daļas nojaukšana un pārbūvēšana iepriekšējā stāvoklī šajā gadījumā nebūtu lietderīga tamdēļ, ka tas radītu finansiālus zaudējumus Būvniecības pasūtītājai, tas ir, tiktu nojaukta patvaļīgi uzbūvētā būves daļa, kuru pēc būvatļaujas saņemšanas Būvniecības pasūtītāja atkal būvētu no jauna, kā arī sabiedrība no šī procesa neiegūtu nekādu labumu, tieši otrādi, būvniecības process tiktu pagarināts un papildus tiktu izlietoti gan cilvēku, gan enerģētiskie, gan ekoloģiskie resursi un radīti lieki būvniecības atkritumi.

Šajā jautājumā jāņem vērā arī tas, ka garāžas daļa sākotnēji bija izvietota uz zemesgabala Lienes ielā 26 un tā bija steidzami jāpārvieto zemesgabala Lienes ielā 28 robežās un būvapjoma atkāpes no būvvaldē akceptētā būvprojekta radušās steigā veicot garāžas pārvietošanas darbus. Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2000.gada 25.maijā akceptēja būvprojektu Nr.176 „Dzīvojamās ēkas pārbūve Lienes ielā 28 lit.2, Jūrmalā” un būvprojekta derīguma termiņš ir beidzies, jo Būvniecības pasūtītāja būvniecības likumdošanas nepārzināšanas dēļ neizņēma būvatļauju. Šobrīd Būvniecības pasūtītāja ir gatava veikt nepieciešamās darbības būvprojekta sakārtošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tas ir, izstrādāt, saskaņot un Būvvaldē atkārtoti akceptēt būvprojektu un saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai.

Izvērtējot lietas faktiskos materiālus konkrētajā lietā un uzklausot ierosinātās administratīvās lietas procesa dalībnieku viedokli un argumentus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka nav konstatējams tāds nozīmīgs sabiedrības labums, kura dēļ būtu aizliedzama plānotā būvniecības turpināšana Lienes ielā 28-2, un pieņemams lēmums par būvniecības radīto seku novēršanu. Tieši otrādi, atļaujot turpināt būvniecības procesu, sabiedrība iegūs sakārtotu vidi.

Tātad ir secināms, ka lēmuma pieņemšana par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu būtu pretrunā ar samērības principu.

Tātad no iepriekš minētā un konkrētās lietas materiālu un argumentu izvērtējuma ir secināms, ka Būvniecības pasūtītājai ir visi nosacījumi būvniecības procesa turpināšanai un nekustamā īpašuma Lienes ielā 28-2 sakārtošanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Pēc domes lēmuma pieņemšanas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 102. 105., 107., 110. un 111.punktā ir atzītas Būvniecības pasūtītājas tiesības būvprojektu iesniegt būvvaldē atkārtotai akceptēšanai un būvatļaujas saņemšanai.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta piektās daļas 1.punktu, Vispārīgo būvnoteikumu 102., 105., 107., 110. un 111.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

  1. Būvniecības pasūtītājai Ž.G. atļaut turpināt būvniecību un līdz 2009.gada 1.jūnijam izpildīt sekojošus nosacījumus būvniecības turpināšanai:Izmaiņa ar Domes 2009.gada 03.decembra 933.lēmumu

    1.1. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāt, saskaņot un Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēt būvprojektu būvniecības turpināšanai Lienes ielā 28-2, Jūrmalā;

    1.2. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai.

  2. Lēmuma izpildi kontrolēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram.

  3. Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6 viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Priekšsēdētājs

R.Munkevics