JŪRMALAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 11, 42. punkts

Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības
līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu
atbildību “Dzintaru koncertzāle”

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta pirmo daļu publiskai personai, tai skaitā pašvaldībai, ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem.

Ņemot vērā to, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) ir 100 procentu kapitāla daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Dzintaru koncertzāle”, reģistrācijas Nr. 40003378932 , (turpmāk arī – Kapitālsabiedrība) Pašvaldībai ir pienākums no jauna izvērtēt tās līdzdalības atbilstību Kapitālsabiedrībā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) prasībām.

Saskaņā ar Pašvaldības 2025. gada 7. novembra rīkojumu Nr. 1.1-14/2025/282 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtēšanu” Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītājai tika uzdots nodrošināt pašvaldības kapitālsabiedrību līdzdalības izvērtējuma veikšanu sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Attīstības pārvaldes vadītāju, Attīstības pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāju, Juridiskās nodaļas Saistību daļas vadītāju, Kultūras nodaļas vadītāju, Īpašumu pārvaldes Pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāju un Jūrmalas Labklājības pārvaldes vadītāju atbilstoši normatīvajiem aktiem, Konkurences padomes izstrādātām vadlīnijām un ieteikumiem, kā arī veikt konsultācijas ar kompetentajām institūcijām un saņemt nepieciešamos atzinumus.

No Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta izriet, ka publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši VPIL 88. pantam.

Atbilstoši VPIL 88. panta pirmajai daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:

1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;

3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

VPIL 88. panta otrajā daļā noteikts, ka publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas, tajā skaitā saglabāšanas, esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības.

Atbilstoši VPIL 31. pantam publisku personu kapitālsabiedrību līdzdalības pārvērtēšanas procesi, kas uzsākti līdz 2026. gada 31. jūlijam, tiek pabeigti saskaņā ar šā likuma 88. panta septītās daļas redakciju, kāda bija spēkā dienā, kad tika uzsākts līdzdalības pārvērtēšanas process.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 9. punktu tikai domes kompetencē ir likumā noteiktajā kārtībā izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības kapitālsabiedrības un nodibinājumus, kā arī lemt par dalību kapitālsabiedrībās. Turklāt saskaņā ar Pašvaldību likuma 73. panta pirmo daļu pašvaldības manta izmantojama pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs atbilstoši pašvaldības kompetencei, gan nododot to publiskā lietošanā, gan veidojot iestādes, gan dibinot kapitālsabiedrības vai iegūstot dalību kapitālsabiedrībās. Līdz ar to pašvaldība, pamatojoties uz iepriekš minētajām tiesību normām, ir tiesīga darboties privāto tiesību jomā, iegūstot līdzdalību pašvaldības kapitālsabiedrībā.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta 5. punktu viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm. Minētās pašvaldības funkcijas izpildē Pašvaldībā piedalās Kapitālsabiedrība.

Kapitālsabiedrības uzdevums ir organizēt un nodrošināt kultūras pasākumu norisi, nodrošinot sabalansētu dažādu žanru Latvijas un ārvalstu skatuves mākslas, mūzikas, vizuālās un jauno mediju mākslas pieejamību Jūrmalas pilsētā, kā arī nodrošināt pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu un uzturēšanu.

Kapitālsabiedrība darbojas stratēģiski svarīgā nozarē. Uz to norāda vairāki valsts un Pašvaldības plānošanas dokumenti – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, kā arī Jūrmalas valstspilsētas attīstības programma 2023.–2029. gadam, kas paredz kultūras attīstību, radošo industriju stiprināšanu un kvalitatīvas dzīves vides veidošanu.

Kapitālsabiedrībai ir pietiekama administratīvā, profesionālā, tehniskā un finanšu kapacitāte, lai kvalitatīvi un efektīvi izpildītu deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu. Kapitālsabiedrībai ir ilggadēja pieredze koncertzāles infrastruktūras pārvaldībā, kultūras pakalpojumu organizēšanā un nodrošināšanā, kā arī starptautiskas un nacionālas nozīmes kultūras pasākumu īstenošanā.

Kapitālsabiedrības līdzšinējā darbība apliecina tās spēju nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu koncertzāles darbību, kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, kultūras dzīves attīstību un pašvaldības funkciju īstenošanu kultūras jomā. Kapitālsabiedrība sekmīgi sadarbojas ar valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora institūcijām, kā arī kultūras nozares partneriem, nodrošinot efektīvu publisko resursu izmantošanu un sabiedrības interešu ievērošanu.

Kapitālsabiedrība pārvalda infrastruktūru, kas ir stratēģiski svarīga Jūrmalas attīstībai un kultūras dzīvei. Tā ietver koncertzāli un pasākumu norises telpas/ vietas un tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams profesionālu pasākumu nodrošināšanai.

