LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 4, 33. punkts

Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu zemes gabalā
ar kadastra numuru 1300 004 4704 Jūrmalā, Meža prospektā 103A

[1] Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa (turpmāk tekstā - Pilsētplānošanas nodaļa) 2011.gada 1.novembrī pārbaudīja būvi Meža prospektā 103A, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas uzsākta moduļu (koka paneļu) mājas (turpmāk tekstā – Moduļu māja) būvniecība Meža prospektā 103A, Jūrmalā.

Pamatojoties uz minēto iesniegumu un Administratīvā procesa 55.panta otro pantu, Pilsētplānošanas nodaļā tika ierosināta administratīvā lieta par būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā.

Administratīvā procesa likuma 64.panta otrās daļas noteikumi pieļauj iestādei iespēju pagarināt lēmuma izdošanas termiņu, ja pastāv objektīvi iemesli. Tā kā pirmajā iestādē lieta tiek izskatīta pēc būtības, tai ir pienākums iegūt papildus informāciju un pierādījumus, objektīvs iestādes lēmums nav iespējams pirms procesā svarīgu argumentu noskaidrošanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu, Pilsētplānošanas nodaļa pagarināja administratīvā akta izdošanas termiņu līdz 2012.gada 2.martam.

[2] Pilsētplānošanas nodaļas 2011.gada 1.novembra atzinumā Nr.1 par būves pārbaudi zemes gabala Meža prospektā 103A, Jūrmalā īpašniekam un būvētājam A.B. (personas kods ***) (turpmāk tekstā arī – Būvētājs), uzdots: pirmkārt, nekavējoties pārtraukt būvdarbus objektā, otrkārt, ierasties Pilsētplānošanas nodaļā paskaidrojumu sniegšanai un administratīvā pārkāpumu protokola parakstīšanai; treškārt, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, iesniegt Pilsētplānošanas nodaļā savu viedokli un argumentus saistībā ar būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā.

[3] Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 2.novembrī saņēma dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 004 4704 001) un garāžas (būves kadastra apzīmējums 1300 004 4704 002) Meža prospektā 103A, Jūrmalā (turpmāk tekstā arī – Namīpašums) īpašnieka O.Š. (dzimusi ***), pilnvarotās personas A. V. iesniegumu par to, ka uz zemes gabala Meža prospektā 103A, Jūrmalā uzstādīta saliekamā māja un nesankcionētu rakšanas darbu rezultātā tika bojāta dzīvojamās mājas kanalizācijas tīkli.

[4] Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 21.novembrī, pamatojoties uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otro daļu, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CC Nr.000863 par konstatēto patvaļīgo būvniecību Meža prospektā 103A, Jūrmalā.

Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija 2011.gada 7.decembrī pieņēma lēmumu Nr.D58/1274 A.B.sodīt ar administratīvo sodu Ls 100,-.

Administratīvā rajona tiesa 2012.gada 9.janvārī ir pieņēmusi lēmumu pieņemt A.B. (personas kods ***), pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 7.decembra lēmuma Nr.D58/1274 atcelšanu un administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanu, un ierosināt administratīvo lietu.

[5] Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 21.novembrī saņēma Būvētāja paskaidrojumu ar sekojošu viedokli un argumentiem: pirmkārt, moduļu mājas uzstādīšana bija nepieciešama, lai aizsargātu savu zemes īpašumu, kā arī to koptu un uzturētu kārtībā, otrkārt, Pilsētplānošanas nodaļā tika iesniegts lūgums legalizēt moduļu māju zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā, treškārt, lūgums neuzlikt administratīvo sodu un pārbaudīt apbūves blīvumu zemes gabalā, ceturtkārt, sakarā ar to, ka jaunajā attīstības plānā paredzēti 15% apbūves blīvums, lūgums, pēc šī plāna pieņemšanas, būves legalizācijai noteikt termiņu: 1 gads.

Pilsētplānošanas nodaļa 2011.gada 2.decembrī saņēma Būvētāja iesniegumu ar lūgumu pievienot lietai papildus dokumentus par dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 004 4704 001) Meža prospektā 103A, Jūrmalā terases remontu.

Izskatot iesniegumam pievienotos materiālus ir secināms, ka minētie dokumenti nav saistīti ar iestādē ierosināto administratīvo lietu par moduļu mājas Meža prospektā 103A, Jūrmalā būvniecību un tāpēc nav pievienojami lietai.

[6] 2011.gada 2.decembrī Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk tekstā – Dome) saņēma kolektīvu iesniegumu no Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem ar lūgumu palīdzēt atrisināt situāciju saistībā ar zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā konstatēto patvaļīgo būvniecību un tās seku likvidāciju, antisanitārās situācijas novēršanu un bojāto komunikāciju atjaunošanu. Iedzīvotāji iesniegumā norāda, ka būvniecības rezultātā ir izpostīts teritorijas labiekārtojums un iznīcināta dzīvojamās mājas kanalizācijas sistēma, kā rezultātā minētajā zemes gabalā un dzīvojamā mājā ir radusies antisanitāra situācija.

