LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 11, 1. punkts

Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka
statusa piešķiršanu un nacionālās kustības
dalībnieka apliecības izsniegšanu

M.A. (personas kods ***), dzīvesvietas adrese – Jūrmalā, *** (turpmāk tekstā - Iesniedzējs) 2011.gada 29.martā iesniedzis Jūrmalas pilsētas domei (turpmāk tekstā - Iestāde) iesniegumu (reģistrācijas Nr.1.1-39/2664-A), ar kuru lūdz izsniegt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību.

Iesniedzējs iesniegumā ir norādījis, ka laika posmā no 1961.gada līdz 1962.gada decembrim triju cilvēku grupā: Iesniedzējs, I.T. un I.L. ir propagandējuši rietumu demokrātijas vērtības jaunatnes vidū Rīgā un Rīgas apkārtnē. Minēto personu zīmols bija neraksturīgs ģērbšanās stils, papildus tam izplatīja aizliegto literatūru, dzejoļus, mūzikas ierakstus, kā arī veica aģitāciju jaunatnes vidū par Latvijas nacionālo neatkarību. 1962.gada 7.decembrī PSRS konstitūcijas dienā, veica akcijas Rīgā, Alauksta un Zvaigžņu ielās, noraujot un sadedzinot astoņus PSRS sarkanos karogus, atstājot neskartus LPSR karogus. VDK arestēja un inkriminēja pēc LPSR kriminālkodeksa 65.panta pirmās daļas. LPSR Augstākās tiesas spriedumā tas tika kvalificēts kā sevišķi bīstams valsts noziegums. Tiesa piesprieda piecus gadus stingrā režīma labošanas darbu kolonijā. Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Iesniedzējam tika uzlikta gadu milicijas uzraudzība un ieteikts nepierakstīt Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Iesniedzējam izsniedza PSRS pasi ar ierobežotām PSRS pilsoņa tiesībām. Papildus tam Iesniedzējs norāda, ka tam ir uzlikti ierobežojumi iegūt augstāko izglītību un darba karjeras ierobežojumi, kā arī nepārtraukta VDK uzraudzība.

Papildus iesniegumam Iesniedzējs ir iesniedzis Iestādei šādus dokumentus:

1. Politiski represētās personas apliecība (kopija);

2. 1992.gada 18.maija Reabilitācijas apliecība reģistrācijas Nr.7985 (kopija);

3. 2003.gada 26.maija LR totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas atzinums par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu Reģ.Nr. N-508 (kopija);

4. Latvijas PSR MP Valsts drošības komitejas izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja, vecākā leitnanta Dembovska 1962.gada 6.decembra Lēmums par apcietinājuma kā drošības līdzekļa pielietošanu Iesniedzējam (kopija);

5. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1963.gada 22.-23.aprīļa spriedumu lietā Nr.0012 par Iesniedzēja sodīšanu pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa 65.panta pirmās daļas par pretpadomju aģitāciju un propagandu (kopija);

6. Latvijas Republikas Augstākās tiesas 1992.gada 18.maija slēdziens pēc krimināllietas Nr.44875 materiāliem, ka Iesniedzējs ir reabilitējams saskaņā ar 1990.gada 3.augusta Latvijas Republikas likuma „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” 1.panta 2.punktu (kopija).

Izvērtējusi Iesniedzēja viedokli un argumentus administratīvajā lietā kopsakarā ar Iestādes rīcībā esošajiem materiāliem un normatīvo regulējumu, Iestāde uzskata, ka Iesniedzējs atbilst nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusam, pamatojoties uz zemāk norādītājiem apsvērumiem.

Latvijas Republikas likuma „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” (turpmāk tekstā - Likums) 2.panta otrās daļas 1.punktā ir noteikts, ka par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami arī Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1961.gada 1.janvāra līdz 1990.gada 4.maijam par savu politisko darbību vai pārliecību tika:

1) notiesāti un ir reabilitēti;

2) piespiedu kārtā nepamatoti ievietoti ārstniecības iestādēs, kur viņiem piemēroja medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, par ko Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra veikusi pārbaudi un sniegusi atzinumu Tieslietu ministrijai.

Ievērojot minētajā tiesību normā noteikto, persona var tikt atzīta par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, ja tā atbilst kādam no minētajiem nosacījumiem.

Saskaņā ar iepriekš minētā likuma 4.pantu ir noteikts, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir tā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, ja darbību nacionālās pretošanās kustībā apliecina ar šādiem dokumentiem:

1) Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par darbību nacionālās pretošanās kustībā;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā, gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti;

3) Tieslietu ministrijas atzinumu.

Iesniedzējs Iestādei ir iesniedzis Latvijas nacionālā arhīva 2011.gada 16.maija pavadvēstuli Nr.N-6221/A-35 ar pielikumiem, t.i., Lēmuma par apcietinājuma kā drošības līdzekļa pielietošanu, Latvijas PSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas sprieduma un Latvijas Republikas Augstākās tiesas slēdziena pēc krimināllietas Nr.44875 materiāliem kopijas.

No iesniegtajiem dokumentiem ir redzams, ka ar Latvijas PSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1963.gada 22.-23.aprīļa spriedumu lietā Nr.0012 Iesniedzējs tika sodīts pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa 65.panta pirmās daļas par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Minētajā spriedumā tiesa ir konstatējusi, ka fakti to kopībā apstiprina, ka Iesniedzējs, zākājot un noķengājot PSRS valsts karogus, izdarījis pretpadomju aģitāciju, kas bijusi vērsta uz padomju valsts diskriminēšanu. Tamdēļ viņa izdarītais noziegums pareizi kvalificēts pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa 65.panta pirmās daļas. Papildus tam tiesa atzīst, ka nozieguma iedvesmotājs bijis Iesniedzējs. Viņa rīcības pamudinošie motīvi bijuši pretpadomju noskaņojums. Ņemot vērā minētos faktus, tiesa piesprieda Iesniedzējam 5 gadus stingrā režīma labošanas darbu kolonijā.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 1992.gada 18.maija slēdzienu pēc krimināllietas Nr.44875 materiāliem, Iesniedzējs tika reabilitēts saskaņā ar 1990.gada 3.augusta Latvijas Republikas likuma „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” 1.panta 2.punktu. Iesniedzējam 1992.gada 18.maijā tika izsniegta Reabilitācijas apliecība reģ.Nr.7985.

Izvērtējot minētos dokumentus Iestāde uzskata, ka Iesniedzējs ir atzīstams par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku atbilstoši Likuma 2.panta otrās daļas 1.punktam, jo ir bijis notiesāts un vēlāk reabilitēts.

Iesniedzējam ir piešķirams nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, jo Iesniedzējs ir iesniedzis Iestādei Latvijas nacionālā arhīva izsniegtus dokumentus, kas apliecina Iesniedzēja darbību nacionālās pretošanās kustībā atbilstoši Likuma 4.panta 1.punktam.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” 2.panta otrās daļas 1.punktu un 4.panta 1.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj

Lejupielāde: DOC un PDF