LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 4, 49. punkts

Par nekustamā īpašuma Slokas ielā 6,
Jūrmalā atsavināšanu

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2006.gada 20.augusta lēmumu nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Slokas ielā 6, Jūrmalā, kadastra numurs 1300 010 1403, kas sastāv no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 1300 010 1403, kopējā platība 2880m², uz zemes gabala esošas pamatceltnes (kadastra apzīmējums 1300 010 1403 001), noliktavas (kadastra apzīmējums 1300 010 1403 002), pamatceltnes (kadastra apzīmējums 1300 010 1403 003), palīgceltnes–šķūņa (kadastra apzīmējums 1300 010 1403 004), Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr.1000 0024 3319.

2007.gada 12.janvārī tika pieņemts Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.38 „Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Slokas ielā 6 privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu”, nosakot, ka nekustamais īpašums Jūrmalā, Slokas ielā 6 saglabājams pašvaldības īpašumā Jūrmalas pilsētas Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centra uzturēšanai.

2012.gada 19.jūlijā tika pieņemts Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.407 „Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Slokas ielā 6 iznomāšanu”. Atbilstoši apstiprinātā nekustamā īpašuma nomas maksas tiesību izsoles nolikuma 4.8.punktam nomas tiesību pretendents noteiktajā termiņā nekustamā īpašuma Jūrmalā, Slokas ielā 6 nomas līgumu neparakstīja.

Akciju sabiedrības „BDO” nekustamā īpašuma Slokas ielā 6, Jūrmalā, kadastra numurs 1300 010 1403, tirgus vērtība atbilstoši situācijai īpašumā 2013.gada 9.janvārī aprēķināta Ls 755 600, tostarp zemes gabala vērtība Ls 734 400, apbūves vērtība Ls 21 200.

Ēka ar kadastra apzīmējumu 1300 010 1403 001 ir kultūras piemineklis - vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības kārtas Nr.5676). Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Ievērot ēkas 100m aizsardzības zonas noteikumus saskaņā ar Latvijas Republikas Aizsargjoslu likumu. Pašreizējā situācijā ēkas bēniņu stāvā bijis lokāls ugunsgrēks, ievērojami izdedzis jumts.

Ēka ar kadastra apzīmējumu 1300 010 1403 002 ir arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīga ēka, kas saglabājama vai rekonstruējama. Rekonstruējot, saglabājama ēku arhitektoniskā vērtība – fasādes, apdare, dekora elementi. Ēkai saglabājamas arī konstrukcijas un tradicionālie būvmateriāli. Nepieciešamības izraisīta nojaukšana vai pārbūve saskaņojama Apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā. Pašreizējā situācijā ēka sabrukusi.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 17.punktu, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu, 4.panta pirmo daļu, 5.panta pirmo daļu, 8.panta otro un trešo daļu, 10.pantu, kā arī, ņemot vērā Jūrmalas pilsētas domes Finanšu komitejas 2013.gada 19.februāra sēdes atzinumu (protokols Nr.1.1-58/2), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1.pielikums apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes

2013.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.167

(protokols Nr.4., 49.punkts)

Izsoles noteikumi

1.Vispārīgie noteikumi

1.1. Izsoles noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli (turpmāk – izsole) tiek pārdots nekustamais īpašums Slokas ielā 6, Jūrmalā.

1.2. Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošs nekustamais īpašums Slokas iela 6, Jūrmala, kadastra numurs 1300 010 1403:

1.2.1. zemes gabals ar kadastra apzīmējumu 1300 010 1403, kopējā platība 2880m²,

1.2.2. pamatceltne (kadastra apzīmējums 1300 010 1403 001), kopējā platība 914,2m²,

1.2.3. noliktava (kadastra apzīmējums 1300 010 1403 002), kopējā platība 198,1m²,

1.2.4. pamatceltne (kadastra apzīmējums 1300 010 1403 003), kopējā platība 132,2m²,

1.2.5. palīgceltne–šķūnis (kadastra apzīmējums 1300 010 1403 004), kopējā platība 87,8 m²,

1.2.6. īpašuma tiesības uz izsolāmo nekustamo īpašumu nostiprinātas Jūrmalas pilsētas pašvaldībai ar Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2006.gada 20.augusta lēmumu Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 0024 3319;

1.2.7. nekustamā īpašuma apgrūtinājumi:

1.2.7.1. ievērot valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas noteikumus,

1.2.7.2. ēka liters 1 ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis,

1.2.7.3. ēka liters 2 ir arhitektoniski vērtīga,

1.2.7.4. zemesgabala daļa atrodas Jūrmalā, Slokas ielas 13m ekspluatācijas aizsargjoslā.

