LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 1, 33. punkts

Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Jūrmalā,
Slokas ielā 3 (zemes kadastra apzīmējums 1300 010 1502)

[1] Jūrmalas pilsētas domes būvvalde (turpmāk tekstā – Būvvalde) 2009.gada 22.decembrī saņēma nekustamā īpašuma Liedaga ielā 7A, Jūrmalā īpašnieka O.A. iesniegumu (lietas Nr.1.2-1/3309) ar lūgumu pieņemt lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seko novēršanu Slokas ielā 3, Jūrmalā un uzlikt par pienākumu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 010 1502 002) īpašniekam nojaukt patvaļīgi uzbūvēto būves daļas, kas atrodas uz zemes gabala Liedaga ielā 7A.

[2] Būvvalde 2009.gada 21.decembrī pārbaudīja objektu Slokas ielā 3, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā saņemtas būvatļaujas veikta dzīvokļa Nr.3 – viendzīvokļa dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 010 1502 002) Slokas ielā 3, Jūrmalā ( turpmāk tekstā arī – Dzīvoklis Nr.3) rekonstrukcija, būvniecības rezultātā palielinot būves apbūves laukumu un būvtilpumu, kā arī patvaļīgi uzbūvētās piebūves daļa atrodas uz kaimiņu zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 1300 010 1506 Liedaga ielā 7A, Jūrmalā.

Būvvaldes 2009.gada 21.decembra pārbaudes aktā Nr.247 dzīvokļa Nr.3 īpašniecei J.B., personas kods *** (turpmāk arī – Būvētāja) tika uzdots: pirmkārt, nekavējoties pārtraukt jebkādus būvdarbus objektā, otrkārt, ierasties Būvvaldē paskaidrojumu sniegšanai; treškārt, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, iesniegt Būvvaldē savu viedokli un argumentus saistībā ar būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Slokas ielā 3, Jūrmalā.

[3] 2010.gada 26.janvārī Būvvalde saņēma J.B. paskaidrojumu (lietas Nr.1.2-1/312), kurā Būvvalde tiek informēta par to sekojošo.

Dzīvoklis Nr.3 Slokas ielā 3 tika nodots J.B. lietošanā uz Dzīvojamās telpas īres līguma pamata 1998.gada 06.jūlijā.

Kopš 1998.gada jūlija būvdarbi objektā netika veikti un objekts J.B. valdījumā tika nodots šobrīd esošajā izskatā un apjomā. Minēto informāciju apstiprina Nekustamā īpašuma vērtēšanas biroja 1998.gada 30.jūnijā izdotā ēku un būvju tehniskā pase ar arhīva Nr.2037, kur apbūves plānā ir norādīts, ka apbūves daļa atrodas ārpus zemes gabala robežas.

Paskaidrojuma iesniedzēja savā iesniegumā informē Būvvaldi par to, ka objektīvu apstākļu dēļ, un proti, nekustamais īpašums Slokas ielā 3, Jūrmalā zemesgrāmatā ir reģistrēts kā dzīvokļu īpašums un tātad, veicot jebkādas darbības ar dzīvokļa īpašumu ir jāņem vērā likums „Par dzīvokļa īpašumu” un Civillikuma panti, kas saistīti ar kopīpašumu, būves daļas legalizācija ir pārāk sarežģīts un dārgs process.

J.B. lūdz Būvvaldi ņemt vērā minētos argumentus, izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu ar kuru atzīt, ka patvaļīgā būvniecība, kuras izdarīšanā varētu būt vainojama J.B. netiek konstatēta, līdz ar ko lemt par administratīvās lietvedības izbeigšanu šajā lietā.

[4] Ņemot vērā J.B. paskaidrojumus, Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa (turpmāk tekstā – Pilsētplānošanas nodaļa) 2010.gada 25.februārī pieprasīja lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju no Jūrmalas pilsētas domes dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (lietas Nr.14-1/65) un Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas (lietas Nr. 14-1/66).

[5] 2009.gada 22.decembrī Būvvalde, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62.panta prasībām, lūdza nekustamā īpašuma Slokas ielā 3, Jūrmalā kopīpašniekus O.K., A.P., G.S. un M.S. sniegt savu viedokli saistībā ar ierosināto administratīvo lietu par būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību.

Pilsētplānošanas nodaļa nav saņēmusi kopīpašnieku viedokli minētajā lietā, tātad ir uzskatāms, ka kopīpašniekam nav sava viedokļa un viņu apmierinās pašvaldības pieņemtais lēmums.

