LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 22, 34. punkts

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 27.jūlija lēmumā Nr.721
„Par būvju Jūrmalā, Baltās kāpas ielā 19 (kadastra numurs Nr.1300 001 1410)
sakārtošanas uzsākšanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo aktu noteiktajai kārtībai”

[1] Jūrmalas pilsētas dome 2006.gada 27.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.721 „Par būvju Jūrmalā, Baltās kāpas ielā 19 (kadastra Nr.1300 001 1410) sakārtošanas uzsākšanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo aktu noteiktajai kārtībai” (turpmāk – Lēmums).

Lēmuma 1.punktā būvju, kas atrodas uz zemes gabala Jūrmalā, Baltās kāpas ielā 19 (zemes gabala kadastra Nr.1300 001 1410) tiesiskajiem valdītājiem J.A. (personas kods ***), B.V. (personas kods ***), un Ņ.T. (personas kods ***), tika atļauts turpināt būvniecību un līdz 2011.gada 1.janvārim veikt teritorijas un apbūves, kas atrodas uz zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 1300 001 1410 Baltās kāpas ielā 19, Jūrmalā sakārtošanu atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atbilstoši vasarnīcu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Vārnukrogs teritorijas detālajam plānojumam.

[2] Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – Dome) 2013.gada 9.augustā saņēma V.S. (personas kods ***) (turpmāk arī – Iesniedzējs) iesniegumu (lietas Nr.1.2-1/3205) ar lūgumu sagatavot domes lēmuma grozījumus daļā par atļauju veikt būvniecības un sakārtošanas darbus Jūrmalā, Baltās kāpas ielā 19, pagarinot Lēmumā noteikto izpildes termiņu.

Iesniegumā nav norādīti argumenti Lēmuma izpildes termiņa pagarināšanas nepieciešamībai.

[3] Pamatojoties uz V.S. (personas kods ***) iesniegumu un Administratīvā procesa likuma 55.panta pirmo daļu, iestādē tika ierosināta administratīvā lieta.

Administratīvā procesa likuma 64.panta otrās daļas noteikumi pieļauj iestādei iespēju pagarināt lēmuma izdošanas termiņu, ja pastāv objektīvi iemesli. Tā kā pirmajā iestādē lieta tiek izskatīta pēc būtības, tai ir pienākums iegūt papildus informāciju un pierādījumus, objektīvs iestādes lēmums nav iespējams pirms procesā svarīgu argumentu noskaidrošanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu, Pilsētplānošanas nodaļa pagarināja administratīvā akta izdošanas termiņu līdz 2013.gada 1.decembrim.

[4] Administratīvā procesa likuma 68.panta otrajā daļā noteikts, ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert, ja pati iestāde lemj par administratīvā akta izdošanu un saturu. Administratīvā procesa likuma 68.panta trešajā daļā noteikts, ka nosacījumam ir jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz Iesniedzēja izteikto lūgumu.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

[5] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, Dome konstatēja sekojošus lietā svarīgus faktus.

[5.1.] Saskaņā ar 2012.gada 27.jūlija Vienošanos Nr.AR-05-452-lī/1 par grozījumiem 2005.gada 29.jūnija Zemes nomas līgumā Nr.452 starp Rīgas domi, vienotais reģistrācijas numurs 90000064250, un V.S. (personas kods ***) iepriekšējā nomnieka J.A. (personas kods ***) (mirusi) vietā stājas V.S. (personas kods ***).

[5.2.] Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000394540 III daļas 2.iedaļas ierakstu Nr.2.1. nostiprināta nomas tiesība uz zemes gabalu uz laiku līdz 2017.gada 28.jūnijam, nomnieks: V.S. (personas kods ***), pamats: 2012.gada 27.jūlija Vienošanos Nr.AR-05-452-lī/1 par grozījumiem 2005.gada 29.jūnija Zemes nomas līgumā Nr.452.

[5.3.] Dome 2010.gada 24.septembrī saņēma Rīgas domes iesniegumu par Vārnukroga apbūves legalizācijas termiņa pagarināšanu. Rīgas dome savā iesniegumā ir norādījusi, ka neiebilst termiņa pagarināšanai būvju sakārtošanai Vārnukroga teritorijā, bet vienlaicīgi arī vērš uzmanību uz to, ka uz katra atsevišķā zemes gabala esošo ēku un būvju legalizācijas termiņš saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldību un vasarnīcu biedrības „Vārnukrogs” biedriem noslēgtajiem zemes nomas līgumiem ir ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim.

2012.gada 27.jūlija Vienošanās Nr.AR-05-452-lī/1 par grozījumiem 2005.gada 29.jūnija Zemes nomas līgumā Nr.452 4.1.6.punktā ir noteikts, ka ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim likumā noteiktajā kārtībā veikt savā valdījumā esošo ēku legalizāciju un īpašuma tiesību uz ēkām un būvēm reģistrāciju Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā.

[5.4.] Saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000394540 III daļas 2.iedaļas ierakstu Nr.2.1. nostiprināta nomas tiesība uz zemes gabalu uz laiku līdz 2017.gada 28.jūnijam, nomnieks: V.S. (personas kods ***).

2005.gada 29.jūnija zemes nomas līgumā Nr.452 zemes gabala īpašnieka Rīgas domes 4.1.6.punktā norādītais ēku un būvju legalizācijas termiņš 2015.gada 1.janvāris ir saistošs nomniekam. Tātad kā ierobežojošais faktors termiņa pagarināšanai ir zemes gabala īpašnieka Rīgas domes noteiktais termiņš ēku un būvju legalizācijai un tas ir 2015.gada 1.janvāris.

Izvērtējot lietas faktiskos materiālus konkrētajā lietā un uzklausot ierosinātās administratīvās lietas procesa dalībnieku viedokli un argumentus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka nav konstatējams tāds nozīmīgs sabiedrības labums, kura dēļ būtu aizliedzama plānotā būvniecības turpināšana Baltās kāpas ielā 19, Jūrmalā un termiņa pagarināšana minēto darbību veikšanai. Tieši otrādi, atļaujot turpināt būvniecības procesu, sabiedrība iegūs sakārtotu vidi.

Tātad no iepriekš minētā un konkrētās lietas materiālu un argumentu izvērtējuma ir secināms, ka Iesniedzējam ir visi nosacījumi būvniecības procesa uzsākšanai un pabeigšanai.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5., 8., 9.pantu, 47.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 68.panta otrās daļas 1.punktu, 68.panta trešo daļu, 79.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta piektās daļas 1.punktu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 35.² punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1A viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Lejupielāde: DOC un PDF