LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā

Protokols Nr.9, 25. punkts

Izdoti saskaņā ar
Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 21.pantu,
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumu
“Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 4.punktu
un 1997.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.354
“Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi”

NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Apstādījumi - visas ar augiem dabīgā vai mākslīgā ceļā apaugušas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus u.t.t. Apstādījumi ietver jēdzienus parks, dārzs, košumdārzs, skvērs, bulvāris, aleja, kapsēta, kāpas nostiprinājums u.c. Šie apstādījumu veidi atšķiras ar lietojuma veidu, izmēriem, piesātinātību un izmantošanas intensitāti, bet atšķirības starp tiem ir nosacītas un robežas var savstarpēji pārklāties. Apstādījumi aptver visas apstādītās platības ārpus mežiem, parkmežiem, mežaparkiem, tīrumiem un pļavām. Apstādījumos ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zāliens, ūdenstilpnes ar krastiem, ceļi, takas, laukumi, labiekārtojuma elementi un mazās arhitektūras formas.

Apstādījumiem ir vairākas sabiedrībai svarīgas funkcijas - dabīgu audžu aizstāšana, dabas zinību, mākslas un vēstures izglītībā un audzināšanā, vides atveseļošanā, aizsardzība pret gaisa piesārņojumu un troksni.

Avārijas koks - koks, ar vizuāli redzamiem bojājumiem, kuri izraisa riska situāciju (aizlūzis vai nolūzis dabas radītu apstākļu rezultātā - pēc vētrām, lieliem vējiem vai koka vecuma dēļ).

Koka sakņu sistēmas rajons - koka vainaga diametra horizontālā projekcija uz zemes virsmas.

Kopšanas cirte - starpcirtes veids meža sastāva, krājas vai ainavas veidošanai.

Kopīpašums - īpašuma forma, kad nekustamais īpašums, pieder dažādām fiziskām vai juridiskām personām.

Mežs - ekosistēma visās tās attīstības stadijās un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus, un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 % no mežaudžu aizņemtās platības;

Mežaparks - vienota, cilvēku izmainīta meža teritorija, kuru intensīvi izmanto dažādiem atpūtas veidiem, kurai nepieciešama mākslīga dabiskās vides uzturēšana un augsts labiekārtojuma līmenis, vienlaikus saglabājot meža vizuālo dabiskumu.

Parkmežs - cilvēku mazizmainīta meža teritorija, kas pilda vides saglabāšanas un uzlabošanas funkcijas, kuru izmanto atpūtai. Parkmežiem nepieciešams zināms labiekārtojuma līmenis. Meža atjaunošanās jāstimulē.

Parks - dabiskas un/vai cilvēku veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ēku un citu būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana.

Sabiedriskie apstādījumi - visai sabiedrībai brīvi pieejamas apstādījumu platības uz pilsētas, valsts vai privātā īpašumā esošas zemes.

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

   1.1. Visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājams pilsētas apstādījumu fonds. Visi koki Jūrmalas apstādījumos ir sabiedriska vērtība.

   1.2. Valsts, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ir atbildīgas par savās zemes platībās esošo apstādījumu uzturēšanu, atjaunošanu un aizsardzību.

2. APSTĀDĪJUMU APSAIMNIEKOŠANA

   2.1. Jūrmalas pilsētas sabiedrisko apstādījumu ierīkošanu, kopšanu un uzraudzību veic pašvaldības vai privāti uzņēmumi atbilstoši saviem statūtiem, saskaņā ar līgumu starp tiem un Jūrmalas pašvaldību vai zemes īpašniekiem. Apsaimniekojamās platības tiek nodotas šiem uzņēmumiem apsaimniekošanā ar aktu, robežas norādot topogrāfiskajā plānā.

   2.2. Apstādījumu platībās, kuras nav nodotas apsaimniekošanā juridiskām vai fiziskām personām, noslēdzot ar tiem atbilstošus līgumus, par apstādījumu kopšanu un ierīkošanu ir atbildīgi:

   2.2.1. namu pārvaldes, namu īpašnieki vai to pilnvarotās personas - par apsaimniekošanā nodotajām dzīvojamo un sabiedrisko ēku teritorijām un apstādījumiem līdz ielai;

   2.2.2. fiziskās un juridiskās personas, kam zeme piešķirta nomā - par pašvaldības iznomātajām teritorijām un apstādījumiem līdz ielai;

