Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā
1999.gada 4.novembrīNr.1116

Par grozījumiem un papildinājumiem
Jūrmalas Apbūves noteikumu I.daļā

Jūrmalas pilsētas attīstības plāns (Ģenerālplāns) tika izstrādāts un apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 1995.gada 27.jūlija lēmumu Nr.893. Attīstības plāna II.sējums - Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumu I.daļa (būvnoteikumi) - tika pieņemti ar Jūrmalas pilsētas domes 1997.gada 20.februāra lēmumu Nr.203.

Laika posmā no 1997.gada strauji turpinājās zemes reforma pilsētā, un līdz ar to arī pieauga būvniecības temps un apjomi. Ir pieņemti vairāki jauni likumdošanas akti un citi juridiskie dokumenti, kas reglamentē plānošanas un būvniecības prasības Latvijā. Pilsētas apbūves noteikumi ir sevi pierādījuši, kā atbilstoši Jūrmalas pilsētai, tomēr ir radusies nepieciešamība tos dažviet papildināt vai izdarīt labojumus, tādējādi precizējot pašvaldības prasības būvniecības un pilsētas attīstības jomā.

1998.gada 10.decembrī Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu Nr.1244 "Par izmaiņām Jūrmalas pilsētas attīstības plānā un papildinājumiem apbūves noteikumos", kur tika uzdots izstrādāt pilsētas apbūves noteikumu papildinājumus Jūrmalas pilsētas domes arhitektūras un plānošanas pārvaldei (būvvaldei).

Jūrmalas pilsētas būvvalde ir izstrādājusi Apbūves noteikumu II.sējuma I.daļas grozījumus un papildinājumus, kā arī precizējusi plānu "Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritoriju zemesgabalu veidošanas noteikumi". Priekšlikumi par apbūves noteikumu izmaiņām tika izskatīti sabiedriskās apspriedes laikā 1999.gada 10.septembrī, kas notika Jūrmalā, Edinburgas prospektā 75.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz 1999.gada 14.oktobra Jūrmalas pilsētas domes attīstības jautājumu komitejas lēmumu Nr.16-3/13, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

  1. Apstiprināt izstrādātos "Apbūves noteikumu II.sējuma I.daļas grozījumus un papildinājumus" saskaņā ar pielikumu.

  2. Uzdot būvvaldes teritoriālplānošanas nodaļai (M.Kalvāne) veikt 10.nodaļas "Citi saistošie noteikumi un lēmumi" precizēšanu, saskaņā ar spēkā esošajiem domes saistošajiem noteikumiem.
Priekšsēdētājs          L.Alksnis


Apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes
1999.gada 4.novembra
lēmumu Nr.1116

APBŪVES NOTEIKUMU II.SĒJUMA I.DAĻAS GROZĪJUMI UN PAPILDINĀJUMI

(Tekstā vecā redakcija ar neizceltiem burtiem, jaunā redakcija - izceltiem burtiem, svītrotā daļa - tiek izslēgta no apbūves noteikumiem)

1.nodaļa ATĻAUTO IZMANTOŠANU DEFINĪCIJAS UN JĒDZIENU SKAIDROJUMI

1.98. Palīgizmantošana (papildizmantošana) - atļautā izmantošana, kas papildina, uzlabo vai veicina primāro izmantošanu.

1.98. Palīgizmantošana (papildizmantošana) - atļautā izmantošana, kas papildina, uzlabo vai veicina primāro izmantošanu, telpu grupa līdz 25% no kopplatības.

4. nodaļa ZEMESGABALU VEIDOŠANA UN TO LIELUMI

4.1. ZEMESGABALA VEIDOŠANA (DALĪŠANA VAI APVIENOŠANA)

(3) Atļauts veidot tikai tādu jaunu zemesgabalu:

    1. kas nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu, bet ir pieejams no tiem pa 3,5 m platu piebraucamo ceļu (piebrauktuvi), kas jāuztur kārtībā zemesgabala īpašniekam;
(3) Atļauts veidot tikai tādu jaunu zemesgabalu:

b) kas nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu, bet ir pieejams no tiem pa 4m platu piebraucamo ceļu (piebrauktuvi), kas jāuztur kārtībā zemesgabala īpašniekam;

    1. Aizliegts dalīt apbūves zemesgabalus “Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijās Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā” (JK), “Priežu parka” rajonā ar apbūvi (P) un “Dabas pamatnes” (DP) teritorijās.
(4) Aizliegts dalīt zemesgabalus “Dabas pamatnes” (DP) teritorijās.

5.nodaļa NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM

5.10. ĒKU UN CITU BŪVJU AUGSTUMS UN STĀVU SKAITS

(5) Ēkas izbūvēto jumta izbūvi ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja jumta izbūves platība 2.5 m augstumā ir lielāka par 66% no ēkas pirmā stāva platības.

(5) Ēkas izbūvēto jumta izbūvi ieskaita ēkas stāvu skaitā, ja jumta izbūves platība 2.5 m augstumā ir lielāka par 66% no ēkas iepriekšējā zemākā stāva platības.

5.12.3. ŽOGI

(1) Zemesgabalus drīkst iežogot atbilstoši šiem apbūves noteikumiem:

- ielas pusē pa sarkano līniju, vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju,

- stūra zemesgabalu stūros pa redzamības trīstūriem (skat. 4.zīm. pielikumā), ja detālplānojumā nav noteikts savādāk,

- gar ūdenstilpēm, un ūdenstecēm pa darbīgajām tauvas joslām,

- pārējos gadījumos pa zemesgabala robežām, izņemot Rīgas jūras līča krasta kāpas aizsargjoslā esošos zemesgabalus, kur sētas līniju nosaka detālplānojums.

(1) Zemesgabalus drīkst iežogot atbilstoši šiem apbūves noteikumiem:

- ielas pusē pa sarkano līniju, vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju,

- stūra zemesgabalu stūros pa redzamības trīstūriem (skat. 4.zīm. pielikumā), ja detālplānojumā nav noteikts savādāk,

- gar ūdenstilpēm, un ūdenstecēm pa tauvas joslām,

- pārējos gadījumos pa zemesgabala robežām, izņemot Rīgas jūras līča krasta kāpas aizsargjoslā esošos zemesgabalus, kur sētas līniju nosaka detālplānojums.

(3) Žogiem ir jābūt ne augstākiem par 1,6m un caurredzamiem, ja detālplānojumos nav noteikts savādāk.

(3) Priekšpagalma un ārējā pagalma sānpagalma žogiem ir jābūt ne augstākiem par 1,6m un 40% caurredzamiem perpendikulāri pret žoga plakni, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk.

Žogus, kas piekļaujas iekšējam sānpagalmam un aizmugures pagalmam, pieļaujams izbūvēt blīvus un līdz 1,8m augstus.

(4) Jābūvē attiecīgajam pilsētas rajonam raksturīgie žogu tipi. Tiem jābūt stilistiski saskaņotiem ar ēku un blakus zemesgabalu žogu arhitektūru.

(6) Pilsētbūvniecības pieminekļu aizsargjoslās un vietējo pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās ieteicami vēsturisko žogu tipi, aizliegti metāla sieta žogi gar ielu.

(7) Aizliegts nožogot zemesgabalus:

a) valsts vai privātīpašuma meža, parkmeža un mežaparka zemesgabalus, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi,

b) citus "Dabas pamatnes" teritorijās esošos zemesgabalus, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

(4) Žogiem jābūt stilistiski saskaņotiem ar ēku un blakus zemesgabalu žogu arhitektūru.

(6) Pilsētbūvniecības pieminekļu aizsargjoslās un vietējo pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās ieteicami vēsturisko žogu tipi.

(7) Aizliegts nožogot zemesgabalus:

a) valsts, pašvaldības vai privātīpašuma meža, parkmeža un mežaparka zemesgabalus, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi, izņemot priežu jaunaudzes, stādījumus,

b) citus "Dabas pamatnes" teritorijās esošos zemesgabalus, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

(11) Žogu vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju un transporta kustību.

(6) Turpmākai ielu paplašināšanai paredzētās zemes joslas pilsētas Dome nodod saskarīgo zemesgabalu īpašniekiem bezmaksas pagaidu lietošanā priekšdārziņu ierīkošanai.

(7) Ja pilsētas Dome nolemj šādu zemes joslu pilnīgi vai daļēji piedalīt pie ielas platuma, tad zemesgabala īpašniekam pēc pilsētas Domes pieprasījuma trīs mēnešu laikā jānoceļ vai jāpārceļ žogs un pieprasītā zemes josla jāatbrīvo un bez atlīdzības jānodod pilsētas Domes rīcībā.

    1. Katra zemesgabala īpašniekam jāuztur kārtībā priekšdārziņš.

5.14.1. APGAISMES ĶERMEŅI

(3) Attiecīgiem pilsētas dienestiem, informējot ēkas īpašnieku, saskaņā ar 1995. gada 18. jūlija MKN nr 216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" ir tiesības piestiprināt pie ēku fasādēm apgaismošanas, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites.

(3) Attiecīgiem pilsētas dienestiem, informējot ēkas īpašnieku, ir tiesības piestiprināt pie ēku fasādēm apgaismošanas, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites.

5.19.2. MAĢISTRĀLES

Jūrmalas maģistrāles ir sekojošās ielas:

(1) Pērkona iela, Rīgas iela, Dzintaru pārvads, Meža prospekts, Lienes iela, Jomas iela no Lienes ielas līdz Z.Meirovica prospektam, Z.Meirovica prospekts, Dubultu prospekts, Mellužu prospekts, Asaru prospekts, Talsu šoseja.

(2) Ventspils šoseja.

5.19.2. MAĢISTRĀS IELAS

(1) Jūrmalas maģistrāles ir sekojošās ielas:

Pērkona iela, Rīgas iela, Dzintaru pārvads, Lienes iela, Jomas iela, Zigfrīda Meierovica prospekts, Dubultu prospekts, Strēlnieku prospekts, Mellužu prospekts, Asaru prospekts, Talsu šoseja, Ventspils šoseja, Tukuma iela, Tūristu iela, Emīla Dārziņa iela, Jaunķemeru čeļš.

    1. Rajona nozīmes ielas ir:
Babītes iela, Lielais prospekts, Viestura iela, Vienības prospekts, Rēzeknes pulka iela, Vikingu iela, Oskara Kalpaka prospekts, Jūrnieku iela, Bulduru prospekts, Dzintaru prospekts, Meža prospekts, Turaidas iela, Slokas iela, Piekrastes iela, Mežmalas iela, Dārzu iela, Valtera prospekts, Vasaras iela, Zemeņu iela, Dāvja iela, Jūrkalnes iela, Eduarda Veidenbauma iela, Skolas iela, Raiņa iela, Satiksmes iela, Dzirnavu iela, Tallinas iela.

(3) I.šķiras autoceļš:

Kolkas iela.

    1. Valsts nozīmes autoceļš:
Rīga – Ventspils.

5.20. INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES NODROŠINĀJUMS

(2) Inženiertehniskās komunikācijas jāizvieto galvenokārt ielu šķērsprofilu robežās un joslā starp sarkano līniju un apbūves līniju (būvlaidi).

(2) Inženiertehniskās komunikācijas jāizvieto ielu sarkanajās līnijās.

5.26. ĒKU UN CITU BŪVJU NOJAUKŠANA

(1) Ēku un citu būvju nojaukšanai nepieciešama atļauja.

(2) Pamatotas nepieciešamības gadījumā lēmumu par arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas ēkas nojaukšanu vai ja ēka atrodas valsts vai vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā pieņem Jūrmalas Dome pēc Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas ieteikuma.

(3) Citos gadījumos atļauju dod Jūrmalas Arhitektūras un plānošanas pārvalde.

(4) Nojaukto ēku un citu būvju vietas jānotīra un jānolīdzina. Ja nojauktās ēkas vietā 6 mēnešu laikā netiek uzsākta jauna būvniecība, teritorija jārekultivē un jāapzaļumo.

Saskaņā ar Būvniecības likuma VIII.nodaļu un Jūrmalas pilsētas domes ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisijas nolikumu.

(1) Ēku un citu būvju nojaukšanai nepieciešama atļauja.

(2) Nojaukto ēku un citu būvju vietas jānotīra un jānolīdzina. Ja nojauktās ēkas vietā 6 mēnešu laikā netiek uzsākta jauna būvniecība, teritorija jārekultivē un jāapzaļumo.

6. nodaļa PRASĪBAS VELOSIPĒDU, AUTOMAŠĪNU NOVIETOŠANAI UN DEGVIELAS UZPILDES STACIJU IZVIETOJUMAM

6.4. NOTEIKUMI DEGVIELAS UZPILDES STACIJU (DUS) IZVIETOJUMAM

(1) Degvielas uzpildes staciju izvietojums(projektēšana, būvniecība, ekspluatācija) nav pieļaujama:

n) ja attālumi starp stacijām ir mazāki par 2 km.

7. nodaļa APBŪVES UN IZBŪVES TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

Apbūves teritorijās pieļaujamās sekundārās (papildus) izmantošanas noteikumus skatīt attiecīgās izmantošanas nodaļā.

Apbūves teritoriju, kuras atrodas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās, izmantošanas noteikumus skatīt papildus 8.nodaļas 8.punkta apakšpunktos un šo teritoriju minimālos zemesgabalu lielumus un apbūves rādītājus skat plānā "Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritoriju apbūves galvenie rādītāji".

Apbūves teritorijās pieļaujamās sekundārās (papildus) izmantošanas noteikumus skatīt attiecīgās izmantošanas nodaļā.

Apbūves teritoriju, kuras atrodas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās, izmantošanas noteikumus skatīt papildus 8.nodaļas 8.punkta apakšpunktos un šo teritoriju minimālos zemesgabalu lielumus un apbūves rādītājus skat plānā "Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritoriju apbūves galvenie rādītāji".

Atkāpes, no Apbūves noteikumos noteiktajām prasībām, atsevišķos zemesgabalos pieļaujamas tikai, tās izskatot domes Attīstības jautājumu komitejā un apstiprinot ar doms lēmumu.

7.1.2. ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta savrupmāju dzīvojamai apbūvei, (Dz) ir:

- savrupmāja:

- vienas ģimenes dzīvojamā māja,

- divu ģimeņu dzīvojamā māja,

- vasarnīca,

- dvīņu māja,

- rindu māja,

- privāts mājas bērnudārzs,

- telpas individuālā darba vajadzībām,

- pansijas un īres dzīvokļi,

- ģimenes dārziņi,

- Atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, vai atsevišķā zemesgabala ģenplāns - vietējas nozīmes:

- pirmsskolas bērnu iestāde,

- pārvaldes iestāde,

- tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts,

- sporta būve.

7.1.4. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS

    1. Atkarībā no zemesgabalu lieluma tiek pieļauti šādi maksimālie apbūves blīvuma lielumi, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk.
Zemesgabala platība m2 Maksimālais apbūves blīvums%
līdz 600

601 - 800

801 - 1200

1201 - 1800

1801 - 2400

2401 – 4000

virs 4000

30%

30%

25%

20%

15%

10%

8%

(2) Ja zemesgabals ir lielāks par 4000 m2, tad maksimālo apbūves blīvumu nosaka zemesgabala detālplānojumā, bet apbūves laukums nevar būt lielāks par 400 m2.

7.1.10. CITI NOTEIKUMI DZĪVOJAMAI APBŪVEI

(6) Maksimālais dzīvojamo ēku skaits uz viena zemesgabala - 1 ēka, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk.

7.2.4. ZEMESGABALA MAKSIMĀLAIS APBŪVES BLĪVUMS

    1. Atkarībā no zemesgabala lieluma tiek pieļauti šādi maksimālie apbūves blīvuma lielumi, ja detālplānojumos nav noteikts savādāk.

Zemesgabalu platība m2 Maksimālais apbūve blīvums %
līdz- 1200

1201- 1800

1801- 2400

2401 –4000

virs 4000

20%

15%

12%

9%

8%

  1. Ja zemesgabals ir lielāks par 400 m2, tad maksimālo apbūves blīvumu nosaka zemesgabala detālplānojumā.

7.2.5. ZEMESGABALA MINIMĀLĀ BRĪVĀ (ZAĻĀ) TERITORIJA

Atkarībā no zemesgabala lieluma tiek prasītas šādas minimālās brīvās teritorijas, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk.

Zemesgabalu platība m2 Minimālā brīvā (zaļās) teritorija
līdz - 1200

1201 - 1800

1801 - 2400

2401 – 4000

virs 4000

60%

70%

75%

80%

85%

7.2.11. CITI NOTEIKUMI

(6) Maksimālais dzīvojamo ēku skaits uz viena zemesgabala - 1 ēka, ja detālplānojumā nav noteikts savādāk.

7.4.9.CITI NOTEIKUMI

(6) Aizliegts iežogot zemesgabalus daudzstāvu dzīvojamām ēkām.

7.6.2.ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Jauna būvniecība aizliegta, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

Jauna būvniecība pieļaujama pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas un saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

7.6.3.ZEMESGABALU DALĪŠANA UN VEIDOŠANA

Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK) aizliegta esošo zemesgabalu sadalīšana, jaunu dzīvojamo, saimniecības ēku celtniecība, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Izstrādājot detālplānojumu ir jānosaka savrupmājas zemesgabala lielums, bet ne mazāks par 3600m2.

Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK) aizliegta esošo zemesgabalu sadalīšana, ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

Jāievēro Attīstības plānā noteiktā Rīgas jūras līča krasta kāpas neapbūvējamās teritorijas robežas (PK), izstrādājot detālplānojumus to precizē un nosaka žoga līniju.

7.7.3. ZEMESGABALU DALĪŠANA UN VEIDOŠANA

Savrupmāju dzīvojamā teritorijās aizliegta esošo zemesgabalu dalīšana un jaunu veidošana, ja jebkura jaunveidojamā zemesgabala lielums ir mazāks par 800m2.

Skatīt 4.nodaļu un Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsardzības joslu teritoriju zemesgabalu veidošanas noteikumu karti.

7.7.11.CITI NOTEIKUMI

(6) Jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamās teritorijās izstrādājot detālplānojumu jāprecizē darījumu un sabiedrisko iestāžu novietojumu vietas.

7.8.2.ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes, kas paredzēta sabiedrisko iestāžu apbūvei (S) ir:

- pārvaldes iestāde,

- reliģijas iestāde,

- izglītības iestāde,

- kultūras iestāde,

- zinātnes iestāde,

- ārstniecības un atpūtas iestādes,

- sociālās aprūpes iestāde,

- sporta būve,

- jahtu osta,

- autoosta,

- dzīvojamā māja, ja to paredz detālplānojums,

- dzīvoklis kā palīgizmantošana,

- tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts kā

palīgizmantošana,

- sabiedriska garāža kā palīgizmantošana.

7.8.5.MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS

sabiedriskai iestādei - 3 stāvi (ieskaitot bēniņus, ja tos izmanto kādai atļautai izmantošanai, izņemot palīgizmantošanu) un ja detālplānojumā nav noteikts savādāk.

Sabiedriskai iestādei – Stāvu skaitu nosaka projektējot.

7.9.5.MAKSIMĀLAIS ĒKAS UN CITAS BŪVES STĀVU SKAITS

darījumu iestādei - 3 stāvi (ieskaitot bēniņus, ja tos izmanto kādai atļautai izmantošanai, izņemot palīgizmantošanu), ja detālplānojumā nav noteikts savādāk.

Darījumu iestādei – stāvu skaitu nosaka projektējot.

7.11.8. CITI NOTEIKUMI

(2) Žogi stilistiski pieskaņojami ēkām.

7.12.7.PAGALMI, KAS ROBEŽOJAS AR DZELZCEĻA JOSLU

Ja zemesgabals robežojas ar dzelzceļa joslu, nav vajadzīgs nekāds pagalms gar to zemesgabala robežu, kas robežojas ar šo dzelzceļa joslu.

7.14.7.CITI NOTEIKUMI

(1) Ostas ēkas un būves jāizvieto ne tuvāk par 100 m no esošās dzīvojamās apbūves.

(1) Ostas tehniskās ēkas un būves jāizvieto ne tuvāk par 100m no esošās dzīvojamās apbūves.

7.15.3."DABAS PAMATNES" TERITORIJU IEDALĪJUMS.

(10) Ūdenstilpes, ūdensteces (Ū):

e) Krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai, bez žogiem un būvēm, nodrošinot pārvietošanās iespējas gar upju un ezeru krastiem.

(10) Ūdenstilpes, ūdensteces (Ū):

e) Ūdenstilpņu un ūdensteču krastos jāievēro tauvas joslu un aizsargloslu noteikumus.

7.16.3.CITI NOTEIKUMI

(2) Veloceliņi izbūvējami atbilstoši izstrādātajai veloceliņu perspektīvās attīstības shēmai un pie ielu rekonstrukcijām.

8. nodaļa VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU UN KULTŪRVĒSTURISKĀ MANTOJUMA AIZSARDZĪBA

8.5. KULTŪRVĒSTURISKĀ MANTOJUMA KLASIFIKĀCIJA PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻU UN TO AIZSARDZĪBAS JOSLU TERITORIJĀS UN CITĀS VĒSTURISKĀS APBŪVES TERITORIJĀS

(3) Bez valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem vēsturiskā apbūve Jūrmalā iedalīta sekojošās kategorijās:

b) Arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas ēkas, kas saglabājamas un restaurējamas. Rekonstruējot saglabājama ēku arhitektoniskā vērtība - fasādes, apdare, dekora elementi. Ēkām saglabājamas arī konstrukcijas un tradicionālie būvmateriāli. Nepieciešamības izraisīta nojaukšana vai pārbūve saskaņojama Apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā.

(3) Bez valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem vēsturiskā apbūve Jūrmalā iedalīta sekojošās kategorijās:

b) Arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas ēkas, kas saglabājamas vai rekonstruējamas. Rekonstruējot saglabājama ēku arhitektoniskā vērtība - fasādes, apdare, dekora elementi. Ēkām saglabājamas arī konstrukcijas un tradicionālie būvmateriāli. Nepieciešamības izraisīta nojaukšana vai pārbūve saskaņojama Apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā.

9. nodaļa DABAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

9.1. VALSTS NOZĪMES ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

(1) Esošās:

- Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

- kompleksais dabas aizsardzības liegums " Raga kāpa".

- botāniskais liegums "Darmštates priežu audze".

(2) Perspektīvās:

- Ķemeru nacionālais parks (starptautiskas nozīmes);

- Slokas ezers,

- Zaļais un Raganu purvs;

(1) Esošās:

- Ķemeru nacionālais parks;

- Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

- kompleksais dabas aizsardzības liegums " Raga kāpa";

- botāniskais liegums "Darmštates priežu audze".

11. nodaļa SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS

  1. Jūrmalas centra detālplānojuma korekcijas koncepcija Plūdu ielas rajonā, 17.04.1996.
  2. Teritorijas starp Vikingu, Matrožu ielām un Lielupi detālplānojums, 19.02.1998.
  3. Vikingu ielas 15 vēsturiskā zemesgabala detālplānojums, 02.04.1998.
  4. Slokas ielas 92 vēsturiskā zemesgabala detālplānojums., 09.07.1998.
  5. Slokas darījumu parks, 12.11.1998.
  6. Dāvja iela 34, 29.04.1999.
  7. Bulduru pr., 45/47, 07.05.1999.
  8. Teritorijai Slokas ielā 115 “Vagari” 29A un “Bērziņi” detālplānojums, 10.06.1999.