LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 12, 10. punkts

Par atbalstu projektam
„Satversmei veltīta dokumentālā filma jauniešiem”

Biedrība „Tiesību zinātņu pētniecības institūts”, reģistrācijas Nr.40008207850 (turpmāk – Biedrība), ir iesniegusi projekta „ Satversmei veltīta dokumentālā filma jauniešiem” (turpmāk – Projekts) pieteikumu (lēmuma 1.pielikums) Jūrmalas pilsētas domei par finansējuma piešķiršanu Projekta īstenošanai. Biedrība Projektu īsteno sadarbībā ar TV producentu grupu sabiedrību ar ierobežotu atbildību „RED DOT MEDIA” (reģistrācijas Nr. 40003454441).

Projektā paredzēts izveidot Latvijas vēstures uzskates materiālu - dokumentālu filmu par Latvijas Republikas Satversmi, kas iecerēts kā bezmaksas mācību materiāls Jūrmalas pilsētas skolu jauniešiem. Projekta dokumentālā filma tiks popularizēta ne tikai Jūrmalas pilsētā, bet arī visā Latvijā un nacionālajos plašsaziņas līdzekļos.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība tiks norādīta kā viena no filmas veidotājiem, uzsverot Jūrmalas pilsētas domes aktīvo līdzdalību Latvijas vēstures apzināšanā, apkopošanā un izklāstīšanā jauniešiem saprotamā ekrāna valodā. Līdz ar to tiks popularizēta Jūrmalas pilsēta.

Projekta dokumentālā filma tiks izveidota līdz 2014.gada 10.septembrim.

Projekta īstenošanai kopējais nepieciešamais finansējums ir 8660,02 euro (astoņi tūkstoši seši simti sešdesmit euro un 2 centi), ko Biedrība lūdz piešķirt 100% apmērā.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 4.punktu un Jūrmalas pilsētas domes Izglītības jautājumu komitejas 2014.gada 7.augusta atzinumu (protokola Nr.1.2-22/13) par Projekta atbalstīšanu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1.pielikums Jūrmalas pilsētas domes

2014.gada 7.augusta lēmumam Nr.373

(protokols Nr.12, 10.punkts)

Projekts

„Satversmei veltīta dokumentālā filma jauniešiem”

Latvijā patlaban trūkst jauniešu/skolēnu auditorijai paredzētu Latvijas vēstures uzskates materiālu, kas vienlaikus kalpotu arī kā patriotiskās audzināšanas paraugs. Tieši tāda ir iecerēta dokumentālā filma (provizoriski – 25-30 min.) par Latvijas Republikas Satversmes saknēm, avotiem, radīšanu, pieņemšanu, grozījumiem un, visbeidzot, tās papildināšanu ar preambulu, kas kalpo kā pamatlikuma satvars un Satversmi padara par pabeigtu, harmonisku sistēmu.

Dokumentālā filma iecerēta pirmām kārtām kā bezmaksas mācību materiāls Jūrmalas skolu jauniešiem, taču tās ieceres vēriens un radošās komandas profesionalitāte ļauj pamatoti cerēt, ka šis darbs pārsniegs Jūrmalas robežas un ar laiku to izmantos ne tikai skolās visā Latvijā, bet arī nacionālajos plašsaziņas līdzekļos.

Taču Jūrmalas pašvaldībai būs tas gods uzstāties kā vienam no filmas veidotājiem, un tas tiks iemūžināts filmas sākuma un beigu titros, uzsverot Jūrmalas domes aktīvo līdzdalību Latvijas vēstures apzināšanā, apkopošanā un izklāstīšanā jauniešiem saprotamā ekrāna valodā.

Vīzija

par Satversmes vēsturei veltītu dokumentālo filmu jauniešiem

Ievads 1-2 min.

Latvijas Republikas Satversme – pasaulē sestais vecākais spēkā esošais pamatlikums, vecākā konstitūcija austrumu un centrālajā Eiropā. (Atis Kronvalds: „Hm. Kāpēc konstitūcija? Satversme, dārgie tautieši, Satversme!”) Latvija ir jauna valsts – tikai 2018. gadā svinēs savu simtgadi – bet tā ir bijis tik stabils tās pamats, ka varam tikai brīnīties, kādā sapņu komanda to savulaik, 1921. un 1922. gadā ir radījusi.

Dispozīcija 20-25 min.

Satversmes sapulce (kāpēc tā bija vajadzīga? – Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments – 1919. gada 19. augusts –1920. gada 17.-18. aprīlis – 1920. gada 1. maijs (sēdi atklāj Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste, kuru tanī pašā dienā ievēl par Satversmes sapulces prezidentu; prezidenta pirmais biedrs – sociāldemokrāts mazinieks Andrejs Petrevics, otrais biedrs – Latgales pārstāvis, latviešu strēlnieks Staņislavs Kambala. Sekretārs – sociāldemokrāts Roberts Ivanovs, viņa biedri – Mārtiņš Antons un Erasts Bite – 1920. gada 5. maijs, komandas kapteinis Marģers Skujenieks).

Pamati: Visupirmais – Veimāras konstitūcija, papildus – atsevišķu Vācijas zemju konstitūcijas, kā arī tā laika (Trešās republikas) Francijas konstitūcija. Satversmei sākotnēji tika iecerēta II daļas: pirmā – tā ko mēs saņēmām mantojumā, 1990. gadā atjaunojot savu valsti. Otrā daļa – pilsoņa tiesības. Kāpēc II daļa, par pilsoņu tiesībām, tā arī netika pieņemta?

Diskusija (jāatzīst, ka Latvijas Satversmes 2. daļas likumprojekts kvalitātes ziņā atpalika no attiecīgās Veimāras konstitūcijas daļas. A.Petrevics: aicinu izturēties pret pilsoņu tiesību deklarāciju ar „lielu kritiku”, jo pat tādās valstīs, kā Francija un Anglija pilsoņu tiesības reālajā dzīvē netiek ievērotas, kaut arī ir deklarētas vairākus simtus gadus. II daļā „ir ļoti daudz pelavu un pārāk maz graudu”). 1922.gada 5.aprīlī, balsojot par Satversmes II daļas pieņemšanu trešajā lasījumā, tika nodotas 62 balsis par un 62 pret balsis, 6 atturējās. Pēc Satversmes sapulces kārtības ruļļa atturējušās balsis pieskaitīja „pret” balsīm, kādēļ II daļas pieņemšanai nesanāca vairākums.

Tomēr II daļas gars nezuda: Latvijas Republika kļuva par vienu no pilsoņu tiesību ziņā progresīvākajām valstīm.

1933.gada 10.novembrī Latviešu zemnieku savienība apspriešanai 4. Saeimā iesniedza Satversmes izmaiņu projektu, kas paredzēja 19 Satversmes pantu grozījumus, no kuriem 14 attiecās uz Valsts prezidenta pilnvaru stiprināšanu. Tika piedāvāts ieviest tautas vēlētu Valsts prezidentu ar palielinātām pilnvarām, vienlaikus sašaurināt parlamenta pilnvaras, samazināt Saeimas deputātu skaitu līdz 50 u.c. Iesniegto grozījumu apspriešanai vajadzēja beigties 1934.gada 18.maijā, trešajā lasījumā, taču sociāldemokrātu un mazo partiju iebildumu dēļ tie bija tiktāl mainīti, ka vairs neatbilda iesniedzēju mērķiem.

Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934.gada 15.maijā Satversmes darbību apturēja „līdz jaunas Satversmes pieņemšanai”, taču…

1940.gada Latvijas okupācijas apstākļos nedemokrātiski ievēlētā Tautas Saeima nevis atjaunoja Latvijas Satversmi, bet gan savā 2.sesijā 25.augustā pieņēma PSKP CK politbirojā apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju. (Kronvaldu Atis: Konstitūcija latviešu mēlei ir sveša!)

Satversmi pakāpeniski atjaunoja tikai pēc 1990. gada 4. maija. 1993. gada 6. jūlija 5. Saeima pieņēma paziņojumu par Satversmes spēkā stāšanos pilnā apmērā. (Alfrēds Rubiks sēž stūrī strīpainā tērpā, Joahims Zīgerists vicinādams banānus atsakās parakstīties).

