LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 3, 18. punkts

Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu
Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 54 (kadastra apzīmējums 1300 009 6320)

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa (turpmāk tekstā – Pilsētplānošanas nodaļa) 2010.gada 23.augustā saņēma A. K., S.L. un I.G. sūdzību (lietas Nr.1.2-1/2410) par Ā.K.(personas kods ***), veiktu patvaļīgu būvniecību nekustamajā īpašumā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 54, divas palīgēkas ar kadastra numuru 1300 009 6320 002 un 1300 009 6320 003 pārbūvējot par atsevišķu dzīvojamo māju ar lūgumu apsekot nekustamo īpašumu, pārbaudot iesnieguma juridisku pamatojumu un veikt kompetencē ietilpstošus pasākumus, lai Ā.K. novērstu pieļautos spēkā esošo likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumus būvniecībā un kopīpašumā esošās zemes izmantošanā.

[1] Pamatojoties uz minēto iesniegumu un Latvijas Republikas Administratīvā procesa 55.panta pirmo punktu, Pilsētplānošanas nodaļā tika ierosināta administratīvā lieta par patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā.

[2] 2010.gada 20.oktobrī Pilsētplānošanas nodaļa pārbaudīja objektu Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas veikta palīgēku (būves ar kadastra apzīmējumu 1300 009 6320 002 un 1300 009 6320 003) rekonstrukcija, uz Ā.K. lietošanā esošā zemes gabala uzbūvēta siltumnīca un šķūnītis, teritorija norobežota ar metāla sietu, sastādīts pārbaudes akts Nr.150 ar kuru nekustamā īpašuma Jāņa Pliekšāna ielā 54 kopīpašniekam un būvniecības pasūtītājam Ā.K.(turpmāk tekstā arī – Būvniecības pasūtītāja) tika uzdots: pirmkārt, nekavējoties pārtraukt jebkādus būvdarbus objektā, otrkārt, ierasties Pilsētplānošanas nodaļā paskaidrojumu sniegšanai saistībā ar būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību un administratīvā pārkāpumu protokola parakstīšanai, treškārt, saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, rakstiskā veidā iesniegt savu viedokli un argumentus saistībā ar iestādē ierosināto administratīvo lietu.

Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 29.oktobrī, pamatojoties uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta pirmo, otro un trešo daļu, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CC Nr.000729 par konstatēto patvaļīgo būvniecību Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā. 2010.gada 8.decembrī Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija pieņēma lēmumu D58/1759 sodīt Ā.K. ar naudas sodu Ls 100,- apmērā. Administratīvais sods ir samaksāts.

[3] Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 16.novembrī saņēma Būvniecības pasūtītājas paskaidrojumu par sekojošo:

1) Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumu 5.13.6.punkta prasības nav pārkāptas, jo nožogojums ir metāla siets, kas paredzēts kresēm, rozēm u.c. stādījumiem, kā arī sunim, lai tas neaizbēgtu, jo pārējā zemes gabala teritorija nav nožogota;

2) 2010.gada pavasarī tika uzslieta siltumnīca no veciem logiem, bez pamatiem (1.5 x 2 x 1.3), šobrīd tā ir jau nojaukta;

3) Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2003.gada 29.oktobrī akceptēja skiču projektu „Saimniecības ēkas rekonstrukcija Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā”. Rekonstrukcijas darbi objektā vēl nav pabeigti;

4) Šķūnītis tiks nojaukts pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas, kā tas ir norādīts akceptētajā skiču projektā. Kopš 2006.gada būvdarbi objektā ir pārtraukti;

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, būvniecības pasūtītāja lūdz atļaut turpināt būvdarbus objektā un izpildei paredzēt trīs gadus.

[4] Pilsētplānošanas nodaļa, pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, lūdza nekustamā īpašuma Konkordijas ielā 51 un Jāņa Pliekšāna ielā 54 kopīpašniekus rakstiskā veidā iesniegt savu viedokli un argumentus saistībā ar konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā.

2010.gada 23.novembrī Pilsētplānošanas nodaļa saņēma I.G.iesniegumu par to, ka Ā.K. turpina patvaļīgo būvniecību objektā, tas ir, uzstādīti vārti uz zemes gabala robežas.

Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 21.decembrī saņēma N.V., A.K. un S.L. iesniegumu ar sekojošu viedokli ierosinātajā administratīvajā lietā:

1) palīgēku rekonstrukcijas rezultātā ugunsmūra augstums ir palielinājies līdz 3.90 m salīdzinājumā ar 2000.gada 31.maija inventarizācijas lietu - ugunsmūra augstums bija 2.30 m. Minētās rekonstrukcijas rezultātā būtiski pasliktinājusies dzīvokļu dabīgais apgaismojums, izsauļojums, kā arī ainava aiz logiem;

2) vēloties legalizēt rekonstrukciju bez kaimiņu piekrišanas, Ā.K. cēla prasību tiesā par reālservitūta noteikšanu, prasība pilnībā noraidīta ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas spriedumu;

3) patvaļīgās būvniecības rezultātā veikta saimniecības ēkas rekonstrukcija par dzīvojamo māju palielinot apbūves laukumu un būvtilpumu, tādejādi būtiski palielinot neatbilstību apbūves noteikumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto argumentāciju, N.V., A.K. un S.L. lūdz Jūrmalas pilsētas domi pieņemt lēmumu par patvaļīgi uzbūvēto būves daļu nojaukšanu.

[5] Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta sestajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkta prasībām, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju; patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā un tātad piemērojamās tiesību normas ir Latvijas Republikas Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā ir noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldībai jāpieņem lēmums par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.). Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei ir jāizdod obligātais administratīvais akts.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

[6] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, Dome konstatēja sekojošus lietā svarīgus faktus:

1. Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2003.gada 21.jūlijā pārbaudīja objektu Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi uzsākta palīgēku Nr.002 un Nr.003 rekonstrukcija. Būvvaldes 2003.gada 21.jūlija Rīkojumā Nr.4/19 Ā.K. tika uzdots nekavējoties pārtraukt būvdarbus, Būvvaldē akceptēt būvprojektu un saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai. 2003.gada 21.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.28. 2003.gada 23.jūlijā Administratīvā komisija pieņēma lēmumu Nr.596 sodīt Ā.K. ar naudas sodu Ls 50 apmērā. Sods ir samaksāts.

2. No Pilsētplānošanas nodaļas arhīvā esošās dokumentācijas ir redzams, ka Būvniecības pasūtītāja nav pildījusi Būvvaldes dotos norādījumus par būvdarbu pārtraukšanu objektā, bet periodiski ir turpinājusi patvaļīgo būvniecību.

3. Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2003.gada 30.jūlijā izdeva plānošanas uzdevumu Nr.14-10/491 saimniecības ēku lit.002, 003 rekonstrukcijai Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā un 2003.gada 19.oktobrī akceptēja skiču projektu „Saimniecības ēkas rekonstrukcija Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā”.

4. 2004.gada 19.jūlijā Jūrmalas pilsētas tiesā Ā. K. cēla prasību par reālservitūta nodibināšanu, norādot, ka prasītājai pieder ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā un, pamatojoties uz Civillikuma 1187.pantu, lūgusi tiesu piešķirt augstākas būves tiesības kā reālservitūtu saimniecības ēkai Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā. 2007.gada 10.aprīlī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesa nosprieda Ā. K. prasību pret N.V., A.K. un S. L.par reālservitūta noteikšanu un īpašumtiesību neierobežošanu uz ēkas rekonstrukciju noraidīt pilnībā. Spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

5. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.4255, nekustamais īpašums Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā sastāv no zemes gabala 471 m² platībā ar kadastra apzīmējumu 1300 009 6320, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 009 6320 001) un divām palīgceltnēm ar būves kadastra apzīmējumu 1300 009 6320 002 un 1300 009 6320 003, īpašnieki: Ā.K.– 271/942 d.d., I.G. – 200/942 d.d., M. T.– 3/8 d.d., M. J. – 1/8 d.d. un Jurijs Jakovļevs – 1/8 d.d.

Noteikta kopīpašnieku nekustama īpašuma lietošanas kārtība. Pamats: 2003.gada 29.aprīļa Līgums par kopīga nekustamā īpašuma lietošanas kārtību. Saskaņā ar minēto līgumu, Ā. K. lietošanā atrodas zemes gabals 120 m² platībā un divas palīgceltnes Nr. 002 un 003.

[7] Izskatot lietas apstākļus ir konstatēti sekojoši fakti lēmuma pieņemšanai par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un Civillikuma 1085.pantā ir noteikts, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu zemes gabals Jāņa Pliekšāna ielā 54 atrodas savrupmāju dzīvojamajā teritorijā.

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk tekstā – Noteikumi) 7.1.1.(4) punktā ir noteikta zemes gabala palīgizmantošana: saimniecības ēka. Tātad esošo saimniecības ēku rekonstrukcija atbilst teritorijā atļautajai izmantošanai.

