LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2009.gada 29.janvārī | Nr.14 |
Izdots saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma
22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu
I Vispārīgie noteikumi
1. Skolas nosaukums - Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola, tās juridiskā adrese: Rūpniecības iela 13, Jūrmala, LV 2016; tālrunis: 67739677, tālrunis/fakss:67739651, e-pasts: mezmalasvsk@edu.jurmala.lv.
2. Skolas dibinātājs - Jūrmalas pilsētas dome, tās juridiskā adrese: Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV-2015; tālrunis: 67093800, 67762504, e-pasts: pasts@jpd.gov.lv. Juridiskais statuss - pašvaldība.
3. Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola (turpmāk tekstā Skola) ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības pārziņā esoša vispārējās vidējās izglītības iestāde, kura piedāvā izglītību bērniem un pieaugušiem, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Civillikumu, Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām un šo nolikumu.
4. Skola ir juridiska persona, tai ir savi zīmogi, grāmatvedība, kontu rēķini bankā un sava simbolika.
II Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi
5. Skolas darbības mērķis ir:
5.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu, sekmējot izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām;
5.2. veidot izglītības vidi, kas nodrošinātu izglītojamo vispusīgu attīstību, atbilstoši valsts, skolas dibinātāja un vecāku prasībām.
6. Skolas darbības pamatvirziens ir:
6.1. izglītojoši audzinošais;
6.2. korekcijas attīstošais.
7. Skolas galvenie uzdevumi ir:
7.1. organizēt un nodrošināt izglītošanas procesu atbilstoši Izglītības likumam, Vispārējās izglītības likumam, valsts vispārējās pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu, šim nolikumam un citiem skolas iekšējiem normatīvajiem aktiem;
7.2. īstenot licencētās pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmas un radīt iespējas un apstākļus izglītojamiem iegūt atbilstošu izglītību;
7.3. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē,sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību un spēju uzņemties atbildību, attīstīt prasmes un veidot iemaņas izglītojamos darbam un dzīvei sabiedrībā, kā arī veidot pamatu turpināt izglītošanu (mūžizglītības koncepcija);
7.4. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
7.5. nodrošināt vispusīgu pedagogu, atbalsta personāla, izglītojamo vecāku un personu, kuru aizgādībā atrodas viņu bērni vai aizbildņu (turpmāk tekstā - vecākie), sadarbību izglītojamā attīstības dinamikas izaugsmē;
7.6. veidot izglītojamiem patstāvīgajai dzīvei nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu pamatu apguvi, ieaudzināt atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, savu tautu un valsti;
7.7. izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā sadarboties ar viņu vecākiem, personām, kas realizē vecāku varu, radiniekiem, valsts, pašvaldību un sabiedriskajām institūcijām;
7.8. racionāli izmantot finansu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
7.9. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.
III Izglītojamo uzņemšana un atskaitīšana no skolas
8. Izglītojamā izglītošana skolā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumā noteikto obligāto vecumu un skolas noteikto kārtību:
8.1. pirmsskolas izglītības programmu apgūšanai skola uzņem izglītojamos, kuri ir sasnieguši pilnu 5 (piecu) gadu vecumu;
8.2. pamatizglītības programmu apgūšanai skola uzņem izglītojamos, kam aprit 7(septiņi) gadi tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamais sāk pamatizglītības ieguvi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta atzinumu;
8.3. uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīga ikviena persona bez vecuma ierobežojuma, ja tā ieguvusi apliecību par pamatizglītību;
8.4. skola uzņemot izglītojamos 10.klasē, ar dibinātāja atļauju ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu, skola nav tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus.
9. Izglītojamā izglītošana skolā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumā noteikto obligāto vecumu:
9.1. pamatizglītības ieguvei 18 (astoņpadsmit) gadi obligātās pamatizglītības ieguvei. Ilgāka izglītojamā atstāšana skolā pieļaujama, lai izglītojamais varētu pabeigt pamatizglītības ieguvi, ņemot vērā viņa veselības stāvokli;
9.2. izglītojamā vecums izglītības ieguvei skolas vidusskolas posmā nav ierobežots.
