LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā
| 2014.gada 10.jūlijā | Nr. 20 |
protokols Nr. 11, 22. punkts
Izdoti saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 43.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi Jūrmalas pilsētas teritorijas namīpašumu uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi (turpmāk Noteikumi) nosaka namīpašumu, zemesgabalu citu teritoriju uzturēšanas un sabiedrisko kārtību, kāda jāievēro Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā un atbildību par tās neievērošanu.
2. Lietoto terminu skaidrojums:
2.1. īpašumam piegulošā publiskā lietošanā esošā teritorija - visa īpašuma zemes gabala garumā publiskā lietošanā esošā teritorija - gājēju ietves visā platumā (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvji, caurtekas un zālāji līdz brauktuves tuvākajai malai;
2.2. namīpašums - uz zemesgabala uzbūvētas ēkas vai būves;
2.3. paaugstinātas ledus bīstamības periods laika periods, kuru Jūrmalas pilsētas izpilddirektors, ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju, noteicis ar rīkojumu un kas izsludināts, publicējot informāciju oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis kā arī izvietojot brīdinājuma zīmes pie attiecīgajām ūdenstilpēm;
2.4. pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums, ieskaitot žogu;
2.5. pavasara un vasaras sezona - laika periods gadā no 15.maija līdz 15.septembrim;
2.6. rudens un ziemas sezona laika periods gadā no 16.septembra līdz 14.maijam;
2.7. trokšņot personai ar savu balsi vai rīcību radīt troksni, kā arī pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas;
2.8. zaļā zona zālienu un apstādījumu teritorijas, arī liegumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;
2.9. zemesgabals - juridiski noteikta teritorijas pamatvienība.
3. Noteikumu mērķis ir nodrošināt Jūrmalas pilsētas teritorijas sakoptību un sanitārās tīrības uzturēšanu, namīpašumu un citu nekustamo īpašumu uzturēšanu un saglabāšanu, tīrības un kārtības uzturēšanu pagalmos, ielās, īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijās.
4. Administratīvā atbildība par Noteikumos norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja pēc pārkāpumu rakstura nav paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikumu vai administratīvā atbildība saskaņā ar citu spēkā esošu Jūrmalas pilsētas domes normatīvo aktu, ciktāl to nenosaka šie Noteikumi.
5. Par Noteikumu pārkāpumu izdarīšanu personai, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var uzlikt šādus administratīvos sodus:
5.1. brīdinājumu;
5.2. naudas sodu:
5.2.1. fiziskajām personām līdz 350 euro;
5.2.2. juridiskajām personām līdz 1400 euro.
6. Par šo Noteikumu pārkāpumu sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu ir pilnvarotas šādas pašvaldības amatpersonas:
6.1. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas;
6.2. Jūrmalas pilsētas pašvaldības būvinspektori.
7. Lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās veic Jūrmalas pilsētas Administratīvā komisija Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā noteiktajā kārtībā.
II. Namīpašumu, zemesgabalu citu teritoriju uzturēšana
8. Namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem jānodrošina:
8.1. namīpašuma un citas nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu, apsaimniekošanu, ietvju, pagalmu un iebrauktuvju uzkopšanu un tīrīšanu;
8.2. īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (izņemot šādas maģistrālās ielas: Pērkona iela, Rīgas iela posmā no Pērkoņu ielas līdz Dzintaru ceļu pārvadam, Meža prospekts no Dzintaru pārvada līdz Lienes ielai, Aizkraukles iela, Rembates iela, Raunas iela, Ikšķiles iela, Dzintaru prospekts, Lienes iela, Jomas iela, Jūras iela, Ērgļu iela, Zigfrīda Meierovica prospekts, Dubultu prospekts līdz Lielupes ielai, Strēlnieku prospekts līdz Lielupes ielai, Raiņa iela posmā no Talsu šosejas līdz Satiksmes ielai, Nometņu iela posmā no Talsu šosejas līdz Skolas ielai) kopšanu un sanitārās tīrības uzturēšanu, nepieļaujot atkritumu uzkrāšanos. Zāles garums nedrīkst pārsniegt 10 centimetrus;
8.3. attīrītu saimniecisko (komunālo) notekūdeņu novadīšanu un cieto atkritumu nenovadīšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmās atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām;
8.4. lietus ūdens uztvērēju tīrīšanu - ne retāk kā divas reizes pavasara un vasaras periodā:
8.5. ziemas sezonā sniega un ledus tīrīšanu, ietvju kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem - katru dienu līdz plkst.08.00, bet snigšanas laikā sniega tīrīšanu visu dienu (izņemot šādas maģistrālās ielas: Pērkona iela, Rīgas iela posmā no Pērkoņu ielas līdz Dzintaru ceļu pārvadam, Meža prospekts no Dzintaru pārvada līdz Lienes ielai, Aizkraukles iela, Rembates iela, Raunas iela, Ikšķiles iela, Dzintaru prospekts, Lienes iela, Jomas iela, Jūras iela, Ērgļu iela, Zigfrīda Meierovica prospekts, Dubultu prospekts līdz Lielupes ielai, Strēlnieku prospekts līdz Lielupes ielai, Raiņa iela posmā no Talsu šosejas līdz Satiksmes ielai, Nometņu iela posmā no Talsu šosejas līdz Skolas ielai);
8.6. savāktā sniega aizvešanu uz Jūrmalas pilsētas domes norādītajām sniega izgāztuvēm, ja savāktā sniega dēļ traucē transporta satiksmi un gājēju pārvietošanos;
8.7. sniega un ledus notīrīšanu no māju jumtiem un balkoniem, lai nepieļautu lāsteku veidošanos, sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem, bet situācijās, kad apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, bīstamo vietu norobežošanu, nekavējoties veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai;
8.8. ziemā uz ietvēm un ielām (izņemot šādas maģistrālās ielas: Pērkona iela, Rīgas iela posmā no Pērkoņu ielas līdz Dzintaru ceļu pārvadam, Meža prospekts no Dzintaru pārvada līdz Lienes ielai, Aizkraukles iela, Rembates iela, Raunas iela, Ikšķiles iela, Dzintaru prospekts, Lienes iela, Jomas iela, Jūras iela, Ērgļu iela, Zigfrīda Meierovica prospekts, Dubultu prospekts līdz Lielupes ielai, Strēlnieku prospekts līdz Lielupes ielai, Raiņa iela posmā no Talsu šosejas līdz Satiksmes ielai, Nometņu iela posmā no Talsu šosejas līdz Skolas ielai) izkaisīto pretslīdes materiālu savākšanu divu nedēļu laikā pēc sniega nokušanas (bet ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams klimatisko apstākļu dēļ).
9. Namīpašumu īpašniekiem namīpašumus, kas uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir neapdzīvoti vai kuros nenotiek saimnieciska darbība, jāaizslēdz (ieejas, pagrabu durvis un logi), lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu, un to teritorijas jāiežogo, ja tajās var rasties personas veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas.
10. Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā aizliegts:
10.1. trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā;
10.2. izmantot pirotehniskos izstrādājumus laikā no plkst.23.00 līdz plkst.07.00, ja tas nav saskaņots ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektoru (izņemot valsts noteiktajās svētku dienās).
III. Sevišķā daļa
11. Namīpašumu un to teritorijas uzturēšanas noteikumu neievērošanu:
11.1. par namīpašumu, zemesgabalu un to teritorijas neuzturēšanu kārtībā, īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas nekopšanu (izņemot maģistrālās ielas) - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 euro līdz 140 euro, juridiskajām personām no 140 euro līdz 350 euro;
11.2. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 11.1.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 euro līdz 350 euro, juridiskajām personām no 350 euro līdz 700 euro;
11.3. par ēku, būvju jumtu karnīžu, notekcauruļu neattīrīšanu no gružiem, sniega, ledus un lāstekām vietās, kur tas var apdraudēt cilvēka dzīvību un veselību, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 euro līdz 210 euro, juridiskajām personām līdz 700 euro;
11.4. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 11.3.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 210 euro līdz 280 euro, juridiskajām personām no 700 euro līdz 1400 euro;
11.5. par videi kaitīgu vielu (plastmasas, gumijas izstrādājumu un citu ķīmisku vielu) dedzināšanu, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 15 euro līdz 70 euro,
11.6. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 11.5.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 euro līdz 140 euro;
11.7. par lapu, zaru un citu bioloģiski noārdāmo atkritumu dedzināšanu, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 70 euro;.
11.8. par Noteikumu 9.punktā noteikto prasību neievērošanu, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 euro līdz 150 euro, juridiskajām personām no 280 euro līdz 700 euro .
12. Sabiedriskā miera traucēšana:
12.1. par Noteikumu 10.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 07.00 līdz plkst. 23.00, fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 euro līdz 210 euro, bet juridiskajām personām no 100 euro līdz 600 euro. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 07.00, fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām no 30 euro līdz 350 euro, bet juridiskajām personām no 280 euro līdz 850 euro;
12.2. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 12.1.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas laika, - uzliek naudas sodu - fiziskajām personām no 210 euro līdz 350 euro, bet juridiskajām personām no 700 euro līdz 1400 euro.
13. Par atrašanos ar dzīvnieku neatļautās vietās:
13.1. par atrašanos ar dzīvnieku ezeru, upju un jūras līča pludmales teritorijās, kur tas ir aizliegts, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 30 euro;
13.2. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 13.1.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 50 euro līdz 70 euro.
14. Atrašanās uz ledus paaugstinātas ledus bīstamības periodā:
14.1. par atrašanos uz ūdenstilpnēm paaugstinātas ledus bīstamības periodā - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 euro;
14.2. ja Noteikumu 14.1.apakšpunktā minētā aizlieguma neievērošanas rezultātā iesaistīta ugunsdzēsības un glābšanas, valsts policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citi speciālie dienesti, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 150 euro līdz 350 euro.
15. Par agresīvu pārvietošanos:
15.1. par agresīvu braukšanu ar mopēdu, velosipēdu un citiem līdzīgiem pārvietošanās līdzekļiem (skrituļdēļiem, skrituļslidām, u.tml.) pa ietvēm, celiņiem, trotuāriem, gājēju ielu un citām vietām, ja tādā veidā tiek vai var tikt apdraudēta gājēju drošība vai traucēta gājēju kustība, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 30 euro;
15.2. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 15.1.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 euro līdz 50 euro.
16. Transportlīdzekļu iebraukšana un mazgāšana tam neparedzētās vietās:
16.1. par mehānisko transporta līdzekļu mazgāšanu un profilaktisko apkopi ielās, publiskās vietās, apstādījumos, kā arī tuvāk par 20 metriem no ūdenstilpnēm, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 euro līdz 70 euro;
16.2. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 16.1.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām 70 euro.
16.3. par transportlīdzekļu braukšanu vai novietošanu zaļajā zonā, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 30 euro;
16.4. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 16.3.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 euro līdz 70 euro.
16.5. par caurlaižu režīma neievērošanu Jūrmalas pilsētā, transportlīdzekļa vadītājam, - uzliek naudas sodu līdz 70 euro.
17. Atrašanās publiskā vietā ar atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu vai dzērienu stikla iepakojumā ienešanu publisko pasākumu norises vietā:
17.1. par atrašanos publiskā vietā ar atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu, izņemot speciāli atļautās vietās, kurās alkoholiskos dzērienus pārdod patērēšanai uz vietas, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 30 euro;
17.2. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 17.1.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 euro līdz 70 euro.
17.3. par dzērienu stikla iepakojumā ienešanu vai atrašanos publisku pasākumu norises vietās, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 40 euro;
17.4. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 17.3.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām 40 euro.
18. Ubagošana publiskās vietās:
18.1. par ubagošanu publiskās vietās, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 30 euro,
18.2. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 18.1.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 euro līdz 70 euro.
19. Par antisanitāru apstākļu radīšanu:
19.1. Par antisanitāru apstākļu radīšanu privātajā (dzīvoklī, namīpašumā, zemesgabalā) un publiskajā teritorijā, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 140 euro;
19.2. par tādām pašām darbībām, kas noteiktas Noteikumu 19.1.apakšpunktā, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 euro līdz 280 euro.
IV. Atvieglojumi
20. No saistošo noteikumu 8.2., 8.5. un 8.8.apakšpunktā uzliktajiem pienākumiem tiek atbrīvotas personas, kuras dzīvo viendzīvokļa mājā, kas netiek izmantota saimnieciskajai darbībai, ja šīs personas ir vientuļi pensionāri, personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuriem nav tuvākās pakāpes augšupējie un lejupējie radinieki Civillikumā izpratnē.
21. Atvieglojuma saņemšanai šo saistošo noteikumu 20.punktā minētajām personām jāiesniedz iesniegums Jūrmalas pilsētas pašvaldībā, uzrādot pensionāra apliecību vai invaliditāti apliecinošu dokumentu.
22. Lēmumu par atvieglojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atvieglojumu pieņem Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektors.
23. Šo saistošo noteikumu 22.punktā minēto Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektora lēmumu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
V. Noslēguma jautājums
24. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošie noteikumi Nr.20 Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi.
|
|
|
|
|
Priekšsēdētājs |
G.Truksnis |
PASKAIDROJUMA RAKSTS
Jūrmalas
pilsētas pašvaldības 2014.gada 10.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.20
Jūrmalas
pilsētas teritorijas namīpašumu
uzturēšanas un sabiedriskās kārtības saistošie
noteikumi
|
Paskaidrojuma raksta sadaļas |
Norādāmā informācija |
|
1. Īss projekta satura izklāsts |
Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 43.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktu, kas paredz, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos par sabiedrisko kārtību, par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu. Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt Jūrmalas pilsētas teritorijas sakoptību un sanitārās tīrības uzturēšanu, namīpašumu un citu nekustamo īpašumu uzturēšanu un saglabāšanu, tīrības un kārtības uzturēšanu pagalmos, ielās, īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijās. Saistošajos noteikumos netiek ietvertas normas, kas dublē citus ārējos normatīvos aktus par kuru neievērošanu administratīvā atbildība tiek paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpu kodeksā (turpmāk LAPK). Piemēram, grāvju, caurteku kopšana (jautājumi tiek regulēti Meliorācijas likumā un Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumos Nr.714 Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi . Atbildība paredzēta LAPK 66.1pantā. |
|
2. Projekta nepieciešamības pamatojums |
Normatīvie akti neregulē tādus jautājumus kā, piemēram: 1. Agresīvu braukšanu ar mopēdu, velosipēdu un citiem līdzīgiem pārvietošanās līdzekļiem (skrituļdēļiem, skrituļslidām, u.tml.) pa ietvēm, celiņiem, trotuāriem, gājēju ielu un citām vietām. Līdz ar to nepieciešams šo jautājumu noregulēt ar saistošajiem noteikumiem. 2. Transportlīdzekļu iebraukšanu zaļajā zonā un LAPK neparedz administratīvo atbildību par šādu darbību. Līdz ar to nepieciešams šo jautājumu noregulēt ar saistošajiem noteikumiem. 3. Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums nenosaka atbildību par kaimiņu radīto troksni, kas pēc būtības nav uzskatāms par pastāvīgu troksni un kuram faktiski nav iespējams izmērīt robežlielumus. Saskaņā ar
Latvijas Republikas Satversmes 115.pants valsts pienākums ir aizsargāt
ikvienas personas tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tai skaitā tādā vidē, ko
neietekmē kaitīgi trokšņi. LAPK 167.1 pants faktiski var tikt piemērots situācijās, kad troksnis tiek ilgstoši radīts - tehnoloģiskos uzņēmumos vai, piemēram, izklaides vietās. Tomēr, ja kaimiņš rada troksni, kas nav uzskatāms par pastāvīgu, bet traucē sabiedrisko mieru nav iespējams izmērīt trokšņa robežlielumu (piemēram, zinot, ka policija ir ieradusies mūzika tiek pagriezta klusāk vai trokšņošana vispār tiek pārtraukta). Šādā situācijā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija var noskaidrot, vai troksnis objektīvi traucējis citām personām ar LAPK minētajiem pierādīšanas līdzekļiem, bet persona nevar tiks saukta pie administratīvās atbildības, jo nav iespējams izmērīt trokšņa robežlielumu. Tāpat personas par trokšņu radīšanu nevar saukt pie atbildības pēc LAPK 167.panta par sīko huligānismu. Juridiskām personām (bāri, kafejnīcas utml.) nevar piemērot administratīvo atbildību par sīko huligānismu. Ikvienai personai ir subjektīvās tiesības uz sabiedriskā miera nodrošināšanas pieprasīšanu. Līdz ar to saistošajos noteikumos ir iekļauta norma, kas paredz atbildību par trokšņošanu, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Neiekļaujot šādu normu saistošajos noteikumos radīsies situācija, ka personas, kuras rada nepastāvīgu troksni, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, nevar tikt sauktas pie atbildības. 4. Administratīvā atbildība par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī ir paredzēta LAPK 171.pantā. Savukārt atbildība par atrašanos publiskā vietā ar atvērtu, stikla vai cita plīstoša alkoholiskā dzēriena iepakojumu LAPK vai citos normatīvajos aktos nav paredzēta. Personas apmeklējot publiskas vietas lietojot plīstoša alkoholiska dzēriena iepakojumu var to saplēst kā rezultātā tas var apdraudēt citu personu veselību vai dzīvību. Līdz ar to ar saistošajos noteikumos iekļauto normu nepieciešams ierobežot personas atrasties publiskā vietā ar atvērtu, stikla vai cita plīstoša alkoholiskā dzēriena iepakojumu. 5. Ubagošana publiskā vietā. LAPK 167.pants noteic, ka par sīko huligānismu, tas ir, par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro. Minētā tiesību norma ir ietverta LAPK 13.nodaļā, kurā paredzēta atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību. Tādējādi gan LAPK 167.panta formulējums, gan tā atrašanās kodeksa 13.nodaļā liecina, ka sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtība, bet objektīvā puse darbības, kas vērstas uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu. Ja netiek konstatēta kāda no minētajām administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, nav pamata personu saukt pie administratīvās atbildības (sk. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.SKA-61/2007). Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka, vērtējot minētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, ir izmantojama Senāta Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības par huligānismu pēc Krimināllikuma 231.panta. Minētajā tiesību normā huligānisms definēts kā rupja sabiedriskā miera traucēšana, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu. Tādējādi arī huligānisms kā noziedzīgs nodarījums apdraud sabiedrisko kārtību un mieru. Huligānisko darbību kaitīguma pakāpe ir kritērijs kriminālsodāma huligānisma norobežošanai no sīkā huligānisma, proti, huligānisma kā noziedzīga nodarījuma apdraudējums izpaužas rupjā veidā (sal. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-501/2006 7.punktu, Liholaja V. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija: Likums. Teorija. Prakse. Rīga:Tiesu nama aģentūra, 2003, 458.lpp). Ņemot vērā, ka praksē ubagošana parasti neipaužas kā apdraudējums rupjā veidā nav konstatējams LAPK 167.panta administratīvā pārkāpuma sastāvs. Līdz ar to administratīvā atbildība par ubagošanu publiskā vietā ir paredzēta saistošajos noteikumos. 6. Atvieglojumu piešķiršana. Satversmes tiesa lietā Nr.2003-23-01 ir atzinusi pašvaldību tiesības noteikt pienākumu uzkopt nekustamajam īpašumam piegulošu publiskā lietošanā esošu teritoriju. Šāds pienākums personām tiek uzlikts sabiedrības interesēs lai nodrošinātu sakoptu pilsētvidi, kā arī novērstu iespējamos draudus personu veselībai un dzīvībai, kas varētu tikt apdraudētas nesakoptas īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas gadījumā. Uzliekot personām par pienākumu sakopt īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju, tiek sasniegts mērķis, kura sasniegšanai šāda kārtība ir noteikta. Tādējādi šāds mērķis ir leģitīms. Satversmes tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka jebkuram pamattiesību ierobežojumam bez tā, ka šis ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis, ir jāatbilst arī samērīguma principam. Iepriekš minētajā Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2003-23-01 Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldībām, saistošajos noteikumos, nosakot publiskā lietošanā esošo teritorijas kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi nodrošināt sakoptu pilsētvidi, norādot, un ka līdz ar to katrai pašvaldībai iespēju robežas būtu jāparedz īpaša kārtība attiecībā uz tādām personu grupām kā invalīdi, pensionāri, maznodrošinātas personas, nepilngadīgas personas utt. Jūrmalas pilsētas pašvaldība šādu kārtību ir paredzējusi saistošo noteikumu IV. nodaļā. Jūrmalas pilsētas pašvaldība, lai nodrošinātu samērīgu pienākumu uzlikšanu privātpersonām, nodrošināt īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu un sanitārās tīrības uzturēšanu, nodrošinās maģistrālās ielas: Pērkona iela, Rīgas iela posmā no Pērkoņu ielas līdz Dzintaru ceļu pārvadam, Meža prospekts no Dzintaru pārvada līdz Lienes ielai, Aizkraukles iela, Rembates iela, Raunas iela, Ikšķiles iela, Dzintaru prospekts, Lienes iela, Jomas iela, Jūras iela, Ērgļu iela, Zigfrīda Meierovica prospekts, Dubultu prospekts līdz Lielupes ielai, Strēlnieku prospekts līdz Lielupes ielai, Raiņa iela posmā no Talsu šosejas līdz Satiksmes ielai, Nometņu iela posmā no Talsu šosejas līdz Skolas ielai) kopšanu un sanitārās tīrības uzturēšanu par saviem budžeta līdzekļiem. Minētās ielas ir Jūrmalas pilsētas centrālās maģistrālās ielas, kur notiek intensīva autotransporta un cilvēku plūsma, līdz ar to nepieciešama pastiprināti nodrošināt to kopšanu, kas būtu nesamērīga pienākuma uzlikšana privātpersonām. |
|
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu |
Ņemot vērā, ka nav prognozējams kādā apjomā tiks pieņemti lēmumi par administratīvā soda piemērošanu personām un cik lēmumi stāsies spēkā nav prognozējama saistošo noteikumu īstenošanas finansiālā ietekme uz pašvaldības budžetu, norādot konkrētus aprēķinus. |
|
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā |
Tiešas ietekmes nav. Saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums personām neradīs jaunas tiesības, bet uzliks pienākumus iepriekšējā tiesiskā regulējuma ietvaros, kas nodrošinās vienlīdzīgas tiesības. |
|
5. Informācija par administratīvajām procedūrām |
Par saistošo noteikumu pārkāpumu sastādīt administratīvā pārkāpumu protokolu ir pilnvarotas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas un Jūrmalas pilsētas pašvaldības būvinspektori. Lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās veic Jūrmalas pilsētas Administratīvā komisija Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā noteiktajā procesuālajā kārtībā. No saistošajos noteikumos iekļautajām normām Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas, būvinspektoru un Administratīvās komisijas funkcijas un uzdevumi netiek paplašināti vai sašaurināti. S aistošo noteikumu piemērošanā privātpersona var vērsties Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā vai Jūrmalas pilsētas domē. |
|
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām |
Saistošo noteikumu izstrādes procesā notikušas konsultācijas Jūrmalas pilsētas domes izveidotajā darba grupā, kurā piedalījušies Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas, Administratīvās komisijas, Pilsētplānošanas, Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas un Juridiskā nodrošinājuma nodaļas pārstāvji. Konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem nav notikušas. |
|
|
|
|
|
Priekšsēdētājs |
G.Truksnis |