LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 8, 23. punkts

Par iespēju turpināt būvniecību zemes gabalā
ar kadastra apzīmējums 1300 005 1115 Jūrmalā, Upmalas ielā 30A

[1] Jūrmalas pilsētas domes pilsētplānošanas nodaļa (turpmāk tekstā - Pilsētplānošanas nodaļa) 2011.gada 8.februārī pārbaudīja objektu Upmalas ielā 30A, Jūrmalā un konstatēja objektā patvaļīgo būvniecību:

1. patvaļīgi, ar atkāpēm no Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 2.augustā akceptētā būvprojekta Nr.253 „Dzīvojamās ēkas rekonstrukcija Jūrmalā, Upmalas ielā 30A” veikta dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums ***) rekonstrukcija;

2. patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas veikta palīgēkas (būves kadastra apzīmējums ***) rekonstrukcija;

3. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā nav veikta Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes 2002.gada 9.augustā izdotās būvatļaujas Nr.158 pārreģistrācija;

4. zemes gabals sadalīts ar iekšējiem žogiem.

Atzinumā Nr.17 par būves pārbaudi (turpmāk tekstā – Atzinums) nekustamā īpašuma Upmalas ielā 30A, Jūrmalā kopīpašniekam un būvniecības pasūtītājam I.Z. (personas kods ***) (turpmāk tekstā arī – Būvētājs), uzdots: pirmkārt, nekavējoties pārtraukt jebkādus būvdarbus objektā, otrkārt, ierasties Pilsētplānošanas nodaļā paskaidrojumu sniegšanai saistībā ar būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību un administratīvā pārkāpumu protokola parakstīšanai, treškārt, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, rakstiskā veidā iesniegt savu viedokli un argumentus saistībā ar iestādē ierosināto administratīvo lietu.

[2] Pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Upmalas ielā 30A, Jūrmalā un Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 55.panta otro punktu, Pilsētplānošanas nodaļā ierosināta administratīvā lieta.

[3] Atzinumā dotie norādījumi no Būvētāja puses netika izpildīti.

Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 30.martā, pamatojoties uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta pirmo, otro daļu un 248.panta ceturto daļu, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CC Nr.000765 par konstatēto patvaļīgo būvniecību Upmalas ielā 30A, Jūrmalā un nosūtīja Jūrmalas pilsētas domes administratīvajai komisijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

[4] Pilsētplānošanas nodaļa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, lūdza Būvētāju līdz 2011.gada 10.martam sniegt savu viedokli un argumentus saistībā ar konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Upmalas ielā 30A, Jūrmalā. Pilsētplānošanas nodaļa nav saņēmusi nekādu informāciju no Būvētāja.

[5] 2011.gada 10.februārī Pilsētpānošanas nodaļa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, lūdza kaimiņu zemes gabala Upmalas ielā 30A, Jūrmalā kopīpašnieku V.O. rakstiskā veidā iesniegt savu viedokli un argumentus saistībā ar konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Upmalas ielā 30A, Jūrmalā.

V.O. 2011.gada 28.februārī informēja Pilsētplānošanas nodaļu par to, ka neiebilst pret būvniecības turpināšanai zemes gabalā Upmalas ielā 30A, Jūrmalā ar noteikumu, ka būvdarbi tiks veikti atbilstoši 2002.gada 9.decembra līguma par kopīga nekustama īpašuma lietošanas kārtība prasībām:

- dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums ***) rekonstrukcijas darbi tiks saskaņoti ar kopīpašnieku;

- palīgēkas (būves kadastra apzīmējums ***) rekonstrukcija var tikt realizēta tikai iekļaujoties I.Z. lietošanā esošās domājamās daļas atļautajā apbūves blīvumā;

- zemes gabalu sadalošais sieta žogs uz būvniecības laiku saglabājams kā būvžogs.

[6] Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta piektajā daļā noteikts, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;

2) lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u. tml.)

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta otrajā daļā ir noteikts, ja mainās pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē un minētā panta trešā daļa nosaka, ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, darba pārtraukums, to motivējot, jāreģistrē pašvaldībā.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Upmalas ielā 30A, Jūrmalā un tātad piemērojamās tiesību normas ir Latvijas Republikas Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta piektajā daļā ir noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta piektajā daļā noteikts, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;

2) lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u. tml.)

No iepriekš minēto normatīvo aktu prasībām ir konstatējams, ka iestādei, saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 1. punktu, ir jāpieņem obligātais administratīvais akts.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

[7] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, Dome konstatēja sekojošus lietā svarīgus faktus:

1. Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 8.februārī pārbaudīja objektu Upmalas ielā 30A, Jūrmalā un konstatēja, ka objektā tiek veikta patvaļīga būvniecība. Atzinumā Nr.17 par būves pārbaudi I.Z. tika uzdots nekavējoties pārtraukt būvdarbus objektā.

2. Pilsētplānošanas nodaļa vairākkārtēji Būvētajam ir lūgusi sniegt savu viedokli ierosinātajā administratīvajā lietā, bet tādu nav saņēmusi.

Ņemot vērā to, ka konkrētajā ierosinātajā lietā iestādei ir jāizdod obligātais administratīvais akts, kā arī to, ka patvaļīgās būvniecības rezultātā tiek aizskartas kopīpašnieka intereses un tiesības, Dome uzskata, ka domes lēmums par iespēju turpināt būvniecību zemes gabalā Upmalas ielā 30A, Jūrmalā ir jāpieņem, atkārtoti uzaicinot I.Z. savu viedokli sniegt Domes sēdē.

3. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.100000061361, nekustamais īpašums Upmalas ielā 30A, Jūrmalā sastāv no zemes gabala 1382 m² platībā, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu *** un palīgēkas ar kadastra apzīmējumu *, īpašnieki: I.Z. – 689/1145 d.d. un V.O. – 456/1145 d.d.

4. Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000061361 II.daļas 2.iedaļas ierakstā Nr.1.1. noteikta kopīpašnieku nekustama īpašuma lietošanas kārtība, pamats: 2002.gada 9.decembra Līgums par kopīga nekustamā īpašuma lietošanas kārtību.

Pirkuma līguma 5.punktā ir noteikts, ka kopīpašniekiem ir tiesības izmantot viņu lietošanā nodotās telpas dzīvojamā mājā, palīgēku un zemesgabalu atbilstoši saviem mērķiem bez otra kopīpašnieka piekrišanas, tajā skaitā projektēt un veikt visa veida būvdarbus, ievērojot Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumus un citas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Kopīpašnieki vienojas, ka viņu atsevišķā lietošanā nodoto telpu un palīgtelpu remontu un pārplānošanu dzīvojamā mājā, ciktāl tas neskar otra kopīpašnieka intereses, var veikt katrs kopīpašnieks pēc saviem ieskatiem, bet visas dzīvojamās mājas remontu un rekonstrukciju var veikt tikai ar kopīpašnieka piekrišanu un pēc savstarpējas saskaņošanas.

[8] Izskatot lietas apstākļus ir konstatēti sekojoši fakti lēmuma pieņemšanai par iespēju turpināt būvniecību zemes gabalā Upmalas ielā 30A, Jūrmalā.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un Civillikuma 1085.pantā ir noteikts, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu zemes gabals Upmalas ielā 30A, Jūrmalā atrodas priežu parka rajonā ar apbūvi (P).

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk tekstā – Noteikumi) 7.2.2.punktā ir noteikta zemes gabala atļautā izmantošana ir dzīvojamā māja un palīgizmantošana: saimniecības ēka. Tātad uzsāktā būvniecība atbilst teritorijas atļautajai izmantošanai.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta otrajā daļā ir noteikts, ja mainās pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē un minētā panta trešā daļa nosaka, ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, darba pārtraukums, to motivējot, jāreģistrē pašvaldībā.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkta prasībām, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju; patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2002.gada 2.augustā akceptēja būvprojektu Nr.253 „Dzīvojamās mājas rekonstrukcija Jūrmalā, Upmalas ielā 30A” un 2002.gada 9.augustā izdeva būvatļauju Nr.158. Pasūtītājs: L.Z., būvatļaujas derīguma termiņš: 2003.gada 31.decembris. Izmaiņas būvprojektā akceptētas 2003.gada 21.februārī.

No lietā konstatētajiem materiāliem ir redzams, ka I.Z. ir pārkāpis iepriekš minēto normatīvo aktu prasības.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Konkrētajā lietā Būvētājs ir arī zemes gabala kopīpašnieks un 2002.gada 9.decembra Līguma par kopīga nekustamā īpašuma lietošanas kārtību 5.punktā ir noteikta būvniecības kārtība.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 2.panta otrajā daļā ir noteikts, ka būvniecību regulē šis likums, Civillikums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

Tātad pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu ir jāņem vērā arī Latvijas Republikas Civillikumā noteiktie aprobežojumi saistībā ar kopīpašumu.

Latvijas Republikas Civillikuma 1068.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.

No trešo personu sniegtajiem viedokļiem ir redzams, ka nekustamā īpašuma Upmalas ielā 30A kopīpašniece V.O. piekrīt būvniecības turpināšanai ar noteikumu, ka tiek ievērots 2002.gada 9.decembra Līguma par kopīga nekustamā īpašuma lietošanas kārtību 5.punktā noteiktais.

Lietā vērā ņemams ir tas, ka ierosinātajā administratīvajā procesā par trešajām personām atzītās personas neiebilst būvniecības turpināšanai zemes gabalā Upmalas ielā 30A, Jūrmalā un būvobjekta sakārtošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tātad konkrētajā gadījumā nebūtu lietderīgi un samērīgi pieņemt adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, tas ir lēmumu par patvaļīgi uzbūvētās būves daļas nojaukšanu.

No iepriekš minētā ir secināms, ka Būvētājam ir nepieciešamie nosacījumi būvniecības procesa turpināšanai un nekustamā īpašuma sakārtošanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Pēc domes lēmuma pieņemšanas Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 107. un 109.punktā ir atzītas Būvētāja tiesības būvprojektu iesniegt Būvvaldē atkārtotai akceptēšanai un Būvniecības likuma 13.panta otrajā punktā ir noteikts, ka jaunajam zemes gabala īpašniekam ir tiesības veikt Būvvaldes izdotās būvatļaujas pārreģistrāciju.

[8] Lēmuma pieņemšanā ir piemērotas sekojošas tiesību normas: Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts, 2.panta trešā daļa, 3.pants, 7.panta pirmās daļas trešais un ceturtais punkts, 13.panta pirmā, otrā un trešā daļa, 16.panta pirmā daļa, 30.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, Civillikuma 1098.pants, Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa, 63.panta pirmās daļas 1. punkts, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 107. un 109.punkts, Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 7.2.2.punkts.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, 370.pantu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 13.panta otro daļu, 30.panta sesto daļu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.229 „Vispārīgo būvnoteikumi” 107. un 109.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lejupielāde: DOC un PDF