Dzintaru koncertzāle ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un ir ierakstīta Latvijas kultūras kanonā. Dzintaru koncertzāle ir atpazīstams zīmols un tās misija ir būt izcilai pasākumu norises vietai Latvijas un Eiropas mēroga pasākumiem.

Ar Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 10. aprīļa lēmumu Nr. 170 “Par deleģēšanas līguma noslēgšanu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Dzintaru koncertzāle”” tika nolemts noslēgt līgumu ar Kapitālsabiedrību par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības funkcijā ietilpstoša pārvaldes uzdevuma – organizēt un nodrošināt kultūras pasākumu norisi, nodrošinot sabalansētu dažādu žanru Latvijas un ārvalstu skatuves mākslas, mūzikas, vizuālās un jauno mediju mākslas pieejamību Jūrmalas pilsētā, kā arī nodrošināt publiski pieejamu informāciju par minēto pasākumu norisi – deleģēšanu, kā arī par Pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma un kustamas mantas, kas nepieciešamas deleģētā uzdevuma izpildei, nodošanu bezatlīdzības lietošanā.

Pamatojoties uz augstākminēto lēmumu, starp Jūrmalas pilsētas domi un Sabiedrību 2014. gada 30. septembrī tika noslēgts Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgums Nr. 1.2-16/1252 (turpmāk – Deleģēšanas līgums) un Līgums par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma un kustamas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā Nr. 1.2-16/1253 (turpmāk – Līgums).

Deleģēšanas līguma un Līguma termiņš ir ticis pagarināts katru gadu, un ar Jūrmalas domes 2025. gada 18. decembra lēmumu Nr. 662 “Par pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līguma un līguma par Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu un kustamas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā pagarināšanu ar Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Dzintaru koncertzāle”” tika nolemts Deleģēšanas līgumu un Līgumu pagarināt līdz 2026. gada 31. decembrim.

Savu viedokli par Pašvaldības līdzdalības saglabāšanu Kapitālsabiedrībā un ietekmi uz konkurenci Pašvaldības administratīvajā teritorijā sniedza Konkurences padome (2026. gada 28. jūlija vēstule Nr. 1.7-2.2/1375 “Par līdzdalības izvērtējumu”), kura secināja, ka Pašvaldība ir pamatojusi Kapitālsabiedrības pamatdarbību, t. i., kultūras pasākumu organizēšanu sabiedrības interesēs, atbilstību VPIL 88. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam priekšnoteikumam, proti, tiek sniegti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts un Pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai.

Konkurences padomes ieskatā Pašvaldība ir pamatojusi Kapitālsabiedrības papildpakalpojumu atbilstību VPIL 88. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktajiem priekšnoteikumiem, proti, tiek sniegti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts un Pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai un pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai Pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai, tiktāl, cik tie ir saistīti ar pamatdarbību.

Savu viedokli sniedza arī Ineses Galantes Fonds, reģistrācijas Nr. 40008206997, (2026. gada 26. jūnija vēstule Nr. 1-7/11) un Latvijas Profesionālā baleta asociācija, reģistrācijas Nr. 40008006618 (2026. gada 19. jūnija vēstule).

Ineses Galantes Fonds, sniedzot viedokli par Pašvaldības līdzdalību Kapitālsabiedrībā norāda, ka Kapitālsabiedrība darbojas specifiskā kultūras infrastruktūras segmentā, kurā publiskā sektora iesaiste ir tradicionāli pamatota ar sabiedrības interesēm – kultūras pieejamības nodrošināšanu, starptautiskās atpazīstamības veicināšanu un kvalitatīva piedāvājuma uzturēšanu. Turklāt koncertzāles darbība neierobežo privāto organizatoru iespējas, bet drīzāk rada platformu to darbībai.

Latvijas Profesionālā baleta asociācija norāda, ka Kapitālsabiedrības darbība rada stabilu platformu kultūras aktivitāšu īstenošanai, kas ļauj privātajam sektoram iesaistīties un attīstīt risinājumus, vienlaikus veicot kopēju nozares progresu, tādēļ uzskata, ka netiek radīta negatīva ietekme privātā sektora inovācijai un attīstībai. Kā arī Latvijas Profesionālā baleta asociācija norāda, ka privāto tirgus dalībnieku kapacitāte nav atzīstama par pilnībā pietiekamu tādā līmenī, lai nodrošinātu nepārtrauktu un sabiedrībai pieejamu kultūras infrastruktūras darbību un pakalpojumu kvalitāti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. pantu un ievērojot Jūrmalas pilsētas domes Kultūras, tūrisma un kurortoloģijas komitejas 2026. gada 10. septembra sēdes atzinumu (protokols Nr. 1.2-11/70), Jūrmalas dome nolemj:

*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.

Lejupielāde: DOC un PDF