10. Izglītojamie no Skolas tiek atskaitīti šādos gadījumos:
10.1. kad izglītojamais beidzot devīto klasi ir ieguvis pamatizglītību;
10.2. kad izglītojamais beidzot divpadsmito klasi ir ieguvis vidējo izglītību;
10.3. kadizglītojamais ir apguvis skolas realizēto izglītības programmu;
10.4. ja izglītojamais pārceļas uz citu izglītības vai audzināšanas iestādi un no tās tiek saņemta atbilstoši rakstiska informācija;
10.5. ja izglītojamais ar tiesas nolēmumu vai citas atbilstošas institūcijas lēmumu ir ievietots speciālā uzturēšanās vietā un no tās tiek saņemta atbilstoši rakstiska informācija;
10.6. ja pamatskolas posmā izglītojamais ir sasniedzis pilngadību 18 (astoņpadsmit) gadus un iesniedz skolā iesniegumu par viņa atskaitīšanu no skolas;
10.7. ja pamatskolas posmā izglītojamais ir sasniedzis 18 (astoņpadsmit) gadus un no viņa vecākiem vai personas, kas realizē vecāku varu (aizgādnība Latvijas Republikas Civillikuma izpratnē) tiek saņemts atbilstošs iesniegums;
10.8. ja pamatskolas posmā izglītojamais ir sasniedzis 18 (astoņpadsmit) gadus un tas regulāri neattaisnoti kavē mācību procesu neapmeklējot skolu, jo izglītošana skolā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumā noteikto obligāto vecumu pamatizglītības ieguvei 18 (astoņpadsmit) gadi obligātās pamatizglītības ieguvei;
10.9. no vidusskolas posma izglītojamo var izslēgt, ja viņš neattaisnoti kavē mācību procesu, viņa uzvedība neatbilst skolēnu iekšējas kārtības noteikumiem;
10.10. izglītojamo var atskaitīt no skolas uz vecāku vai personas, kas realizē vecāku varu, iesnieguma un pašvaldības vai Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma pamata;
10.11. ja izglītojamais kopā ar ģimeni izbrauc no valsts uz nenoteiktu laiku vai uz pastāvīgu dzīvi. Skolas atbildīgā persona (direktora vietnieks mācību darbā) noteiktajā kārtībā informē par to Jūrmalas pilsētas Izglītības nodaļu; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 44. nolikumu
10.12. ja izglītojamais ir miris.
11. Izglītojamā pārcelšana no vienas paralēlklases uz otru notiek saskaņā ar vecāku vai izglītojamā (ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu) iesniegumu un direktora rīkojumu. Izglītojamā pārcelšana no vienas izglītības programmas uz citu notiek, saskaņā ar vecāku vai izglītojamā (ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu) iesniegumu un direktora rīkojumu, pēc konsultēšanās ar izglītojamā pedagogiem.
12. Par atteikumu uzņemt bērnu piecgadīgo un sešgadīgo obligātās pirmsskolas izglītības sagatavošanas grupā un/vai obligātās pamatizglītības programmas apgūšanai direktors informē Jūrmalas pilsētas Izglītības nodaļu. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 44. nolikumu
IV Izglītības procesa organizācija
13. Izglītības procesa organizāciju skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas nolikums, Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumi.
14. Skola saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem organizē mācību procesu un īsteno izglītības programmas atbilstoši katra izglītojamā attīstības līmenim. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas, vispārējās pamatizglītības mazākumtautību programmu saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts. Vispārējās vidējās izglītības mazākumtautības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, ieteiktām mācību priekšmetu izglītības programmām, paraugprogrammām vai pēc skolas pedagogu izstrādātām programmām saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību normatīvajiem aktiem.
15. Audzināšanas process skolā tiek organizēts atbilstoši spēkā esošiem ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem pēc pedagogu izstrādātām vai Ministru kabineta ieteiktām audzināšanas darba un interešu izglītības programmām.
16. Skola nodrošina izglītojamiem šādu izglītību:
16.1. pirmsskolas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto izglītību;
16.2. vispārējo pamatizglītību;
16.3. vispārējo pedagoģiskās korekcijas pamatizglītību;
16.4. vispārējo vidējo vispārizglītojošā virziena izglītību;
16.5. vispārējo vidējo matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītību;
16.6. vispārējo vidējo vispārizglītojošā virziena vakara (maiņu) izglītību;
16.7. interešu izglītību pulciņos un audzināšanas nodarbībās palīdzot izglītojamiem attīstīt viņu spējas un iemaņas (1.12.klase);
16.8. izglītojamo mācību process pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai tiek realizēts arī mājas apmācībā, ja to pieprasa izglītojamā ģimenes ārsts, atbilstoši normatīvo aktu prasībām (1.12.klase).
17. Skola realizē šādas licenzētas un akreditētas izglītības programmas:
17.1. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma kods 00011121;
17.2. vispārējās pamatizglītības mazākumtautību programma kods 21011121 (3.modelis);
17.3. vispārējās pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību izglītības programma- kods 21011821(3.modelis);
17.4. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma - kods 31011021;
17.5. vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma kods 31013021(matemātika un datorzinības);
17.6. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā vakara (maiņu) virziena mazākumtautību programma- kods 31011022.
18. Pēc vecāku vai pašvaldības ierosinājuma Skola var izstrādāt citas izglītības programmas, atbilstoši Skolas iespējām. Izglītības programmas licenzē saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem.
19. Skola ir tiesīga izstrādāt interešu izglītības programmas, ko apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona. Ja šo programmu īstenošanai nepieciešams papildus finansējums, tad ir vajadzīga Dibinātāja piekrišana programmas finansiālajam nodrošinājumam.
20. Skolas mācību priekšmetu plāni tiek veidoti saskaņā ar Skolas izglītības programmām, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību priekšmetu un stundu paraugplāniem.
21. Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts krievu un latviešu valodā, saskaņā ar mācību priekšmetu un stundu plānu.
22. 1.-9.klašu izglītojamo dalījums pa apmācības līmeņiem notiek ievērojot katra izglītojamā pedagoģisko attīstību, pamatizglītības mērķu sasniegšanu.
