LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 6, 14. punkts

Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu zemes gabalā
ar kadastra apzīmējums 1300 007 6901 Jūrmalā, Dārzkopības ielā 15

[1] Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa (turpmāk tekstā - Pilsētplānošanas nodaļa), pamatojoties uz nekustamā īpašuma Jūrmalā, Dārzkopības ielā 15 īpašnieka R.G. pilnvarotās personas J.J. 2010.gada 6.augusta iesniegumu (lietas Nr.1.2-1/2251) 2010.gada 16.novembrī pārbaudīja objektu Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Atzinumā Nr.7 par būves pārbaudi, dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums ***) Jūrmalā, Dārzkopības ielā 15 īpašniekam Ž.K. (personas kods ***) (turpmāk tekstā arī – Būvētājs) uzdots ierasties Pilsētplānošanas nodaļā paskaidrojumu sniegšanai saistībā ar būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību un administratīvā pārkāpumu protokola parakstīšanai un, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, rakstiskā veidā iesniegt savu viedokli un argumentus saistībā ar iestādē ierosināto administratīvo lietu.

[2] Pamatojoties uz 2010.gada 6.augusta iesniegumu (lietas Nr.1.2-1/2251) un Latvijas Republikas Administratīvā procesa 55.panta otro punktu, Pilsētplānošanas nodaļā tika ierosināta administratīvā lieta par patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā.

[3] Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 13.janvārī, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otro daļu, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CC Nr.000744 par konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā.

2011.gada 26.janvārī Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija pieņēma lēmumu D58/104 sodīt Ž.K. ar naudas sodu Ls 100 apmērā.

[4] Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 17.novembrī un 2011.gada 3.martā saņēma Ž.K. (personas kods ***) (turpmāk tekstā arī – Būvētājs), iesniegumu un paskaidrojumus ar sekojošiem argumentiem:

1) saskaņā ar zemes nomas līguma 4.1.6.punktu, kas noslēgts 2005.gada 29.maijā starp zemes gabala īpašnieku R.G. un Ž.K., bija jānodrošina iebrauktuve un iekļūšana iznomātajā zemes gabalā no Rīgas ielas, izmantojot atsevišķus vārtus un iebraucamo ceļu;

2) žogs ir uzbūvēts likumīgi un būvniecību ir veicis zemes gabala īpašnieks R.G.;

3) konkrētajā gadījumā nav lietderīgi atjaunot teritoriju iepriekšējā stāvoklī.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, Būvētājs lūdz atļaut turpināt būvdarbus objektā, tas ir, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā izstrādāt un akceptēt būvprojektu teritorijas labiekārtošanai un saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai zemes gabalā Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā.

[5] 2010.gada 6.augusta iesniegumā par nepieciešamību veikt objekta pārbaudi, lai izvērtētu būvniecības likumību, zemes gabala Jūrmalā, Dārzkopības ielā 15 īpašnieks R.G. jau ir skaidri paudis savu viedokli par patvaļīgo būvniecību un, tātad, Pilsētplānošanas nodaļai nav nepieciešams ierosinātajā administratīvajā lietā papildus uzklausīt trešās personas viedokli.

R.G. lūdz saukt pie administratīvās atbildības Ž.K., uzliekot viņai par pienākumu nojaukt nelikumīgi uzbūvētās būves un atjaunot zemes īpašumu iepriekšējo stāvokli.

[6] Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta sestajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkta prasībām, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju; patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā un tātad piemērojamās tiesību normas ir Latvijas Republikas Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā ir noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldībai jāpieņem lēmums par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.) Tātad, piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei ir jāizdod obligātais administratīvais akts.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

[7] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, Dome konstatēja sekojošus lietā svarīgus faktus:

1. Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 16.novembrī pārbaudīja objektu Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi veikts teritorijas labiekārtojums. Atzinumā Nr.7 par būves pārbaudi Būvētājam tika uzdots sniegt paskaidrojumus saistībā ar konstatēto patvaļīgo būvniecību.

2. Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 3.martā saņēma Būvētāja iesniegumu ar lūgumu atļaut turpināt būvdarbus objektā, tas ir, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā izstrādāt un akceptēt būvprojektu teritorijas labiekārtošanai un saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai zemes gabalā Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā.

3. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.970 un Nr.2154, nekustamais īpašums Jūrmalā, Dārzkopības ielā 15 sastāv no zemes gabala 2005 m² platībā, īpašnieks: R.G., viena dzīvokļa dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu *** un palīgēkas ar kadastra apzīmējumu *** (turpmāk tekstā arī – Namīpašums), īpašnieks: Ž.K.

4. 2005.gada 29.maijā noslēgtajā zemes nomas līguma (turpmāk tekstā arī – Līgums) 4.16.punktā ir noteikts, ka nomnieks iekārto iebrauktuve un iekļūšanu iznomātajā zemes iecirknī no Rīgas ielas, izmantojot atsevišķus vārtus un iebraucamo ceļu, kas izveidots, ievērojot atbilstošos saskaņojumus.