Noteikumu 7.1.7.(2) punktā ir noteikts, ka pieļaujamais dzīvojamo māju skaits uz zemes gabaliem, tiek noteikts ar tādu aprēķinu, ka uz katras 800 m² lielas zemes gabala daļas drīkst būvēt vienu dzīvojamo ēku, ja netiek pārsniegts zemes gabalā pieļautais apbūves blīvums. Tātad konkrētajā zemes gabalā nav pieļaujama otras dzīvojamās mājas būvniecība, tas ir, esošo saimniecības ēku rekonstrukcija par dzīvojamo māju.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkta prasībām, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju; patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

No lietā konstatētajiem materiāliem ir redzams, ka Ā.K. ir pārkāpusi iepriekš minēto normatīvo aktu prasības. Lietā konstatēts arī tas, ka Būvniecības pasūtītāja ne tikai ir patvaļīgi uzsākusi saimniecības ēku rekonstrukciju, bet arī nav ievērojusi būvinspektora dotos norādījumus par būvdarbu pārtraukšanu, tas ir, patvaļīgā būvniecība objektā tiek turpināta.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Konkrētajā lietā Būvniecības pasūtītāja ir arī zemes gabala kopīpašniece.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 2. panta otrajā daļā ir noteikts, ka būvniecību regulē šis likums, Civillikums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

Tātad pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu ir jāņem vērā arī Latvijas Republikas Civillikumā noteiktie aprobežojumi saistībā ar kopīpašumu.

Latvijas Republikas Civillikuma 1068.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.

No trešo personu sniegtajiem viedokļiem ir redzams, ka nekustamā īpašuma Jāņa Pliekšāna ielā 54 kopīpašniece I.G. nepiekrīt uzsāktajai saimniecības ēku rekonstrukcijai tādā apjomā kā šobrīd tas ir veikts.

Noteikumu 5.7.4.punktā ir noteikts, ka ēkas un būves var izvietot mazākā attālumā no robežām vai tieši pie robežām, ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, ēku un zemes gabalu insolācijas prasības, kā arī, ja ir attiecīgā kaimiņa rakstiska piekrišana, kuru tas apliecina ar personisku parakstu uz zemes gabala plānojuma lapas.

Strīdus saimniecības ēkas atrodas pie robežas ar zemes gabalu Konkordijas ielā 51, Jūrmalā. Lietas materiāliem ir pievienots kaimiņu zemes gabala kopīpašnieku N.V., A.K. un S.L. sniegtais viedoklis, kurā viņi lūdz Domi pieņemt lēmumu par patvaļīgi uzbūvēto būves daļu nojaukšanu, argumentējot to ar sekojošo:

4) palīgēku rekonstrukcijas rezultātā ugunsmūra augstums ir palielinājies līdz 3.90 m salīdzinājumā ar 2000.gada 31.maija inventarizācijas lietu - ugunsmūra augstums bija 2.30 m. Minētās rekonstrukcijas rezultātā būtiski pasliktinājusies dzīvokļu dabīgais apgaismojums, izsauļojums, kā arī ainava aiz logiem;

5) vēloties legalizēt rekonstrukciju bez kaimiņu piekrišanas, Ā.K. cēla prasību tiesā par reālservitūta noteikšanu, prasība pilnībā noraidīta ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas spriedumu;

6) patvaļīgās būvniecības rezultātā veikta saimniecības ēkas rekonstrukcija par dzīvojamo māju palielinot apbūves laukumu un būvtilpumu, tādejādi būtiski palielinot neatbilstību apbūves noteikumiem.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 10.aprīļa spriedumā (lieta Nr.C17094204, CA-0578/20, 2007.g) ir konstatēts, ka Ā. K. patvaļīgi uzsāktā saimniecības ēku rekonstrukcija būtiski ietekmē kaimiņmājas iedzīvotāju sadzīves apstākļus un kaimiņu nostāja ir argumentēta ar reālu viņu tiesību ierobežojumu un tiesai nav pamata uzlikt atbildētājiem pienākumu dot piekrišanu prasītājas saimniecības ēkas rekonstrukcijai, tādejādi pārkāpjot būvnoteikumos noteikto minimālo attālumu no kaimiņu robežas, neievērojot insolācijas normas, pasliktinot iedzīvotāju sadzīves apstākļus un pazeminot viņu nekustamā īpašuma vērtību.

No iepriekš minētā ir secināms, ka Būvniecības pasūtītājai nav iespēju būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā saskaņot un Būvvaldē akceptēt saimniecības ēku (būves kadastra apzīmējums 1300 009 6320 002 un 1300 009 6320 003) Jāņa Pliekšāna ielā 54, Jūrmalā rekonstrukciju šobrīd veiktajos apjomos, bet ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu, kurā tiks paredzēta būves patvaļīgi uzbūvētās daļas nojaukšana.

[8] Lēmuma pieņemšanā ir piemērotas sekojošas tiesību normas: Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts, 2.panta trešā daļa, 3.pants, 7.panta pirmās daļas trešais un ceturtais punkts, 13.panta pirmā daļa, 16.panta pirmā daļa, 30.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, Civillikuma 1098.pants, Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa, 63.panta pirmās daļas 1.punkts Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.7.4. punkts, 7.1.1.(4). punkts, 7.1.7.(2). punkts.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, 370.pantu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta sesto daļu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.229 „Vispārīgo būvnoteikumi” 112.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj: