Priekšsēdētājs

G.Truksnis

1. Īss projekta satura izklāsts

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 24.panta pirmajai daļai pašvaldības nolikums ir saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus.

2. Projekta nepieciešamības pamatojums

1. Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – dome) 2013.gada 12.septembrī apstiprināja nolikumu Nr.21 “Attīstības pārvaldes nolikums” (turpmāk – AP nolikums). Laikā, kad tika izstrādāts AP nolikums, Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas (turpmāk – PIN) un Būvniecības projektu vadības nodaļu (turpmāk – BPVN) struktūra tika veidota, pamatojoties uz uzkrāto iepriekšējo paredzi ārējo finanšu resursu līdzfinansētu projektu īstenošanā:

1) 2004.- 2006.gada Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu plānošanas perioda ietvaros dome īstenoja trīs ārējo finanšu resursu līdzfinansētus projektus;

2) 2007.-2014.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros dome īstenoja 33 ārējo finanšu resursu līdzfinansētus projektus, no tiem 12 infrastruktūras investīciju projektus un 21 “mīksto aktivitāšu” projektus, savukārt Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādes kopumā īstenoja 18 projektus un kapitālsabiedrības – piecus projektus. Kopējais apgūtais ārējais finansējums (ES fondu un valsts finansējums) bija 11 324 713 EUR apmērā, no tiem infrastruktūras investīciju projektos ieguldīts 7 752 113 EUR.

Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, tika paredzēts, ka infrastruktūras investīciju projektu būvprojektu izstrādes un būvdarbu procesu norises organizēšanu sekmīgi spēs nodrošināt BPVN, savukārt PIN veiks visu, pašreiz Attīstības pārvaldes nolikumā noteikto uzdevumu izpildi. Atbilstoši spēkā esošajam AP nolikuma 9.¹1. apakšpunktam “organizēt, koordinēt un kontrolēt pašvaldības īpašumu objektu būvprojektu izstrādi, būvniecības, pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas darbus gadījumos, kad tiek piesaistīti ārējie finanšu avoti”, Jūrmalas pilsētas investīciju plānam 2018.-2020.gadam un apstiprinātā BPVN 2018.gada budžetam, ietilpst astoņu infrastruktūras investīciju projektu ieviešana.

Atbilstoši AP nolikuma 9.¹5. apakšpunktam “sniegt priekšlikumus un piedalīties nepieciešamo dokumentu izstrādē pašvaldības objektu būvniecības, pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas jautājumos, gadījumos, kad tiek piesaistīti ārējie finanšu avoti. Izstrādāt būvniecības procesā nepieciešamo līgumu projektus, nodrošinot to noslēgšanu un to izpildes uzraudzību” Jūrmalas pilsētas investīciju plānam 2018.-2020.gadam” un apstiprinātajam BPVN 2018.gada budžetam, BPVN speciālistu kompetencē faktiski ietilpst konsultāciju sniegšana PIN speciālistiem divdesmit viena infrastruktūras investīciju projektu, kuru īstenošanā tiek plānots piesaistīt līdzfinansējumu ES fondu finansējumu, ieviešanā.

Līdz ar izmaiņām būvniecības tiesisko kārtību reglamentējošajos normatīvajos aktos (jaunais Būvniecības likums spēkā stājās 2014.gada 1.oktobrī, paredzot virkni citu normatīvo aktu izmaiņas, un jaunais Publisko iepirkumu likums spēkā stājās 2017.gada 1.martā), būvniecības process ir kļuvis administratīvi sarežģītāks un laikietilpīgāks. Kā rezultātā, ņemot vērā BPVN esošo darbinieku skaitu un kapacitāti, plānot nodaļas darbu izpildi (t.i., vadīt 29 infrastruktūras investīciju projektu ieviešanu, ieskaitot būvprojektu izstrādi un būvdarbu procesa organizēšanu) nav iespējams pilnā apmērā.

Papildus, līdz ar jaunā ES fondu plānošanas perioda ieviešanas uzsākšanu, 2014.gada 11.jūlijā spēkā stājās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums, paredzot jaunu, no iepriekšējiem ES fondu plānošanas periodiem būtiski atšķirīgu projektu iesniegumu izstrādes un vērtēšanas, projektu īstenošanas un īstenošanas uzraudzības kārtību. Šobrīd projekta iesniegumā ir jāiekļauj ne tikai projekta ieceres apraksts, bet arī būvprojekts ar būvvaldes sniegtu atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi, kā rezultātā projekta iesnieguma izstrādei, ievērojot Publiskā iepirkuma likuma un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu nosacījumus, ir nepieciešami 10 līdz 18 mēneši.

Ņemot vērā ES fondu apguvei paredzēto ierobežoto laiku un faktu, ka Ministru kabineta noteikumu, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts ES fondu finansējums katrai no 2014.-2020.gada plānošanas perioda programmām un Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” noteiktajiem specifiskā atbalsta mērķiem, izstrāde tika uzsākta tikai 2014.gadā un apstiprināti tie tika galvenokārt 2016.gada ietvaros, tajā pašā laikā Finanšu ministrijas norādes par nepieciešamību intensificēt ES fondu finansējuma apgūšanu, ierobežoto BPVN darbinieku kapacitāti, PIN speciālisti 2016.gadā uzsāka un 2017.gadā turpināja vadīt domes ES fondu projektu (21 infrastruktūras investīciju projekts) ieceru īstenošanai nepieciešamo būvprojektu izstrādes procesu. Kā rezultātā 2017.gada nogalē ir uzsākta un 2018.gada ietvaros tiek turpināta projektu iesniegumu iesniegšana ES fondu finansējuma saņemšanai, paredzot 2018.gadā uzsākt būvdarbus vismaz 9 infrastruktūras objektos. Iepriekšminētā intensīvā darba rezultātā, PIN speciālisti ir kompetenti projektu koordinēšanas un vadīšanas procesu nodrošināšanai, tai skaitā spēj nodrošināt kvalitatīvas iepirkumu un citas domes un ES fondu uzraugošo institūciju noteiktas dokumentācijas izstrādi, taču teorētisku un praktisku zināšanu, iemaņu un prasmju trūkuma dēļ nespēj nodrošināt domes, kā pasūtītāja pārstāvja, dalību lēmumu pieņemšanā būvdarbu procesa laikā.

No iepriekšminētā izriet, ka, ņemot vērā AP nolikumā noteiktos PIN uzdevumus un uzņemtos papildus pienākumus infrastruktūras investīciju projektu būvprojektu izstrādes koordinēšanā un būvdarbu organizēšanā, visu PIN speciālistu un nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja darba slodze ir paaugstināta un nesamērīga. Ņemot vērā to, ka prioritāri ir izvirzīta infrastruktūras investīciju projektu īstenošana, pārējo PIN uzdevumu izpilde, tai skaitā informācijas un konsultāciju sniegšana domes struktūrvienībām, pašvaldības padotībā esošām iestādēm, kapitālsabiedrībām, kā arī uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām par ārvalstu un nacionālo finanšu līdzekļu piesaistes iespējām tiek veikta nepilnvērtīgi, paaugstinātās slodzes īstenojot infrastruktūras investīciju projektus, dēļ.

Faktiski domei, 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros, salīdzinot ar iepriekšējiem ES fondu plānošanas periodiem, ir iespēja apgūt nepilnas sešas reizes lielāku ārējo finanšu resursu finansējuma apjomu, t.i., 59 652 759 EUR, no kuriem ES fondu un valsts finansējums ir 40 971 868 EUR apmērā, veicot ieguldījumus vismaz 21 infrastruktūras investīciju objekta pilnveidē, atjaunošanā vai pārbūvē, kā arī īstenojot aktivitātes, kas nodrošina domes sniegto izglītības un sociālo pakalpojumu pilnveidi, e-pārvaldes un pakalpojumu pilnveidi, vides resursu ilgtspējīgu izmantošanu, komersantu konkurētspējas veicināšanu. Taču, lai izmantotu domei un Jūrmalas pilsētas pašvaldībai kopumā sniegtās iespējas, ir nepieciešams mainīt Attīstības pārvaldes, tai skaitā BPVN un PIN struktūru, to pielāgojot šī brīža situācijai un veidojot kā funkcionāli spēcīgu mehānismu, ar konkrēti noteiktiem, skaidri saprotamiem uzdevumiem un atbildību, stiprinot tās kapacitāti un nodrošinot kompleksu Jūrmalas pilsētas attīstību, atbilstoši tās plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Tādejādi tiks nodrošināta Attīstības pārvaldes funkciju efektīva izpilde un kontrole vienkopus, vienkāršotāka un pārskatāmāka ārējo finanšu līdzekļu piesaiste un projektu īstenošanas funkciju izpilde, kā arī cilvēkresursu (darbinieku) optimālāka plānošana un ērtāka darba organizācija.

2. Pamatojoties uz Autopārvadājumu likuma 35.panta trešajā daļā ietverto tiesisko deleģējumu, Ministru kabinets 2018.gada 6.martā pieņēma un 2018.gada 21.martā stājās spēkā noteikumi Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru”, kas cita starpā noteic kārtību, kādā tiek izsniegta speciālā licence pasažieru komercpārvadājumu veikšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 7.punktu lēmumu pieņemšanai par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu uz četru gadu termiņu, darbības apturēšanu vai anulēšanu vai atteikumu izsniegt licenci pasažieru komercpārvadājumiem pieņemšanai institūcija (pašvaldība) izveido licencēšanas komisiju vismaz trīs locekļu sastāvā. Ņemot vērā minēto, pašvaldības ietvaros izveidota komisija Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” noteiktās funkcijas veikšanai, kā rezultātā nepieciešams precizēt Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikumu, lai ietvertu jaunizveidoto komisiju pašvaldības sastāvā jeb struktūrā.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Saistošo noteikumu projekta īstenošanas nodrošināšanai ir nepieciešami grozījumi pašvaldības atlīdzības fonda ietvaros.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Nav attiecināms.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām

Līdzšinējās administratīvās procedūras netiek mainītas. Tiek precizēta iekšējā darba organizācija.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Saistošo noteikumu izstrādē nav nepieciešama konsultēšanās ar privātpersonām, jo tie neierobežo sabiedrības intereses.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis