2011.gada 15.decembrī | Nr. 44 |
protokols Nr. 24, 14. punkts
Par vienreizējo pašvaldības pabalstu pamatvajadzību nodrošināšanai ekonomiskās krīzes situācijā
Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas Sociālo pakalpojumu
un sociālās palīdzības likuma 35.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie nosacījumi
1. Vienreizējais pašvaldības pabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai ekonomiskās krīzes situācijā ir pašvaldības pabalsts mājokļa izdevumu segšanai (turpmāk tekstā vienreizējais pabalsts) tām ģimenēm, kuru deklarētā pamata dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā.
2. Vienreizējā pabalsta mērķis ir sniegt materiālu atbalstu maksājumu segšanai, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu:
2.1. ģimenēm ar:
2.1.1. bērniem;
2.1.2. jauniešiem;
2.1.3. invalīdiem;
2.2. vientuļiem, nestrādājošiem pensionāriem, kuru vienīgie ienākumi ir pensija un piemaksa pie pensijas, un kuriem nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku;
2.3. kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru ģimenēm, kuru vienīgie ienākumi ir pensija un piemaksa pie pensijas, un kuriem nav citu Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku;
2.4. ģimenēm, kurām normatīvos aktos noteiktā kārtībā ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss.
3. Ģimene šo saistošo noteikumu izpratnē ir mājsaimniecība - persona, laulātie, kā arī personas, kuru pamata deklarētā dzīvesvieta ir mājoklī, par kuru tiek pieprasīts vienreizējais pabalsts.
4. Jaunieši šo saistošo noteikumu izpratnē ir personas līdz 24 gadu vecumam, kuras sekmīgi iegūst izglītību augstākās izglītības mācību iestādēs.
5. Vienreizējā pabalsta apmērs ir 100 Ls (simts lati) ģimenei un tiek piešķirts vienu reizi kalendārajā gadā.
6. Vienreizējais pabalsts tiek piešķirts ģimenēm, kurās vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā ir līdz 150 Ls personai mēnesī.
7. Punktā 2.2. un 2.3.minētām personām un ģimenēm, kurām normatīvos aktos noteiktā kārtībā ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss, par vienreizējā pabalsta piešķiršanu Labklājības pārvalde lemj pēc dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.7 Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem un 2009.gada 26.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.8 Par Jūrmalas pašvaldības sociālo palīdzību. Ja aprēķinātā dzīvokļa pabalsta apmērs nesasniedz 100 Ls, vienreizējo pabalstu piešķir tādā apjomā, lai kopējā pabalstu summa sasniegtu 100 Ls.
II. Vienreizējā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība
8. Vienreizējo pabalstu piešķir Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvalde (turpmāk tekstā Labklājības pārvalde).
9. Vienreizējā pabalsta saņemšanai ģimenes loceklis (turpmāk tekstā persona) vēršas Labklājības pārvaldē, uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi), iesniedz iesniegumu un ienākumus apliecinošus dokumentus, saskaņā ar 10.punkta nosacījumiem, par pēdējiem trim pilniem kalendārajiem mēnešiem par visiem ģimenes locekļiem, kuri deklarēti mājoklī, par kura lietošanu tiek pieprasīts pabalsts, ja šī informācija nav pieejama pašvaldības un valsts datu reģistros, vai ja nav valsts un pašvaldību institūciju rīcībā. Ja ģimenei (personai) ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, vai ja personai ir spēkā iesniegta iztikas līdzekļu deklarācija, tad ienākumus apliecinošie dokumenti nav jāiesniedz.
10. Persona ienākumus uzrāda sekojošā kārtībā:
10.1. ienākumi no algota darba, iesniedzot izziņas no darba vietām, ienākumus uzrāda apmērā, kas veidojas pēc valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas;
10.2. stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļi, kurus neizmaksā Uzturlīdzekļu garantijas fonds;
10.3. citu valstu piešķirtās pensijas un sociālie pabalsti;
10.4. atsevišķi dzīvojoša bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts;
10.5. citi ienākumi, izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos.
