LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 8, 8. punkts

Par atteikumu izsniegt atļauju totalizatora likmju
pieņemšanas vietai Lienes ielā 16/18, Jūrmalā

Jūrmalas pilsētas domē 2014.gada 9.septembrī ar Nr.1.1-37/10289 ir reģistrēts SIA „viensviens.lv”, reģistrācijas Nr.40103553212, juridiskā adrese: Dzirnavu iela 37-45, Rīga, LV-1010 (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegums (turpmāk – Iesniegums) ar lūgumu izsniegt Iesniedzējam atļauju totalizatora likmju pieņemšanas vietas atvēršanai telpu daļā pirmajā stāvā Lienes ielā 16/18, Jūrmalā.

Izvērtējot saņemto Iesniegumu, Jūrmalas pilsētas dome konstatē:

1) Iesniedzējam atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir izsniegta Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas licence Nr.TD-11 azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai uz nenoteiktu laiku (azartspēļu nosaukums: totalizators un derības).

2) Iesniedzējs 2014.gada 2.septembrī ir noslēdzis telpu nomas līgumu ar SIA „ACCADEMIA” par telpu daļas lietošanu Lienes ielā 16/18, Jūrmalā, 1.stāvā, saskaņā ar līgumam pievienoto plānu pielikumā, uz vienu gadu, totalizatora organizēšanas vajadzībām. Telpu īpašnieks SIA „Lattelecom”, reģistrācijas Nr.40003052786, savu piekrišanu atļaujai atvērt totalizatora likmju pieņemšanas vietu Lienes ielā 16/18, Jūrmalā sniedzis 2014.gada 27.augusta vēstulē, kas adresēta Jūrmalas pilsētas domei un pievienota Iesniedzēja iesniegumam.

3) Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.7347 ir reģistrēts nekustams īpašums Lienes iela 16/18, Jūrmalā, kadastra numurs 1300 009 5401, kas sastāv no zemes gabala 6285 m² platībā, uz kā atrodas nedzīvojamā ēka ar kadastra apzīmējumu 1300 009 5401 001. Īpašuma tiesības uz zemi un ēku nostiprinātas SIA „Lattelekom”, reģistrācijas Nr.40003052786, pamatojoties uz Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2001.gada 5.decembra lēmumu.

4) Iesniedzēja Iesniegums, lai saņemtu atļauju organizēt totalizatora likmju pieņemšanas vietu konkrētajās telpās, pašvaldībai iesniegts atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmajai daļai.

5) Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrajā daļā ir noteiktas vietas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Vienlaikus Azartspēļu un izložu likuma 42. panta trešajā daļā noteikts, ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi šā likuma 41. panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome (padome), izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. No šā tiesiskā regulējuma ir secināms, ka likumdevējs ir noteicis konkrētas nozīmes vietas, kurās azartspēles nav organizējamas. Attiecībā uz šiem gadījumiem likumdevējs pats jau ir izdarījis apsvērumus azartspēļu organizēšanas attaisnojumam. Tomēr Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrā daļa azartspēļu rīkošanas aizlieguma gadījumus nenoteic izsmeļoši, jo likumdevējs ir noteicis pašvaldību tiesības atteikt atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanai arī citos likumā tieši neparedzētos gadījumos. Tādēļ apstākļu noskaidrošana un novērtēšana, proti, vai azartspēļu organizēšana konkrētā vietā rada būtisku valsts vai attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju aizskārumu, ir jāveic iestādei, konkrētajā gadījumā – Jūrmalas pilsētas domei.

6) Pašvaldību kompetence ierobežot azartspēļu organizēšanu, ja tās rada iedzīvotāju interešu būtisku aizskārumu, noteikta ar grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas stājās spēkā 2006.gada 4.jūlijā. No šo grozījumu likumprojekta anotācijas redzams, ka grozījumu iemesls bija sabiedrības nelabvēlīga un neapmierināta attieksme pret azartspēlēm kā komercdarbības veidu. Tāpēc atzīts par nepieciešamu noteikt paaugstinātas ierobežojošas prasības pret šo nozari, samazinot to izplatību un sabiedrisko pieejamību, kā arī paaugstinot kvalitātes prasības pret šīs nozares piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un drošumu. Grozījumi vērsti citstarp un sabiedrības interešu līdzsvarošanu – vēlmi ierobežot azartspēlēs no vienas puses, un vēlmi izmantot šos pakalpojumus un organizēt azartspēles no otras puses. Ietekmējot azartspēļu iekārtu, spēļu vietu skaitu, to izvietojumu un pieejamību visā Latvijas teritorijā, tiktu palielināta konkurence azartspēļu organizētāju vidū, nodrošināti kvalitatīvi pakalpojumi, sekmēta azartspēļu organizēšanas vietu vides sakārtošana, ar šo komercdarbības veidu saistīto risku sabiedrībai mazināšana. No minētā secināms, ka likumdevējs, apzinoties sabiedrības atšķirīgo attieksmi pret azartspēlēm un azartspēļu negatīvo ietekmi, vēlējās līdzsvarot to personu intereses, kuri piedāvā azartspēļu pakalpojumus un apzināti tos izmanto, ar tās sabiedrības daļas interesēm, kurai šādi pakalpojumi nav pieņemami un ir viņu intereses aizskaroši. Grozījumi ir vērsti tieši uz tās sabiedrības daļas interešu aizsardzību, kuras nevajadzīgi un negatīvi varētu tikt ietekmētas, jo iepriekš minētā aizsardzība nav bijusi pietiekama. Likumdevējs tādēļ pieļāvis, ka attiecīgo pakalpojumu vietu skaits var tikt būtiski samazināts un izvietojums pārstrukturēts atbilstoši sabiedrības interesēm. Tā kā vietējā pašvaldība objektīvi vislabāk pārzina attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un atbilstoši tiem spēj novērst attiecīgās darbības riskus, kompetence izšķirt jautājumu, kuros gadījumos šis komercdarbības veids ir atļaujams konkrētā vietā un kuros nav, ir nodota tieši pašvaldībām.

7) No Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešās daļas redakcijas secināms, ka pašvaldībai sabiedrības intereses jāvērtē, aplūkojot konkrētu azartspēļu organizēšana vietu. Likumdevējs pašvaldībām piešķīris tiesības izvērtēt iedzīvotāju interešu iespējamo aizskārumu, ņemot vērā vietējos apstākļus. Kā viens no šiem iespējamajiem iedzīvotāju interešu aizskārumiem ir azartspēļu organizēšanas vietas izvietojums netālu no ar vērtību ziņā nesaderīgām iestādēm (valsts, reliģijas, kultūras, izglītības u.tml. iestādes). Lai gan izskatāmajā gadījumā totalizatora likmju pieņemšanas vietu nav paredzēts ierīkot tieši izglītības iestādes telpās, tomēr ir ņemams vērā apstāklis, ka Iesniedzējs vēlas atvērt totalizatora likmju pieņemšanas vietu netālu (tiek ņemts vērā attālums, objektu izvietojums un konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūra) no izglītības iestādes (Majoru vidusskolas, Rīgas ielā 3) un tas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz izglītojamām personām. Kaut arī nepilngadīgu personu uzturēšanās spēļu zālēs ir aizliegta, ir vispārzināms fakts, ka bieži vien skolnieki vidusskolas klasēs jau ir sasnieguši pilngadības vecumu. Tāpat arī negatīva interese par azartspēlēm var tikt radīta nepilngadīgo izglītojamo vidū. Pašvaldības viens no galvenajiem uzdevumiem ir gādāt par iedzīvotāju izglītību un neradīt nelabvēlīgu vidi tās attīstībai. Totalizatoru likmju pieņemšanas vietas atvēršana netālu no vispārējās izglītības iestādes tieši varētu veicināt nelabvēlīgas vides rašanos. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26.punktā noteikts, ka izglītības mērķim jābūt pilnīgai personības attīstībai, un tai jāveicina cilvēka tiesību un pamatbrīvību, cieņas respektēšana. Konkrētajā gadījumā sabiedrība (izglītojamās personas un viņu vecāki) iegūst labvēlīgu vidi izglītības veicināšanai, jo totalizatora likmju pieņemšanas vietas atvēršana iespējams sekmētu arī nelabvēlīgu personu uzturēšanos izglītības iestādes tuvumā un radītu vēlmi izglītojamam personām to apmeklēt. Nav šaubu, ka azartspēļu un izglītības iestādes piedāvātās vērtības nav saderīgas. Totalizatora likmju pieņemšanas vieta var provocēt tieši izglītojamo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un izglītības iestādes piedāvātajām vērtībām. Arī Augstākā tiesa ir atzinusi (Augstākas tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 18.jūnija spriedums lietā Nr. SKA- 289/2010) ka izglītības iestāžu tuvums plānotai azartspēļu organizēšanas vieta ir pamatots kritērijs, lai pašvaldība atteiktu atļauju organizēt azartspēles šajā vietā.

8) Izskatāmajā gadījumā ir ņemams vērā Administratīvā procesa likumā minētais samērīguma principu, kas nosaka, ka labums, ko sabiedrība iegūst no ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākiem nekā viņa tiesību un tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

9) Ņemot vērā iepriekš minēto, pienācīgi novērtējot iespējamās totalizatora likmju pieņemšanas vietas atrašanās riskus, lēmuma pieņemšanā par atļaujas došanu atvērt totalizatora likmju pieņemšanas vietu Lienes ielā 16/18 ir ņemama vērā iespējamā negatīvā ietekme uz netālu esošās izglītības iestādes skolniekiem.

Pamatojoties uz Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmo, otro un trešo daļu, Jūrmalas pilsētas domes Attīstības un vides jautājumu komitejas 2015.gada 8.aprīļa sēdes atzinumu, izvērtējot azartspēļu vietas atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un konstatējot iespējamās totalizatora likmju pieņemšanas vietas atrašanās riskus - iespējamo negatīvo ietekmi uz netālu esošās izglītības iestādes skolniekiem, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lejupielāde: DOC un PDF