LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 32, 28. punkts

Par nekustamo īpašumu Jūrmalā, Sēravotu ielā 1/1a
(zemesgabala kadastra apzīmējums 1300 026 5603)

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa (turpmāk tekstā – Pilsētplānošanas nodaļa) 2010.gada 25.martā pārbaudīja objektu Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāta, saskaņota un Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas pie ēkas ar kadastra apzīmējumu 1300 026 5603 008 uzbūvēts jauns būvapjoms, vienstāva saimniecības ēka, kas apšūta ar koka dēļiem un zemesgabalā patvaļīgi uzbūvēts iekšējais žogs.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.1588 nekustamā īpašuma, zemes un ēku, kopīpašnieki ir J.N. (personas kods ***), A.Ž. (personas kods ***), M.K. (personas kods ***), G.K. (personas kods ***). Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.1588 II daļas 2.iedaļas ierakstu Nr.1.1 noteikta kopīpašnieku nekustamā īpašuma lietošanas kārtība. Pamats 1999.gada 18.jūnija Dāvinājuma līgums.

Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 25.marta pārbaudes aktā Nr.26 nekustamā īpašuma Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, kopīpašniekiem uzdeva ierasties Pilsētplānošanas nodaļā paskaidrojumu sniegšanai. Pilsētplānošanas nodaļas 2010.gada 18.jūnija vēstulē Nr.14-1/794, pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 62.pantu, kopīpašniekiem lūgts iesniegt viedokļus un argumentus saistībā ar būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā.

Pilsētplānošanas nodaļa saņēma kopīpašnieku paskaidrojumus un viedokļus ar sekojošiem argumentiem.

A.Ž. 2010.gada 12.aprīļa paskaidrojumā (2010.gada 12.aprīļa lieta Nr.1.2-1/1018) norāda, ka M.K. patvaļīgi uzbūvēja zemesgabalu sadalošo žogu, neinformējot par to A.Ž.. Šobrīd noris tiesvedība, kur prasītājs ir J.N. un atbildētāji: A.Ž., M.K. un G.K. Viena no tiesvedības prasībām ir par zemesgabala sadalošā žoga nojaukšanu, kas saskaņā ar J.N. pieteikumu uzbūvēts viņa lietošanā esošajā zemesgabala daļā. 2009.gada sākumā M.K. informēja A.Ž., ka saimniecības ēkas aizmugurē vēlas būvēt zemes apstrādāšanas uzglabāšanas darba rīku skapi. Tā vietā patvaļīgi uzbūvēts šķūnis. A.Ž. patvaļīgi uzbūvēto šķūni savām vajadzībām nelieto un naudu par būvmateriāliem M.K. nav devusi.

G.K. 2010.gada 17.maija paskaidrojumā (2010.gada 21.maija lieta Nr.1.2‑1/1420) norāda, ka 2008.gadā iegādājās 14 m² no zemesgabala Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, lai pievienotu savā īpašumā esošajam zemesgabalam Sēravotu ielā 3, Jūrmalā. G.K. nav informēts par būvobjektiem zemesgabalā Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā. G.K. ir viens no atbildētājiem civilprocesā, kur J.N. kā prasītājs uzstāj, lai kopīpašniece M.K. nojauc patvaļīgi uzbūvēto žogu.

J.N. 2010.gada 12.aprīļa paskaidrojumā (2010.gada 12.aprīļa lieta Nr.1.2-1/1017) norāda, ka 2009.gada aprīļa mēnesī zemesgabala Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, kopīpašniece M.K. patvaļīgi un nesaskaņojot ar pārējiem kopīpašniekiem sāka būvēt zemesgabalu sadalošo žogu. J.N. norāda, ka žogs uzbūvēts viņa lietošanā esošajā zemesgabala daļā. Uz J.N. mutiskiem aizrādījumiem M.K. nereaģēja, tāpēc J.N. vērsās tiesā ar prasību nojaukt žogu un atbrīvot viņa zemesgabala daļu. Pārējie kopīpašnieki: A.Ž. un G.K. nebija informēti par zemesgabalu sadalošā žoga būvniecību.

J.N. 2010.gada 12.jūlija paskaidrojumā (2010.gada 16.jūlija lieta Nr.1.2-1/2021) norāda, ka M.K. patvaļīgi uzbūvēja zemesgabalu sadalošo žogu un šķūni. J.N. par piekrišanas došanu patvaļīgi uzbūvētā šķūņa būvniecības turpināšanai lems, kad būs nojaukts patvaļīgi uzbūvētais zemesgabalu Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, sadalošais žogs, zemesgabals tiks savests kārtībā un viņš būs iepazīstināts ar būvniecības dokumentāciju.

M.K. 2010.gada 19.aprīļa paskaidrojumā (2010.gada 20.aprīļa lieta Nr.1.2-1/1115) minēts, ka Pārbaudes aktā Nr.26 norādīts par zemesgabala sadalīšanas ar žogu neatbilstību Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.13.6.punktam. M.K. norāda, ka lietā minētais žogs atrodas zemesgabalā vairāk kā 20 gadus. Sākotnējais žoga posms, 5.6 metru platumā, izveidots dzīvžoga stiprināšanai. Laika gaitā žogs bija nolietojies un zaudējis savu funkciju. 2009.gada aprīlī uzsākta žoga un dzīvžoga atjaunošana. M. K. norāda, ka žogs atrodas viņas kopīpašuma 1/3 domājamajā daļā. M.K. lūdz atļaut saglabāt atjaunoto žogu līdz 2011.gada oktobrim.

Jautājumā par patvaļīgi uzbūvēto saimniecības ēku (šķūni) M.K. norāda, ka saskaņā ar 1999.gada 18.jūnija Dāvinājuma līguma 8.punktu, līdzīpašniekam ir tiesības izmantot savu zemesgabala daļu atbilstoši saviem mērķiem: iznomāt, ieķīlāt, pārdot, izmantot citas likumā paredzētās īpašnieka tiesības viņiem piederošās un valdījumā esošās domājamās daļas bez otra līdzīpašnieka piekrišanas, tajā skaitā projektēt un veikt visa veida būvdarbus ievērojot Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumus, apstrādāt un labiekārtot zemesgabalu. Šajā sakarā 2009.gada novembrī veikta saimniecības ēkas ar kadastra apzīmējumu 1300 026 5603 008 paplašināšana, piebūvējot koka dēļu šķūnīti, kas ir 2 x 2 m liels, bez pamatiem, no vienkāršām koka konstrukcijas sienām un ar šīfera jumtu. Šķūnis nepieciešams kurināmā un darbarīku novietošanai. Iepazīstoties ar Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem ir uzsāktas darbības šķūnīša legalizācijai. Šķūnīša nojaukšana pašreiz ir neiespējama, jo tas ir nepieciešams kurināmā uzglabāšanai apkures sezonai. Ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus un ģimenes finansiālās iespējas, M.K. lūdz patvaļīgās būvniecības novēršanas termiņu noteikt līdz 2012.gada 1.oktobrim. M.K. lūdz Jūrmalas pilsētas pašvaldību atļaut turpināt 2 x 2 m šķūņa būvniecību, un laikā līdz 2012.gada 1.oktobrim sakārtot būvniecības dokumentāciju.

No M.K. saņemts 2010.gada 5.jūlija iesniegums (2010.gada 9.jūlija lieta Nr.1.2‑1/1946) un 2010.gada 2.septembra iesniegums (2010.gada 7.septembra lieta Nr.1.2-1/2577) ar lūgumu pārbaudīt J.N. zemesgabala daļā uzbūvētā zemesgabala norobežojošā žoga būvniecības likumību. Šajā sakarā Pilsētplānošanas nodaļa, papildus faktu konstatēšanai un viedokļu saņemšanai par zemesgabala norobežojošā žoga atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, zemesgabala Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, kopīpašniekiem 2010.gada 9.augusta vēstulē Nr.14-1/1106 uzdeva līdz 2010.gada 6.septembrim sniegt paskaidrojumus par zemesgabalu norobežojošo žogu.

Jautājumā par zemesgabalu Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, norobežojošo žogu saņemts J.N. 2010.gada 23.augusta paskaidrojums (2010.gada 6.septembra lieta Nr.1.2-1/2560), A.Ž. 2010.gada 23.augusta paskaidrojums (2010.gada 6.septembra lieta Nr.1.2-1/2559) un G.K. 2010.gada 6.septembra paskaidrojums (2010.gada 6.septembra lieta Nr.1.2-1/2558). Kopīpašnieki paskaidro, ka žoga novietojums starp zemesgabaliem Sēravotu ielā 1/1a un Emīla Dārziņa ielā 4 izvietots kaimiņu zemesgabalu kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties. Gar Sēravotu ielu izvietotais žogs ir ierakstīts Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma Sēravota ielā 1, Jūrmalā, 1999.gada 25.septembra būvju tehniskajā pasē Nr.6372.

Saskaņā ar 2010.gada 6.augusta Jūrmalas pilsētas vienoto digitālo topogrāfisko plānu, J.N. lietošanā esošā zemesgabala žogs izvietots ārpus zemesgabala robežas Sēravotu ielas teritorijā. Pilsētplānošanas nodaļas 2010.gada 8.oktobra vēstulē Nr.14-1/1467 doti norādījumi, ka, paredzot veikt Sēravotu ielas teritorijā izvietotā žoga renovāciju vai pārbūvi, žogs jāpārvieto saskaņā ar spēkā esošo Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto žoga novietojumu.

Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta piektajā daļā noteikts, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem: 1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai; 2) lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo šķūņa un zemesgabalu sadalošā žoga būvniecību zemesgabalā Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā. Papildus konstatēts, ka gar Sēravotu ielu izvietotais žogs atrodas ārpus zemesgabala robežas Sēravotu ielas teritorijā. Konkrētajā gadījumā piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Būvniecības likuma 30.panta piektajā daļā ir noteikts, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem: 1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai; 2) lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.). Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei ir jāizdod viens no normatīvajā aktā norādītajiem lēmumiem.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Izvērtējot lietas materiālus un administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, Jūrmalas pilsētas dome konstatēja sekojošo.

Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 25.martā pārbaudīja objektu Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāta, saskaņota un Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas pie ēkas ar kadastra apzīmējumu 1300 026 5603 008 uzbūvēts jauns būvapjoms, vienstāva saimniecības ēka, kas apšūta ar koka dēļiem. Zemesgabalā patvaļīgi uzbūvēts iekšējais žogs. Papildus konstatēts, ka gar Sēravotu ielu izvietotais žogs atrodas ārpus zemesgabala robežas Sēravotu ielas teritorijā.

Pamatojoties uz Pilsētplānošanas nodaļas pieprasījumu sniegt savu viedokli un argumentus par patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, ir saņemti nekustamā īpašuma Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, paskaidrojumi, kuros ir norādīts, ka patvaļīgi uzbūvētā zemesgabalu sadalošā žoga un šķūņa būvniecības pasūtītāja ir nekustamā īpašuma Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, kopīpašniece M.K.

Saskaņā ar 1999.gada 18.jūnija Dāvinājuma līgumu, Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma Sēravota ielā 1, Jūrmalā, 1999.gada 25.septembra būvju tehnisko pasi Nr.6372, 2010.gada 6.augusta Jūrmalas pilsētas vienoto digitālo topogrāfisko plānu, J.N. lietošanā esošā zemesgabala daļas norobežojošais žogs gar Sēravotu ielu izvietots ārpus zemesgabala robežas Sēravotu ielas teritorijā.

Civillikuma 1085.pantā ir noteikts, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.

Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem. Konkrētajā gadījumā nekustamajā īpašumā Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā ir jānovērš būvinspektora konstatētie pārkāpumi.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemesgabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu. Konkrētajā gadījumā jāievēro arī Civillikuma normas par kopīpašumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1092.pantu un Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.13.2.punktu, starp zemesgabaliem žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties, ievērojot pilsētas apbūves noteikumos noteikto žogu izskatu un augstumu, kas noteikts šo noteikumu 5.13.3.punktā.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.13.6.punktam, aizliegts ar žogiem sadalīt zemesgabalu, zemesgabalu funkcionāli var sadalīt ar dzīvžogiem, ievērojot zemesgabala iekšējās lietošanas kārtību.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.13.1.punkta pirmajai daļai, zemesgabalus drīkst iežogot atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem pa zemesgabalu robežām; ielas pusē pa sarkano līniju, vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.13.1.punkta piektajai daļai, žogi jāizbūvē tā, lai nodrošinātu esošo inženiertīklu darbību un to apkalpošanu, žogos jāveido „kabatas”, kur atrodas virszemes inženierkomunikāciju būves.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.18.2.punkta (1) daļas pirmajam punktam, Jūrmalas pilsētā noteiktas aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem, gar pilsētas ielām sarkano līniju platumā, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 8.marta saistošajiem noteikumiem Nr.3 „Par Jūrmalas ielu sarkano līniju korekcijas plāna apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.4.punkta (3) daļu, apbūves teritorijās jāparedz pilsētas inženierkomunikāciju pārvietošanu ārpus apbūves teritorijas un to izvietošanu ielu sarkanajās līnijās, vienlaicīgi nodrošinot ērtu piekļūšanu un ekspluatāciju.

Būvinspektora konstatēti pārkāpumi ir sekojoši:

A. Bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāta, saskaņota un Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas pie ēkas ar kadastra apzīmējumu 1300 026 5603 008 uzbūvēts jauns būvapjoms, vienstāva saimniecības ēka, kas apšūta ar koka dēļiem. Zemesgabalā patvaļīgi uzbūvēts iekšējais žogs.

a) Konstatēto pārkāpumu var novērst izstrādājot, saskaņojot, būvvaldē akceptējot būvprojektu un saņemot būvatļauju šķūņa būvdarbu turpināšanai.

Konkrētajā gadījumā Būvniecības pasūtītāja ir zemesgabala Jūrmalā, Sēravotu ielā 1/1a kopīpašniece M.K. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.1588 II daļas 2.iedaļas ierakstu Nr. 1.1. noteikta kopīpašnieku nekustamā īpašuma lietošanas kārtība. Pamats 1999.gada 18.jūnija Dāvinājuma līgums.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.19 „Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, zemesgabals Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, atrodas mazstāvu dzīvojamā teritorijā (DzM). Zemesgabala pieļaujamais apbūves blīvums ir 25 %. Esošais zemesgabala apbūves apjoms pieļauj jaunu ēku būvniecību.

Būvniecības pasūtītājai uzlikts administratīvs sods par patvaļīgu būvniecību. Soda nauda ir samaksāta.

aa) Zemesgabalu Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, sadalošais žogs ir jānojauc. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.13.6. punktu, aizliegts ar žogiem sadalīt zemesgabalu, zemesgabalu funkcionāli var sadalīt ar dzīvžogiem, ievērojot zemesgabala iekšējās lietošanas kārtību. Norma par aizliegumu sadalīt zemesgabalus ar žogiem noteikta jau Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumu 1996.gada janvāra redakcijas 5.12.3.(9) punktā. Tātad, sadalošā žoga atjaunošanas darbi 2009.gada aprīlī veikti neievērojot Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.13.6. punkta prasības.

B. J.N. lietošanā esošā zemesgabala daļas norobežojošais žogs gar Sēravotu ielu izvietots ārpus zemesgabala robežas Sēravotu ielas teritorijā. Gar Sēravotu ielu izvietotais žogs ir ierakstīts Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma Sēravota ielā 1, Jūrmalā, 1999.gada 25.septembra būvju tehniskajā pasē Nr.6372. Saskaņā ar Civillikuma 1085.pantā noteikto, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi. Tātad, paredzot veikt Sēravotu ielas teritorijā izvietotā žoga renovāciju vai pārbūvi, žogs jāpārvieto saskaņā ar spēkā esošo Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto žoga novietojumu.

Izvērtējot lietas faktiskos materiālus konkrētajā lietā un uzklausot ierosinātās administratīvās lietas procesa dalībnieku viedokli un argumentus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka nav konstatējams tāds nozīmīgs sabiedrības labums, kura dēļ būtu aizliedzama saimniecības ēkas (šķūņa) būvniecības turpināšana zemesgabalā Jūrmalā, Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā un pieņemams lēmums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Tieši otrādi, atļaujot turpināt būvniecības procesu minētajā zemes gabalā, sabiedrība iegūs sakārtotu vidi. Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka lēmuma pieņemšana par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu būtu pretrunā ar samērības un lietderības principu.

Tātad no iepriekš minētā un konkrētās lietas materiālu un argumentu izvērtējuma ir secināms, ka zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 1300 026 5603 Jūrmalā, Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā kopīpašniecei M.K. ir visi nosacījumi saimniecības ēkas (šķūņa) būvniecības procesa turpināšanai un nekustamā īpašuma sakārtošanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Pēc domes lēmuma pieņemšanas Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 102. un 105.punktā ir atzītas Būvniecības pasūtītājas tiesības būvprojektu iesniegt Būvvaldē akceptēšanai un būvatļaujas saņemšanai. Zemesgabalu Sēravotu ielā 1/1a, Jūrmalā, sadalošais žogs ir jānojauc.

Gar Sēravotu ielu izvietotais žogs ir ierakstīts Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma Sēravota ielā 1, Jūrmalā,1999.gada 25.septembra būvju tehniskajā pasē Nr.6372. Saskaņā ar Civillikuma 1085.pantā noteikto, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi. Paredzot veikt Sēravotu ielas teritorijā izvietotā žoga renovāciju vai pārbūvi, žogs jāpārvieto saskaņā ar spēkā esošo Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto žoga novietojumu.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5.,8.,9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, 370.pantu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta piektās daļas pirmo apakšpunktu, Vispārīgo būvnoteikumu 102. un 105.punktu, Civillikuma 1085.pantu, Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.13.6. punktu, 5.13.1.(1) un 5.13.1.(5) punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj: