LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 34, 19. punkts

Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu
Jūrmalā, Ūdru ielā 5 (kadastra apzīmējums 1300 003 0807)

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa (turpmāk tekstā – Pilsētplānošanas nodaļa) 2010.gada 2.jūnijā pārbaudīja objektu Jūrmalā, Ūdru ielā 5 un konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāta, saskaņota un Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēta būvprojekta, un saņemtas būvatļaujas uzsākta šķūņa (būves kadastra apzīmējums 1300 003 0807 008) rekonstrukcija.

Pilsētplānošanas nodaļas 2010.gada 2.jūnija pārbaudes aktā Nr.64 zemes gabala Jūrmalā, Ūdru ielā 5 īpašniekam un būvniecības pasūtītājam V.L., (personas kods ***) (turpmāk arī – Būvniecības pasūtītāja), pamatojoties uz LATVIJAS Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas ceturto punktu un 30.panta otro, trešo un sesto daļu, tika doti norādījumi: pirmkārt, nekavējoties pārtraukt būvdarbus objektā, otrkārt, Pilsētplānošanas nodaļā iesniegt paskaidrojumus, treškārt, līdz 2009.gada 15.jūnijam, saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, rakstiskā veidā iesniegt savu viedokli un argumentus saistībā ar konstatēto patvaļīgo būvniecību Jūrmalā, Ūdru ielā 5.

Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 11.jūnijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu. Būvniecības pasūtītājs Administratīvās komisijas uzlikto soda naudu ir samaksājis.

Būvniecības pasūtītājs 2010.gada 11.jūnija paskaidrojumā (lietas Nr.1.2-1/1686) informē Pilsētplānošanas nodaļu par to, ka pārbaudes aktā Nr.233 konstatētie pārkāpumi ir pamatoti un V.L. uzņemams pilnu atbildību par uzsākto patvaļīgo būvniecību objektā, vienlaicīgi arī norādot uz to, ka ar veiktajām darbībām nav nodarīts kaitējums ne dabai, ne arī trešajām personām. V.L. lūdz Jūrmalas pilsētas domi dot atļauju turpināt uzsākto būvniecību Jūrmalā, Ūdru ielā 5 un atļaut sakārtoto nepieciešamo būvniecības dokumentāciju.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta sestajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Civillikuma 1085.pantā ir noteikts, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu. Konkrētajā gadījumā Būvniecības pasūtītājs ir arī zemesgabala Jūrmalā, Ūdru ielā 5 īpašnieks.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas ceturtais punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemesgabalā Jūrmalā, Ūdru ielā 5 un Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 55. panta pirmo daļu. Tātad piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā ir noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldībai jāpieņem lēmums par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.) Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei administratīvais akts ir jāizdod.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Izvērtējot lietas materiālus un administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, Jūrmalas pilsētas dome konstatēja sekojošo.

Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 2.jūnijā pārbaudīja būvniecības likumību zemes gabalā Jūrmalā, Ūdru ielā 5 (kadastra numurs 1300 003 0807) un konstatēja, ka uz zemes gabala patvaļīgi uzsākta šķūņa rekonstrukcija. Pilsētplānošanas nodaļa zemesgabala Jūrmalā, Ūdru ielā 5 īpašniekam deva sekojošus norādījumus:

- nekavējoties pārtraukt patvaļīgo būvniecību Jūrmalā, Ūdru ielā 5;

- ierasties Pilsētplānošanas nodaļā paskaidrojumu sniegšanai un administratīvā pārkāpumu protokola parakstīšanai.

Pamatojoties uz Pilsētplānošanas nodaļas pieprasījumu sniegt savu viedokli un argumentus par patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Jūrmalā, Ūdru ielā 5 2010.gada 11.jūnijā Pilsētplānošanas nodaļa saņēma V.L. paskaidrojumu par būvniecību zemes gabalā Jūrmalā, Ūdru ielā 5 un darīja zināmu, ka Pilsētplānošanas nodaļas dotie norādījumi ir izpildīti un Būvniecības pasūtītājs lūdz Jūrmalas pilsētas domi atļaut turpināt saimniecības ēkas būvniecību. Administratīvās komisijas uzliktais naudas sods par patvaļīgo būvniecību ir samaksāts.

2010.gada 15.jūnijā Pilsētplānošanas nodaļa saņēma Būvniecības pasūtītāja iesniegumu (lietas Nr.1.2-1/1722) ar lūgumu izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu šķūņa (būve ar kadastra numuru 1300 003 0807 008) Jūrmalā, Ūdru ielā 5 rekonstrukcijai par mākslinieku darbnīcu.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības plānu, zemes gabals Jūrmalā, Ūdru ielā 5 atrodas savrupmāju dzīvojamā teritorijā, kurā kā viens no zemes gabala palīgizmantošanas veidiem ir telpas individuālā darba veikšanai. Tātad paredzētā ēkas funkcija ir atbilstoša konkrētajā zemes gabalā atļautajai izmantošanai.

Patvaļīgās ēkas būvniecība ir veikta uz Būvniecības pasūtītāja īpašumā esošā zemes gabala. Tātad konkrētajā gadījumā ir izpildītas Latvijas Republikas Būvniecības likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktās prasības.

Izvērtējot lietas faktiskos materiālus konkrētajā lietā un uzklausot ierosinātās administratīvās lietas procesa dalībnieku viedokli un argumentus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka nav konstatējams tāds nozīmīgs sabiedrības labums, kura dēļ būtu aizliedzama plānotā būvniecības turpināšana zemes gabalā Jūrmalā, Ūdru ielā 5, Jūrmalā un pieņemams lēmums par šķūņa atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī. Tieši otrādi, atļaujot turpināt būvniecības procesu minētajā zemes gabalā, sabiedrība iegūs sakārtotu vidi.

Tātad ir secināms, ka lēmuma pieņemšana par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu būtu pretrunā ar samērības un lietderības principu.

Tātad no iepriekš minētā un konkrētās lietas materiālu un argumentu izvērtējuma ir secināms, ka zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 1300 003 0807 Jūrmalā, Ūdru ielā 5 īpašniekam V.L. ir visi nosacījumi būvniecības procesa turpināšanai un nekustamā īpašuma sakārtošanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Pēc domes lēmuma pieņemšanas Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 102. un 105.punktā ir atzītas Būvniecības pasūtītāju tiesības būvprojektu iesniegt Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldē akceptēšanai un būvatļaujas saņemšanai.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5.,8.,9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, 370. pantu, Latvijas Republikas Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta sesto daļu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj: