JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 4, 11. punkts

Par atteikumu atvērt totalizatora vai derību dalības likmju
pieņemšanas vietu Raiņa ielā 112a, Jūrmalā

Jūrmalas pilsētas domē (turpmāk – Dome) 2019.gada 25.februārī ar lietvedības Nr.1.1-37/3037 reģistrēts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “DLV” (reģistrācijas Nr.40003227719, juridiskā adrese: Krīdenera dambis 9, Rīga, LV-1019; turpmāk - Iesniedzēja) iesniegums Nr.83 (turpmāk – iesniegums) par atļaujas izsniegšanu totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietas atvēršanai, Raiņa ielā 112a, Jūrmalā (turpmāk – Telpas).

Izvērtējot saņemto iesniegumu, tiek konstatēts:

1) Iesniedzējai atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma prasībām ir izsniegta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas licence Nr.A - 63 azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai (azartspēļu nosaukums: Spēļu automātu spēles, kāršu un kauliņu spēles, bingo, rulete, totalizators, derības un veiksmes spēle par tālruni).

2) Saskaņā ar Domes 2006.gada 16.marta lēmumu Nr.277 (protokola Nr.7, 16.punkts) “Par atļauju izsniegšanu azartspēļu organizēšanai” 2006.gada 24.aprīlī Dome izsniedza Iesniedzējai atļauju Nr.3 spēļu zāles atvēršanai un attiecīgo azartspēļu organizēšanai Telpās.

3) Iesniedzēja 2007.gada 29.martā noslēgusi Telpu nomas līgumu Nr.290307/01 ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “POLLADS” par Telpu nomu līdz 2017.gada 31.decembrim. Starp pusēm noslēgta 2017.gada 1.novembra vienošanās par 2007.gada 29.marta Telpu nomas līguma pagarināšanu līdz 2027.gada 31.decembrim.

4) Iesniegts SIA “POLLADS” rakstveida apliecinājums par piekrišanu atvērt totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu Telpās.

5) 2018.gadā Iesniedzēja ir veikusi Telpu remontu ar mērķi paplašināt un uzlabot klientiem piedāvāto servisu – spēļu zāli, sporta bāru, sporta totalizatoru.

6) Iesniedzējas iesniegums, lai saņemtu atļauju organizēt totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu Telpās, iesniegts atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmajai daļai.

Izvērtējot faktisko apstākļu kopumu kopsakarībā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, Domes ieskatā iesniegums ar lūgumu atļaut Iesniedzējai atvērt totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles Telpās, ir noraidāms ņemot vērā turpmāk minēto.

Domē 2018.gada 19.martā ar lietvedības Nr. 1.1-37/3085 jau tika saņemts Iesniedzēja iesniegums ar atļauju atvērt totalizatoru vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu. 2018.gada 10.aprīļa Domes Pilsētsaimniecības un drošības komiteja deputātiem atklāti balsojot, noraidīja sagatavoto lēmuma projektu par atļauju atvērt totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu Telpās. Iesniedzējas iesniegums par atļauju atvērt totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu Telpās tika virzīts uz tuvāko Domes sēdi. Taču 2018.gada 17.aprīlī Iesniedzēja iesniedza iesniegumu (Domes lietvedības Nr. 1.1-37/4329) ar lūgumu atsaukt iesniegumu par totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietas atvēršanu un nelemt par šo jautājumu tuvākajā Domes sēdē.

Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā ir noteiktas vietas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles, tajā skaitā atvērt totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu. Vienlaikus Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešā daļa noteic, ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome, izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. No šā tiesiskā regulējuma ir secināms, ka likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci veikt plānotās totalizatora vai derību likmju vietas atvēršanas ietekmes uz vietējās sabiedrības interešu un tiesību iespējamo aizskārumu izvērtējumu. Jēdziens „būtiskas valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses” ir nenoteiktais jeb atklātais tiesību jēdziens, kas iestādei, lemjot par atļaujas izsniegšanu, jāpiepilda ar saturu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 18.jūnija spriedumu lietā Nr.A42545506). Tādēļ apstākļu noskaidrošana un novērtēšana, proti, vai totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšana konkrētā vietā rada būtisku valsts vai attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju aizskārumu, ir jāveic Domei, ņemot vērā konkrētos faktiskos apstākļus.

No Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešās daļas secināms, ka pašvaldībai sabiedrības intereses jāvērtē, vērtējot konkrētu totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas atrašanās vietu. Kā secināms no Azartspēļu un izložu likuma 37.panta, likumdevējs kā riska faktorus ir paredzējis sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu azartspēļu organizācijas vietās un iespēju iegūt atkarību no azartspēlēm. Tomēr Azartspēļu un izložu likuma 37.pantā uzliktie pienākumi azartspēļu organizētājiem neizslēdz minētos riska faktorus. Šo riska faktoru pastāvēšana uzskatāma par būtisku sabiedrības apdraudējumu (būtisku valsts un pašvaldības iedzīvotāju interešu aizskārumu). Tādēļ, izvērtējot interešu aizskārumu, pašvaldībai jāizvērtē azartspēļu organizēšanas vietai līdzās un tuvākajā apkārtnē esošo ēku funkcionālo pielietojumu, sabiedriskas nozīmes objektu izvietojumu, tādējādi nosakot iedzīvotāju pārvietošanās intensitāti attiecīgajā apkārtnē (sk. Augstākās tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 17.jūnija spriedumu lietā Nr.A42546107). Konkrētajā gadījumā kā viens no iespējamajiem iedzīvotāju interešu aizskārumiem ir azartspēļu organizēšanas vietas atrašanās netālu no ar sabiedrības kopēju vērtību – izglītības un kultūras nesošām iestādēm. Lai gan šajā gadījumā totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu nav paredzēts ierīkot tieši izglītības iestādes vai kultūras iestādes telpās, tomēr ir ņemams vērā apstāklis, ka Iesniedzēja vēlas papildināt jau esošu azartspēļu klāstu, proti, atvērt totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu Telpās, kas atrodas netālu no Kauguru Kultūras nama (Raiņa iela 110, Jūrmala, atrodas 49 metru attālumā, kas ir vienas minūtes gājiena attālumā no Telpām) un Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas (Raiņa iela 118, Jūrmala, atrodas 210 metru attālumā, kas ir trīs minūšu gājiena attālumā no Telpām). Šo izglītības un kultūras iestāžu tuvums varētu atstāt negatīvu ietekmi uz pašvaldības iedzīvotāju, nepilngadīgām un izglītojamām personām un radīt vēlmi iesaistīties totalizatorā vai derību dalības likmju pieņemšanā. Neskatoties uz to, ka nepilngadīgu personu uzturēšanās spēļu zālēs ir aizliegta, ir zināms, ka bieži vien izglītojamie vecākajās vidusskolas klasēs jau ir sasnieguši pilngadību.

Pašvaldības viens no galvenajiem uzdevumiem jeb autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību un radīt labvēlīgu vidi tās attīstībai, kā arī rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (likuma “Par pašvaldībām 15.panta pirmās daļas 4. un 5.punkts). No Satversmes tiesas lietas Nr.2007-21-01 izriet, ka pašvaldības autonomās funkcijas ir tās funkcijas, kuras izpildi organizē un par kuras izpildi atbild pašvaldība. Totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietas atvēršana papildus jau esošajam azartspēļu klāstam, netālu no Kauguru kultūras centra un Jūrmalas Kauguru vidusskolas varētu veicināt izglītojamo personu interesi par totalizatoru vai derību dalību likmēm, kas ir pretrunā ar azartspēļu un izglītības un kultūras iestādes piedāvātajām vērtībām. Likumdevējs tādēļ ir pieļāvis, ka attiecīgo pakalpojumu vietu skaits var tikt būtiski samazināts un izvietojums pārstrukturēts atbilstoši sabiedrības interesēm. Tā kā vietējā pašvaldība objektīvi vislabāk pārzina attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un atbilstoši tiem spēj novērtēt attiecīgas darbības riskus, kompetence izšķirt jautājumu, kuros gadījumos šis komercdarbības veids ir atļaujams konkrētā vietā un kuros nav, ir nodota tieši pašvaldībām (sk. Augstākās tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 17.jūnija spriedumu lietā Nr.A42546107). Ņemot vērā minēto, pašvaldības pienākums ir pēc iespējas novērst azartspēļu iespējamo negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju tiesībām un interešu aizskārumu.

Satversmē paredzētais valsts pienākums aizsargāt bērnu tiesības ir precizēts Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kura 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Un šā panta otrā daļa papildina, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. No minētā izriet princips, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērniem prioritāras ir bērna tiesības un intereses. (sk. Autoru kolektīvs prof. Baloža, R. zinātniskā vadībā (2011). Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 598.lpp). Līdz ar to pašvaldībai, pieņemot arī šo lēmumu, pēc iespējas jānodrošina un jāaizstāv bērnu tiesību intereses, savukārt ar atļauju jau papildus esošajām azartspēlēm Telpās atvērt totalizatoru vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu būtu pretēji bērnu tiesību un interešu aizsardzības principiem. Līdz ar to pašvaldības pienākums ir pēc iespējas novērst azartspēļu iespējamo negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju tiesībām un interešu aizskārumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pienācīgi novērtējot iespējamās totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietas atrašanās riskus, lēmuma pieņemšanā par atļaujas došanu atvērt totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu, papildus jau esošajam azartspēļu klāstam, Raiņa ielā 112a, Jūrmalā ir ņemama vērā iespējamā negatīvā ietekme uz netālu esošās izglītības iestādes izglītojamajiem un blakus esošo Kauguru kultūras centru un tā apmeklētājiem, kā arī jāņem vērā, ka 2018.gada 10.aprīļa jau izvērtēja apstākļus un Domes Pilsētsaimniecības un drošības jautājumu komitejā tika pieņemts negatīvs lēmums par atteikumu atvērt totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu Telpās un uz šī lēmuma pieņemšanas dienu Domei nav pamata mainīt savu nostāju.

Pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 11.punktu un Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, izvērtējot totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietas - Telpu atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, konstatējot, ka totalizatora vai derību dalības likmju organizēšana Telpās varētu radīt Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, ņemot vērā augstāk minēto un ievērojot Domes Pilsētsaimniecības un drošības jautājumu komitejas 2019.gada 9.aprīļa sēdes atzinumu (protokols Nr.1.2-24/3), Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Šo lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu, 76.panta pirmo un otro daļu, 79.panta pirmo daļu, 188.panta otro daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, pieteikumu iesniedzot Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses [fiziskā persona — pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona — pēc juridiskās adreses].

Lejupielāde: DOC un PDF