O. Š. pilnvarotā pārstāvja A.V. iesniegtajā būvinženiera Mārtiņa Draudiņa, sertifikāti Nr.20-060-k; Nr.20-2895; Nr.20-4201; Nr.50-3076; Nr.50-3077, slēdzienā par zemes iznomātāja A. B. nekustamam īpašumam Meža prospektā 103A, Jūrmalā nelikumīgās būvniecības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, konstatēti sekojoši fakti:

Zemes gabala Meža prospektā 103A, Jūrmalā īpašnieks A. B., kas sastāv nomas attiecības ar būvju Meža prospektā 103A, Jūrmalā īpašnieci O. Š., ir nelikumīgi: bez Būvvaldē akceptēta būvprojekta un neizņemot būvatļauju, uzbūvējis māju.

Veicot minēto būvniecību faktiski ir iznīcināta dzīvojamās mājas Meža prospektā 103A kanalizācijas sistēma, kas ir nekustamā īpašuma neatņemama sastāvdaļa: izņemtas divas no trim kanalizācijas akām, to skaitā hermētiski noslēdzamo izsmeļamo bedri.

Eksperta ieskatā pieļautais pārkāpums ir tik nopietnas, ka Būvvaldei būtu jāpieņem lēmums par patvaļīgas bez projekta un būvatļaujas izņemšanas uzbūvētas koka paneļu mājas nojaukšanu un patvaļīgi iznīcinātās kanalizācijas sistēmas atjaunošanu lietošanai derīgā stāvoklī.

[7] Pilsētplānošanas nodaļa 2012.gada 20.janvārī saņēma A. B. (personas kods ***), viedokli un argumentus saistībā ar iestādē ierosināto administratīvo procesu.

Jautājumā par dzīvojamās mājas sabojātajiem kanalizācijas tīkliem Būvētājs paskaidro sekojošo:

1) Līdz brīdim, kamēr likumīgā spēkā nestāsies tiesas spriedums administratīvajā lietā, moduļa mājas būvniecība zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā nav patvaļīga un šis apgalvojums no A.V. puses ir pretlikumīgs.

2) Katru pavasari, vasaru un rudeni zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā atrodas kanalizācijas ūdeņi ar sliktu smaku. Kanalizācijas lūkas, kuras pārstāvis norāda kā sabojātas, ir saaugušas un ilgus gadus netika tīrītas, kanalizācijas sistēma ir stipri novecojusi;

3) Sākot ar 2008.gada maija mēnesi A. B. ir griezies valsts iestādēs ar jautājumu par kanalizācijas sistēmas novešanu līdz kritiskam stāvoklim.

4) A. B. uzskata, ka ēkas īpašniece O. Š. un viņas pilnvarotā persona, apvainojot kanalizācijas bojāšanā, vēlas par zemes īpašnieka līdzekļiem to pārveidot.

[8] Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta sestajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Būvniecības likuma 16. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkta prasībām, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju; patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā un tātad piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā ir noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldībai jāpieņem lēmums par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.) Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei ir jāizdod obligātais administratīvais akts.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

[9] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, Dome konstatēja sekojošus lietā svarīgus faktus:

1. Pilsētplānošanas nodaļa 2011. gada 1.novembrī pārbaudīja būvi Meža prospektā 103A, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas uzsākta moduļu (koka paneļu) mājas būvniecība.

2. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.100000090676, zemes nekustamais īpašums Meža prospektā 102A, Jūrmalā sastāv no zemes gabala ar kadastra numuru 1300 004 4704 ar platību 1645 m², īpašnieks: A. B.(personas kods ***).

Nodalījuma III. daļas 1. iedaļas ierakstā Nr.12.1. Nostiprināta nomas tiesības uz zemes gabala daļu 600 m² platībā uz nenoteiktu laiku. Nomnieks: O. Š. (dzimusi ***). Pamats: 2009.gada 6.maija Jūrmalas pilsētas tiesas Spriedums lietā Nr.C17104807, C-0068-09/3.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.100000443603, ēku nekustamais īpašums Meža prospektā 102A, Jūrmalā sastāv no dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums 1300 004 4704 001) un garāžas (kadastra apzīmējums 1300 004 4704 002), īpašnieks O. Š., dzimusi ***.

3. 2009.gada 3.jūnijā starp A. B. (personas kods ***) (Iznomātājs), un O. Š. (dzimusi ***) (Nomniece), noslēgts Nomas līgums (turpmāk tekstā – Nomas līgums). Līguma priekšmets: zemes gabals 600 m² platībā, kas ietilpst Iznomātājam piederošā zemes īpašuma Jūrmalā, Meža prospektā 103A ar kadastra numuru 1300 004 4704, sastāvā.

Nomas līguma 4.2.punktā ir noteikts, ka Iznomātājs garantē Nomniecei iznomātā nomas objekta netraucētu lietošanu, apsaimniekošanu un izmantošanu saskaņā ar šī līguma noteikumiem un saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

Nomas Līguma 5.4.punktā ir noteikts, ka Nomniece ir pilnā mērā atbildīga par zemes gabala esošo vai uzbūvēto elektrisko ietaišu, komunikāciju ekspluatāciju atbilstoši nolikumiem, kā arī ugunsdrošības, vides aizsardzības, sanitāri tehnisko, zemes lietošanas u.c. noteikumu ievērošanu.

[10] Jūrmalas pilsētas dome, novērtējusi lietas apstākļus un iesniegumā minētos arguments, secina, ka pieņemams lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, nojaucot patvaļīgi uzbūvēto moduļu māju Meža prospektā 103A, Jūrmalā.

[10.1.]Būvniecības likuma 3. pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un Civillikuma 1085.pantā ir noteikts, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem (turpmāk tekstā arī – Apbūves noteikumi), zemes gabals Meža prospektā 103A, Jūrmalā atrodas Priežu parka rajonā ar apbūvi (P).

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 7.2.4.punkta (1) daļai, atkarībā no zemes gabala vidējās platības lieluma kvartālā tiek pieļauti maksimālie apbūves blīvuma lielumi atbilstoši „Jūrmalas pilsētas zemes gabalu veidošanas noteikumu” plānam, „nedalāmiem” zemes gabaliem apbūves blīvums nosakāms saskaņā ar tabulu Nr.6.

Jūrmalas teritorijas plānojuma sastāvā esošajā Jūrmalas pilsētas zemes gabalu veidošanas plānā zemes gabalam Meža prospektā 103A, Jūrmalā, apbūves blīvums ir noteikts 12%, atkarībā no šī rādītāja tiek noteikta maksimālā apbūves intensitāte zemes gabalā – 33% un atkarībā no zemes gabala lieluma tiek noteikta minimālā brīvā (zaļā) teritorija – 70%.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta 2006.gada 21.marta Būves tehniskās inventarizācijas lietu, uz zemes gabala atrodas dzīvojamā māja ar apbūves laukumu 170.9 m² un garāža ar apbūves laukumu 28.8 m². Esošais kopējais apbūves laukums zemes gabalā ir 199.7 m² jeb 12.14%.

No iepriekš veiktajiem aprēķiniem ir secināms, ka zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā ar esošo apbūvi ir izmantots viss atļautais apbūves blīvums un jauna apjoma būvniecība nav tiesiski iespējama.

Zemes gabala Meža prospektā 103A, Jūrmalā īpašnieks un Būvētājs no Pilsētplānošanas puses vairākkārtīgi tika informēts (Pilsētplānošanas nodaļas 2010.gada 6.aprīļa, 2010.gada 26.maija un 2011.gada 16.novembra vēstules Nr.14-1/304; 14-1/627 un 14-1/2728) par zemes gabala Meža prospektā 103A, Jūrmalā apbūves iespējām, norādot uz to, ka jau esošais apbūves blīvums zemes gabalā ir lielāks par Apbūves noteikumos noteikto.

Tātad no lietas materiāliem ir secināms, ka A.B.(personas kods ***), neskatoties uz to, ka bija informēts par jaunas būvniecības zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā neiespējamību, tomēr, apzināti, pārkāpjot būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, patvaļīgi uzbūvēja Moduļu māju.

[10.2] Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Būvniecības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts nosaka, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam projektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkta prasībām, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju; patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

No lietā konstatētajiem materiāliem ir secināms, ka Moduļu mājas būvniecība uzsākta patvaļīgi, pārkāpjot iepriekš minēto normatīvo aktu prasības.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Konkrētajā lietā Būvētājs ir zemes gabala Meža prospektā 103A, Jūrmalā īpašnieks. Minētā norma A.B.(personas kods ***), dod tiesības veikt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. No lietas materiāliem ir redzams, ka jauna būvniecība zemes gabalā Meža prospektā 103A, Jūrmalā tiesiski nav iespējama un tātad patvaļīgi uzbūvētā Moduļu māja ir nojaucama.

Būvētāja izteiktais viedoklis par to, ka jaunajā Jūrmalas pilsētas attīstības plānā zemes gabala apbūves blīvums ir paredzēts 15% nav ņemama vērā, jo būvniecības process jāveic saskaņā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

[10.3.] Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 171.punktā noteikts, ja pašvaldība saskaņa ar Būvniecības likuma 30.pantu ir pieņēmusi lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu), pasūtītājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā būvvaldē iesniedz būves nojaukšanas iesniegumu – uzskaites karti un nojaukšanas darbu veikšanas projektu.

