2014.gada 30.janvārī | Nr. 41 |
Par elektropārvades tīklu savienojuma
Kurzemes loks 3.posma Tume Rīga (Imanta)
esošās elektropārvades līnijas rekonstrukcijas un
jaunas elektropārvades līnijas izbūves būvniecības ieceri
2013.gada 3.septembrī ir saņemts A/S Latvijas elektriskie tīkli iesniegums Nr.202600-01-1667 Iesniegums paredzētās darbības Elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks 3.posma rekonstrukcija akceptam ar lūgumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai akceptēt paredzēto darbību Elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks 3.posma Tume Rīga (Imanta) esošās 110kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija un tās sprieguma palielināšana līdz 330kV vai esošās 110kV elektropārvades līnijas (turpmāk EPL) rekonstrukcija un jaunas 330kV elektropārvades līnijas izbūve 1.alternatīvu ar 1B alternatīvas trases modifikāciju.
Projekta Kurzemes loks trases izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts ar ES finansiālu atbalstu kopējās ieinteresētības projektam Latvijas rietumu reģionu pārvades tīklu stiprināšana un modernizācija projekta trases izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums 2009-E27/09-ENER/09/TEN-E_SI2.564945 Eiropas enerģētikas tīklu (Trans European Energy Network TEN-E) jomā. Projekta Kurzemes loks posmam Tume Rīga (Imanta) ES līdzfinansējums tiek paredzēts no Budžets stratēģijai Eiropa 2020 un tam atbilstoši tiek gatavota Eiropas Parlamenta un Padomes regula.
Paredzētās darbības ietekmes uz vidi ziņojumu izstrādāja SIA Estonian, Latvian § Environment. saskaņā ar likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 15.panta (1) daļu un Ministru kabineta noteikumu Nr.83 15.2.punktu un Vides pārraudzības valsts biroja 2012.gada 30.novembrī pieņemto lēmumu Nr.3-01/1497, tika individuāli informēti tie nekustamo īpašumu īpašnieki (valdītāji), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju, tādējādi nodrošinot informāciju šai ieinteresētās sabiedrības daļai par iesaistīšanos sabiedriskās apspriešanas procesā. AS Latvijas elektriskie tīkli izsūtīja individuālās vēstules zemes īpašniekiem 2012.gada decembrī. IVN ziņojuma aktuālā redakcijas apspriešana Jūrmalas pašvaldībā norisinājās līdz 2012.gada 8.decembrim.
Izskatot iedzīvotāju iesniegumu un IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas protokolu, kā arī ņemot vērā 2004.gada 24.decembra Ministru kabineta noteikumus Nr.1069 Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās, Jūrmalas pilsētas domes Inženierbūvju un ģeodēzijas nodaļa 2013.gada 16.janvārī lūdza veikt izmaiņas trases risinājumam, paredzot trases, kā kabeļu līnijas, izvietojumu autoceļa A10 nodalījuma joslā, vai arī kā gaisvadu līniju, iznesot to ārpus Jūrmalas pilsētas teritorijas.
Saskaņā ar 2013.gada 3.septembra saņemto A/S Latvijas elektriskie tīkli iesniegumu Nr.202600-01-1667 un tam pievienotajiem dokumentiem, varam secināt, ka Jūrmalas pilsētas domes iesniegums ir izvērtēts, kā arī ņemti vērā ieteikumi, un Lielupes šķērsojums paredz EPL izvietošanu autoceļa A10 aizsargjoslā, savietojot autoceļa un EPL aizsargjoslas.
AS Augstsprieguma tīkls arī ir izvērtējis iespēju esošo līniju izbūvēt kā zemē ieguldītu kabeli. VERBUND APG (Austrija) ir veikusi pētījumu, kura rezultāti pierāda, ka gan no ekonomiskā, gan ekspluatācijas viedokļa šobrīd pazemes kabeļa ierīkošana ir neizdevīga, jo tā ir 8 līdz 10 reizes dārgāka salīdzinājumā ar gaisvadu līniju ierīkošanu. Pazemes kabeļa līnijas kalpošanas laiks ir 40 gadi, pēc kura kabeļi ir jānomaina, savukārt virszemes elektropārvades līnijas kalpošanas laiks sasniedz līdz pat 120 gadiem.
Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Dabas aizsardzības Pārvalde 2012.gada 13.augusta atzinumā Nr.4.9/24/2012-N un 2013.gada 20.maija atzinumā Nr.4.9/23/2013-N-E Par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu Kurzemes loks 3.posmam uzskata, ka Ziņojums ir kvalitatīvi izstrādāts un, novēršot iepriekš minētās neprecizitātes un ņemot vērā priekšlikumus, ir akceptējams un uzskatāms par atbilstošu noteiktajiem mērķiem.
Pārvalde izsaka atbalstu 1.A alternatīvai, kas saistīta ar mazākajiem iespējamiem riskiem īpaši aizsargājamām sugām, biotopiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un ainavai. 1.A alternatīvas izvēle un iespējamās ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumu īstenošana, neveidojot plašāku trasi Ķemeru nacionālā parka teritorijā, novērstu būtisku īpaši aizsargājamo meža biotopu platību samazināšanu trases paplašināšanas gadījumā. Tomēr uzskatām, ka arī šīs alternatīvas izvēles gadījumā trases izbūve un rekonstrukcija ir saistīta ar augstu risku dabas vērtībām, tāpēc jāparedz maksimāli ietekmju un riska mazināšanas pasākumi, t.sk., arī atbilstoša, biotopiem un sugām iespējami draudzīga trases apsaimniekošana ekspluatācijas laikā un trases marķēšana visā Ķemeru nacionālā parka teritorijā putnu sadursmju riska mazināšanai.
Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Valsts Vides dienesta Lielrīgas Reģionālās Vides Pārvalde 02.08.2012.gada 2.augusta atzinumā Nr.5-4/2849 Par Elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks 3.posma Tume Rīga (Imanta) esošās 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcijas un jaunas 330 kV elektropārvades līnijas izbūves ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu nav izteikusi būtiskus iebildumus par SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment izstrādāto elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks 3.posma Tume Rīga (Imanta) esošās 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcijas un jaunas 330 kV elektropārvades līnijas izbūves ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.
2013.gada 14.oktobrī ir saņemts Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas iesniegums par EPL trases būvniecības ieceri, kas šķērso Brankciema rajonu Jūrmalas pilsētas teritorijā. Saskaņā ar 2004.gada 28.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1069 Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās 20.punktu Jaunbūvējamās 110 kV un augstāka sprieguma elektropārvades gaisvadu līnijas izvieto ārpus pilsētu un ciemu dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijām. Ņemot vērā iepriekš minēto, Pilsētplānošanas nodaļa neatbalsta ieceri no jauna izbūvēt trasi, kas atrodas Jūrmalas pilsētas apbūves teritorijā.
2014.gada 6.janvārī ir saņemts Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Kurzemes loka 3.posma 1.alternatīvas ar 1B alternatīvas trases modifikāciju ieceres izvērtējums, uzskatot, ka piedāvātais EPL trases būvniecības ieceres variants nav atbalstāms un pievēršot uzmanību šādām ietekmēm:
1.Ietekme Ķemeru nacionālajā parkā (turpmāk ĶNP). 1.trases alternatīva (tāpat kā 1.A un 1.B alternatīva) šķērso teritorijas ĶNP aptuveni 19 km, kas ir Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000: mežus ap 13km garumā, ar sērūdeņradi bagāto pazemes ūdeņu atradni un plūsmu 4-5km platumā, putniem nozīmīgas vietas, reto un aizsargājamo augu sugu augstākās koncentrācijas vietas.
Lai arī Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk DAP) atbalsta 1.A alternatīvas realizāciju, neveidojot plašāku trasi Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, DAP uzskata, ka arī šī alternatīva ir saistīta ar augstu risku dabas vērtībām, ko atbalsta arī Vides aizsardzības klubs.
EPL trase šķērso ap 4-5km plašu sērūdeņu plūsmu posmā no Lielā Ķemeru tīreļa uz Ķemeriem (Lūžņu grāvja rajonu).
Šobrīd ir nepietiekama ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā un hidroķīmiskā informācija tiešā šķērsojuma profilā un tam piegulošās teritorijās.
2.Ietekme uz Jūrmalas pilsētas ainavu un zemes īpašumiem. Ja teritorijās, kurās paredzama trase, un atzaros uz apakšstacijām netiek plānota kabeļu izbūve, tas ir pretrunā ar 2004.gada 28.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1069 Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās 21. un 22.punktos noteikto: 21. Pilsētu un ciemu dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijās elektropārvades līnijām ar 110 kV un augstāku spriegumu līdz dziļo ievadu apakšstacijām paredz kabeļu līnijas. Plānojot elektropārvades tīklu rekonstrukciju, paredz esošo 110 kV un augstāka sprieguma elektropārvades gaisvadu līniju pārvietošanu ārpus pilsētu un ciemu dzīvojamās apbūves vai elektropārvades gaisvadu līniju nomaiņa ar kabeļu līnijām. Tāpat arī Jūrmalas pilsētas attīstības programmā un Teritorijas plānojumā ir uzsvērta rīcība gaida vadu līnijas pakāpeniskai nomaiņai ar kabeļa līnijām.
3.Ietekme uz cilvēku veselību. EPL izbūve kabeļu veidā ir svarīga ne tikai teritoriju ainaviskuma saglabāšanai, īpašumu vērtības nepasliktināšanai, bet arī, sargājot cilvēku veselības.
Pēc ziņojuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu un akciju sabiedrība Latvijas elektriskie tīkli 2013.gada 3.septembra iesnieguma Nr.202600-01-1667 iesniegšanas Jūrmalas pilsētas domē saņemti divi iedzīvotāju iesniegumi 2013.gada 24.septembrī un 2013.gada 6.novembrī ar 502 parakstiem ar lūgumu neakceptēt akciju sabiedrības Latvijas elektriskie tīkli piedāvāto būvniecības ieceres 3.posma 1.alternatīvu Jūrmalas pilsētas teritorijā.
Pamatojoties uz augstāk minēto informāciju, likumu Par ietekmes uz vidi novērtējumu 22.panta sesto daļu, Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumiem Nr.200 Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība un Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas Attīstības un vides jautājumu komitejas 2013.gada 4.novembra sēdes atzinumu (protokols Nr.1.1-81/9) un 2014.gada 24.janvāra sēdes atzinumu (protokols Nr.1.2-21/2), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:
Neatbalstīt paredzēto darbību Elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks 3.posma Tume Rīga (Imanta) esošās elektropārvades līnijas rekonstrukcija un jaunas elektropārvades līnijas izbūve Jūrmalas pilsētas teritorijā saskaņā ar 2013.gada 3.septembra A/S Latvijas elektriskie tīkli iesniegumu Nr.202600-01-1667.
|
||
Priekšsēdētājs |
G.Truksnis |