Priekšsēdētāja

R. Sproģe

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums

1.1. Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošie noteikumi Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” (turpmāk – saistošie noteikumi) nosaka kārtību, kādā piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām.

1.2. Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2024. gada 11. jūlija spriedumu lietā Nr. 2023-10-03 “Par Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu Nr. 37 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību" 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam” (turpmāk – spriedums) par spēkā neesošu tika atzīts saistošo noteikumu 3. punkts, kas paredzēja noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kas izrietēja arī no pilsonības kritērija. Līdz ar to no saistošajiem noteikumiem ir svītrotas normas, kurās bija atsauce uz spriedumā atcelto punktu. Tāpat saistošajos noteikumos ir izdarīti citi grozījumi, kas izriet no spriedumā norādītajiem skaidrojumiem par juridiski korektu pašvaldību rīcību saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu noteikšanu pašvaldību saistošajos noteikumos, piemērojot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.¹ pantā noteiktos nekustamā īpašuma nodokļa likmju un nodokļa atvieglojumu noteikšanas principus, kas izriet no turpmāk paskaidrotā.

1.3. Spriedumā ir atzīts, ka, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijas, kurām piemērojami nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, ir jāievēro arī Eiropas Savienības tiesību normas, atbilstoši kurām jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu pilsoņiem. Piemēram, no Eiropas Savienības Padomes 2003. gada 25. novembra direktīvas 2003 /109 /EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, 11. panta 1. punkta “e” apakšpunkta izriet, ka attieksmei pret pastāvīgajiem iedzīvotājiem jābūt tādai pašai kā pret Eiropas Savienības pilsoņiem, citstarp arī attiecībā uz nodokļu priekšrocībām. Papildinot saistošos noteikumus ar jaunu 10.¹ punktu, šāda vienlīdzīga attieksme pret pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta.

1.4. Ievērojot gan likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.¹ panta pirmās daļas 1. punktā noteikto nodokļu maksātāju grupējuma principu, gan šā panta ceturtajā daļā noteikto sociālās atbildības principu, noteikumu jaunais 10.¹ punkts ir formulēts tā, lai tas pēc iespējas atbilstu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajām personu kategorijām, kurām ir tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kas atbilst nacionālo normatīvo aktu tvērumam par sociālās palīdzības funkciju un tās obligātiem subjektiem, ko paredz arī likums “Par sociālo drošību”.

1.5. Atbilstoši sprieduma 8. punktā minētajam no Latvijas Republikas Satversmes 91. panta interpretācijas izriet Satversmes tiesas secinājums, ka “Šajā pantā ir ietverti divi savstarpēji cieši saistīti principi: tiesiskās vienlīdzības princips - panta pirmajā teikumā – un diskriminācijas aizlieguma princips - otrajā teikumā ( sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9.3. punktu ). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesiskās vienlīdzības princips ir vērsts uz vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšanu. Tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Savukārt diskriminācijas aizlieguma princips papildina, precizē un palīdz piemērot tiesiskās vienlīdzības principu konkrētās situācijās. Tā mērķis ir nepieļaut nevienlīdzīgu attieksmi, kas balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju, un novērst iespēju, ka demokrātiskā tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, tiktu ierobežotas personas pamattiesības ( sk. Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-39-02 17. punktu )”. Kopsakarā ar minēto jaunais noteikumu 10.¹ punkts tiek piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tāpat Jūrmalas dome ir pārbaudījusi tā atbilstību Satversmes tiesas iedibinātajam diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanas kārtībai, līdz ar to noskaidrojot: 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos; 2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām (personu grupām); 3) vai šāda attieksme ir noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu; 4) vai šāda attieksme ir attaisnojama, proti, vai tai ir objektīvs un saprātīgs pamats ( sk. Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-39-02 17. punktu ), ko papildina turpmāk paskaidrotais.

1.6. Veicot šo kritēriju pārbaudi, Jūrmalas dome var objektīvi secināt, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus – fiziskās personas - var grupēt pēc to statusa: pastāvīgie iedzīvotāji (tai skaitā arī ārzemnieki, tostarp arī trešo valstu pilsoņi) un pārējie nekustamo īpašumu īpašnieki (tai skaitā ārzemnieki, kuru uzturēšanās Latvijā laika ziņā ir ierobežota), kas izriet arī no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normās noteiktā. Attiecīgi gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā, gan saistošo noteikumu jaunajā 10.¹ punktā ir noteikts, ka pakalpojumu saņēmējus var grupēt arī saskaņā ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas attiecīgai personai esību vai neesību (attiecīgi arī likumdevējs ir nolēmis, ka termiņuzturēšanas atļaujas, atšķirībā no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, esība nedod personai tiesības pretendēt uz sociālajiem pabalstiem), tostarp ievērojot arī turpmāk minēto par šādas Jūrmalas domes rīcības objektīvo un saprātīgo pamatu.

1.7. Jūrmalas dome ir secinājusi, ka valstiskās piederības dēļ 2024. gadā nodokļa atvieglojumi netika piešķirti 1374 trešo valstu pilsoņiem, kuri ir deklarējuši dzīvesvietas adresi Jūrmalā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju gandrīz 40% no minētajām personām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Līdz ar to šāda pieeja novērš minēto personu diskrimināciju, kas atbilst spriedumā minētajam, tostarp ievērojot minētos nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu piešķiršanas mērķus: a) palielināt pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus; b) stabilizēt un padarīt efektīvāku pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa politiku, nepieļaujot krasu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu vietējiem iedzīvotājiem nekustamo īpašumu augsto kadastrālo vērtību dēļ.

1.8. Savukārt attiecībā uz ārzemniekiem, kuri, pamatojoties uz termiņuzturēšanās atļauju, uzturas Latvijā tikai ierobežotu laika periodu, konstatējams, ka:

· nekustamais īpašums bieži vien tika iegādāts kā investīciju objekts (saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu [1] nekustamā īpašuma iegāde ir biežākais iemesls iebraukšanai un uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā). Līdz ar to daudzas personas pastāvīgi neuzturas valstī un negūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Tādējādi nekustamā īpašuma nodoklis ir vienīgais maksājums, ar kuru persona piedalās attiecīgās administratīvās teritorijas uzturēšanā un attīstībā;

· šīs personas nevar uzskatīt par pilntiesīgiem vietējās kopienas locekļiem gan ierobežotas politiskās un pilsoniskās līdzdalības dēļ, gan vājas identitātes un piederības sajūtas dēļ, jo īsais uzturēšanās periods neveicina iekļaušanos vietējā sociālajā un lingvistiskajā vidē;

· finansiālais atbalsts nav nepieciešams, jo, saņemot uzturēšanās atļauju, personas ir apliecinājušas finanšu līdzekļu pietiekamību.

Līdz ar to piešķirt nodokļa atvieglojumus minētajām personām būtu nesamērīgi un nelietderīgi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kas papildina no sociālās palīdzības likumiem izrietošo, ir paredzēts, ka saistošo noteikumu 6. punktā un 7.1. apakšpunktā noteiktie nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi netiks piešķirti personām ar termiņuzturēšanās atļaujām.

Jāņem vērā, ka līdzīgs princips ir paredzēts arī attiecībā uz Jūrmalas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, no pabalstu saņēmēju loka izslēdzot ārzemniekus, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas.

1.9. Saistošo noteikumu projekts paredz precizēt 11.³ punktu, kurā šobrīd ir iekļauta atsauce uz Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem tiesību aktiem de minimis atbalsta piešķiršanai, tos konkrēti neminot. Finanšu ministrija 2024. gada 23. maija vēstulē Nr. 7-4/18/1565 ir lūgusi pašvaldību precizēt un papildināt saistošos noteikumus ar šobrīd spēkā esošā piemērojamā de minimis atbalsta regulējuma nosacījumiem, lai gan atbalsta pretendentiem, gan atbalsta sniedzējiem būtu viennozīmīgi skaidri atbalsta saņemšanai un piešķiršanai piemērojamie nosacījumi

Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu 11.³ punkts ir precizēts, tajā iekļaujot atsauci uz 2023. gada 13. decembra Eiropas Komisijas Regulu 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam un svarīgākajiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, ievērojot ar Finanšu ministrijas 2024. gada 9. maija vēstuli Nr. 7-4/18/1422 atsūtīto de minimis atbalsta prasību paraugu.

1.10. Paredzēts, ka saistošo noteikumu punkti, kas skar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu, stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu

Saistošo noteikumu projektam ir ietekme uz pašvaldības budžetu. Ieviešot ierobežojumu saņemt nodokļa atvieglojumu personām, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļaujas, un salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi netika piešķirti visiem trešo valstu pilsoņiem, piemērojot jauno tiesisko regulējumu, pašvaldības ieņēmumi samazināsies par ~ 150 000 euro.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci

Saistošie noteikumi nerada finansiālu ietekmi ārzemniekiem, kuriem ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, jo arī līdz 2024. gada jūlijam nekustamā īpašuma nodoklis šīm personām tika aprēķināts vispārīgā kārtībā, nepiemērojot saistošajos noteikumos noteiktos nodokļa atvieglojumus.

Saistošajiem noteikumiem nav ietekmes uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā un konkurenci.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām

Saistošo noteikumu projekts neietekmē administratīvās procedūras

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem

5.1. Saistošie noteikumi neietekmē pašvaldības funkciju izpildi.

5.2. Saistošo noteikumu izpildei nav paredzēts izveidot jaunu institūciju. Līdzšinējā kārtība netiek mainīta.

6. Informācija par izpildes nodrošināšanu

Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai ir nepieciešams paplašināt informācijas apmaiņu ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, datu apmaiņas procesā iekļaujot datus par personai izsniegtās uzturēšanās atļaujas veidu.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana

Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām

Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts 2024.gada 23.septembrī publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.jurmala.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu viedokļu sniegšanai līdz 2024.gada 8.oktobrim. Tāpat saistošo noteikumu projekts tika nosūtīts Finanšu ministrijai atzinuma sniegšanai attiecībā uz komercdarbības atbalsta regulējumu.

Minētajā termiņā tika saņemts 1 privātpersonas priekšlikums precizēt saistošo noteikumu 6.punktu, paredzot, ka 90% atvieglojums zemei Jūrmalā deklarētām fiziskām personām netiek piešķirts, ja uz šīs zemes atrodas būve, kuras lietošanas veids saskaņā ar Būvju klasifikācijas noteikumiem ir viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas. Priekšlikums nav ņemts vērā.

Saistošo noteikumu 6.punkts šobrīd paredz atvieglojumu zemei neatkarīgi no ēku esamības un to galvenā lietošanas veida.

Ja ēka netiek izmantota atbilstoši tās galvenajam lietošanas veidam, tā būvniecības noteikumu izpratnē ir vērtējama kā patvaļīga būvniecība. Savukārt patvaļīgas būvniecības konstatācijas gadījumā persona atbilstoši saistošo noteikumu 22.6. apakšpunktam zaudē tiesības uz saistošajos noteikumos paredzētiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.

Finanšu ministrija ar 2024.gada 8.oktobra vēstuli Nr.7-4/18/2985 lūdza papildināt saistošos noteikumus ar papildus nosacījumiem attiecībā uz de minimis atbalsta saņemšanas brīdi, nosacījumiem komercdarbības atbalsta kumulācijai, programmas darbības termiņu un komercdarbības atbalsta atgūšanu, ja ir pārkāpti komercdarbības atbalsta nosacījumi. Tāpat Finanšu ministrija lūdza papildināt pieteikumam pievienojamo dokumentu uzskaitījumu.

Priekšlikums ir ņemts vērā. Ir precizēts saistošo noteikumu 11.³ 1. un 11.³ 4. apakšpunkts attiecībā uz de minimis atbalsta saņemšanas brīdi un nosacījumiem komercdarbības atbalsta kumulācijai. Tāpat 11.³ punkts papildināts ar jauniem 11.³ 8. un 11.³ 9. apakšpunktiem, kas paredz komercdarbības atbalsta atgūšanu kopā ar procentiem, ja ir pārkāpti komercdarbības atbalsta nosacījumi, un norāda de minimis atbalsta programmas darbības termiņu. Saistošo noteikumu 14.punkta tabulā 7.2.4. , 7.2.5. , 7.3.1. un 7.3.2.apakšpunktos minētajām nodokļa maksātāja kategorijām precizēts pieteikumam pievienojamo dokumentu uzskaitījums.

Priekšsēdētāja

R. Sproģe