Ņemot vērā to, ka patvaļīgi uzbūvētā būves daļa atrodas uz kaimiņu zemes gabala Liedaga ielā 7A, Jūrmalā un 2011.gada 11.martā mainījies minētā zemes gabala īpašnieks, 2011.gada 15.septembrī Pilsētplānošanas nodaļa, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62.panta prasībām, jaunajai zemes gabala Liedaga ielā 7A, Jūrmalā īpašniecei V.T. lūdza sniegt savu viedokli saistībā ar ierosināto administratīvo lietu par būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību.

V.T. lūdz atbrīvot zemes gabalu Liedaga ielā 7A, Jūrmalā no minētā strīdus objekta.

[6] Pilsētplānošanas nodaļa 2010.gada 5.martā saņēma Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (turpmāk tekstā – Komisija) informāciju par dzīvokļa Nr.3 Slokas ielā 3, Jūrmalā privatizāciju. Komisija informē par to, ka J.B. ir privatizēta viendzīvokļa dzīvojamā māja Jūrmalā, Slokas ielā 3 lit. 2 (dzīv. 3) ar kopējo platību 62.16 m², pamatojoties uz Valsts zemes dienesta Jūrmalas nodaļas nekustamā īpašuma vērtēšanas biroja Ēku un būvju tehnisko pasi (Arhīva Nr.2037), 1998.gada 4.septembra Valsts zemes dienesta Jūrmalas nodaļas nekustamā īpašuma vērtēšanas biroja sagatavoto dzīvojamo māju privatizācijas anketu „Māja”.

Administratīvās lietas materiālos ir Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālas nodaļas 2010.gada 6.aprīlī sniegtā informācija par dzīvojamās ēkas ar kadastra apzīmējumu 1300 010 1502 002 uzmērīšanas lietu, kurā ir norādīts, ka objekta pēdējā apsekošana dabā ir veikta 1998.gada 30.jūnijā un apsekošanas rezultātā ir konstatēts, ka dzīvojamās ēkas piebūves daļa atrodas ārpus zemes vienības Slokas ielā 3, Jūrmalā un daļēji izvietota uz blakus esošās zemes vienības. Tehniskajā pasē piebūves apjoma rādītāji nav noteikti, bet norādīts aptuvenais izvietojums, lai varētu precīzi noteikt piebūves atrašanās vietu bija nepieciešama piekļūšana kadastrālās uzmērīšanas veikšanai, kas netika nodrošināta. Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālā nodaļa norāda, ka nodaļas rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu šīs piebūves likumību.

[7] Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 17.jūnija sēdē tika izskatīts lēmuma projekts par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Jūrmalā, Slokas ielā 3 (zemes kadastra apzīmējums 1300 010 1502). Ņemot vērā to, ka Jūrmalas pilsētas domes sēdes dienā tika saņemts dzīvokļa Nr.3 īpašnieces J.B. iesniegums ar lūgumu atlikt jautājuma izskatīšanu, tika nolemts atlikt lēmuma projekta izskatīšanu un Pilsētplānošanas nodaļai sniegt savu viedokli par iesniegto J.B. viedokli.

Lai izskatītu jautājumu par dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 010 1502 002) privatizācijas procesu un patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Jūrmalā, Slokas ielā 3 ar 2010.gada 21.decembra Jūrmalas pilsētas domes rīkojumu Nr.1.1-14/603 tika izveidota darba grupa.

Darba grupa 2011.gada 3.februāra komisijas sēdē nolēma veikt atkārtotu būves iekštelpu (atbilstību būves tehniskās inventarizācijas lietai) pārbaudi.

2011.gada 08.februārī atkārtoti (telpu plānojuma atbilstību tehniskās inventarizācijas lietai) pārbaudīja būvi: dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 1300 010 1502 002) Slokas ielā 3, Jūrmalā un konstatēja: pirmkārt, veikta dzīvojamās mājas rekonstrukcija ar telpu pārplānojumu, otrkārt, žogs izbūvēts ārpus zemes gabala Slokas ielā 3 robežām: iebūvēts zemes gabalā Liedaga ielā 7A un uz Liedaga ielas.

[8] Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 04.martā saņēma J.B. iesniegumu par Pilsētplānošanas nodaļas 2011.gada 08.februāra atzinuma Nr.15 par būves pārbaudi apstrīdēšanu.

