JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 11, 14. punkts

Par atteikumu atvērt spēļu zāli un derību likmju pieņemšanas
vietu Raiņa ielā 108, Jūrmalā

Jūrmalas pilsētas domē (turpmāk - Dome) 2018.gada 4.jūnijā ar lietvedības Nr.1.1-37/6069 reģistrēts SIA “LVBet” (reģistrācijas Nr.50203083121, juridiskā adrese: Elizabetes iela 33-7, Rīga, LV-1010, turpmāk - Iesniedzējs) iesniegums par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Raiņa ielā 108, Jūrmalā jaunizbūvējamās telpās (turpmāk – Telpas).

Izvērtējot saņemto iesniegumu, tiek konstatēts:

1) Iesniedzējam atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma prasībām ir izsniegta Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas licence Nr.A - 69 azartspēļu organizēšanai (azartspēļu nosaukums: Spēļu automātu spēles, kāršu un kauliņu spēles, bingo, rulete, totalizators, derības un veiksmes spēle pa tālruni).

2) Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.249 reģistrēts nekustamais īpašums Raiņa iela 108, Jūrmala, kadastra numurs 1300 020 1901, kas sastāv no zemes gabala 5112 m² platībā, uz kā atrodas dzīvojamā ēka ar kadastra apzīmējumu 1300 020 1901 001, administratīvā ēka ar kadastra apzīmējumu 1300 020 1901 002 un pagrabs ar kadastra apzīmējumu 1300 020 1901 003. Īpašuma tiesības uz zemi un ēkām nostiprinātas Vārds Uzvārds.

3) 2006.gada 2.februārī Vārds Uzvārds noslēgusi nomas līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Kauguru tirgus” par zemes gabala, kas atrodas Jūrmalā, Raiņa ielā 108 (kadastra Nr. 1300 020 1901), 5112 m² platībā un 1 ēkas un 2 palīgēku, kuras atrodas uz šī zemesgabala, nomu saimnieciska darba veikšanai, jaunas ēkas celtniecībai, uzturēšanai un ekspluatācijai. Zemes nomas līgums noslēgts līdz 2019.gada 31.decembrim.

4) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kauguru tirgus” sniegusi piekrišanu spēļu zāles izveidošanai Raiņa ielā 108, Jūrmalā (kadastra Nr. 1300 020 1901).

5) Iesniedzējs 2018.gada 14.maijā noslēdzis nodomu protokolu Nr. ND007 (turpmāk – Protokols) par nomas līguma noslēgšanu ar SIA “Kauguru tirgus” (reģistrācijas Nr. 40003556477, juridiskā adrese: Raiņa iela 108, Jūrmala, LV-2016, turpmāk - Iznomātājs). Iesniedzējs un Iznomātājs Protokolā vienojas, ka Iznomātājs noslēgs apbūves tiesību līgumu ar Iesniedzēju par zemes pieņemšanu nomas lietošanā, kopējā lietojamā un apmaksājamā platība ir 150m².^.Iznomātājs un Iesniedzējs Protokolā vienojas, ka nomas līgums tiks noslēgts ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc azartspēļu organizēšanas licences, pašvaldības atļaujas un spēļu zāles licences saņemšanas. Iznomātājs Protokolā par nomas līguma slēgšanu garantē, “ka līdz 2018.gada 30.augustam vienīgās nomas līguma slēgšanas tiesības uz nomas Telpām, ir Iesniedzējam”, no kā saprotams, ka nomas līguma slēgšanas tiesības uz zemes gabala daļu, kur plānots izbūvēt Telpas, ir Iesniedzējam.

6) Vārds Uzvārds apliecinājums, ka pozitīva Domes lēmuma gadījumā, pagarinās zemes nomas līgumu ar Iznomātāju uz 10 (desmit) gadiem, līdz 2028 gadam, līdz ar to Iesniedzējs noslēgs apbūves tiesību līgumu ar Iznomātāju. Papildus tiek apliecināts, ka Telpas nav plānots izmantot kā tirgus teritoriju, kas varētu būt pretrunā ar Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrās daļas 6.punktu.

7) Protokolā Iznomātājs dod piekrišanu spēļu zāles atvēršanai Telpās.

8) Iesniedzēja iesniegums, lai saņemtu atļauju atvērt spēļu zāli un derību likmju pieņemšanas vietu Telpās, iesniegts atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmajai daļai.

9) Papildus jau esošām būvēm Iesniedzējs plāno veikt jaunas spēļu zāles būvniecību Raiņa ielā 108, Jūrmalā.

Izvērtējot faktisko apstākļu kopumu kopsakarībā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, Domes ieskatā iesniegums ar lūgumu atļaut Iesniedzējam atvērt spēļu zāli un derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles Telpās, ir noraidāms, ņemot vērā turpmāk minēto.

Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā ir noteiktas vietas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Vienlaikus Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešajā daļā noteikts, ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome (padome), izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. No šā tiesiskā regulējuma ir secināms, ka likumdevējs ir noteicis konkrētas nozīmes vietas, kurās azartspēles nav organizējamas. Attiecībā uz šiem gadījumiem likumdevējs pats jau ir izdarījis apsvērumus azartspēļu organizēšanas attaisnojumam. Tomēr Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrā daļa azartspēļu rīkošanas aizlieguma gadījumus nenoteic izsmeļoši, jo likumdevējs ir noteicis pašvaldību tiesības atteikt atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanai arī citos likumā tieši neparedzētos gadījumos (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 18.jūnija spriedums Nr.A42545506). Tādēļ apstākļu noskaidrošana un novērtēšana, proti, vai azartspēļu organizēšana konkrētā vietā rada būtisku valsts vai attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju aizskārumu, ir jāveic iestādei, konkrētajā gadījumā – Domei.

No Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešās daļas secināms, ka pašvaldībai sabiedrības intereses jāvērtē, vērtējot konkrētu spēļu zāles vai derību likmju pieņemšanas atrašanās vietu. Kā secināms no Azartspēļu un izložu likuma 37.panta, likumdevējs kā riska faktorus ir paredzējis sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu azartspēļu organizācijas vietās un iespēju iegūt atkarību no azartspēlēm. Atkarība no azartspēlēm ir uzskatāma par būtisku mūsdienu sabiedrības problēmu, kam tiek pievērsta liela uzmanība un arvien vairāk pūles tiek veltītas tās izskaušanai (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 17.jūnija spriedums lietā Nr.A42546107). Izskatāmajā gadījumā ir ņemams vērā Administratīvā procesa likumā minētais samērīguma princips, kas nosaka, ka labums, ko sabiedrība iegūst no ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākiem nekā viņa tiesību un tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Tādēļ, izvērtējot interešu aizskārumu, pašvaldībai jāizvērtē azartspēļu organizēšanas vietai līdzās un tuvākajā apkārtnē esošo ēku funkcionālo pielietojumu un sabiedriskas nozīmes objektu izvietojumu attiecīgajā apkārtnē Konkrētajā gadījumā kā viens no iespējamajiem iedzīvotāju interešu aizskārumiem ir spēļu zāles atrašanās netālu no ar sabiedrības kopējo vērtību – izglītības un kultūras nesošām iestādēm. Lai gan spēļu zāles un derību likmju pieņemšanas vietu nav paredzēts ierīkot tieši izglītības iestādes vai kultūras iestādes telpās, tomēr vērā ņemams ir apstāklis, ka Iesniedzējs vēlas atvērt spēļu zāli un derību likmju pieņemšanas vietu Telpās, kas atrodas netālu no Kauguru Kultūras nama, precīzāk ielas pretējā pusē (Raiņa iela 110, Jūrmala, atrodas 91 metru attālumā, kas ir vienas minūtes gājiena attālumā no Telpām), Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas (Raiņa iela 118, Jūrmala, atrodas 350 metru attālumā, kas ir četru minūšu gājiena attālumā no Telpām), kā arī Kauguru Veselības centra (Raiņa iela 98a, Jūrmala, atrodas 280 metru attālumā, kas ir trīs minūšu gājiena attālumā). Šo izglītības, kultūras un medicīnas iestāžu tuvums varētu atstāt negatīvu ietekmi uz pašvaldības iedzīvotāju, nepilngadīgām un izglītojamām personām un radīt vēlmi pamēģināt spēļu zāles un derību likmju pieņemšanas vietas piedāvājumu. Neskatoties uz to, ka nepilngadīgu personu uzturēšanās spēļu zālēs ir aizliegta, ir zināms, ka bieži vien izglītojamie vecākajās vidusskolas klasēs jau ir sasnieguši pilngadību.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 4. un 5. punktu pašvaldības viens no galvenajiem uzdevumiem jeb autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību un radīt labvēlīgu vidi tās attīstībai, kā arī rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību. Spēļu zāles un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršana papildus jau esošajam azartspēļu klāstam (Raiņa ielā 112a, Jūrmalā jau atrodas spēļu zāle, saskaņā ar 2006.gada 16.marta Domes lēmumu Nr.277, ir izsniegta atļauja Nr.3 spēļu zāles atvēršanai), netālu no Kauguru kultūras centra, Jūrmalas Kauguru vidusskolas un Kauguru veselības centra varētu veicināt izglītojamo personu interesi par spēļu zāli un derību likmēm, kas ir pretrunā ar izglītības un kultūras iestādes piedāvātajām vērtībām. Tā kā vietējā pašvaldība objektīvi vislabāk pārzina attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un atbilstoši tiem spēj novērtēt attiecīgās darbības riskus, kompetence izšķirt jautājumu, kuros gadījumos šis komercdarbības veids ir atļaujams konkrētā vietā un kuros nav, ir nodota tieši pašvaldībām (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 17.jūnija spriedums lietā Nr.A42546107). Jāņem vērā, ka pašvaldības pienākums ir pēc iespējas novērst azartspēļu iespējamo negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju tiesībām un interešu aizskārumu.

Pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 11.punktu un Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmo, otro, trešo daļu, izvērtējot spēļu zāles un derību likmju pieņemšanas vietas - Telpu atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, konstatējot, ka spēļu zāles un derību likmju organizēšana Telpās varētu radīt Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, ņemot vērā augstāk minēto un ievērojot Domes Pilsētsaimniecības un drošības jautājumu komitejas 2018.gada 14.augusta sēdes atzinumu (protokols Nr.1.2-24/7), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Šo lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu, 76.panta pirmo un otro daļu, 79.panta pirmo daļu, 188.panta otro daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, pieteikumu iesniedzot Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses [fiziskā persona — pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona — pēc juridiskās adreses].

Lejupielāde: DOC un PDF