   2.2.3. fizisko un juridisko personu īpašumos zemes īpašnieks un /vai tā pilnvarotā persona - par apstādījumiem īpašumā esošajā zemes gabala teritorijā un apstādījumiem līdz ielai;

   2.2.4. kopīpašuma gadījumā, ja līgums līdzīpašnieku starpā neparedz citu kārtību, zemes īpašnieks - par apstādījumiem īpašumā esošajā zemes gabala teritorijā un apstādījumiem līdz ielai;

   2.2.5. a/s "Latvijas dzelzceļš" - par apstādījumiem dzelzceļa aizsargjoslā un dzelzceļa staciju teritorijā;

   2.2.6. kapsētu apsaimniekotāji - par apstādījumiem visās Jūrmalas kapsētās un visās tām nodotajās platībās.

   2.3. Par apstādījumu saglabāšanu teritorijās, kurās rit celtniecība vai remonts, atbildīgs ir būvētājs.

   2.4. Zemes īpašniekiem un lietotājiem ir pienākums par saviem līdzekļiem savā teritorijā:

   2.4.1. nodrošināt esošo apstādījumu saglabāšanu, apkopšanu un atjaunošanu atbilstoši šiem noteikumiem un pilsētas apbūves noteikumiem;

   2.4.2. nepieļaut apstādījumu aizaugšanu ar nezālēm;

   2.4.3. priežu audzēs aizsargāt un saglabāt priedei raksturīgo zemsedzi;

   2.4.4. sausā laikā laistīt kokus, krūmus, puķes un zālienu;

   2.4.5. regulāri tīrīt dabīgās vai mākslīgās ūdenstilpnes un virszemes notekūdeņu grāvjus;

   2.4.6. nodrošināt visu apstādījumu elementu sagatavošanu ziemošanai un ziemošanas materiālu novākšanu pavasarī;

   2.4.7. nepieļaut apstādījumu piesārņošanu ar sadzīves, ražošanas un celtniecības atkritumiem, notekūdeņiem, augiem un videi kaitīgām vielām;

   2.4.8. nepieļaut apstādījumu izmīdīšanu, izbraukāšanu, smilts, sniega un ledus uzkrāšanu sabiedriskajos apstādījumos, izņemot speciāli norādītās vietās;

   2.4.9. nepieļaut apstādījumu pārpurvošanos, kā arī nopludināšanu ar ūdeņiem.

   2.5. koku izciršanu un vainagu veidošanu neatkarīgi no koku atrašanās vietas atļauts veikt tikai pēc koku ciršanas komisijas akta un koku ciršanas atļaujas saņemšanas, izņemot avārijas situācijas, kad avārijas koku ciršanas atļauju noformē pēc koku nociršanas 3 dienu laikā.

   Sākotnēji

   Izmaiņa ar Domes 2002. gada 18. decembra 16. saistošajiem noteikumiem

   2.5.1. Koku ciršanas komisiju var aicināt zemes gabala īpašnieki vai to pilnvarotas personas, iesniedzot iesniegumu Jūrmalas pilsētas domes vides aizsardzības nodaļā (VAN), pievienojot īpašuma tiesības uz zemi apliecinošus dokumentus, zemesgabala robežu plānu un topogrāfiskā plāna kopiju, izņemot avārijas un īpašumu apdraudošos gadījumos, kurā atzīmēti nocērtamie koki. 2.5.2. Būvniecības plānošanas gadījumā, papildus 2.5.1.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, iesniedzams plānotās būvniecības skiču projekts. Saskaņota būvprojekta realizācijai nocērtamo koku atļaujas saņemšanai, iesniegumam pievienojama arī Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes būvinspekcijas izdota būvatļauja. 2.5.3. Šo noteikumu 2.5.1. un 2.5.2.apakšpunktos minētie iesniegumi tiek reģistrēti VAN pēc tam, kad iesniedzējs Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizētajā grāmatvedībā iemaksājis šo noteikumu 1.pielikuma 5.tabulā noteikto maksu par pakalpojumu. 2.5.4. Koku ciršanas atļauju (2.pielikums) izsniedz VAN, pamatojoties uz koku ciršanas komisijas sastādīto apskates aktu. 2.5.5. Pirms atļaujas saņemšanas iesnieguma iesniedzējs Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldes centralizētajā grāmatvedībā iemaksā nocērtamo koku atjaunošanas vērtību, kuras aprēķinu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulu veic VAN. 2.5.6. Koku ciršanas komisijas negatīva lēmuma gadījumā, pēc iesniedzēja pieprasījuma VAN sniedz rakstisku atbildi.

   2.6. Fizisko un juridisko personu īpašumos zemes īpašniekam un lietotājam vai to pilnvarotajām personām koku ciršanas komisijas atļauja nav nepieciešama, ja izcērt, stāda vai veido:

   • augļu kokus un ogulājus;
     
   • krūmus;
     
   • puķu dobes un zālienus.

   2.7. Sabiedriskajos apstādījumos krūmu izciršanu, dzīvžogu, puķu un citu apstādījumu elementu veidošanu atļauts veikt tikai pēc saskaņošanas ar pilsētas ainavu arhitektu.

   2.8. Sabiedriskajos apstādījumos jaunu koku, krūmu, puķu stādīšana un citu apstādījumu elementu ierīkošana veicama saskaņā ar apstiprinātu labiekārtošanas un apzaļumošanas projektu.

   2.9. Fizisko un juridisko personu īpašumos, kā arī pašvaldības iznomātajās teritorijās, kurās nav sabiedriskie apstādījumi , jaunu koku stādīšana veicama saskaņojot ar pilsētas ainavu arhitektu.

3. NOTEIKUMI BŪVDARBIEM

   3.1. Būvprojektu, inženierkomunikāciju un labiekārtošanas projekta dokumentācija jāizstrādā uz topogrāfiskā plāna, kurā uzrādīti visi esošie koki un krūmi.

   3.2. Gadījumos, kad projekta ideja paredz koku izciršanu, būvētājam ēkas novietne skiču stadijā jāsaskaņo Koku ciršanas komisijā.

   3.3. Ja būvniecība paredzēta uz meža zemes, tad jāveic meža zemes transformācija, iesniedzot transformācijas pieteikumu Valsts meža dienesta Rīgas virsmežniecībā Rīgas rajona Babītes pagastā, pievienojot skiču projektu, zemes gabala plānu, transformējamo meža nogabalu aprakstošos rādītājus. Jūrmalas domes atzinumu par transformācijas iespējamību sagatavo Jūrmalas domes būvvalde.

   3.4. Kokus atļauts nocirst pēc koku ciršanas atļaujas saņemšanas pastāvošajā kārtībā- Koku ciršanas komisijas akta sastādīšanas un koku ciršanas atļaujas saņemšanas, pirms tam uzrādot Būvinspekcijas izsniegtu būvatļauju.

   3.5. Veicot projektēšanu un būvdarbus jāievēro:

   3.5.1. Attālumi no būvēm līdz kokiem un krūmiem (saskaņā ar LBN 100):

   Ēkas, būves, inženiertīkli, labiekārtojuma elementi	Attālums līdz kokam (m)	Attālums līdz krūmam (m)
   Ēkas un būves ārsiena	5,0	1,5
   Ietves un gājēju celiņa mala	0,7	0,3
   Ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales mala vai grāvja augšmala	2,0	1,0
   Tilta, estakādes apgaismojuma balsts vai stabs	4,0	-
   Nogāzes, terases pamata pēda	1,0	0,5
   Atbalsta sieniņas pamata pēda vai iekšējā mala	3,0	1,0
   Pazemes inženierkomunikācijas:
   - gāzes vads, kanalizācija	1,5	-
   - siltumtrase (no ārējā trases gabarīta)	2,0	1,0
   - ūdensvads, drenāža	2,0	-
   - strāvas un sakaru kabelis	2,0	0,7

   piezīmes :
   * pēc situācijas izvērtēšanas dabā, koku ciršanas komisijai ir tiesības norādītos normatīvos attālumus samazināt;
   * attālumus no gaisa elektropārvades līnijām nosaka īpaši noteikumi;
   * ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju un izgaismošanu.

   3.5.2. likumdošanā un būvnoteikumos paredzētos vides aizsardzības pasākumus;

   3.5.3. koka sakņu sistēmas rajonā kabeļus un cauruļvadus jāiegulda, nepārcērtot koku saknes; ja darbu veikšanas gaitā saknes tomēr tiek bojātas, pārcirsto sakņu gali rūpīgi jānolīdzina un tranšeja jāpiepilda ar barības vielām bagātu augsni (skat. 1. un 3.zīm.);

   3.5.4. koku stumbru 2,5 m augstumā jāapliek ar dēļu vairogu, nebojājot koka mizu; koku sakņu sistēmas rajonā jāuzber 20 cm biezs grants vai šķembu slānis, kurš lielu slodžu gadījumā jānosedz ar tērauda plētnēm (skat. 2.zīm.);

   3.5.5. ēku pamatu būvēšana koku sakņu sistēmas rajonā nav pieļaujama; ja darbu veikšanas gaitā tiek pārcirstas koku saknes, pārcirsto sakņu gali ir rūpīgi jānolīdzina ar 50 cm biezu auglīgas augsnes slāni (skat.3. zīm.);

   3.5.6. ja koka apkārtējās grunts līmenis tiek būtiski paaugstināts vai pazemināts, visapkārt kokam jāveido reljefa maiņas atbalstsiena (skat.4.,5. zīm.); par būtisku grunts līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu tiek uzskatīta augsnes slāņa biezuma izmaiņa par 30 cm;

   3.5.7. veidojot koka sakņu sistēmas rajonā cieto materiālu iesegumu, atstarpēm starp seguma elementiem jāaizņem vismaz 5% no kopējā seguma laukuma; koka sakņu sistēmas vienlaidu iesegšana pieļaujama, veidojot zīmējumā attēloto gaisa un ūdens drenāžu (skat. 6.zīm.).

   3.6. Būvmateriālus aizliegts nokraut tuvāk kā 2 m attālumā no kokiem. Degvielas un smērvielu uzglabāšana pieļaujama ne tuvāk kā 10 m attālumā no kokiem.

   3.7. Būvobjektu pievedceļu ierīkošana jāveic ārpus sabiedriskiem apstādījumiem. Gadījumā, ja pievadceļu ierīkošana ārpus apstādījumiem nav iespējama, pabeidzot būvniecību, minētās teritorijas rekultivējamas.

4. APSTĀDĪJUMU ATJAUNOŠANA

   4.1. Lai metodiski un racionāli organizētu un finansētu Jūrmalas apstādījumu kopšanu, atjaunošanu un ierīkošanu, kā īpaša iedaļa Jūrmalas domes speciālajā budžetā tiek izveidots Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fonds.

   4.2. Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fondu veido atjaunošanas vērtības maksas, maksas par zaudējumiem apstādījumos, maksas par pakalpojumiem klientiem, Jūrmalas pašvaldības budžeta dotācijas sabiedrisko apstādījumu kopšanai un attīstībai, ziedojumi un citādi iegūti ienākumi apstādījumu vajadzībām.

   4.3. Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļus var izlietot pilsētas apstādījumos, mežaparkos, pludmalē, ielu un ceļu zaļajā zonā:

   4.3.1. stādāmā materiāla izaudzēšanai un iegādei;

   4.3.2. apstādījumu ierīkošanai, atjaunošanai un kopšanai;

   4.3.3. priežu audžu atjaunošanai.

   4.3.4. labiekārtojuma, kas saistīts ar apzaļumošanu un bērnu rotaļu laukumiem projektēšanai un ierīkošanai;

   4.4. Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļu izlietojumu plāno un priekšlikumus izstrādā pilsētas ainavu arhitekts sadarbībā ar domes VAN un ekonomikas un pašvaldības īpašuma nodaļu. Līdzekļu izlietojuma tāmi apstiprina Jūrmalas dome.

   4.5. Jūrmalas apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļi, kas tam nodoti noteiktu sabiedrisko apstādījumu vajadzībām, izmantojami tikai šim nolūkam.

   4.6. Inženierkomunikācijas un būvobjektus, kuru projekta dokumentācijā vai saskaņojumos ir ietvertas prasības teritorijas labiekārtojumam un apzaļumošanai, nevar nododot un pieņemt ekspluatācijā, ja nav saņemts pilsētas ainavu arhitekta slēdziens par labiekārtojuma un apzaļumošanas darbu izpildi un kvalitāti, atbilstoši LR Būvnoteikumiem;

5. JŪRMALAS PILSĒTAS AIZSARGĀJAMIE KOKI

   5.1. Saskaņā ar Jūrmalas domes 1996.gada 28.novembra lēmumu nr.1064 un Latvijas Repunlikas Ministru kabineta 1997.gada 21.oktobra noteikumiem nr.354 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, Jūrmalas pilsētā ir noteikti sekojoši aizsargājamie koki:

   5.1.1. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki-vietējo un svešzemju sugu dižkoki:
   