11. Par ienākumiem šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.pantā minētie ienākumi, kā arī Jūrmalas pašvaldības iepriekš izmaksātie pabalsti un sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti no labdarības fondiem, studējošā kredīts un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums.
12. Labklājības pārvaldes darbinieks, saņemot personas iesniegumu un ienākumus apliecinošus dokumentus, aizpilda elektronisko iztikas līdzekļu deklarāciju, kuru persona paraksta, ar to apliecinot par ģimeni sniegto ziņu patiesumu.
13. Labklājības pārvalde pārbauda personas sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī privātpersonām, ja nepieciešams, pieprasot ziņas apliecinošus dokumentus.
14. Labklājības pārvalde 10 darbdienu laikā no personas iesniegto dokumentu saņemšanas dienas pieņem lēmumu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu.
15. Vienreizējais pabalsts tiek piešķirts ģimenēm, ja:
15.1. ģimenes locekļiem nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot šo noteikumu 17.punktā minēto;
15.2. ģimenes locekļi, kuri ir bez algota darba, ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, izņemot sekojošus gadījumus:
15.2.1. ja persona ir invalīds, kas saņem invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;
15.2.2. ja sieviete ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai viens no bērna vecākiem vai cita persona ir bērna kopšanas periodā;
15.2.3. ja persona, kas vecāka par 15 gadiem un iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pilna laika studējošais augstskolā;
15.2.4. viens no bērna invalīda vecākiem.
16. Iesniedzot iesniegumu, persona (īrnieks, ar kuru noslēgts īres līgums vai dzīvojamās telpas īpašnieks) papildus 9. un 10.punktā minētajiem dokumentiem uzrāda ar mājokļa lietošanu saistīto pakalpojumu maksājumu kvītis par iepriekšējo mēnesi un sekojošus dokumentus, iesniedzot to kopijas:
16.1. īres līgumu, ja dzīvojamā telpa nav personas īpašumā;
16.2. citus dokumentus pēc Labklājības pārvaldes pieprasījuma, ja nepieciešams papildus izvērtēt ģimenes situāciju.
17. Par ģimenes īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi:
17.1. ģimenes mājokļa iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī manta, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7.un 8.punktu;
17.2. nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu ir deklarējusi un dzīvo ģimene, par kura lietošanu tiek pieprasīts vienreizējais pabalsts;
17.3. uzņēmums maksātnespējas procesā;
17.4. viena garāža, viens automobilis, motorlaiva vai motocikls, kas ir ģimenes īpašumā, kā arī viens velosipēds, mopēds vai motorollers katram ģimenes loceklim.
18. Vienreizējo pabalstu nepiešķir vai tā izmaksa tiek pārtraukta, ja:
18.1. ir stājies spēkā tiesas sprieduma par ģimenes izlikšanu no dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja ģimene turpina lietot dzīvojamo telpu un iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;
18.2. ģimenes locekļiem pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi, vai ir deklarētās dažādas pamata dzīvesvietas;
18.3. dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu tiek pieprasīts vienreizējais pabalsts, ir nodota lietošanā citām personām;
18.4. ar personu noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir izbeigts vai zaudējis spēku;
18.5. ģimene nav sniegusi patiesas ziņas par savu materiālo un/vai sociālo stāvokli.
19. Labklājības pārvalde pēc lēmuma pieņemšanas par vienreizējā pabalsta piešķiršanu pabalstu pārskaita klienta norādītajam ar mājokļa lietošanu saistīto pašvaldības pakalpojumu sniedzējam. Ja klients nesaņem pašvaldības ar mājokļa lietošanu saistītos pakalpojumus, vienreizējais pabalsts tiek pārskaitīts citam pakalpojumu sniedzējam, kurš tos nodrošina ģimenei.
III. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība
20. Ja Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu, Labklājības pārvalde informē personu par piešķirtā pabalsta apmēru. Ja Labklājības pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt personai vienreizējo pabalstu, persona par to tiek informēta rakstiskā veidā, norādot pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.