23. Izglītojamajiem, kuriem mācību rezultātu sasniegšanai nepieciešams ilgāks laiks un lielāka palīdzība, nodrošinot izglītības ieguvi un pilnveidojot tās ieguves kvalitāti, veicot pedagoģisku darbu ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem, Skolā izveido pedagoģiskās korekcijas klases (grupas):
23.1. skola, veidojot savu mācību priekšmetu un stundu plānu, obligāti ietver tos mācību priekšmetus, kas noteikti Valsts pamatizglītības standartā;
23.2. skola var variēt stundu skaitu izglītības programmās norādīto robežu ietvaros;
23.3. pedagoģiskās korekcijas nodarbības skolā ietver:
23.3.1. individuālās stundas (konsultācijas) atsevišķu mācību priekšmetu apguvei atbilstoši diagnosticētām vajadzībām;
23.3.2. vērtībizglītības nodarbības un nodarbības saskarsmes prasmju pilnveidei.
24. Pamats izglītojamā ieskaitīšanai pedagoģiskās korekcijas klasē ir izglītojamā liecība, skolas atbalsta personāla un pedagoģiskās padomes ieteikums.
25. Izglītojamo skaits korekcijas klasēs ir ne mazāk kā 8 (astoņi) un ne vairāk kā 15 (piecpadsmit). Ja audzēkņu skaits klasē ir mazāks nekā 8 (astoņi), tad klases apvieno. Izņēmuma gadījumā, saskaņojot ar skolas dibinātāju, skola var atvērt klasi ar mazāku izglītojamo skaitu.
26. Pedagoģiskā korekcija notiek visa mācību gada laikā, skolas pedagoģiskā padome dod slēdzienu par katra izglītojamā turpmāko apmācības līmeni.
27. Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības, fakultatīvās nodarbības) ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu, balstoties uz izglītojamo vēlmēm, vecāku iesniegumiem un skolas iespējām. Noteiktās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta pēc mācību priekšmetu stundām
28. Skola piedāvā konsultācijas un individuālās nodarbības visiem izglītojamiem: talantīgiem izglītojamiem un izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmeta apguvē. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu.
29. 1.4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas grupas, kuru darbību nosaka direktora apstiprināta to darbības kārtība, vai reglaments. Pedagoģiskās korekcijas klašu izglītojamiem skola nodrošina pagarinātās darba dienas grupu nodarbības individuālajam darbam ar izglītojamiem, saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu.
30. Piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo mācību darbs tiek organizēts visai bērnu grupai kopumā, bērnu apakšgrupām, individuāli, pašnodarbībā un attīstošā vidē. Izglītojamo skaitu grupā un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi Latvijas Republikas Ministru kabineta normatīvie akti.
31. Vispārējās attīstības, mācību organizatorisko iemaņu un mācību priekšmetos nodarbībās iegūto zināšanu un prasmju vērtēšana notiek pēc vispārējās izglītībā noteiktās vērtēšanas sistēmas un saskaņā ar iekšējo normatīvo aktu Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
32. Mājas darbu un pārbaudes darbu apjomu un vērtēšanu nosaka skolas Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
33. Izglītojamo pārcelšana nākamajā klasē un atstāšana uz otru gadu tajā pašā klasē notiek atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta normatīvo aktu prasībām.
34. Skolas dienas kārtību nosaka skolas direktors:
34.1. dienas režīma projektu sastāda skolas direktora vietnieki mācību un audzināšanas darbā kopā ar skolas medicīnisko personālu, kurā norāda mācību stundu sākumu un beigas, starpbrīžu ilgumu, ja nepieciešams, tad direktors to koriģē un pēc tam, mācību gada sākumā, to apstiprina ar rīkojumu;
34.2. mācību priekšmetu stundu saraksta projektu sastāda skolas direktora vietnieki mācību darbā, ja nepieciešams, tad direktors to koriģē un pēc tam, mācību gada sākumā, to apstiprina ar rīkojumu. Mācību stundu saraksts ietver licencēto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus.
35. Mācību stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts, ir pastāvīgs visu semestri. Operatīvās izmaiņas sarakstos var veikt direktora vietnieks, par izmaiņām informējot pedagogus un izglītojamos.
36. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas, vakara (maiņu) klasēs - 4 darba dienas. Mācības skolā notiek 2 (divos) semestros. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumu, izglītojamo brīvdienu laiku un skaitu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Papildus brīvdienas 1.klasei (1 nedēļu) nosaka skolas direktors
37. Līdz 7 (septiņām) mācību dienām kārtējā mācību gadā skola var organizēt izglītojamiem mācību ekskursijas, projekta dienas, sporta pasākumus un citus ar mācību un audzināšanas procesu saistītus pasākumus. Vakara (maiņu) klasēs- līdz 2(divām) mācību dienām kārtējā mācību gadā, projekta nedēļai.
38. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 1.-12.klasē ir 40 minūtes.
39. Piecgadīgiem un sešgadīgiem izglītojamajiem pedagoģiskā procesa pamats ir rotaļa. Mācību nodarbību ilgums ir 25 minūtes.
40. Pirmsskolas izglītojamo (no 5 līdz 7 gadu vecumam) mācību slodze dienā nepārsniedz 120 minūtes.
41. Mācību stundu slodze nedēļā nepārsniedz:
41.1. pamatizglītības programmā:
1.klasē - 22 mācību stundas;
2.klasē - 23 mācību stundas;
3.klasē - 24 mācību stundas;
4.klasē - 26 mācību stundas;
5.klasē - 28 mācību stundas;
6.klasē - 30 mācību stundas;
7.klasē - 32 mācību stundas;
8.un 9.klasē - 34 mācību stundas;
41.2. vispārējās vidējās izglītības programmā 10.-12.klasē -36 mācību stundas.
42. Mācību stundu skaits dienā nepārsniedz:
42.1. no 1.klases līdz 3.klasei 5 mācību stundas;
42.2. no 4.klases līdz 5.klasei 6 mācību stundas;
42.3. no 6.klases līdz 7.klasei 7 mācību stundas;
42.4. no 8.klases līdz 12.klasei 8 mācību stundas.
43. 5.-8. un 10.-11.klašu izglītojamiem mācību gada beigās skola var noteikt vienu līdz divus eksāmenus:
43.1. direktors ar rīkojumu, ne vēlāk kā līdz pirmā semestra beigām, nosaka tos mācību priekšmetus, kuros organizējami mācību gada noslēguma pārbaudes darbi;
43.2. mācību gada noslēguma pārbaudes darbu saturā ietverami pamatjautājumi, kas atbilst mācību gadā apgūtajam mācību priekšmeta saturam.
V Metodiskais darbs
44. Skolas metodiskā darba galvenais uzdevums ir noteikt, kurš no speciālās palīdzības veidiem izglītojamiem ir vispiemērotākais un dod vislabāko rezultātu katra izglītojamā attīstībā un mācību darbā, kā arī sagatavot pedagogus, šā uzdevuma veikšanai.
45. Skolas metodisko vadību veic direktora vietnieki, kas kopā ar pedagogiem sniedz informāciju par mācību un audzināšanas jautājumiem pēc izglītojamo vecāku vai personu, kas realizē aizgādnību, lūguma.
46. Skolā, atbilstoši Metodiskās padomes darbības reglamentam, darbojas metodiskās komisijas, kuras:
46.1. izvērtē pedagogu izstrādātās mācību priekšmetu un audzināšanas darba programmas un ierosina tās apstiprināšanai;
46.2. apspriež pedagogu tematiskos plānus un saskaņo katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku mācību gadam;
46.3. nodrošina starppriekšmetu saikni starp atsevišķiem mācību priekšmetiem un/vai tēmām;
46.4. analizē un izvērtē izglītojamo un pedagogu darba rezultātus;
46.5. organizē projektu nedēļas, pieredzes apmaiņas, savstarpējo stundu vērošanu, analizē to rezultātus u.tml.;
46.6. iesniedz priekšlikumus skolas darbinieku piemaksām, apbalvojumiem un sodiem.
47. Skolas metodiskā darba pārraudzību veic Jūrmalas pilsētas Izglītības nodaļa. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 44. nolikumu
VI Izglītojamo pienākumi un tiesības
48. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:
48.1. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam;
48.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavoties nodarbībām, lai iegūtu pamatizglītību un vidējo izglītību;
48.3. regulāri apmeklēt skolu un ierasties uz mācību stundām savlaicīgi, apgūt mācību vielu;
48.4. ievērot skolas nolikuma un skolas iekšējās kārtības noteikumu prasības;
48.5. ievērot klases un skolas biedru tiesības uz netraucētu izglītības ieguvi mācību stundās, ārpusstundu nodarbībās, starpbrīžos un citos skolas organizētajos pasākumos;
48.6. ar cieņu izturēties pret valsti, tās simboliku, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem, arī pret vienaudžiem un pieaugušajiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;
48.7. ievērot skolotāja tiesības un apzināti netraucēt mācību stundu un ārpusstundu pasākumu darba organizēšanu un vadīšanu;
48.8. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību skolā un ārpus skolas;
48.9. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;
48.10. neņemt uz skolu mācību procesam nepiederošas lietas;
48.11. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;
48.12. rūpēties par skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;
48.13. rūpēties par skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību klasē, skolā;
48.14. sabiedriskās vietās skolā, transportā, uz ielas un citur ar savu valodu un izturēšanos neaizvainot apkārtējos;
48.15. veidot savas rakstura īpašības gribasspēku, ticību saviem spēkiem, darba mīlestību, labsirdību, izpalīdzību, atbildības sajūtu;
48.16. rūpēties par savu veselību, nelietot apreibinošas vielas un nesmēķēt, ievērot sanitāri higiēniskās prasības.
49. Izglītojamo vispārīgās tiesības:
49.1. iegūt bezmaksas vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību;
49.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;
49.3. piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;
49.4. izveidot Skolēnu padomi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Iekšējās kārtības noteikumiem;
49.5. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā;
49.6. darboties Latvijas un Jūrmalas pilsētas skolēnu institūcijās, pārstāvēt skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;
49.7. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;
49.8. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
49.9. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;
49.10. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē;
49.11. izglītošanās procesā bez maksas izmantot skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku, lasītavu u.c. informācijas krātuves, kā arī skolā esošos mācību līdzekļus;
49.12. saņemt logopēda, psihologa un sociālā pedagoga (turpmāk izglītojamā atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību;
49.13. veicināt un pieprasīt citiem ievērot kārtību un tīrību skolā un tās apkārtnē;
49.14. uz personīgās mantas drošību un neaizskaramību.
50. Katrs izglītojamais, viņa vecāki vai personas, kas realizē aizgādnību, ir atbildīgi par Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas Iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu.
51. Ja izglītojamie apzināti pārkāpj skolā pieņemto kārtību, tiek veikts audzināšanas darbs un vainīgie sodīti, atbilstoši skolas audzinoša rakstura līdzekļu pielietošanas kārtībai.
VII Skolas pārvalde, pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi
52. Skolas pārvaldi nodrošina direktors.
53. Skolu vada direktors, kura atbildība noteikta Izglītības likumā, un kuru pieņem darbā un atbrīvo no tā izglītības iestādes dibinātājs, saskaņojot ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju. Direktors tiek atestēts Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
54. Skolas direktora galvenie pienākumi:
54.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas, dibinātāja un Jūrmalas pilsētas Izglītības nodaļas izstrādāto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi skolā; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 44. nolikumu
54.2. vadīt skolas darbu kopumā un būt atbildīgam par tā rezultātiem;
54.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;
54.4. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;
54.5. iespēju robežās nodrošināt skolu ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Latvijas Republikas Darba likumu un atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
54.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;
54.7. sniegt priekšlikumus Dibinātājam par izmaiņām darbinieku skaitā (darba vietu sarakstā);
54.8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu;
54.9. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi un būt atbildīgam par pašvaldības budžeta racionālu un lietderīgu izlietošanu, atbilstoši apstiprinātai tāmei;
54.10. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas skolā vai ārpus tās, organizētajos pasākumos;
54.11. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta bērna interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
54.12. atbildēt par izglītojamo ēdināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem;
54.13. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu skolā;
54.14. organizēt un plānot skolas saimniecisko un finansiālo darbību;
54.15. atbalstīt skolas pašpārvaldes dažādas formas, uzklausīt to viedokļus un ieteikumus.
55. Skolas direktora vispārīgās tiesības:
55.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;
55.2. savas kompetences un apstiprinātā budžeta ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
55.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
55.4. iesniegt priekšlikumus saistībā ar Skolas darbību augstākstāvošajās institūcijās;
55.5. deleģēt pedagogiem un pārējiem skolas darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju izpildi;
55.6. noteikt pedagoģisko darbinieku amata vienību skaitu; apstiprināt pedagoģisko darbinieku tarifikāciju, saskaņojot to ar Jūrmalas pilsētas Izglītības nodaļu; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 44. nolikumu
55.7. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām;
55.8. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus budžeta ietvaros, kā arī piemērot disciplināros sodus savas kompetences ietvaros;
55.9. uzņemt un atskaitīt no Skolas izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
55.10. apstiprināt mācību priekšmetu programmas, darba plānus, skolas izdotos tās darba organizācijas dokumentus reglamentus, noteikumus, instrukcijas un citus dokumentus;
55.11 pieņemt darbā savus vietniekus, pedagogus un citus darbiniekus, noteikt viņu pienākumus, tiesības un atalgojumu, kontrolēt viņu darbu un pieprasīt tā izpildi;
55.12. atbrīvot no darba savus vietniekus, pedagogus un citus darbiniekus ievērojot Latvijas Republikas Darba likuma nosacījumus;
55.13. pieņemt savus vietniekus, pedagoģiskos un tehniskos darbiniekus arī konkursa kārtībā. Konkursa kārtību un noteikumus nosaka skolas direktors;
55.14. pieprasīt, lai pedagogi savā darbā ar katru izglītojamo precīzi izpildītu skolas medicīnas darbinieka, logopēdu un psihologa dotos norādījumus;
55.15. izdot skolas iekšējos normatīvos aktus (rīkojumi, noteikumi, instrukcijas un citus dokumentus), kuri ir obligāti izpildāmi visiem skolas darbiniekiem;
55.16. saskaņā ar tiesību aktiem lemt par skolai piešķirto finansējumu izmantošanu pēc atbilstošām tāmēm, nepieciešamības gadījumā veikt tajās izmaiņas, atvērt norēķinu kontus bankā.
56. Direktors, ja tas ir nepieciešams, var administrācijas darbā iesaistīt skolas metodisko komisiju vadītājus, pedagoga kvalitātes vērtēšanas komisijas locekļus.
57. Izstrādā administrācijas pienākumus un apstiprina administrācijas dežūru grafiku.
58. Skolas direktora vietnieki nodrošina kvalitatīvu izglītošanas procesa organizāciju un norisi. Skolas direktors nosaka prasības vietnieku profesionālajai atbilstībai, viņu pienākumus un tiesības.
59. Pedagogus darbā pieņem un atbrīvo direktors atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas un Latvijas Republikas Darba likuma prasībām.
60. Pedagogu vispārīgie pienākumi:
60.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
60.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz priekšmetu standartiem un programmām;
60.3. savienot izglītošanas darbu ar audzināšanas darbu un veikt klases audzinātāja pienākumus;
60.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties skolas pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā, izzināt jaunākās atziņas pedagoģijā, psiholoģijā, metodikā un ieviest tās praksē;
60.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
60.6. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības;
60.7. īstenojot izglītības programmu sadarboties ar izglītojamā ģimeni;
60.8. motivēt izglītojamos mācīties, ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus;
60.9. savlaicīgi apzināt izglītojamos, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir grūtības ar mācībām, sadarboties ar šo izglītojamo vecākiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai to iesniegtu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;
60.10. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par to pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
60.11. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu;
60.12. ievērot skolas darba kārtības, iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības;
60.13. veikt citus pienākumus pēc skolas direktora norādījuma.
61. Pedagogu vispārīgās tiesības:
61.1. izteikt priekšlikumus, kas saistīti ar skolas darbību;
61.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;
61.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu;
61.4. pamatojoties uz līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu, saņemt apmaksātu līdz trijiem mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
61.5. saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei, saskaņā ar Skolas attīstības plānu;
61.6. saņemt pedagoga darbam nepieciešamos līdzekļus un materiālo nodrošinājumu.
62. Skolas tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amata aprakstos un darba līgumos.
63. Ārstnieciski profilaktisko darbu skolā veic skolas medicīnas darbinieks saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu, attiecīgajiem skolas iekšējiem normatīvajiem aktiem un šo Nolikumu.
64. Skolas medicīniskā darbinieka galvenais uzdevums ir vispārējā izglītojamā veselības stāvokļa uzlabošana un sanitāri higiēniskā darba organizācija skolā.
65. Skolas medicīniskais darbinieks ir pedagoģiskās padomes un skolas atbalsta grupas loceklis. Medicīnas darbinieks sadarbībā ar pedagogiem un izglītojamo vecākiem vai personām, kas realizē aizgādnību:
65.1. sniedz konsultācijas pedagogiem, vecākiem un personām, kas realizē aizgādnību , par izglītojamā attīstības traucējumiem veselības stāvokli;
65.2. rekomendē pedagogiem metodiskos norādījumus, ieteikumus ārpusklases pasākumu un stundas darba organizēšanai;
65.3. ja nepieciešams, tad sadarbībā ar vecākiem vai personām, kas realizē aizgādnību, un/vai ar vietējo pašvaldību attiecīgajiem dienestiem un/vai izglītojamo ģimenes ārstu praksēm palīdz organizēt izglītojamā nosūtīšanu uz ārstniecības iestādēm un konsultāciju centriem.
66. Skolas izglītības psihologs veic izglītojamo attīstības dinamikas analīzi savā jomā, viņu novērošanu, konsultēšanu, izglītošanu un korekciju, kā arī pedagogu, vecāku vai aizbildņu izglītošanu un konsultēšanu izglītojamā problēmu jautājumu risināšanā. Izglītības psihologs savā darbā sadarbojas ar pedagogiem, skolas mediķi, logopēdu, sociālo pedagogu un izglītojamā vecākiem vai personām, kas realizē aizgādnību, kā arī ar skolas administrāciju un citām institūcijām Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā. Izglītības psihologs ir pedagoģiskās padomes un skolas atbalsta grupas loceklis.
67. Skolas sociālais pedagogs veic izglītojamo sociālo problēmu izpēti un palīdz tās risināt. Veic kavētāju apzināšanu visā skolā, sadarbojoties ar pedagogiem, skolas mediķi, izglītojamā vecākiem vai personām, kas realizē aizgādnību, un attiecīgajiem vietējo pašvaldību dienestiem, iesaka pedagogiem veikt korekcijas pasākumus izglītojamā audzināšanas profilaksē. Sociālais pedagogs ir pedagoģiskās padomes un skolas atbalsta grupas loceklis.
68. Logopēda darbs skolā ir organizēts atbilstoši Skolotāja logopēda amata aprakstam.
69. Skolas darbinieka pienākumi un tiesības noteiktas amatu aprakstos. Katram skolas darbiniekam ir pienākums precīzi izpildīt Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas darba kārtības noteikumus, kā arī šo Nolikumu.
VIII Skolas padomes un pašpārvaldes institūciju un pedagoģiskās
padomes izveidošanas kārtība un kompetence
70. Skolas direktoram ir tiesības un pienākums organizēt skolas pašpārvaldes institūciju izveidošanu, ja to ierosina pedagogi, izglītojamie, izglītojamo vecāki vai personas, kas realizē vecāku varu.
71. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp skolu, izglītojamo vecākiem un sabiedrību. Skolas padomes sastāvā ietilpst: direktors, pedagogu pārstāvji, vecāku pārstāvji un izglītojamo pārstāvji. Vecāku pārstāvji padomes sastāvā ir vairākums. Padomes vadītāju ievēl no vecāku pārstāvju vidus. Skolas padome darbojas saskaņā ar Skolas padomes reglamentu
72. Skolas padomes galvenie uzdevumi:
72.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tā rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku pašpārvalžu darbību Skolā;
72.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un izvirzīto mērķu sasniegšanai;
72.3. piedalīties Skolas darba pamatjomu vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;
72.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti, izteikt priekšlikumus šo līdzekļu izlietojumam un sniegt atskaiti Skolas vecāku sapulcei;
72.5. piedalīties iekšējās kārtības noteikumu, skolas darba režīma, izglītojamo sasniegumu vērtēšanas kārtības un citu skolas iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;
72.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;
72.7. Skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram par skolas darba organizāciju, budžeta sadalījumu un izglītības programmu īstenošanu, kā arī visos ar skolu saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.
73. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu, ar mācību, audzināšanas un pedagoģisko procesu saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts reglaments.
74. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi skolā strādājošie pedagogi, psihologs un skolas ārstniecības persona.
75. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē, ieteikumus pieņem ar balsu vairākumu. Pedagoģiskās padomes ieteikumus direktors var apstiprināt ar rīkojumu. Pedagoģiskajā padomē pieņemtie ieteikumi ir saistoši izpildei Visiem skolas pedagogiem. Arī tiem, kuri jebkādu iemeslu dēļ nav varējuši piedalīties pedagoģiskās padomes darbā. Šiem pedagoģiskajiem darbiniekiem ir patstāvīgi jāiepazīstas ar pedagoģiskajā padomē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem ieteikumiem (lēmumiem). Ar pedagoģiskās padomes ieteikumiem (lēmumiem) skolas darbinieki var iepazīties pie skolas lietvedes.
76. Pedagoģiskā padome:
76.1. veic pedagoģiskā procesa analīzi un izstrādā priekšlikumus tā rezultātu uzlabošanai;
76.2. apspriež pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un pedagoģisko pieredzi;
76.3. veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas pamatjautājumos;
76.4. ierosina pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmu uzsākšanu skolā;
76.5. izstrādā skolas darbības plāna projektu;
76.6. izvērtē un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības programmas;
76.7. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;
76.8. izskata jautājumus par izglītojamo pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē. Pedagoģiskās padomes ieteikumi par izglītojamo atstāšanu uz otru gadu, atskaitīšanu no skolas, stājas spēkā ar skolas direktora rīkojumu;
76.9. izskata jautājumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas Izglītības likumā un Skolas nolikumā paredzētajos gadījumos;
76.10. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;
76.11. izskata visus priekšlikumus un sniedz ieteikumus par grozījumiem Skolas nolikumā;
76.12. izskata Pedagoģiskās un Metodiskās padomes reglamentus, Skolas mācību gada darba plānu un kārtību par pedagogu darba vērtēšanas kritērijiem;
76.13. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;
76.14. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus.
77. Pedagoģiskais konsīlijsapvieno skolotājus, kuri māca vienas klases izglītojamos, un izglītojamo atbalsta personālu. Pedagoģiskais konsīlijs apspriež izglītojamo mācību dinamiku, turpmākās darbības stratēģiju ar skolēnu. Pedagoģiskā konsīlijasēdes notiek pēc nepieciešamības, to vada klases audzinātājs, un tā norisi protokolē.
78. Metodiskā padome ir koleģiāla institūcija ar padomdevēja tiesībām metodisko uzdevumu realizācijai un koordinācijai skolā.
79. Metodiskās padomes darbu nosaka direktora apstiprināts reglaments.
80. Valsts pamatizglītības standartā, Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas. Komisiju skaitu, sastāvu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks metodiskajā darbā un Metodiskā padome.
81. Skolēnu padomeir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Skolēnu padomi ar skolas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās skolas pārvaldē.
82. Skolēnu padome darbojas saskaņā ar Skolēnu padomes reglamentu, kuru izstrādā pati Skolēnu padome, un to apstiprina direktors.
83. Skolēnu padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo, pedagogu un skolas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā. Skolēnu pašpārvalde nodrošina izglītojamo iesaisti mācību un audzināšanas procesa organizēšanā, attīsta patstāvību, atbildību un iniciatīvu.
XI Skolas darbību reglamentējošie dokumenti un to pieņemšanas kārtība
84. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus izstrādā demokrātiski, piedaloties ieinteresētajām pusēm, atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām:
84.1. skolas nolikumu izstrādā darba grupa, apstiprina Jūrmalas pilsētas dome;
84.2. skolas padomes reglamentu un grozījumus tajā izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.3. pedagoģiskās padomes reglamentu izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.4. atbalsta grupas reglamentu izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.5. skolēnu pašpārvaldes reglamentu izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.6. bibliotēkas reglamentu izstrādā bibliotekāre, apstiprina skolas direktors;
84.7. grāmatvedības reglamentu izstrādā galvenā grāmatvede, apstiprina skolas direktors;
84.8. skolas lietu nomenklatūru izstrādā kancelejas vadītāja (lietvede), apstiprina skolas direktors, saskaņojot ar valsts arhīvu;
84.9. obligāto prasību, izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē, kārtību un grozījumus tajos izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors.
84.10. pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas kārtību un pedagogu piemaksas par darba kvalitāti sadales kārtību izstrādā darba kvalitātes komisija, apstiprina skolas direktors;
84.11. darbinieku amatu aprakstus izstrādā atbilstošo jomu vadītāji, apstiprina skolas direktors;
84.12. skolas darba kārtības noteikumus izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.13. skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.14. metodiskās padomes reglamentu izstrādā metodisko komisiju vadītāji, apstiprina skolas direktors;
84.15. skolas attīstības plānu izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.16. skolas izglītības programmas izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors, saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas Izglītības nodaļas vadītāju, licencē Izglītības un zinātnes ministrija; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 44. nolikumu
84.17. skolas audzināšanas programmu izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.18. pagarinātās dienas grupas reglamentu izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.19. pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteiktajām mācību priekšmetu programmām, tematiskos plānus izstrādā skolas pedagogi un apstiprina direktora vietnieks izglītības jomā (direktora vietnieks mācību darbā), projektu izskatot attiecīgajā metodiskajā komisijā;
84.20. mācību gada darba plānu un grozījumus tajā izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors;
84.21. mācību priekšmetu stundu un nodarbību sarakstus izstrādā direktora vietnieki izglītības jomā (direktora vietnieki mācību un audzināšanas darbā), apstiprina skolas direktors;
84.22. pedagoģisko darbinieku tarifikācijas sarakstu apstiprina skolas direktors, saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas Izglītības nodaļas vadītāju; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 44. nolikumu
84.23. administrācijas un saimniecības darbinieku amatu sarakstu izstrādā skolas direktors, apstiprina Jūrmalas pilsētas dome;
84.24. gada ieņēmumu un izdevumu tāmi un grozījumus tajā izstrādā galvenā grāmatvede, apstiprina Jūrmalas pilsētas dome;
84.25. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmskolas izglītības grupu darba kārtību un grozījumus tajā izstrādā darba grupa, apstiprina skolas direktors.
85. Skola ir tiesīga patstāvīgi izstrādāt kārtības un reglamentus, kas nepieciešami skolas izglītības procesa un saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Izstrādātās kārtības un reglamentus, kas nav pretrunā ar skolas nolikumu un ārējiem normatīviem aktiem, apstiprina skolas direktors.
X Skolas finansēšanas avoti, kārtība un saimnieciskā darbība
86. Pamatbudžetā uzskaita sekojošus skolas darbības nodrošināšanai nepieciešamos finansēšanas līdzekļus un to izlietojumu:
86.1. mērķdotāciju no valsts budžeta;
86.2. papildus finansējumu no pašvaldību budžetiem;
86.3. ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, t.i. skolas telpu un inventāra nomas, ēdināšanas pakalpojumiem u.c.
87. Skolai var būt dažādi papildus finansēšanas avoti:
87.1. valsts un pašvaldību budžeti;
87.2. ziedojumi un dāvinājumi no fiziskām un juridiskām personām, kuri tiek administrēti atbilstoši Latvijas Republikas likuma Par grāmatvedību un likuma Par budžeta un finansu vadību prasībām;
87.3. ar dažādu projektu palīdzību piesaistīti līdzekļi, kā arī sponsoru līdzekļi.
88. Jūrmalas pilsētas dome apstiprina skolas pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu tāmes, pedagoģisko un tehnisko darbinieku štatu sarakstus.
89. Jūrmalas pilsētas dome pārbauda un kontrolē finansu līdzekļu un materiālo vērtību racionālu un saimniecisku izlietojumu, atbilstoši apstiprinātām budžeta tāmēm.
90. Finansu līdzekļu apriti un materiālo vērtību uzskaiti skola veic izmantojot savu grāmatvedību. Grāmatvedības uzskaiti veic atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām.
91. Skolas saimnieciskā darbība ietver transporta līdzekļu, skolas telpu un inventāra nomu, ēdināšanas un komunālos pakalpojumus.
XI Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
92. Skolu reorganizē vai slēdz skolas dibinātājs, saskaņojot ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju.
93. Par iespējamo lēmumu reorganizēt vai slēgt skolu, dibinātājs rakstiski informē skolas vadību vismaz 6 (sešus) mēnešus pirms tā pieņemšanas.
XII Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
94. Skolas nolikumu un grozījumus tajā apstiprina skolas dibinātājs.
95. Grozījumus skolas nolikumā veic pēc skolas pedagoģiskās padomes vai skolas dibinātāja rakstveida priekšlikuma, vai pēc skolas direktora ierosinājuma.
96. Skolas nosaukuma maiņas gadījumā vai skolas dibinātāja (arī nosaukuma) maiņas gadījumā šim nolikumam ir juridisks spēks līdz jauna skolas nolikuma apstiprināšanai vai atbilstošu grozījumu veikšanai, apstiprinot tos pusgada laikā.
XIII Skolas sadarbība ar juridiskām personām
97. Skola sadarbojas ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības iestādēm, dažādiem sociālās palīdzības centriem, sociālās aprūpes, rehabilitācijas un ārstniecības iestādēm.
98. Skola sadarbojas ar valsts, pašvaldību un ārvalstu iestādēm un organizācijām, kā arī nevalstiskām organizācijām un firmām, kuras pārstāv bērnu intereses vai, kuras dažādos veidos var palīdzēt izglītojamo vajadzībās.
99. Skola var būt juridiskais biedrs dažādās apvienībās un organizācijās, kā arī nevalstiskajās apvienībās un organizācijās.
XIV Kārtība, kādā klienti un darbinieki var apstrīdēt nolikumu
un pieņemtos lēmumus
100. Skolas nolikumu un uz tā pamata pieņemtos lēmumus var apstrīdēt viena mēneša laikā no to pieņemšanas vai iepazīstināšanas brīža, iesniedzot Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas lietvedībā, Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas direktoram adresētu iesniegumu, vai Jūrmalas pilsētas domes sekretariātā, Jomas ielā 1/5, Jūrmalā. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam adresētu iesniegumu, konkrēti norādot dokumentu vai lēmumu (lēmuma punktu), kas tiek apstrīdēts, un norādot ar kuru ārējo normatīvo dokumentu tas ir pretrunā.
XV Pārejas noteikumi
101. Ar šā nolikuma spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 16.novembra nolikums Nr.15 Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas nolikums.
|
Priekšsēdētājs |
Ģ.Trencis |