JŪRMALAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 9, 27. punkts

Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas 2024. gada 21. maija atzinumu
Nr. 1-18/3171 “Par saistošajiem
noteikumiem Nr. 11”

Jūrmalas dome (turpmāk – dome) 2024. gada 24. aprīļa domes sēdē pieņēma saistošos noteikumus Nr. 11 “Par Jūrmalas valstspilsētas pludmales un peldvietu izmantošanu Rīgas līča piekrastē” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 11), kas Pašvaldību likuma 47. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā tika nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – ministrija) atzinuma sniegšanai.

Dome 2024. gada 22. maijā ir saņēmusi ministrijas 2024. gada 21. maija atzinumu Nr. 1-18/3171 “Par saistošajiem noteikumiem Nr. 11” (turpmāk – atzinums), kurā izteikti iebildumi par saistošajiem noteikumiem Nr. 11.

Izvērtējot atzinumā norādīto par saistošo noteikumu Nr. 11 atbilstību normatīvo aktu prasībām, dome daļēji piekrīt atzinumā norādītajam.

Ņemot vērā ministrijas iebildumus, svītrots saistošo noteikumu Nr. 11 2., 9., 10, 11. un 12. punkts, terminu skaidrojums ietverts saistošo noteikumu Nr. 11 2. punktā, tostarp 4. punktā minētie termini, kā arī precizēts saistošo noteikumu Nr. 11 tiesiskais pamatojums.

Izvērtējot ministrijas iebildumu svītrot saistošo noteikumu Nr. 11 6. punktu, dome informē, ka saistošo noteikumu Nr. 11 6.1. apakšpunkts paskaidro kārtību, kādā ūdens motocikli tiek pievesti un nogādāti aiz peldvietas robežām, ņemot vērā to, ka piebraukt Rīgas līča pludmalei Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās iespējams pa konkrētajām nobrauktuvēm, kas norādītas saistošo noteikumu Nr. 11 5. punkta apakšpunktos. Saistošo noteikumu Nr. 11 5. un 6. punkts nosaka līdz šim Jūrmalas pludmalē īstenoto kārtību attiecībā uz ūdens motociklu izmantošanu noteiktās vietās, lai mazinātu drošības riskus. Saistošo noteikumu 6.1. apakšpunkts nedublē regulējumu un nav pretrunā ar Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 1171 “Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos”. Tāpat tiek ievērots Aizsargjoslu likuma 36. panta astotajā daļā noteiktais un peldvietās nav atļauts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ņemot vērā saistošajos noteikumos Nr. 11 noteikto regulējumu.

Izvērtējot ministrijas iebildumu, dome daļēji tam piekrīt, attiecīgi svītrota 6. punkta ievaddaļa un 6.2. apakšpunkts, 6.1. apakšpunkts precizēts un izteikts kā 4.2. apakšpunkts, kas paskaidro saistošo noteikumu Nr. 11 4.1. apakšpunktu, kā arī ar skaidrojumu papildināts termins “koridors ūdenī”.

Dome nepiekrīt ministrijas atzinumā norādītajiem šādiem iebildumiem:

1) pārskatīt saistošo noteikumu Nr. 11 13.4. un 13.5. apakšpunktus – dome norāda, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 3. un 4. punktā noteiktais attiecināms tikai uz krasta kāpu aizsargjoslu (t.i. kāpu zonu), savukārt, pludmale saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta otrās daļas 2. punktu ietilpst Jūras aizsargjoslā, un Aizsargjoslu likumā termins pludmale tiek skaidrots kā jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Saistošo noteikumu Nr. 11 paskaidrojuma raksta 1.4. apakšpunktā ir izvērsts skaidrojums par 13.4. un 13.5. apakšpunktos noteikto ierobežojumu nepieciešamību Rīgas līča pludmalē. Izvērtējot mainīgos apstākļus piekrastes teritorijā un iespējamos riskus, tostarp drošības, piemēram – apsaimniekošanas darbi ar smago tehniku pludmalē tiek veikti pārsvarā nakts laikā, līdz ar to praktiski šādu vietu ierīkošana un uzturēšana šajā piekrastes daļā (pludmalē) nav iespējama. Aizsargjoslu likums nenosaka, ka pašvaldībām ir jāierīko ugunskura un/vai telšu vietas krasta kāpu aizsargjoslā. Tāpat norādāms, ka krasta kāpu aizsargjoslā, Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, vismaz 24 km garumā atrodas piekrastei raksturīgi īpaši aizsargājami biotopi - Embrionālās kāpas, Priekškāpas, Mežainas piejūras kāpas u.c., uz kuriem tiek atstāta būtiska ietekme antropogēnās slodzes rezultātā, tostarp ņemot vērā piekrastes lielo apmeklētību. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) ierīkotas piknika vietas ar telšu celšanu un ugunskura vietām ir pieejamas pie iekšzemes ūdeņiem. Tāpat nakšņošana ar ugunskura vietām Rīgas līča piekrastē ir iespējama labiekārtotās kempinga teritorijās (https://www.visitjurmala.lv/lv/plano/naktsmitnes/kempingi/list/);

2) svītrot saistošo noteikumu Nr. 11 13.7. apakšpunktu par smēķēšanas ierobežojumiem pludmalē. Izvērsts skaidrojums par minētās situācijas aktualitāti un noteiktā ierobežojuma nepieciešamību ir noteikts saistošo noteikumu Nr. 11 paskaidrojuma raksta 1.4. apakšpunktā. Atkārtoti uzsveram, ka Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 10. panta otrās daļas 14. punktā noteikts, ka smēķēt aizliegts peldvietās, kas pašvaldības gadījumā ir nepilni ~7 km no 24 km garās Rīgas līča pludmales, taču vienlīdz svarīgi ir nodrošināt sanitāri tīru vidi un kvalitātes standartus visā pludmales garumā, neatkarīgi no labiekārtojuma izvietojuma un peldvietas statusa, jo saskaņā ar pašvaldības pieredzi un novērojumiem visa 24 km garā Rīgas līča piekrastes pludmale Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās tiek izmantota atpūtai un peldēšanai. Izvērtējot pašvaldības pieredzi pludmales apsaimniekošanas jomā, secināms, ka izsmēķi ir viens no biežāk atstātajiem atkritumiem pludmales smiltīs. Izsmēķi ir sīkā atkritumu vienība, kas apgrūtina to savākšanu, īpaši pludmales smiltīs, un atstāj būtisku ietekmi uz vides kvalitāti. Piekrastes zonas atkritumu monitoringa kampaņas “Mana jūra” statistikas dati liecina, ka izsmēķi ir būtiska problēma pludmalē;

3) svītrot saistošo noteikumu Nr. 11 III. nodaļu par sezonas objektu saskaņošanas, izvietošanas un izmantošanas kārtību pludmalē. Saistošajos noteikumos Nr. 11 III. nodaļa iekļauta ar noteiktu mērķi, galvenokārt, lai nodrošinātu videi draudzīgu, racionālu un vienotu pludmales izmantošanu un uzturēšanu, piekrastes ainavas, dabas un atpūtai nepieciešamo resursu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī pludmales iekārtojuma kvalitāti un rekreācijai atbilstošu vidi, sabalansējot tūrisma attīstību ar vides aizsardzības principiem – atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 11 paskaidrojuma rakstā noteiktajam mērķim. Izvērsts skaidrojums ir noteikts saistošo noteikumu Nr. 11 paskaidrojuma raksta 1.5. apakšpunktā. Ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos – grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2023. gada 15. decembrī, kur 7.3.2. apakšpunkts nosaka, ka pirmās grupas būvēm būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama, tātad šo būvju izvietošana pludmalē netiek reglamentēta. Atkārtoti norādām – tā kā būvnormatīvi un Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojums neregulē sezonas būvju vai objektu izvietošanas kārtību, lai nodrošinātu harmonisku publiskās ārtelpas attīstību, domei ar saistošajiem noteikumiem ir jānosaka vides kvalitātes prasības un izvietošanas kritēriji, kā arī jāīsteno kontrole un uzraudzība pār sezonas objektiem publiskajā ārtelpā (tai skaitā peldvietās un pludmalē). Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams noteikt vienotas un saprotamas veicamās darbības sezonas objektu izmantošanai Rīgas līča pludmalē Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, kas noteiktas saistošo noteikumu Nr. 11 III. nodaļā un nav pretrunā ar saistošo noteikumu Nr. 11 paskaidrojuma rakstā noteikto mērķi.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Pašvaldību likuma 47. panta sesto daļu, Jūrmalas dome nolemj:

Lejupielāde: DOC un PDF