Būvētājam atbilstoši minētajai normai jāveic patvaļīgi uzbūvētās Moduļu mājas nojaukšana.

[10.4.] Lietā ir pievienoti materiāli par dzīvojamās mājas Meža prospektā 103A, Jūrmalā kanalizācijas tīklu bojājumiem. Izvērtējot minētos dokumentus, Dome secina sekojošo.

1. Nomas Līguma 5.4. punktā ir noteikts, ka Nomniece ir pilnā mērā atbildīga par zemes gabala esošo vai uzbūvēto elektrisko ietaišu, komunikāciju ekspluatāciju atbilstoši nolikumiem, kā arī ugunsdrošības, vides aizsardzības, sanitāri tehnisko, zemes lietošanas u.c. noteikumu ievērošanu.

No A.B. viedoklim pievienotajiem dokumentiem ir redzams, ka kanalizācijas tīklu ekspluatācijas, kā arī to uzturēšanas lietošanas kārtībā problēmas starp dzīvojamās mājas īpašnieku un zemes gabala īpašnieku tiek risinātas jau kopš 2008.gada un Veselības inspekcija ir norādījusi uz to, ka nekustamā īpašuma apsaimniekošana veicama saskaņā ar savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem, vai ja līgumiskās attiecības nepastāv, tad par kanalizācijas tīklu uzturēšanu kārtībā atbild namīpašuma īpašnieks.

Tātad no lietai pievienotajiem materiāliem ir secināms, ka kanalizācijas tīklu bojājumi ir bijuši jau 2008.gadā.

2. Nomas līguma 4.2.punktā ir noteikts, ka Iznomātājs garantē Nomniecei iznomātā nomas objekta netraucētu lietošanu, apsaimniekošanu un izmantošanu saskaņā ar šī līguma noteikumiem un saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

Būvinženiera Mārtiņa Draudiņa, sertifikāti Nr.20-060-k; Nr.20-2895; Nr.20-4201; Nr.50-3076; Nr.50-3077, slēdzienā par zemes iznomātāja A. B. nekustamajam īpašumam Meža prospektā 103A, Jūrmalā nelikumīgās būvniecības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem ir norādīts, ka patvaļīgās būvniecības rezultātā ir bojāti kanalizācijas tīkli (kanalizācijas betona vāks un skatakas) kā rezultātā minētā sistēma šobrīd nedarbojas.

3. Administratīvā procesa likuma 65.panta trešajā daļā ir noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs, iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.

No lietā esošajiem materiāliem ir redzams, ka dzīvojamās mājas kanalizācijas tīklu sistēma ir bojāta, bet nav nosakāms bojājumu apmērs un konkrēti, kādas darbības vai bezdarbības rezultātā kanalizācijas tīkli šobrīd nav derīgi ekspluatācijai un konkrētāk, kāda daļa no kanalizācijas sistēmas bojāta O. Š. darbības vai bezdarbības rezultātā un kāda daļa bojāta A. B. patvaļīgās būvniecības rezultātā.

Saskaņā ar Būvniecības likuma sestajā daļā noteikto, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldībai jāpieņem lēmums par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei ir jāizdod obligātais administratīvais akts un konkrētāk, jāpieņem lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu: būves nojaukšanu. No lietai pievienotajiem materiāliem ir secināms, ka Domei nav pietiekamu pierādījumu, lai būtu iespējams pieņemt lēmumu par kanalizācijas tīklu atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī un konkrētāk Domei nav zināms kanalizācijas tīklu stāvoklis pirms būvdarbu uzsākšanas zemes gabalā.

Domes ieskatā nav lietderīgi administratīvā procesa ietvaros izvērtēt dzīvojamās mājas kanalizācijas sistēmai nodarītos zaudējumus un uzdot kādam no īpašniekiem par pienākumu tos atjaunot iepriekšējā stāvoklī, bet jautājums par kanalizācijas tīklu drošu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā risināms civiltiesiskā procesā saskaņa ar Nomas līgumu.

[11] Lēmuma pieņemšanā ir piemērotas sekojošas tiesību normas: Latvijas Republikas Būvniecības likuma 1.panta 21.punkts, 2.panta trešā daļa, 3.pants, 7.panta pirmās daļas trešais un ceturtais punkts, 13.panta pirmā daļa, 16.panta pirmā daļa, 30.panta otrā, trešā, ceturtā un sestā daļa, Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa, 63.panta pirmās daļas 1.punkts, 65.panta trešā daļa, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 171.punkts, Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu7.2.4.(1)punkts.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 65.panta trešo daļu, 79.panta pirmo daļu, 370.pantu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta sesto daļu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgo būvnoteikumi” 171.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6 viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Lejupielāde: DOC un PDF