1.3. Nekustamais īpašums Jūrmalā, Slokas ielā 6, Jūrmalā (turpmāk – izsolāmā manta) tiek pārdots atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli (turpmāk - izsole).

1.4. Izsolāmās mantas izsoli organizē Jūrmalas pilsētas dome un izsoli rīko Jūrmalas pilsētas domes izveidota izsoles komisija (turpmāk – izsoles komisija).

1.5. Izsolāmās mantas nosacītā cena (pirmās izsoles sākumcena) ir Ls 755 600 (septiņi simti piecdesmit pieci tūkstoši seši simti latu).

1.6. Izsoles solis noteikts Ls 70 000 (septiņdesmit tūkstoši latu).

1.7. Maksāšanas līdzeklis par izsolāmo mantu ir lati (100% apmērā).

1.8. Maksa par nosolītās mantas pirkumu, atrēķinot iemaksāto nodrošinājumu, jāsamaksā viena mēneša laikā no izsoles.

1.9. Jebkuras izsoles dalībnieka prasības izmainīt noteikumus vai atteikšanās parakstīt Jūrmalas pilsētas domes sagatavoto pirkuma līgumu tiek uzskatīts par atteikumu pirkt izsolāmo mantu saskaņā ar noteikumiem, un tam netiek atmaksāts nodrošinājums.

2.Informācija par izsoli

2.1. Sludinājumu par izsoli publicē izdevumā „Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms pieteikšanās dalībai izsolē termiņa beigām, Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā un pašvaldības mājaslapā internetā www.jurmala.lv.

2.2. Informācija par izsoli tiek izlikta pie izsolāmās mantas.

3.Izsoles dalībnieki

3.1. Par izsoles dalībnieku var kļūt fiziska vai juridiska persona, personālsabiedrība, kura saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem var iegūt savā īpašumā izsolāmo mantu.

3.2. Līdz pieteikuma par piedalīšanos izsolē iesniegšanai izsoles dalībniekam jāiemaksā Jūrmalas pilsētas domes, nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs 90000056357, kontā LV36PARX0002484571022, akciju sabiedrība „Citadele banka”

3.2.1. nodrošinājumu par piedalīšanos izsolē 10% apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas, bet atkārtotas izsoles gadījumā – no izsoles sākumcenas, ar atzīmi „Nekustamā īpašuma Slokas ielā 6, Jūrmalā izsoles nodrošinājums”;

3.2.2. reģistrācijas maksu par pieteikuma iesniegšanu Ls 100 ar atzīmi „Nekustamā īpašuma Slokas ielā 6, Jūrmalā izsoles reģistrācijas maksa”, kas jebkurā gadījumā pieteikuma iesniedzējam netiek atmaksāta.

3.3. Par samaksas dienu tiek uzskatīts datums, kad Jūrmalas pilsētas dome ir saņēmusi maksājumu norādītajā norēķinu kontā kredītiestādē.

3.4. Nodrošinājuma nauda tiek ieskaitīta pirkuma maksā uzvarējušajam dalībniekam.

3.5. Starp izsoles dalībniekiem aizliegta vienošanās, kas varētu ietekmēt izsoles rezultātus un izsoles gaitu.

4.Izsoles dalībnieku reģistrācija.

4.1. Dalībnieku reģistrācija tiek uzsākta pēc paziņojuma publicēšanas izdevumā „Latvijas Vēstnesis".

4.2. Dalībnieku reģistrācija tiek pārtraukta vienu nedēļu pirms izsoles datuma.

4.3. Izsoles dalībnieku reģistrācija tiek veikta Jomas ielā 1/5, Jūrmalā, 231.kabinetā darba laikā.

4.4. Persona, reģistrējoties izsolei, iesniedz šādus dokumentus:

4.4.1. juridiskā persona, personālsabiedrība:

4.4.1.1. pieteikumu izsolei,

4.4.1.2. nodrošinājuma iemaksas apliecinoša dokumenta kopiju (uzrāda oriģinālu),

4.4.1.3. reģistrācijas maksas iemaksas apliecinoša dokumenta kopiju (uzrāda oriģinālu),

4.4.1.4. apliecinātu juridiskas personas statusu apliecinoša dokumenta (reģistrācijas apliecība, nota u.tml.) norakstu (kopiju),

4.4.1.5. dokumentu par personu, kurai ir juridiskās personas pārstāvības tiesības (pilnvara, juridiskās personas reģistrācijas iestādes izziņa, akreditācijas vēstule u.tml.),

4.4.1.6. apliecinātu spēkā esošu statūtu, nolikuma, reglamenta, līguma vai cita līdzvērtīga dokumenta norakstu (kopiju), ja konkrētajai juridiskajai personai normatīvie akti šādu dokumentu paredz, vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu,

4.4.1.7. attiecīgās institūcijas lēmumu par izsolāmās mantas iegādi,

4.4.1.8. iesniegumu, norādot norēķinu kontu, nodrošinājuma atmaksai;

4.4.2. fiziskai personai:

4.4.2.1. pieteikumu izsolei,

4.4.2.2. reģistrācijas maksas iemaksas apliecinošu dokumenta kopiju (uzrāda oriģinālu),

4.4.2.3. nodrošinājuma iemaksas apliecinoša dokumenta kopiju (uzrāda oriģinālu),

4.4.2.4. pases vai personas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu),

4.4.2.5. notariāli apliecinātu pilnvarojumu apliecinošu dokumentu pārstāvēt fizisko personu izsolē, ja fizisko personu pārstāv pilnvarnieks;

4.4.2.6. iesniegumu, norādot norēķinu kontu, nodrošinājuma atmaksai.

4.5. Visi dokumenti iesniedzami latviešu valodā. Ja dokuments ir svešvalodā, tam pievieno apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

4.6. Ārvalstīs izsniegtie publiskie dokumenti tiek pieņemti, ja tie noformēti atbilstoši Latvijas Republikai saistošu starpvalstu līgumu noteikumiem.

4.7. Visiem iesniegtajiem dokumentiem jābūt noformētiem atbilstoši Latvijas Republikas Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām, izņemot ārvalsts institūciju (iestāžu) izsniegtos dokumentus, un šiem noteikumiem, pretējā gadījumā tie tiek uzskatīti par neiesniegtiem. Internetbankas maksājuma dokumentam jābūt ar oriģinālu bankas spiedogu un atbildīgās personas parakstu. Reģistrācijai iesniegtie dokumenti izsoles dalībniekiem netiek atdoti.

4.8. Izsoles rīkotājs sastāda dalībnieku saraksts, iekļaujot tajā personas, kas izpildījušas izsoles priekšnoteikumus (noteikumu 4.1.-4.7.punkts) un veikušas 3.2.1. un 3.2.2.apakšpunktā minētos maksājumus. Izsoles dalībnieku sarakstā norāda šādas ziņas:

4.8.1. dalībnieka numuru pēc kārtas;

4.8.2. fiziskai personai – dalībnieka vārdu un uzvārdu, personas kodu; juridiskai personai – pilnu nosaukumu, reģistrācijas numuru.

4.9. Reģistrētajam izsoles dalībniekam vai tā pilnvarotai personai (uzrādot personu apliecinošu dokumentu) tiek izsniegta reģistrācijas apliecība, kurā ir norādīts:

4.9.1. dalībnieka kārtas numurs,

4.9.2. fiziskai personai – dalībnieka vārds un uzvārds, personas kods un adrese, juridiskai personai – pilns nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese,

4.9.3. izsoles vieta un laiks,

4.9.4. informācija par izsolāmo mantu un tās izsoles sākuma cena,

4.9.5. atzīme par izsoles nodrošinājuma iemaksu,

4.9.6. izsniegšanas datums, vieta un izsniedzēja paraksts.

4.10. Ja persona nav izpildījusi izsoles priekšnoteikumus (noteikumu 4.1.-4.7.punkts) vai neatbilst noteikumu 3.1.punktā minētajam izsoles dalībnieka statusam, vai nav veikusi 3.2.1. un 3.2.2.apakšpunktā minētos maksājumus, tai neizsniedz izsoles dalībnieka reģistrācijas apliecību un pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas, kurā norādīts norēķinu konts, tai atmaksā iemaksāto nodrošinājumu un reģistrācijas maksu.

4.11. Izsoles rīkotājs ir tiesīgs pārbaudīt izsoles dalībnieku sniegtās ziņas. Ja tiek atklāts, ka izsoles dalībnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas, viņš tiek svītrots no izsoles dalībnieku saraksta, tiek atzīta par spēku zaudējušu tam izsniegtā izsoles dalībnieka reģistrācijas apliecība, līdz ar to viņš zaudē tiesības piedalīties izsolē, un viņam netiek atmaksāts iemaksātais nodrošinājums.

4.12. Ziņas par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem netiek izpaustas līdz izsoles sākumam.

5.Izsoles norise

5.1. Izsole notiek, ja tās norisē piedalās vairāk kā puse no izsoles komisijas sastāva. Izsole tiek protokolēta.

5.2. Izsoles dalībnieks (uzrādot pasi vai personas apliecību), tā pārstāvis vai pilnvarotā persona (uzrādot pasi vai personas apliecību un dokumentu, kas apliecina tiesības pārstāvēt dalībnieku izsolē) pie ieejas izsoles telpā uzrāda reģistrācijas apliecību, saskaņā ar kuru viņam izsniedz reģistrācijas kartīti, kuras numurs atbilst reģistrācijas numuram sarakstā un reģistrācijas apliecībā ierakstītajam kārtas numuram, un paraksta izsoles noteikumus. Ja izsoles dalībnieks, tā pārstāvis vai pilnvarotā persona nevar uzrādīt šajā punktā minētos dokumentus vai uz izsoli ieradusies persona nav pilnvarota pārstāvēt izsoles dalībnieku izsolē, uzskatāms, ka izsoles dalībnieks nav ieradies uz izsoli, par ko izdara atzīmi izsoles dalībnieku sarakstā, un tam netiek atmaksāts iemaksātais nodrošinājums.

5.3. Izsoles komisija pārliecinās par solītāju ierašanos pēc iepriekš sastādītā saraksta.

5.4. Izsoles dalībnieku sarakstā ierakstīts katra dalībnieka vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs, kā arī solītāja pārstāvja vārds un uzvārds, personas kods.

5.5. Ja kāds no izsoles dalībniekiem nav ieradies uz izsoli, par to izdara atzīmi izsoles dalībnieku sarakstā, un šim izsoles dalībniekam netiek atmaksāts iemaksātais nodrošinājums.

5.6. Ja neviens no izsoles dalībniekiem nav ieradies uz izsoli, izsoli atzīst par nenotikušu un izsoles dalībniekiem netiek atmaksāts iemaksātais nodrošinājums.

5.7. Izsoles vadītājs atklāj izsoli un raksturo izsolāmo mantu, paziņo tās sākumcenu, kā arī soli, par kādu cena tiks paaugstināta.

5.8. Ja noteiktajā termiņā uz izsoli ir pieteicies tikai viens pretendents, izsoles komisija piedāvā vienīgajam reģistrētajam izsoles dalībniekam, kurš ieradies noteiktajā laikā uz izsoli, pirkt mantu, nosolot vienu soli. Ja vienīgais izsoles dalībnieks apstiprina vēlmi iegādāties mantu, nosolot vienu soli, tad tas uzskatāms par izsoles uzvarētāju. Izsoles dalībnieks ar savu parakstu izsoles dalībnieku sarakstā apliecina savu gatavību pirkt mantu.

5.9. Ja vienīgais izsoles dalībnieks atsakās pirkt izsolāmo mantu, nosolot vienu soli, tad tam netiek atmaksāts nodrošinājums.

5.10. Ja noteiktajā laikā uz izsoli ir ieradies tikai viens no vairākiem reģistrētajiem izsoles dalībniekiem, izsole notiek saskaņā ar noteikumu 5.8.un 5.9.punktā noteikto kārtību.

5.11. Ja reģistrācijas kartīti ir saņēmuši vismaz divi izsoles dalībnieki, tiek rīkota izsole ar augšupejošu solīšanu.

5.12. Solīšana notiek pa vienam izsoles solim.

5.13. Izsoles dalībnieki solīšanas procesā paceļ savu reģistrācijas kartīti ar numuru.

5.14. Izsoles komisija atzīmē katra dalībnieka piedāvāto cenu saraksta kārtībā, cenas atzīmēšanu turpinot, kamēr to paaugstina.

5.15. Izsoles vadītājs nosauc solītāja reģistrācijas numuru un piedāvāto cenu. Ja neviens no dalībniekiem augstāku cenu nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto pēdējo augstāko solīto cenu un fiksē to ar āmura piesitienu. Pēc āmura trešā piesitiena izsoles dalībnieks, kurš solījis augstāko cenu par izsolāmo mantu, ir uzskatāms par izsoles uzvarētāju. Dalībnieka reģistrācijas numurs un solītā cena tiek ierakstīta protokolā.

5.16. Izsoles dalībnieks, kurš piedāvājis visaugstāko cenu, pēc nosolīšanas nekavējoties uzrāda izsoles komisijai savu reģistrācijas apliecību un ar savu parakstu izsoles dalībnieku sarakstā apliecina tajā norādītās cenas atbilstību nosolītajai cenai.

5.17. Izsoles dalībnieks, kurš nosolījis augstāko cenu, bet nevar izsoles komisijai uzrādīt reģistrācijas apliecību un neparakstās izsoles dalībnieku sarakstā, tādējādi ir atteicies no nosolītās mantas pirkuma tiesībām. Pēc izsoles komisijas lēmuma viņš tiek svītrots no dalībnieku saraksta un viņam netiek atmaksāts nodrošinājums.

5.18. Ja pēc tam izsolē ir palikuši vismaz divi dalībnieki, kuri vēlas iegādāties izsolāmo mantu, par to attiecīgi ieraksta protokolā un izsole tūlīt tiek atkārtota, bet, ja palicis tikai viens dalībnieks, viņš iegūst tiesības uz izsolāmo mantu par viņa nosolīto cenu ar nosacījumu, ka nosolītā cena ir vismaz vienu soli augstāka par izsoles sākuma cenu.

5.19. Ja vairāki solītāji reizē sola vienādu cenu, tad tiek izdarīts attiecīgs ieraksts izsoles protokolā un par mantas izsoles uzvarētāju tiek atzīts izsoles dalībnieks, kurš agrāk iesniedzis visus dokumentus un reģistrējies izsoles dalībnieku sarakstā.

5.20. Katrs solītājs apstiprina ar savu parakstu izsoles dalībnieku sarakstā savu pēdējo nosolīto cenu. Ja kāds no izsoles dalībniekiem atsakās parakstīties, par to izsoles protokolā tiek veikta attiecīga atzīme un tam netiek atmaksāts nodrošinājums. Ja izsoles uzvarētājs atsakās parakstīties izsoles protokolā, uzskatāms, ka tas atsakās no mantas pirkuma tiesībām.

5.21. Ja izsoles laikā neviens no izsoles dalībniekiem nav pārsolījis izsoles sākumcenu, izsoli atzīst par nenotikušu un izsoles dalībniekiem netiek atmaksāts nodrošinājums.

5.22. Izsoles komisija apstiprina izsoles protokolu septiņu dienu laikā pēc izsoles.

6.Samaksas kārtība

6.1. Izsoles dalībniekam, kurš atzīts par izsolāmās mantas nosolītāju, pirkuma maksa, atrēķinot iemaksāto nodrošinājumu, jāiemaksā Jūrmalas pilsētas domes, nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs 90000056357, kontā LV36PARX0002484571022, akciju sabiedrība “Citadele banka” ar atzīmi „Nekustamā īpašuma Slokas ielā 6, Jūrmalā pirkuma maksa” viena mēneša laikā no izsoles dienas. Izsoles reģistrācijas maksa netiek ieskaitīta norēķinā par nosolīto mantu.

6.2. Izsoles dalībnieks, kurš atzīts par izsolāmās mantas nosolītāju, paziņo izsoles rīkotājam par 6.1.punktā minētā maksājuma samaksu divu darba dienu laikā no samaksas veikšanas dienas.

6.3. Par samaksas dienu tiek uzskatīts datums, kad Jūrmalas pilsētas dome ir saņēmusi maksājumu norādītajā norēķinu kontā kredītiestādē.