[8] Izskatot lietas apstākļus ir konstatēti sekojoši fakti lēmuma pieņemšanai par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un Latvijas Republikas Civillikuma 1085.pantā ir noteikts, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu zemes gabals Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā atrodas jauktas atpūtas, darījumu un dzīvojamā teritorijā (J).

Esošā teritorijas apbūve atbilst teritorijā atļautajai izmantošanai.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkta prasībām, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju; patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

No lietā konstatētajiem materiāliem ir redzams, ka Ž.K. ir pārkāpusi iepriekš minēto normatīvo aktu prasības.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Konkrētajā lietā Būvētājs ir arī Namīpašuma īpašnieks.

2005.gada 29.maijā starp zemes gabala ar kadastra numuru *** īpašnieku R.G. un namīpašuma īpašnieci Ž.K. tika noslēgts zemes nomas līgums. Saskaņā ar Līguma 1.3.punktu, nomas līgums noslēgts uz 5 gadiem, tas ir, 2010.gada 29.maijam. Līgumam beidzoties puses slēdz jaunu līgumu, par kura nosacījumiem vienojas.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 2.panta otrajā daļā ir noteikts, ka būvniecību regulē šis likums, Latvijas Republikas Civillikums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

Tātad, pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu ir jāņem vērā arī Latvijas Republikas Civillikumā noteiktās normas saistībā ar nomas līgumu, kā arī Līgumā ietvertie punkti.

Līguma 4.16.punktā ir noteikts, ka nomnieks iekārto iebrauktuve un iekļūšanu iznomātajā zemes iecirknī no Rīgas ielas, izmantojot atsevišķus vārtus un iebraucamo ceļu, kas izveidots, ievērojot atbilstošos saskaņojumus.

Līguma 4.1.5.punktā ir noteikts, ka jebkādus būvdarbus uz iznomātās zemes veikt tikai ar iznomātāja rakstisku piekrišanu.

Teritorijas labiekārtošanas darbi Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā tika veikti Līguma spēkā esamības laikā. Lietā nav atrodama zemes gabala iznomātāja rakstiska piekrišana, tātad būvdarbi objektā veikti pārkāpjot Līguma 4.1.5. un 4.1.6.punktus.

No iepriekš minētās normas un, izvērtējot šobrīd esošo situāciju dabā, ir redzams, ka teritorijas labiekārtošanas procesā nav ievērotas būvniecības normas un noteikumi un tas nozīmē, ka projektēšanas un būvniecības turpināšanas procesā būs nepieciešama zemes gabala Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā īpašnieka rakstiska piekrišana.

Lietā vērā ņemams ir tas, ka iznomātā zemes gabala īpašniekam nav pamata aizliegt Ž.K. piekļūšanu Namīpašumam, turpretim Būvētājam, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, jāizstrādā iebraucamā ceļa projekts.

Dome uzskata, ka zemes gabala īpašnieka lūgums uzdot Ž.K. atjaunot zemes īpašuma iepriekšējo stāvokli ir neatbilstošs samērīguma un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principiem sekojošu būtisku iemeslu dēļ:

1) lietas materiālos nav dokumentu, kas apliecinātu to kādā stāvoklī atradās zemes gabals Jūrmalā, Dārzkopības ielā 15 pirms Ž.K. veica teritorijas labiekārtošanas darbus;

2) Namīpašumam ir nepieciešams piebraucamais ceļš;

3) izstrādājot teritorijas labiekārtošanas projektu, ir iespējams paredzēt tās teritorijas labiekārtojuma daļas demontāžu, kas nav pieņemama zemes gabala īpašniekam R.G.

Tātad, Domes ieskatā samērīgākais un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principiem atbilstošākais lēmums lietā ir uzdot Būvētājai, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā izstrādāt, saskaņot, Būvvaldē akceptēt teritorijas Dārzkopības ielā 15, Jūrmalā labiekārtošanas projektu un saņemt būvatļauju būvdarbu turpināšanai.

No iepriekš minētā ir secināms, ka Būvētājam ir nepieciešamie nosacījumi būvniecības procesa turpināšanai un nekustamā īpašuma sakārtošanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Pēc domes lēmuma pieņemšanas Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 102. un 105.punktā ir atzītas Būvniecības pasūtītāju tiesības būvprojektu iesniegt Būvvaldē akceptēšanai un būvatļaujas saņemšanai.

[9] Lēmuma pieņemšanā ir piemērotas sekojošas tiesību normas: Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts, 2.panta trešā daļa, 3.pants, 7.panta pirmās daļas trešais un ceturtais punkts, 13.panta pirmā daļa, 16.panta pirmā daļa, 30.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, Administratīvā procesa likuma 8.pants, 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 63.panta pirmās daļas 1.punkts, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.229 „Vispārīgo būvnoteikumi” 58. un 112.punkts, Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 7.7.2.punkts.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, 370.pantu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta sesto daļu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.229 „Vispārīgo būvnoteikumi” 58.punktu, 112.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lejupielāde: DOC un PDF