LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā

Protokols Nr.6, 15.punkts

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma
„Par pašvaldībām” 15., 21. un 43.pantu
_{Grozīts ar domes 2011.gada 27.janvāra 6. saistošajiem noteikumiem}

I Lietotie termini

1.   Peldsezona - Jūrmalā tiek noteikta no 1.maija līdz 15.oktobrim.

2.   Pludmales nogabala nomnieks - fiziska vai juridiska persona, kurai uz noteiktu laiku ar Jūrmalas domi vai zemes gabala īpašnieku noslēgts līgums par pludmales nogabala nomu.

3.   Publisks pasākums — fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

4.   Īslaicīgas lietošanas objekts – sezonas terases, nojumes, paviljoni, tirdzniecības kioski un āra kafejnīcas – viegli uzstādāmas konstrukcijas vai objekti, kas paredzēti lietošanai konkrētā sezonā.

5.   Aktīvās atpūtas zona – paredzēta individuālai bumbas, badmintona un citu pludmalei piemērotu spēļu spēlēšanai; tajā var atrasties arī bērnu rotaļu laukumi un īpaši aprīkotas sporta zonas. Aktīvās atpūtas zonās pēc attiecīgas pašvaldības atļaujas saņemšanas pieļaujama arī publisku pasākumu organizēšana (diskotēkas, vasaras koncerti u.c. uzvedumi un pasākumi); Aktivitātes ar vējdēli, kaitbordu u.c. aktīviem peldlīdzekļiem, kas varētu traucēt peldētājiem, plānotas ārpus peldvietu robežām, taču šo peldlīdzekļu nomas punkti var atrasties aktīvās atpūtas zonā, ja nokļūšanai ūdenī ierīkoti speciāli ar bojām norobežoti koridori.

6.   Mierīgās atpūtas zona - paredzēta apmeklētājiem, kuri vēlas sauļoties un atpūsties kopā ar bērniem, kuriem domātie rotaļu laukumi arī paredzēti šajās zonās. Šajā zonā var atrasties arī kafejnīcas un saldējuma un atspirdzinošu dzērienu tirdzniecības objekti. Mierīgās atpūtas zonā pieļaujama arī ģērbtuvju, tualešu un nomas punktu (arī katamarānu un citu nemotorizētu peldlīdzekļu, izņemot vindsērfingu un kaitbordu) izvietošana.

7.   Gājēju koridori – teritorija pretī nobrauktuvēm uz peldvietu 20 m uz abām pusēm no ielas ass. Šajās zonās netiek paredzēta nekāda peldvietu aprīkojuma izvietošana. Šī zona paredzēta apmeklētāju netraucētai un drošai nokļūšanai pludmalē, tā var tikt izmantota piebraukšanai, lai pievestu peldvietai nepieciešamo aprīkojumu un preces, kā arī lai izceltu ūdens motociklus un citus peldlīdzekļus, kuru izmantošana atļauta aiz peldēšanai paredzētās ūdens teritorijas robežas.

II Vispārīgie noteikumi

8.   Pludmales lietošanas un apsaimniekošanas noteikumu (turpmāk tekstā – Noteikumi) mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību pludmalē un peldvietā, tās apsaimniekošanas un uzturēšanas darba organizēšanu, kā arī sanitārās tīrības noteikumu ievērošanu pludmalē. _{Grozīts ar domes 2011.gada 27.janvāra 6. saistošajiem noteikumiem}

9.   Šie noteikumi nosaka Jūrmalas pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un higiēnas prasības, kas peldsezonā jāievēro un kas jāņem vērā, ierīkojot un apsaimniekojot peldvietas peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” minētas kā peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi un atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

III Peldvietu ierīkošana un labiekārtošana

10. Persona, kura vēlas izveidot peldvietu, par saviem līdzekļiem izstrādā peldvietas projektu, kas jāsaskaņo Jūrmalas pilsētas domes noteiktajā kārtībā.

11. Izveidojot peldvietas jāievēro šādas prasības:

11.1.   vietās, kur tas iespējams, invalīdiem viegla un netraucēta piekļūšana pludmalei;

11.2.   kanalizācijas ūdeņu novadīšana peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs var tikt atļauta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”;

11.3.   ģērbtuvju, tualešu (arī pielāgotu invalīdiem ar speciālām vajadzībām), dušas iekārtu, atkritumu tvertņu nepieciešamo skaitu pludmalē projektētājs nosaka atkarībā no pludmales noslogojuma un spēkā esošajiem celtniecības normatīviem.

12. Peldvietās, kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, izveidojami šādi zonējuma veidi:

12.1.   aktīvās atpūtas zona;

12.2.   mierīgās atpūtas zona;

12.3.   gājēju koridori.

13. Peldvietās, kas tiek ierīkotas iekšzemes ūdeņos, funkcionālo sektoru daudzumu un to labiekārtotības pakāpi katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā vietējos apstākļus un peldvietas noslogojumu, nosaka peldvietas projektā.

14. No peldvietām jānorobežo aktīvai atpūtai paredzētas vietas, kur atļauts sērfot, braukt ar ūdens motocikliem, motorlaivām, ūdens slēpēm, „pūķiem” u.tml., saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas regulē kuģošanas drošību.

15. Lai aizsargātu piekrastes veģetāciju, peldvietu apmeklētāju plūsmas regulēšanai ierīkojami gājēju celiņi.

16. Peldvietās jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim, kas var būt nopērkams tirdzniecības vietā vai, nepieciešamības gadījumā, saņemams pie glābšanas dienesta darbiniekiem.

17. Peldvietās labi redzamā vietā jāizvieto informācija par:

17.1.   peldūdens kvalitāti un norādes “peldēties atļauts”, “peldēties nav ieteicams” vai “peldēties nav atļauts”;

17.2.   karogs „sarkans virs dzeltena” nozīmē, ka glābšanas dienests strādā un šī peldvieta ir atvēlēta tikai peldētājiem. Šajā teritorijā kategoriski aizliegts izmantot ūdens transporta līdzekļus un papildus peldlīdzekļus aktīvai atpūtai ūdenī (piem., kaitborda inventāru). Zem „sarkans virs dzeltena” karoga ir izkarināts karogs „dzeltens”, tas nozīmē peldēt ir bīstami. Tikai „sarkanais” karogs nozīmē, ka peldēšanās ir aizliegta. „Rūtains – melns ar baltu” karogs nozīmē, ka šī peldvieta ir atvēlēta aktīvai atpūtai ūdenī un ūdens transportlīdzekļiem. Šajā peldvietā kategoriski aizliegts peldēties;

17.3.   par glābšanas staciju un pirmās medicīniskās palīdzības atrašanās vietu;

17.4.   par ierobežojumiem pludmalē (t.sk. dzīvnieku uzturēšanās, braukšanu ar motorizētajiem transporta līdzekļiem utt.);

17.5.   dažādu funkcionālo sektoru atrašanās vietām;

17.6.   peldvietas robežām;

17.7.   ūdens motociklu un citu kuģošanas līdzekļu izbraukšanas vietām un drošības noteikumiem šo līdzekļu izmantošanā.

IV Pludmales un peldvietu uzturēšana

18. Par peldvietas, pludmales un kāpu zonas uzturēšanu kārtībā un sanitāro prasību nodrošināšanu peldvietā atbilstoši piešķirtajam finansējumam ir atbildīga Jūrmalas domes attiecīgā struktūrvienība vai, ja peldvieta atrodas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai valdījumā, tad zemes īpašnieks vai valdītājs.

19. Pludmales pirmssezonas tīrīšana un sakopšana, inventāra sagatavošana un izvietošana pludmalē atpūtas sezonas uzsākšanai jāveic katru gadu līdz 1.maijam.

20. Neparedzēta bīstama piesārņojuma gadījumā Jūrmalas pilsētas dome, neatkarīgi no sezonas, nekavējoties organizē pludmales norobežošanu un sakopšanu.

21. Peldvietu uzturēšanai peldsezonā veicami šādi pasākumi:

21.1.   Rīgas jūras līča krasta zonā esošajā pludmalē un ierīkotajās peldvietās:

21.1.1.   vismaz divas reizes nedēļā jānodrošina smilšu virskārtas irdināšana un smilšu virskārtas sijāšana (irdināšana un sijāšana nav pieļaujama uz embrionālo un priekškāpu fragmentiem), atdalot no tās stikla lauskas un citus peldvietas apmeklētājiem bīstamus priekšmetus;

21.1.2.   peldvietu inventāra (ģērbtuvju, solu, gājēju laipu, bērnu rotaļu aprīkojuma, atkritumu urnu u.c.) izvietošana, stāvokļa novērtējums un nepieciešamais remonts;

21.1.3.   atkritumu tvertnes un urnas jāiztukšo ik dienas;

21.1.4.   tualetes jāuztur tehniskā kārtībā, uzkopšana jāveic ne retāk kā vienu reizi dienā, pārvietojamo tualešu izmatošanas gadījumā to izvešana un apkope (fekāliju izvešana, koncentrāta uzpildīšana, dezinfekcijas līdzekļu uzpildīšana) jāveic ne retāk kā divas reizes nedēļā;

21.1.5.   esošās stacionārās tualetes ik dienas jāuztur atbilstoši higiēnas noteikumiem (uzkopšana, hlorēšana). Asenizācija jāveic pēc nepieciešamības, atbilstoši situācijai;

21.1.6.   ik rītus jāsavāc pludmalē esošie atkritumi, krastā izskalotie jūras izmeši un jāizved no pludmales noglabāšanai speciāli paredzētās vietās.

21.2.   Jūrmalas ezeru, upju un citu ūdenstilpju krastos ierīkotajās peldvietās jānodrošina:

21.2.1.   atkritumu savākšana un izvešana pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes nedēļā;

21.2.2.   kārtības uzturēšana peldvietās, aļģu (arī atkritumu) savākšana no piekrastes;

21.2.3.   stacionārās tualetes ik dienas jāuztur atbilstoši higiēnas noteikumiem (uzkopšana, hlorēšana). Asenizācija jāveic pēc nepieciešamības, atbilstoši situācijai;

21.2.4.   tualetes jāuztur tehniskā kārtībā, uzkopšana jāveic ne retāk kā vienu reizi dienā, pārvietojamo tualešu izmantošanas gadījumā to izvešana un apkope (fekāliju izvešana, koncentrāta uzpildīšana, dezinfekcijas līdzekļu uzpildīšana) jāveic ne retāk kā divas reizes nedēļā;

21.2.5.   peldvietu inventāra (ģērbtuvju, solu, gājēju laipu, bērnu rotaļu aprīkojuma, atkritumu urnu u.c.) izvietošana, stāvokļa novērtējums un nepieciešamais remonts.

21.3.   Saistošo noteikumu 21.1.punktā minētie darbi jāveic katru dienu līdz plkst.8.00.

V Sabiedriskās kārtības noteikumi pludmalē

22. Peldvietās nav pieļaujama motorizēto ūdens transportlīdzekļu (peldlīdzekļu, motorlaivu, kuteru, kuģu) atrašanās un izmantošana, izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un pašvaldības organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri izmantojami šim nolūkam atvēlētajās vietās, un tās ir:

22.1.   Lielupē – 36.līnija;

22.2.   Dubultos – Baznīcas iela;

22.3.   Asaros – Dzimtenes iela;

22.4.   Kauguros – Kapteiņa Zolta iela;

22.5.   Jaunķemeros – Jaunķemeru ceļš.

23. Pludmalē un kāpu zonā aizliegts iebraukt ar mehanizētajiem transportlīdzekļiem (automašīnām, motocikliem, mopēdiem, motorolleriem u.c.), izņemot specializētos transportlīdzekļus pludmales apsaimniekošanai, operatīvos transportlīdzekļus un transporta līdzekļus, kuriem Jūrmalas pilsētas domē izsniegta attiecīga atļauja. 22.punktā minēto ielu galos atļauts nobraukt pludmalē ar „B” kategorijas autotransportu peldlīdzekļu pievešanai vai aizvešanai un apgriezties 10 metru rādiusā no ielas ass.

23.¹Pludmalē un kāpu zonā jāievēro attiecīgajā zonā atļautā izmantošana.

24. Pludmales apmeklētājiem, papildus 22.un 23.punktos noteiktajam, aizliegts:

24.1.   piegružot pludmali, kāpu zonu un ūdenstilpei piegulošo teritoriju ar atkritumiem, ierakt tos smiltīs vai mest tos ūdenī;

24.2.   izvest suņus un citus mājdzīvniekus pludmalē, peldināt tos;

24.3.   bojāt pludmales inventāru, tajā skaitā ģērbtuves, tualetes, soliņus, gājēju laipas, žogus, bērnu rotaļu laukumu aprīkojumu, atkritumu urnas, u.c.

24.4.   staigāt pa kāpu aizsargstādījumiem, izrakt vai bojāt tos;

24.5.   lauzt koku un krūmu zarus, bojāt mizu, plūkt lapas, ziedus un augļus;

24.6.   ķert vai iznīcināt savvaļas dzīvniekus, postīt putnu ligzdas;

24.7.   veikt rakšanas darbus un iegūt smiltis, izņemot gadījumus, kad saņemta Jūrmalas pilsētas domes atļauja;

24.8.   pludmalē un kāpu zonā ierīkot naktsmītnes, celt teltis;

24.9.   kurināt ugunskurus, izņemot gadījumus, kad saņemta speciāla Jūrmalas pilsētas domes atļauja; _{Grozīts ar domes 2013.gada 4.jūlija 26. saistošajiem noteikumiem}

24.10. rīkot zirgu vai poniju izjādes;

24.11. bērniem vecumā līdz 12 gadiem peldēties bez vecāku uzraudzības;

24.12. peldēt tālāk par peldvietas norobežojošām zīmēm (bojām);

24.13. lietot jebkādus ķīmiskus mazgāšanas līdzekļus;

24.14. peldēties apreibinošo vielu ietekmē;

24.15. smēķēt pludmalē;

24.16. nakšņot pludmalē;

24.17. nodarboties ar nelicencētu komerciāla rakstura individuālo darbību.

25. Publisku pasākumu rīkošanai pludmalē noteiktā kārtībā jāsaņem atļauja Jūrmalas domes noteiktajā kārtībā.

VI Glābšanas dienests uz ūdeņiem

26. Peldvietas īpašnieks vai valdītājs nodrošina glābšanas dienesta un pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus.

27. Glābšanas dienesta personālsastāvā jābūt atbilstoši kvalificētam un sertificētam darbiniekam, kas apmācīts paplašinātā pirmās medicīnas palīdzības sniegšanā. Visam glābšanas dienesta personālam jābūt apmācītam operatīvai rīcībai nelaimes gadījumā.

28. Glābšanas dienestam jābūt nodrošinātam ar:

28.1.   pietiekamu glābēju skaitu (ne mazāk kā divi darbinieki vienā postenī);

28.2.   atbilstošu ekipējumu un tehniskajiem līdzekļiem glābšanas darbu veikšanai uz ūdens, tai skaitā ar peldlīdzekļiem;

28.3.   sakaru līdzekļiem.

29. Peldvietās ezeru, upju un citu ūdenstilpju krastos jābūt vismaz vienam kvalificētam un sertificētam glābējam, kas apmācīts paplašinātā pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā un operatīvā rīcībā nelaimes gadījumos un, kura rīcībā ir sakaru un glābšanas līdzekļi.

30. Saņemot informāciju no Jūrmalas pilsētas domes par peldūdens kvalitāti, glābšanas dienesta atbildīgais dežurants uz informācijas stendiem izvieto norādes “peldēties atļauts”, “peldēties nav ieteicams” vai “peldēties nav atļauts”.

31. Pludmales vai peldūdens bīstama piesārņojuma gadījumā glābšanas dienesta darbinieki par to nekavējoties brīdina pludmales apmeklētājus un ziņo Valsts vides dienestam un Jūrmalas pilsētas domei, kas pieņem lēmumu par piesārņojuma likvidēšanas pasākumiem.

32. Sabiedriskās kārtības traucējumu gadījumā vai gadījumā, ja tiek traucēta glābšanas pienākumu veikšana, glābšanas dienesta darbinieki veic iespējamās darbības šo traucējumu novēršanai un nekavējoties ziņo pašvaldības vai valsts policijai.

VII Pludmales nogabalu nomnieka pienākumi

33. Īslaicīgas lietošanas objekta izvietošanai iznomātajā pludmales nogabalā jāizstrādā un jāsaskaņo projekts saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem „Īslaicīgās lietošanas objektu izvietošanas un ekspluatācijas noteikumi”. _{Svītrots ar domes 2013.gada 4.jūlija 26. saistošajiem noteikumiem}

34. Iznomātajā pludmales nogabalā jānodrošina nepieciešamie priekšnosacījumi higiēnas prasību ievērošanai pārtikas apritē, noslēdzot līgumu par stacionāru tualešu izmantošanu vai uzstādot vismaz vienu pārvietojamo tualeti un atkritumu tvertnes atbilstoši iznomātā pludmales nogabala lielumam un apmeklētāju skaitam.

35. Pludmalē aizliegts novietot pārvadājumu (metāla) konteinerus pielāgotus tirdzniecībai vai pakalpojumu sniegšanai, kioskus un treilerus.

36. Jūrmalas pilsētas domes pilsētplānošanas nodaļā jāsaskaņo 33., 34.punktos minēto objektu izvietošana sekojošās pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un Majoru pludmales nogabalu arhitektūras pieminekļu zonās:

36.1.   Dzintaru - Dubultu rajonā no Lazdonas ielas līdz Kļavu ielai;

36.2.   Jaundubultu- Vaivaru rajonā no Līgatnes ielas līdz Skautu ielai;

36.3.   Kaugurciema rajonā no Brikšķu ielas līdz Prīmulu ielai;

36.4.   Majoru pludmales nogabalu arhitektūras pieminekļu aizsardzības zonās Jūras ielā 47, Smiltenes ielā 3, Pilsoņu ielā 1, Tirgoņu ielā 1 un Jūras ielā 13.

36.4.punktā. minētajos nogabalos reklāmu un objektu izvietošana saskaņojama ar zemesgabalu īpašniekiem. Pamats: Arhitektūras pieminekļu aizsardzības zonas uzturēšanas režīmi, 2003.gads.

37. Nodrošināt nomātās pludmales teritorijas tīrību un sakoptību un novietot atkritumu tvertnes ar tilpumu ne mazāk kā 240 litri, noslēdzot līgumu par atkritumu izvešanu.

38. Pārvietojamo tualešu izmantošanas gadījumā nodrošināt to izvešanu un apkopi (fekāliju izvešana, koncentrāta uzpildīšana, dezinfekcijas līdzekļu uzpildīšana) ne retāk kā divas reizes nedēļā.

38.' _{Papildināts ar domes 2011.gada 27.janvāra 6. saistošajiem noteikumiem}

39. Uzraudzīt, lai viņa nomātajā pludmales nogabalā neuzturētos apmeklētāji ar suņiem vai citiem mājdzīvniekiem. Nomniekam jāinformē šādus pludmales apmeklētājus par pludmales izmantošanas noteikumiem un jāaicina viņus pamest pludmales teritoriju, bet nepakļaušanās gadījumā jāziņo Jūrmalas pašvaldības policijai;

40. Īslaicīgās lietošanas objekts demontējams divu nedēļu laikā pēc sezonas beigām (15.oktobris).

41. Pludmales nogabala nomniekam aizliegts:

41.1.   organizēt tirdzniecību ar alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot dzērienus, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz sešus tilpumprocentus; _{Grozīts ar domes 2011.gada 27.janvāra 6. saistošajiem noteikumiem; Grozīts ar domes 2011.gada 29.decembra 48. saistošajiem noteikumiem}

41.2.   organizēt tirdzniecību ar pārtikas precēm un dzērieniem stikla tarā;

41.3.   īslaicīgās lietošanas objektus izvietot uz embrionālo un priekškāpu fragmentiem.

42. Organizējot publiskus pasākumus gan pludmalē, gan uz ūdens, pludmales nogabala nomnieks ir atbildīgs par drošības un glābšanas pasākumu organizēšanu un nodrošināšanu.

VIII Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

43. Par šo noteikumu 22., 23., 23¹, 24., 25., 34., 37., 38., 39., 40.punktos noteikto prasību neievērošanu vainīgo personu var saukt pie administratīvās atbildības, piemērojot šādus administratīvos sodus:

43.1.   brīdinājums;

43.2.   naudas sods:

-  fiziskajām personām līdz Ls 250;

-  juridiskajām personām līdz Ls 1000.

44. Šo noteikumu izpildi kontrolē Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija. Administratīvos pārkāpumus saskaņā ar sastādītajiem administratīvajiem protokoliem izskata Jūrmalas pilsētas domes administratīvā komisija.

45. Neatkarīgi no tā, ka vainīgā persona ir saukta pie administratīvās atbildības, tā ir materiāli atbildīga un sedz nodarītos zaudējumus.

IX Pārejas noteikumi

46. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos „Latvijas Vēstnesis” un pašvaldības vietējā laikrakstā un stājas spēkā nākošajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

47. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā, spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi Nr.6 „Jūrmalas pilsētas pludmales apsaimniekošanas, higiēnas un peldvietu ierīkošanas noteikumi”.

Lejupielāde: DOC un PDF