2011.gada 08.jūlijā Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu Nr.1.1-39/1963-B atteikt izskatīt Pilsētplānošanas nodaļas 2011.gada 08.februāra atzinuma Nr.15 par būves pārbaudi apstrīdēšanas iesniegumu, pamatojot, ka minētais atzinums ir kvalificējams kā procesuālais starplēmums, kas nav pārsūdzams atsevišķi no attiecīgā administratīvā procesa galīgā lēmuma, jo nerada tādas tiesiskas sekas, kuru dēļ būtu nepieciešams pieļaut tā atsevišķu pārsūdzību.

[9] Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta sestajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Slokas ielā 3, Jūrmalā un tātad piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā ir noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldībai jāpieņem lēmums par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.) Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei administratīvais akts ir jāizdod.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

[10] Izskatot lietas apstākļus ir konstatēti sekojoši fakti lēmuma pieņemšanai par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Slokas ielā 3, Jūrmalā.

Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkta prasībām, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju; patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

Būvvalde 2009.gada 21.decembrī un 2011.gada 08.februārī atkārtoti pārbaudīja būvniecības likumību zemes gabalā Slokas ielā 3 (kadastra numurs 1300 010 1502) un konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēta būvprojekta un izsniegtas būvatļaujas uzsākta Dzīvokļa Nr.3 – viendzīvokļa dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 010 1502 002) rekonstrukcija un žoga būvniecība veikta ārpus zemes gabala Slokas ielā 3, Jūrmalā: žogs iebūvēts zemes gabalā Liedaga ielā 7A un uz Liedaga ielas.

Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Konkrētajā gadījumā dzīvojamās mājas daļa un žogs ir iebūvēts kaimiņu zemes gabalā Liedaga ielā 7A, Jūrmalā. Pilsētplānošanas nodaļā nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu J.B. apbūves tiesības zemes gabalā Liedaga ielā 7A.

Lietas materiālos atrodas zemes gabala Liedaga ielā 7A, Jūrmalā īpašnieces V.T. iesniegums ar lūgumu nojaukt viņas zemes gabalā uzbūvēto būves daļu. No sniegtā viedokļa ir secināms, ka V.T. neslēgs zemes nomas līgumu ar J.B. un tātad konkrētajā gadījumā projekta izstrāde un saskaņošana nav iespējama, jo zemes gabala Liedaga ielā 7A, Jūrmalā īpašniece nepiekrīt, ka dzīvojamās mājas daļa atrodas uz viņas īpašumā esošā zemes gabala.

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.7.3.punktā ir noteikts, ka nevienas ēkas vai citas būves neviena daļa ne uz viena zemes gabala nedrīkst projicēties ārpus zemes gabala robežas, izņemot, ja būve ir žogs starp zemes gabaliem un ja kaimiņa zemes gabala īpašnieks piekrīt mainīt zemes gabala robežu pa vertikāli.

Konkrētajā gadījumā dzīvojamās mājas patvaļīgi uzbūvētās būves daļa un žogs atrodas uz kaimiņu zemes gabala ar apzīmējumu 1300 010 1506 Liedaga ielā 7A, Jūrmalā, kā arī žoga daļa atrodas uz Liedaga ielas.

Zemes gabala Liedaga ielā 7A īpašnieces V.T. viedoklis: būves daļa, kas atrodas uz zemes gabala Liedaga ielā 7A, Jūrmalā ir jānojauc.

Būvniecības likuma 2.panta otrajā daļā ir noteikts, ka būvniecību regulē šis likums, Civillikums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

Tātad pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu ir jāņem vērā arī Civillikumā noteiktie aprobežojumi saistībā ar kopīpašumu.

Civillikuma 1068.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.

Konkrētajā gadījumā ir nepieciešama nekustamā īpašuma Slokas ielā 3, Jūrmalā kopīpašnieku rakstiska piekrišana veiktajiem Dzīvokļa Nr.3 rekonstrukcijas darbiem.