6.4. Nokavējot noteikumu 6.1.punktā noteikto pirkuma samaksas vai 7.3.punktā noteikto pirkuma līguma parakstīšanas termiņu, nosolītājs zaudē iemaksāto nodrošinājumu, kā arī izsolāmās mantas pirkšanas tiesības saskaņā ar noteikumiem.

6.5. Ja izsoles dalībnieks, kurš atzīts par izsolāmās mantas pircēju, 6.1.punktā minēto maksājumu par mantas pirkumu nav veicis noteiktajā termiņā un apmērā, tas zaudē tiesības uz mantas pirkumu un tam netiek atmaksāts nodrošinājums.

6.6. Ja izsoles dalībnieks, kurš atzīts par mantas nosolītāju, 6.1.punktā minēto pirkuma samaksu nav veicis noteiktajā termiņā, izsoles organizētājs pieņem lēmumu nosūtīt piedāvājumu par izsolāmās mantas pirkšanu tikai nākamajam augstākās cenas nosolītājam, ja tāds ir.

6.7. Persona, kura nosolījusi nākamo augstāko cenu, divu nedēļu laikā no 6.6.punktā minētā piedāvājuma saņemšanas dienas izsoles organizatoram sniedz atbildi par izsolāmās mantas pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu. Uz minēto personu attiecas 6.1.punktā noteiktā samaksas par mantas pirkumu kārtība.

6.8. Ja 6.7.punktā noteiktajā termiņā izsoles organizētājs nesaņem nākamās augstākās cenas nosolītāja piekrišanu mantas pirkšanai par paša nosolīto augstāko cenu, tas zaudē iemaksāto nodrošinājumu un tiesības uz mantas pirkumu.

6.9. Izsoles dalībniekiem, kuri nav nosolījuši augstāko cenu par izsolāmo mantu un nav ieguvuši tiesības slēgt pirkuma līgumu, atmaksāto nodrošinājumu atmaksā divu nedēļu laikā no izsoles, pamatojoties uz viņa iesniegumu, izņemot izsoles noteikumos paredzētos gadījumos.

7.Izsoles rezultātu apstiprināšana

7.1. Izsoles komisija sagatavo un iesniedz Jūrmalas pilsētas domes lēmuma projektu par izsoles rezultātiem un izsoles izdevumu tāmi, pievienojot izsoles protokolu. Izsoles organizators apstiprina izsoles rezultātus un izdevumu tāmi ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā pēc noteikumu 6.1.punktā paredzētā maksājuma nokārtošanas.

7.2. Pēc Jūrmalas pilsētas domes lēmuma par izsoles rezultātu apstiprināšanu pieņemšanas tiek sagatavots parakstīšanai izsolāmās mantas pirkuma līgums.

7.3. Mantas nosolītājam septiņu dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas jāparaksta sagatavotais pirkuma līgums.

8.Nenotikusi vai spēkā neesoša izsole

8.1. Izsole uzskatāma par nenotikušu, ja:

8.1.1. nav reģistrējies neviens izsoles dalībnieks vai uz izsoli nav ieradies neviens no reģistrētajiem izsoles dalībniekiem;

8.1.2. neviens izsoles dalībnieks nav pārsolījis izsoles sākumcenu;

8.1.3. izsoles dalībnieks, kurš atzīts par nosolītāju, neveic pirkuma maksas samaksu noteikumu 6.1.punktā minētajā termiņā un apmērā;

8.1.4. nosolītājs neparaksta pirkuma līgumu saskaņā ar noteikumu 7.3.punktu.

8.2. Izsole atzīstama par spēkā neesošu, ja:

8.2.1. izsole bijusi izziņota, pārkāpjot vai spēkā esošos normatīvos aktus vai šos noteikumus;

8.2.2. tiek noskaidrots, ka nepamatoti noraidīta kāda dalībnieka piedalīšanās izsolē vai nepareizi noraidīts kāds nosolījums;

8.2.3. tiek konstatēts, ka bijusi noruna atturēt kādu no piedalīšanās izsolē;

8.2.4. izsolē starp dalībniekiem konstatēta vienošanās, kas ietekmējusi izsoles rezultātus vai gaitu;

8.2.5. par izsoles dalībnieku atzīta persona vai izsolāmo mantu nopirkusi persona, kurai nav bijušas tiesības piedalīties izsolē;

8.2.6. dalībnieku reģistrācija vai izsole notiek citā vietā un laikā, nekā norādīts sludinājumā (paziņojumā);

8.2.7. Jūrmalas pilsētas dome nav apstiprinājusi izsoles rezultātus;

8.2.8. izsoles darījums tiek atzīts par spēkā neesošu.