   1.	Slokas internātskolas ozols	5,25m	Sloka, Dzirnavu 50
   2.	Piziķu ozols	5,17m	Slokas 92 (nokaltis)
   3.	Beķeru 2.ozols	5,07m	Dubulti, Salas 2
   4.	Asaru priede	3,27m	Asari, Tālivalža iela 3
   5.	Pumpuru egle	3,12m	Pumpuri, Strēlnieku pr.88

   5.1.2. Valsts nozīmes retie svešzemju sugu koki:
   

   1.	Japānas patūja	0.20 m	Bulduri,Dārzkopības 8
   2.	Japānas patūja	0.20 m	Bulduri,Dārzkopības 8
   3.	Ķemeru 1. valrieksts	3,58 m	Ķemeros, Ķemeru sanatorijas parkā

   5.1.3. valsts nozīmes kultūrvēsturiskie koki:
   

   1.

   Raiņa priedes

   J.Raiņa piemiņas koki

   Pumpuros, pie jūras, Amatas ielas galā

   5.1.4. vietējās nozīmes aizsargājamie koki:
   

   1. Viestura ielas 1.ozols	3,2m	Bulduri,Viestura 27
   2. Dubultu ozols	3,62m	Dubulti, Dubultu 10
   3. Beķeru 3. ozols	4,50m	Dubultos,Salas ielas malā
   4. Beķeru 5. ozols	3,97m	Dubultos, Salas ielā 50
   5. Beķeru 4. ozols	3,97m	Dubultos, Slokas ielā 69
   6. Viestura ielas 2.ozols		Bulduri, Viestura iela 8
   7. Piziķu 4. ozols	3,21m	Slokas 92
   8. Piziķu 2. ozols	4,13m	Slokas 92
   9. Piziķu 5. ozols	3,15m	Slokas 92
   10. Herc. Jēkaba ozols	3,57m	Sloka, Kārsas 1
   11. Slokas 2.ozols	4,18m	Dzirnavu 46
   12. Slokas 4.ozols	3,2m	Sokā, Raiņa 2
   13. Kaugurciema ozols	4,30m	Kapt.Zolta un Kaugurciema ielu krustojumā
   14. Ķemeru 3.ozols	4,16m	Ķemeru vecajā parkā
   15. Valtermuižas 1.ozols	4,09m	Valteros, Piekrastes 42
   16. Valtermuižas 5.ozols	2,62m	Valteros, Piekrastes 42
   17. Valtermuižas 3.ozols	3,10m	Piekrastes 42
   18. Valtermuižas 4.ozols	3,02m	Piekrastes 42
   19. Valtermuižas 2.ozols	3,38m	Piekrastes 42
   20. priede "Karalis"	3,08m	Lielupē, Raga kāpas ZA nogāzē
   21. priede "Karaliene"	3,18m	Lielupē, Raga kāpas ZA nogāzē
   22. Kaugurciema apse	3,94m	Kaugurciemā, Kapt. Zolta 115 nama pagalmā
   23. Dubultu 3.(Kanādas) apse	3,83m	Dubultos,pie baznīcas parkā
   24. Dubultu 4.(Kanādas) apse	3,37m	Dubultos, pie Z.Meirovica un Pils ielu krustoj.,laukumā
   25. Dubultu 5.(Kanādas) apse	2,70m	Dubultos, pie baznīcas,parkā
   26. Dubultu 2.(Kanādas) apse	3,80m	Dubultos, pie baznīcas, parkā
   27. Dubultu 1.( Kanādas )apse	4,10m	Dubultos, pieZ.Meirovica un Pils ielu krustojumā, laukumā
   28. Ķemeru 2. ozols	3,66m	Ķemeri, Tukuma iela 11
   29. Ķemeru 1. ozols	4,16m	Ķemeri, sanatorijas parkā, pie ceļa uz Meža māju
   30. Jaunbulduru priede	2,80m	Raga kāpā, 170m no 36.līnijas autostāvvietas
   31. Dubultu liepa	3,62m	Dubultos, pretī stacijai, parkā
   32. Dubultu ozols		Dubultos, pie dzelzceļa stacijas

   5.1.5. vietējas nozīmes retie svešzemju sugu koki:
   

   1.

   Ķemeru 2. valrieksts

   3,31m

   Ķemeros, Ķemeru sanatorijas parkā

   5.1.6. vietējas nozīmes īpatnējie koki:
   

   1.	Ķemeru bērzs (āra bērza sēru forma)	1,04m	Ķemeros, Ķemeru sanatorijas priekšā
   2.	Vilkaču priede		Pumpuros, Amatas ielas galā
   3.	Māzerainā priede	2.5 m	Dzintaros pie atrakciju pils “Daile”

   5.2. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to augšanas apstākļus, 10 m rādiusā ap koku (ja vainaga projekcija lielāka, tad atbilstoši tai) aizliegta jebkāda darbība, kas var ietekmēt koka augšanu un attīstību (aršana, minerālmēslu un citu ķimikāliju lietošana, koka apkraušana) kā arī mainīt vides apstākļus - ūdens un barošanās režīmu.

   5.3. Mežaudzēs 10 m radiusā ap aizsargājamiem kokiem aizliegta kailcirte

   5.4. Fiziskās vai juridiskās personas, kam zeme pieder īpašumā, kā arī zemes nomnieki, kuru teritorijā ir aizsargājamie koki, ir atbildīgi par to saglabāšanu - nedrīkst pieļaut zaru laušanu, mizas bojāšanu, dobumu izdedzināšanu, koku augšanas apstākļu pasliktināšanos. Ja nepieciešams, jāierīko koka stumbra balsti, jānostiprina zari un jāaizplombē dobumi.

6. SABIEDRISKĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI APSTĀDĪJUMOS UN ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA PAR TO NEIEVĒROŠANU

   6.1. Sabiedrisko apstādījumu teritorijā aizliegts:

   6.1.1. staigāt pa zālienu, jauniem koku, krūmu un puķu stādījumiem, gulēt tajos; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;

   6.1.2. lauzt zarus, krūmus, plūkt lapas, ziedus un augļus; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt sodu līdz Ls 10;

   6.1.3. celt teltis, kurt ugunskurus, dedzināt zāli, ķert un iznīcināt savvaļas dzīvniekus un putnus, postīt putnu ligzdas; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;

   6.1.4. mazgāt veļu, transportlīdzekļus un dzīvniekus ūdenstilpnēs, kas atrodas apstādījumos; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;

   6.1.5. tecināt koku sulu, graizīt koku mizu, piestiprināt kokiem uzrakstus un vadus, dzīt kokos naglas un āķus, žāvēt veļu koku zaros; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;

   6.1.6. novietot transportlīdzekļus apstādījumos; braukt pa apstādījumiem un apstādījumu celiņiem ar motocikliem, traktoriem un automobīļiem, izņemot apstādījumu apkopes vajadzības; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;

   6.1.7. piegružot apstādījumus un ūdenstilpnes ar atkritumiem; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;

   6.1.8. ganīt lopus apstādījumu platībās; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;

   6.1.9. ierīkot slidotavas un kamanu ceļus, izņemot īpaši šim nolūkam ierādītas vietas; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;

   6.1.10. iebūvēt kokus ēkās, apkraut koku vai tā sakņu sistēmu ar malku, būvmateriāliem, apstādījumos nokraut materiālus, kas veicina apstādījumu kaitēkļu izplatīšanos; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;

   6.1.11. patvaļīgi ierīkot sakņu dārzus, stādīt kokus, krūmus un puķu dobes; par noteikumu pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu iedzīvotājiem līdz Ls 50;

   6.1.12. ierīkot sniega vai ledus izgāztuves, mest sniegu apstādījumu platībās, ja tas apdraud stādījumus; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;

   6.1.13. izliet sālsūdeni vai citus videi bīstamus šķīdumus un vielas apstādījumos un to tuvumā; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;

   6.1.14. bojāt skulptūras, solus, žogus, citus labiekārtojuma elementus un mazās arhitektūras formas; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50.

   6.2. Par nelikumīgu īpaši aizsargājamā koka nociršanu vai citādu iznīcināšanu var uzlikt naudas sodu desmitkāršā lietaskokiem noteiktās atjaunošanas vērtības apmērā;

   6.3. Sabiedriskajos apstādījumos bez saskaņošanas ar domes VAN un pilsētas ainavu arhitektu aizliegts:

   6.3.1. organizēt atrakcijas, gadatirgus, uzstādīt pagaidu būves, ierīkot tirdzniecības vietas u.c.;

   6.3.2. izmantot apstādījumu nogabalus transporta līdzekļu pieturām, preču iekraušanas un izkraušanas piestātnēm;

   6.3.3. organizēt dažādus publiskus pasākumus;

   6.3.4. organizēt izjādes un izklaides braucienus ar zirgiem.

   Par šo noteikumu neievērošanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;

   6.4. Soda nauda neatbrīvo no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

   6.5. Institūcija, kura atbildīga par mežu un apstādījumu apsardzību un aizsardzību, Jūrmalas municipālās policijas policisti, Jūrmalas pilsētas domes VAN nodaļas darbinieki, Jūrmalas pilsētas ainavu arhitekts, Jūrmalas koku ciršanas komisijas locekļi, Jūrmalas domes deputāti ir tiesīgi sastādīt protokolu par šo noteikumu pārkāpšanu un nosūtīt to izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domes administratīvajai komisijai, kura var uzlikt naudas sodu saskaņā ar šiem noteikumiem un LR administratīvo pārkāpumu kodeksu.

1.pielikums
Jūrmalas pilsētas domes
2001.gada 20.jūnija saistošajiem noteikumiem nr.7
”Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšana un aizsardzība”

1. Instrukcija nosaka kārtību kā noteikt Jūrmalas apstādījumu vērtību un nodarītos materiālos zaudējumus, izņemot pilsētas mežus.

2. Zaudējumus, kas nodarīti apstādījumiem, kas neietilpst Republikas meža fondā, atlīdzina pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991.gada 3.oktobra lēmuma Nr.260 "Par republikas meža fondā neietilpstošo koku un krūmu ciršanu".

3. Zaudējumus, kas nodarīti pilsētas mežiem, atlīdzina pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 24.oktobra noteikumiem Nr.370 "Kārtība, kādā aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi".

4. Kontroli par Jūrmalas apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību veic domes ekonomikas un pašvaldības īpašumu nodaļas komunālā daļa, pilsētas ainavu arhitekts, domes VAN nodaļa, organizācija, kura ir pilnvarota veikt mežu apsardzību un aizsardzību;

5. Fiziskas un juridiskas personas, kas radījušas zaudējumus apstādījumiem, ir materiāli atbildīgas šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā, neatkarīgi no tā vai viņas likumdošanā paredzētajos gadījumos tiek sauktas arī pie administratīvas vai kriminālatbildības.

6. No fizisko un juridisko personu darbībām apstādījumos un no Jūrmalas pilsētas apstādījumu un aizsardzības noteikumu pārkāpējiem ir tiesības aprēķināt un iekasēt sekojošas maksas:

   6.1. apstādījumu atjaunošanas vērtību, kas ir Jūrmalas pašvaldības noteikta maksa par likvidējamiem kokiem, krūmiem, puķēm, zālienu un zemsedzi, kuru nosaka saskaņā ar šīs instrukcijas 1.-4.tabulām pēc Koku ciršanas komisijas sastādīta akta.

   6.1.1. apstādījumu atjaunošanas vērtība netiek iekasēta gadījumos, kad apstādījumu sakopšanas darbi paredzēti sabiedriskajos apstādījumos, sausajiem un avārijas kokiem , kā arī, ja apstādījumu sakopšanas darbus finansē pilsētas pašvaldība;

   6.2.2. apstādījumu atjaunošanas vērtības maksa ir atcelta pilsētas infrastruktūras vajadzībām cērtamajiem kokiem, t.i. komunikāciju un noteces sistēmas ierīkošanai ielās, esošo ielu paplašināšanai un jaunu ielu būvniecībai.

   6.3. maksu par zaudējumiem apstādījumos, kas radušies tīši bojājot vai iznīcinot apstādījumu augus, aprēķina atbilstoši sastādītam aktam par zaudējumiem:
   6.3.1. nocērtot kokus bez koku ciršanas atļaujas, kā arī iznīcinot pārējos apstādījumu elementus (krūmi, puķu dobes, zāliens u.c.) sabiedriskās vietās bez saskaņojuma ar pilsētas ainavu arhitektu - 5-kārtīgu zaudēto apstādījumu elementu atjaunošanas vērtību (skat. 2. pielikumu);

   6.3.2. ja bojājumu dēļ koki, kā arī pārējie sabiedrisko apstādījumu elementi zaudē dekoratīvo vērtību (novīst, nokalst, maina lapu un ziedu krāsu u.t.t) vai pilnīgi iet bojā indīgu vielu, gāzu, rūpniecības atkritumu, rakumu, gruntsūdens līmeņa maiņu un citu līdzīgu darbību rezultātā - 5-kārtīgu zaudēto apstādījumu elementu atjaunošanas vērtību;

   6.3.3. par bojātiem kokiem, ja tie nav zaudējuši augtspēju, 3-kārtīgu bojāto koku atjaunošanas vērtību;

   6.3.4. ja augošiem kokiem veido vainagu vai apzāģē zarus bez Koku ciršanas komisijas rakstiskas atļaujas - 3 -kārtīgu bojāto koku atjaunošanas vērtību.

   6.4. maksu par pakalpojumiem klientiem saskaņā ar 5.tabulu;

   6.5. administratīvās soda naudas par "Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumu" pārkāpumiem saskaņā ar 1.pielikuma 6.nodaļu.

7. Fiziskās un juridiskās personas, kuras grib veikt darbības apstādījumos, 6.1.,6.2., 6.3., 6.4.punktos noteiktās maksas iemaksā, Jūrmalas pilsētas domes speciālā budžeta konta apstādījumu atjaunošanas fondā, Latvijas Universālās bankas Jūrmalas filiālē, norēķinu konts 10-000142413:

   7.1. Apstādījumu atjaunošanas vērtības maksu 100% apmērā (1.-4.tabula);

   7.2. Maksu par zaudējumiem apstādījumos 100% apmērā;

   7.3. Maksu par pakalpojumiem klientiem 100% apmērā (5.tabula).

8. Administratīvās soda naudas saskaņā ar šo saistošo noteikumu p-tiem 6.un 7. 100% apmērā ieskaita Jūrmalas pilsētas domes pamatbudžeta kontā nr.10-010130127, LUB Jūrmalas filiālē.

10. Apstādījumu atjaunošanas vērtību aprēķina saskaņā ar šīs instrukcijas 1.-4.tabulām, pamatojoties uz Koku ciršanas komisijas sastādīta akta.

11. Koku vērtēšanai mēra stumbra caurmēru krūšu augstumā (1,3m) un vērtību nosaka pēc 1.tabulas caurmēra pakāpēm un koku sugu vērtības grupām. Ja koka caurmēru un vērtības grupu nevar noteikt, tad caurmēru aprēķina izmērot celmu un pēc celmu caurmēra korekcijas tabulām vērtē kā A vērtības grupas kokam.

12. Apstādījumu elementu bojājuma vai iznīcināšanas gadījumā, organizācijas, kura pilnvarota veikt mežu apsardzību un aizsardzību, darbinieki vai Koku ciršanas komisija, piedaloties pārkāpējam vai tā pilnvarotam pārstāvim, sastāda aktu. Aktā uzrāda zaudējumu apmērus un naudas summu, norāda vainīgā vārdu, uzvārdu un citus datus, kas nepieciešami materiālās atbildības pierādīšanai.

13. Ja pārkāpējs neatrodas vai neierodas pārkāpuma vietā, viņam rakstiski paziņo par akta sastādīšanas laiku un vietu. Ja pārkāpējs (pilnvarotais pārstāvis) pēc izsaukuma neierodas, aktu sastāda bez viņa klātbūtnes. Par neierašanos aktā izdara atzīmi. Aktam pievieno apstiprinājumu par paziņojuma izsniegšanu. Ja pārkāpumu izdara nepilngadīgi pilsoņi, akta sastādīšanā pieaicina viņu vecākus vai aizbildņus.

14. Aktu par apstādījumiem nodarītiem zaudējumiem kopā ar prasību labprātīgi 15 dienās tos atlīdzināt izsniedz vai piesūta pārkāpējam.

15. Ja pārkāpējs labprātīgi neatlīdzina nodarītos zaudējumus, tos piedzen tiesas ceļā.

16. Par darbībām, kas izraisa apstādījumu vai labiekārtošanas elementu postījumus vai iznīcināšanu un kam ir administratīva pārkāpuma pazīmes papildus piemēro administratīva soda sankcijas, atbilstoši "Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumiem".

1.tabula

2.tabula

3.tabula

4.tabula

* labiekārtošanas elementiem takse pēc tāmes vērtības, kura fiksēta būvinspekcijas aktā

Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses no 2., 3. un 4.tabulas ir izmantojamas, lai varētu noteikt maksu par zaudējumiem sabiedriskajos apstādījumos .

Visās taksēs ir ietverts PVN 18%.

5.tabula

Tabulā norādītajās cenās ietverts PVN 18%.