21. Labklājības pārvaldes lēmumu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt vienreizējo pabalstu persona var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram.
22. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu klients var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā.
IV. Noslēguma jautājumi
23. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Jūrmalas pašvaldības informatīvais biļetens.
24. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis un ir spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.
|
|
|
Priekšsēdētājs |
G.Truksnis |
Paskaidrojuma raksts 2011.gada 15.decembra
saistošajiem noteikumiem Nr.44
Par vienreizējo pašvaldības pabalstu pamatvajadzību nodrošināšanai ekonomiskās krīzes situācijā.
Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu projekts Par vienreizējo pašvaldības pabalstu pamatvajadzību nodrošināšanai ekonomiskās krīzes situācijā ir vienreizējs pašvaldības pabalsts mājokļa izdevumu segšanai tām ģimenēm, kuru deklarētā pamata dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā. Vienreizējā pabalsta mērķis ir sniegt materiālu atbalstu maksājumu segšanai, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
Īss projekta satura izklāsts.
Jūrmalas pilsētas domes darba grupas izstrādātais Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu projekts Par vienreizējo pašvaldības pabalstu pamatvajadzību nodrošināšanai ekonomiskās krīzes situācijā paredz paplašināt pašvaldības palīdzību, piešķirot vienreizējo pabalstu ar mērķi sniegt materiālu atbalstu maksājumu segšanai, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Vienreizējo pabalstu ir tiesības saņemt ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, invalīdiem; vientuļiem nestrādājošiem pensionāriem, kuru vienīgie ienākumi ir pensija un piemaksa pie pensijas un kuriem nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku; kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru ģimenēm, kuru vienīgie ienākumi ir pensija un piemaksa pie pensijas un kuriem nav citu Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku. Vienreizējā pabalsta apmērs ir 100 Ls.
Projekta nepieciešamības pamatojums.
Sociāli ekonomiskās krīzes situācijā, kad samazinās mājsaimniecību jeb ģimeņu ienākumi, bet ir augsti ar mājokļa lietošanu saistītie izdevumi. Vienreizējā pabalsta mērķis ir sniegt materiālu atbalstu ģimenēm, pirms tās ir kļuvušas par sociālā dienesta klientiem. Minētās palīdzības mērķis ir aptvert plašāku iedzīvotāju loku, t.i. ne tikai personas (ģimenes), kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss, lai saņemtu pašvaldības palīdzību ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai. Tādējādi tiks sniegts atbalsts noteiktas iedzīvotāju kategorijas pamatvajadzību nodrošināšanai, paaugstinot to sociālās drošības sajūtu.
Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu .
Nepieciešamo līdzekļu apjoms paredzams Ls 500000,00. Lai noteiktu nepieciešamo līdzekļu apjomu, ņemts vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Pierīgas reģionā vidējā neto alga sastāda Ls 316,00,Jūrmalas iedzīvotāju skaits 56000 un aptuvenais kopējais mājsaimniecību skaits 20000. Labklājības pārvaldes redzeslokā jau ir 2200 mājsaimniecības. Pieņemot, ka tikai 50% potenciālo pabalstu pieprasītāju pieder viens mājoklis un nav citu īpašumu, prognozējamais pabalstu pieprasītāju skaits varētu sasniegt 4500 5000 mājsaimniecību.
Lai nodrošinātu pabalsta izmaksu, nepieciešams iekārtot vismaz 3 sociālās palīdzības organizatoru darba vietas un papildināt Labklājības pārvaldes speciālistu skaitu.
Informācija par plānoto projekta saskaņošanu un konsultācijām ar privātpersonām.
Projekta nepieciešamība apspriesta un atbalstīta Veselības un sociālo jautājumu un komitejā, Finanšu komitejā.
Saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 45.pantu saistošie noteikumi tiks publicēti laikrakstā Latvijas Vēstnesis, vietējā laikrakstā un pašvaldības mājas lapā.
Saistošo noteikumu projekts attiecas uz sociālo jomu.
|
|
|
Priekšsēdētājs |
G.Truksnis |