8.3. Pretenzijas par 8.2.punktā minētajiem pārkāpumiem izsoles dalībnieki ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc izsoles norises dienas iesniedz izsoles organizētājam, iesniedzot attiecīgus pierādījumus. Izsoles organizētājs četru nedēļu laikā pēc izsoles, ja ir saņemtas šajā punktā minētās pretenzijas, pieņem lēmumu par izsoles rezultātu atzīšanu par spēkā neesošiem vai noraida pretenziju.

8.4. Konstatējot 8.2.punktā minētos pārkāpumus, izsoles rīkotājs pēc savas iniciatīvas var ierosināt izsoles organizētājam atzīt izsoli par spēkā neesošu.

8.5. Lēmumu par izsoles atzīšanu par nenotikušu vai spēkā neesošu pieņem Jūrmalas pilsētas dome un nedēļas laikā paziņo par to reģistrētajiem izsoles dalībniekiem. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no paziņojuma dienas.

8.6. Ja tiek konstatēts, ka ir bijusi noruna atturēt izsoles dalībnieku no piedalīšanās izsolē vai starp dalībniekiem konstatēta vienošanās, kas iespaidojusi izsoles rezultātus vai gaitu, tad attiecīgajiem izsoles dalībniekiem neatmaksā nodrošinājumu.

8.7. 8.2.5.apakšpunktā minētajā gadījumā izsoles organizētājs lemj par nodrošinājuma atmaksāšanu vai neatmaksāšanu.

2.pielikums apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes

2013.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.167

(protokols Nr.4., 49.punktu)

Nekustamā īpašuma Slokas ielā 6, Jūrmalā, turpmākas izmantošanas noteikumi

Zemes vienība Slokas ielā 6, Jūrmalā (zemes vienības platība 2880m²) saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 apstiprināto Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu atrodas Jauktā dzīvojamās apbūves teritorijā (6JDz) un Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

Jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas ir plānotas, lai veicinātu vietējo pakalpojumu centru veidošanos un pastāvēšanu, kas nepieciešami tuvējo dzīvojamās apbūves teritoriju iedzīvotājiem. Līdztekus dzīvojamām ēkām šajās zonās ir atļauta nelielu tirdzniecības un pakalpojumu objektu attīstība.

Atļautā izmantošana Jauktā dzīvojamās apbūves teritorijā (6JDz):

- savrupmāja;

- daudzfunkcionāla ēka;

- pakalpojumu objekts;

- drošības dienesti;

- pārvaldes objekts;

- reliģisko ceremoniju objekts.

Savrupmāja – brīvi stāvoša viena vai divu stāvu viena vai divu dzīvokļu dzīvojamā māja.

Daudzfunkcionāla ēka – publiska ēka, kurā ir gan pakalpojumu objekti, gan dzīvokļi. Šādā ēkā dzīvokļi ir izvietoti augšējos stāvos un to kopplatība ir mazāka par 50% no ēkas kopējās platības.

Pakalpojumu objekts:

- Izglītības iestāde;

- Kultūras un izklaides objekts;

- Kūrorta objekts;

- Veselības aprūpes objekts;

- Sociālo pakalpojumu objekts;

- Sporta un atpūtas objekts;

- Tirdzniecības objekts;

- Konferenču centrs;

- Darījumu objekts;

- Sadzīves pakalpojumu objekts;

- Viesu izmitināšanas objekts;

- Sabiedriskās ēdināšanas objekts.

Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums - 25%,

Zemes vienības maksimālā apbūves intensitāte uz augstumu 12m (2,5st.) - 65%.

Zemes vienības minimālā brīvā zaļā teritorija savrupmājām - 50%, pārējām apbūvēm 45%.

Minimālā platība zemes vienībā vienas ēkas vai tās raksturīgās daļas izvietošanai, ietverot arī platības, ko aizņem palīgēkas, ir šāda:

- savrupmājai vai dvīņu mājas pusei - 800m²;

- vienai rindu mājas sekcijai - 600m²;

- nedzīvojamai ēkai, izņemot inženierkomunikāciju objektus, atbilstoši apbūves parametriem, bet ne mazāk kā – 600m².

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, lai saglabātu vēsturisko teritorijas raksturu, jaunbūvējamo ēku apjomu (būvtilpumu) nosaka atbilstoši šādām prasībām:

- jaunbūvējamās ēkas maksimālo apjomu (būvtilpumu) nosaka atbilstoši vidējam ēkas

apjomam (būvtilpumam) apkārtnē (aprēķina teritorijā);

- jaunbūvējamās ēkas apjoms (būvtilpums) nedrīkst pārsniegt aprēķināto vidējo ēkas apjomu

vairāk kā par 20%. Aprēķinā neietver palīgēkas;

- aprēķina teritorija aptver apbūvētās zemes vienības, kas robežojas ar apbūvējamo zemes vienību (pie ielas – arī zemes vienības ielas pretējā pusē), vai piecas apbūvējamajai zemes vienībai tuvākās apbūvētās zemes vienības;

- ja tuvākajās apbūvētajās zemes vienībās ir ēkas ar ievērojami atšķirīgu apbūves laukumu, tad aprēķina teritoriju nosaka, ietverot kvartālu, kas robežojas ar tuvākajām B, C vai D1 kategorijas ielām; šādā gadījumā aprēķinā neietver ēkas ar netipiskiem apjomiem.

Apgrūtinājumi:

- ievērot Slokas ielas un Blaumaņa ielas sarkanās līnijas;

- zemes vienība atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorijā;

- ievērot valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas noteikumus;

- ēka ar kadastra apzīmējumu 1300 010 1403 001 ir kultūras piemineklis - vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības kārtas Nr.5676).

Arhitektūras un vēstures pieminekļus saglabā, savlaicīgi veicot renovācijas, konservācijas un restaurācijas darbus.

Uz arhitektūras pieminekļu un vēstures pieminekļu ēku fasādēm un jumtiem aizliegts izvietot tādus reklāmas objektus, satelītantenas un citas iekārtas, kas maina fasādes raksturu un ietekmē ēkas siluetu no skatu punktiem publiskajā ārtelpā.

Ja ēka ir gājusi bojā, tās vietā būvē šīs ēkas kopiju, izņemot gadījumus, kad Inspekcija pieņem citu pamatotu lēmumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Ievērot ēkas 100m aizsardzības zonas noteikumus saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

Ēka ar kadastra apzīmējumu 1300 010 1403 002 ir arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīga ēka, kas saglabājama vai rekonstruējama.

Kultūrvēsturiski vērtīgās būves aizliegts nojaukt. Būvi atļauts pārvietot esošās zemes vienības robežās un rekonstruēt vienīgi, izvērtējot demontāžas ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, saskaņā ar demontāžas projektu. Demontāžās projektā ietver būves uzmērījumus, fotofiksāciju, demontāžas – marķēšanas dokumentāciju, plānu ar konkrētu vietu būves uzstādīšanai no jauna un citas būves pārvietošanai nepieciešamās projekta daļas.

Veicot būves rekonstrukciju, saglabā tās apjomu proporcijas, stilistiku, raksturīgās būvdetaļas, fasāžu apdari, funkcionālos un dekoratīvos elementus. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt sākotnējos logus ar plastikāta logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam.

Veicot būves renovāciju, saglabājams tās apjoms, konstruktīvā sistēma, jumta forma, fasāžu elementi un apdare.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumu Nr.711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 34.punkta 34.3.apakšpunkta pirmais punkts nosaka, ka Pilsētās un ciemos detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, izņemot šādus gadījumus: ja plānotās apbūves funkcija iederas attiecīgajā apbūves kvartālā un atbilst esošās apbūves parametriem un apbūves noteikumu prasībām un nav nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana, kas ietekmētu piegulošās teritorijas un publisko piekļuvi tām.

Lai uzsāktu būvniecību, būvniecības ierosinātājs (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs) iesniedz būvvaldē būvniecības pieteikumu - uzskaites karti, izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgos būvnoteikumos.

Konkrētas apbūves iespējas precizējamas, izsniedzot arhitektūras un plānošanas uzdevumu, saskaņā ar spēkā esošajiem apbūves noteikumiem un būvnormatīviem.

Lejupielāde: DOC un PDF