Dzīvokļa Nr.3 īpašniece savā paskaidrojumā informē par to, ka Dzīvoklis Nr.3 tika nodots J.B. lietošanā 1998.gadā uz dzīvojamās telpas īres līguma pamata un 1999.gadā tika privatizēts, nemainot tā fizisko stāvokli. J.B. savā iesniegumā pamatoti norāda uz faktu, ka uz privatizācijas brīdi Ēku un būvju tehnisko pasē ar arhīva Nr.2037 jau bija ieraksts, ka Dzīvokļa Nr.3 piebūves daļa atrodas ārpus zemes gabala robežām un Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālā nodaļa apliecina, ka nodaļas rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu šīs piebūves likumību, tātad piebūves juridiskais statuss ir patvaļīga būvniecība. Šis apstāklis J.B. bija zināms vai tam vajadzēja būt zināmam. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 3.pantā ietvertais privatizācijas atklātuma un brīvprātības princips paredz personas tiesības saņemt informāciju par privatizējamo objektu, kā arī privatizēt šo objektu brīvprātīgi.

No Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sniegtās informācijas ir redzams, ka Dzīvokļa Nr.3 privatizācija veikta saskaņā ar Valsts zemes dienesta Jūrmalas nodaļas nekustamā īpašuma vērtēšanas biroja Ēku un būvju tehnisko pasi ar arhīva Nr.2037 (pēdējā uzmērīšana veikta 1998.gada 30.jūnijā). Kā jau iepriekš tika minēts, strīdus piebūves uzmērīšana nav veikta un saskaņā ar 1999.gada 26.februāra pirkuma līgumu J.B. no Jūrmalas pilsētas domes ir nopirkusi nekustamo īpašumu Jūrmalā, Slokas ielā 3, kas sastāv no viendzīvokļa dzīvojamās ēkas liters 2 (dzīv. Nr.3) ar kopējo platību 62.16 m², palīgceltnēm lit.5, lit.9 un zemes gabala 18/100 no zemes kopējās platības 1095 m². Lai gan privatizācijas process ir vērtējams kā darbība publisko tiesību jomā, tomēr privatizācijas process beidzas līdz ar pirkuma līguma noslēgšanu. Tādējādi pirkuma līgums ir civiltiesisks darījums, kura rezultātā notiek īpašuma tiesību pāreja. Pircējs iegūst pirkuma objektu tādā stāvoklī un ar tādu tiesību apjomu, kāds tas ir pirkuma līguma noslēgšanas brīdī. Vēlākā laikā pircējam ir iespējas Civillikuma kārtībā celt iebildumus pret pārdevēju, bet nav tiesību patvaļīgi atteikties no pirkuma objekta trūkumiem, pat ja tādi ir atklājušies un pirkuma dalībniekiem agrāk nav bijuši zināmi.

Izvērtējot lietā savāktos materiālus, administratīvās lietas procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka konkrētajā gadījumā jāpieņem lēmums par patvaļīgi uzbūvētās būves daļas nojaukšanu un būves ar kadastra numuru 1300 010 1502 002 atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, tas ir atbilstoši Valsts zemes dienesta 1998.gada 04.septembra Būvju kadastrālās uzmērīšanas lietai (arhīva Nr.2037). Šī administratīvā procesa ietvaros Jūrmalas pilsētas dome darbojas kā iestāde, kas kontrolē būvniecības procesu un kuras darbības ir vērstas cita starpā uz ēku vai to daļu tiesisku un drošu lietošanu, pieņemot būvi ekspluatācijā, ja tas ir tiesiski pieļaujams. Neatkarīgi no izdarīšanas laika un personas, kura veica dzīvokļa pārbūvi, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums savu īpašumu sakārtot, legalizējot veikto rekonstrukciju un atjaunojot dzīvokļa platību sākotnējā (un zemesgrāmatā reģistrētā) būvapjomā. Vēl jo vairāk, ka šāda nelegāla apbūve būtiski aizskar citas personas īpašuma tiesības.

Tātad Dzīvokļa Nr.3 īpašniecei J.B., atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 171.punkta prasībām, pasūtītājam būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā būvvaldē jāiesniedz būves daļas nojaukšanas iesniegumu –uzskaites karti un nojaukšanas darbu veikšanas projektu.

[11] Lēmuma pieņemšanā ir piemērotas sekojošas tiesību normas: Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts, 2.panta trešā daļa, 3.pants, 7.panta pirmās daļas trešais un ceturtais punkts, 13.panta pirmā daļa, 16.panta pirmā daļa, 30.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, Civillikuma 1098.pants, Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa, 63.panta pirmās daļas 1.punkts, Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 3.pants, Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.7.3.punkts, 7.1.1.(1).punkts.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5.,8.,9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, 370.pantu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta sesto daļu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 171.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6 viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Lejupielāde: DOC un PDF