Tomēr tikai 1998. gadā Satversme ieguva tās sākotnēji iecerēto veidolu: Saeima pieņēma 8. nodaļu „Cilvēka pamattiesības”. (Juris Bojārs?)

Čakste – Skujeniekam: „Tev nav sajūtas, ka kaut kā tomēr pietrūkst?” Skujenieks māj ar galvu. (Tas varētu notikt Šveicē, Jungfraujohas kalnā, kur 1998. gada 7. novembrī atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem un kur minēts arī J. Čakstes vārds.)

Visbeidzot, 2013. gadā Egils Levits izveido ievaddaļas jeb preambulas projektu: „Latvija nav vis nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības. (sāk skraidī mazi cilvēciņi, cits caur citu runājot, ka preambula ir tikai vienas mazas nacionālkonservatoru grupiņas pašizdomāta vīzija par to, kā Satversmē nav, bet kam viņuprāt tur būtu jābūt, un kas ir kardināli pretrunā ar 1922. gada Satversmes garu un burtu.

2014. gada 19. jūnijā preambulu galīgajā lasījumā pieņem 11. Saeima.

Noslēgums 1-2 min.

Satversme tagad ir vienots veselums. Čakstes un Skujenieka komanda, iesaistot tajā jaunāko paaudžu autorus (I.Čepāne, J.Bojārs, E.Levits u.c.), beidzot ir sasniegusi mērķi un nodod Satversmi nākamajām paaudzēm.

Filmas vizuālais risinājums: dokumentāli kadri mijas ar mūsdienu komentāriem un animāciju (kolāžu).

Piesaistītie eksperti/komentētāji: Egils Levits, Ringolds Balodis, Ilma Čepāne, Zbigņevs Stankēvičs/Jānis Vanags, Gunārs Kusiņš, Annija Kārkliņa, Inese Lībiņa.

Pielikums Jūrmalas pilsētas domes

2014.gada 7.augusta lēmumam Nr.373

(protokols Nr.12, 10.punkts)

2.pielikums Jūrmalas pilsētas domes

2014.gada 7.augusta lēmumam Nr.373

(protokols Nr.12, 10.punkts)

LĪDZFINANSĒJUMA LĪGUMS Nr.__________________

Jūrmalā 2014.gada________________

Jūrmalas pilsētas dome, kuras vārdā saskaņā ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2010.gada 4.februāra saistošajiem noteikumiem Nr.6 „Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums” rīkojas pašvaldības izpilddirektora p.i. Gunta Smalkā (turpmāk - LĪDZFINANSĒTĀJS), no vienas puses un

Biedrība „Tiesību zinātņu pētniecības institūts”, tās valdes priekšsēdētāja Ringolda Baloža personā, kurš rīkojas uz statūtu pamata (turpmāk - FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJS) no otras puses, turpmāk tekstā katrs atsevišķi vai abi kopā saukti PUSE/-ES, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 4.punktu, Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada __.augusta lēmumu Nr.__ „Par atbalstu projektam „Satversmei veltīta dokumentālā filma jauniešiem” un lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību pašvaldības administratīvajā teritorijā, noslēdz šādu līgumu (turpmāk - LĪGUMS):

1. LĪGUMA PRIEKŠMETS

LĪDZFINANSĒTĀJS līdzfinansē FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJA projektu „Satversmei veltīta dokumentālā filma jauniešiem” saskaņā ar LĪGUMU un tam klātpievienoto projektu (pielikums), kas ir neatņemama LĪGUMA sastāvdaļa. Projekta kopējās izmaksas ir 8660,58 euro (astoņi tūkstoši seši simti sešdesmit euro un 58 centi), LĪDZFINANSĒTĀJA līdzfinansējums ir 100% apmērā 8660,58 euro (astoņi tūkstoši seši simti sešdesmit euro un 58 centi).

2. PUŠU SAISTĪBAS

2.1.FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJS apņemas:

2.1.1. kvalitatīvi un noteiktajā laikā īstenot LĪGUMĀ 1.punktā minēto projektu atbilstoši projektam (pielikums).

2.1.2. atbildēt par Publisko iepirkumu likumu un Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija noteikumus Nr.299 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” ievērošanu;

2.1.3. 10 (desmit) dienu laikā pēc LĪGUMA pielikumā norādītā projekta realizācijas / līdz 201_.gada __._______ iesniegt pilnīgu atskaiti par projekta izpildi un finanšu atskaiti, pievienojot samaksu apliecinošu dokumentu kopijas, Jūrmalas pilsētas pašvaldības Izglītības nodaļai;

2.1.4. realizējot LĪGUMU, ievērot visas Latvijas Republikas spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

2.1.5. nodrošināt LĪGUMA izpildi ar nepieciešamajiem resursiem;

2.1.6. kompensēt zaudējumus, kas LĪDZFINANSĒTĀJAM radušies FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJA vai viņa iesaistītās trešās personas vainas vai neuzmanības dēļ 10 (desmit) darba dienu laikā no pretenzijas nosūtīšanas dienas;

2.1.7. Ievietot norādi par LĪDZFINANSĒTĀJA atbalstu projektam visos ar šo projektu saistītos paziņojumos, informācijās un reklāmās – publiskās runās un mediju pasākumos, plašsaziņas līdzekļos, pilsētvidē, kā arī visu veidu iespieddarbos, iepriekš to saskaņojot ar LĪDZFINANSĒTĀJU;

2.1.8. bez saskaņošanas ar LĪDZFINANSĒTĀJU nav tiesīgs LĪGUMA ietvaros uzņemtās saistības par projekta izpildi nodot izpildei trešajām personām;

2.1.9. iesniegt LĪDZFINANSĒTĀJAM projekta īstenošanas rezultātā izveidoto dokumentālo filmu – kopiju DVD formātā 20 (divdesmit) eksemplāros. LĪDZFINANSĒTĀJAM ir tiesība izmantot filmu publiskos pasākumos, fragmentu publicēšanai Jūrmalas pilsētas mājas lapā un nodošanai Jūrmalas pilsētas izglītības iestādēm.

2.2.LĪDZFINANSĒTĀJS apņemas veikt LĪGUMĀ paredzētos maksājumus, ja ir izpildītas LĪGUMĀ minētās FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJA saistības.

3. NORĒĶINU KĀRTĪBA

3.1.LĪDZFINANSĒTĀJS veic pārskaitījumu FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJAM par kopējo LĪGUMA summu 8660,58 euro (astoņi tūkstoši seši simti sešdesmit euro un 58 centi) apmērā šādā kārtībā:

3.1.1. 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā pēc LĪGUMA abpusējas parakstīšanas un rēķina saņemšanas LĪDZFINANSĒTĀJS izmaksā FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJAM 30% no kopējās LĪGUMA summas;

3.1.2. atlikusī summa tiek pārskaitīta avansā trīs maksājumos, no kuriem pirmais - _______ EUR (______________________ euro, _______________centi) tiek pārskaitīts līdz 201_.gada __.__________, otrais – _______ EUR (______________________ euro, _______________centi) – līdz 201_.gada __.__________, bet trešais – ______ EUR (______________________ euro, _______________centi) – līdz 201_.gada __.__________, pamatojoties uz FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJA iesniegto rēķinu un abu PUŠU parakstītu pieņemšanas – nodošanas aktu par iepriekšējo avansa maksājumu. Par pēdējo maksājumu pieņemšanas – nodošanas aktu par izlietoto avansa summu FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJS iesniedz LĪDZFINANSĒTĀJAM līdz 201_.gada __.__________.

3.2.Ja LĪDZFINANSĒTĀJS konstatē, ka FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJA atskaitēs sniegtais saņemtā atbalsta izlietojums nav attiecināms LĪGUMA finansējuma mērķim vai iesniegtajiem dokumentiem trūkst normatīvajos aktos noteiktā juridiskā spēka, FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJAM ir pienākums 10 (desmit) darba dienu laikā no LĪDZFINANSĒTĀJA pretenzijas nosūtīšanas dienas atmaksāt LĪDZFINANSĒTĀJAM summu neattiecināmo izmaksu apmērā.

4. PUŠU ATBILDĪBA UN STRĪDU RISINĀŠANA

4.1.Par līgumsaistību neizpildi vai nepilnīgu izpildi PUSES ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un LĪGUMA nosacījumiem.

4.2.Par nepienācīgu saistību izpildi FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJS maksā LĪDZFINANSĒTĀJAM līgumsodu 1% (viens procents) no LĪGUMA 3.1.punktā minētās summas par katru pārkāpuma darba dienu, ko LĪDZFINANSĒTĀJS ir tiesīgs arī ieturēt, veicot norēķinus.

4.3.Līgumsoda samaksa neatbrīvo PUSES no saistību pienācīgas izpildes.

4.4.Visus ar LĪGUMU saistītos strīdus PUSES risina saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

5. LĪGUMA DARBĪBAS LAIKS, GROZĪŠANAS UN LAUŠANAS KĀRTĪBA

5.1.LĪGUMS stājas spēkā tā parakstīšanas dienā un ir spēkā līdz PUŠU saistību izpildei vai tā laušanai LĪGUMĀ noteiktā kārtībā.

5.2.LĪGUMU var grozīt vai lauzt, PUSĒM vienojoties rakstveidā, saskaņā ar LĪGUMU un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

5.3.Neviena no PUSĒM neatbild par LĪGUMĀ noteikto saistību neizpildīšanu, ja tas noticis
nepārvaramas varas rezultātā, piemēram, dabas katastrofas, sociālie konflikti, kā arī jaunu normatīvo aktu ieviešana, kas aizliedz LĪGUMĀ paredzēto darbību.

5.4.Katra no PUSĒM 3 (trīs) dienu laikā informē otru PUSI par augstāk minētās
nepārvaramas varas iestāšanos. PUSES savstarpēji vienojas par LĪGUMĀ noteikto termiņu
pagarināšanu vai LĪGUMA izbeigšanu.

5.5.LĪDZFINANSĒTĀJS ir tiesīgs vienpusēji LĪGUMU lauzt:

5.5.1.  Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta neizpildes gadījumā, iepriekš par to brīdinot FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJU;

5.5.2. ja FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJAM pasludināts maksātnespējas process;

5.5.3. ja FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJS nepienācīgi pilda savas saistības un pēc
LĪDZFINANSĒTĀJA rakstveida brīdinājuma saņemšanas turpina tos nepildīt,
LĪDZFINANSĒTĀJS ir tiesīgs atkāpties un vienpusējā kārtā lauzt LĪGUMU. LĪGUMS tiek uzskatīts par spēku zaudējušu datumā, kāds norādīts iepriekš nosūtītā paziņojumā. Šādā gadījumā FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJS atlīdzina LĪDZFINANSĒTĀJAM visus tiešos un netiešos zaudējumus, kā arī maksā līgumsodu 10% (desmit procentu) apmērā no 3.1.punktā minētās summas 10 (desmit) darba dienu laikā pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas.

6. CITI NOSACĪJUMI

6.1.Ja kāds no LĪGUMA noteikumiem zaudē spēku, tad tas neietekmē citus LĪGUMA noteikumus.

6.2.Ja kāda no PUSĒM tiek reorganizēta, LĪGUMS paliek spēkā un tā noteikumi ir saistoši PUŠU saistību pārņēmējiem.

6.3.LĪGUMS sastādīts latviešu valodā un sastāv no teksta daļas uz 3 (trīs) lapām un pielikuma uz 4 (četrām) lapām 2 (divos) eksemplāros, no kuriem viens atrodas pie FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJA un viens pie LIDZFINANSĒTĀJA.

6.4.LĪGUMAM pielikumā pievienots: Projekts “Satversmei veltīta dokumentālā filma jauniešiem” uz 4 (četrām) lapām, kas ir LĪGUMA neatņemama sastāvdaļa.

7. PUŠU REKVIZĪTI

Lejupielāde: DOC un PDF