LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOTEIKUMI
Jūrmalā

Protokols Nr.3, 4.punkts

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas
likuma "Par pašvaldībām" 21., 46.pantiem un
likumu "Par pašvaldību budžetiem"

Pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 23.janvāra finansu komitejas lēmumu (protokols Nr.16-1/1

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas pašvaldības pamatbudžetu ieņēmumos Ls 13977356 saskaņā ar pielikumu Nr.1.

2. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžetu 2002.gadam izdevumos Ls 13977356 saskaņā ar pielikumu Nr.2.

3. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2002.gada budžeta galveno kredītrīkotāju tāmes saskaņā ar tabulām Nr.1-Nr.108.

4. Apstiprināt no 2002.gada 1.janvāra pašvaldības budžeta iestāžu vadītāju mēneša amatalgu likmes un piemaksas saskaņā ar pielikumu Nr.3.

5. Noteikt, ka Jūrmalas pilsētas domes finansu pārvaldei ir tiesības atvērt budžeta asignējumus proporcionāli Jūrmalas pilsētas budžeta ieņēmumu izpildei, nepārsniedzot gada budžetā paredzētās summas. Budžeta neizpildes gadījumā, paredzēt prioritāli darba algu izmaksām, sociālā nodokļa nomaksai, kā arī sociālās un izglītības iestādēs ēdināšanas izdevumu segšanai.

6. Apstiprināt domes štatu sarakstu 2002.gadam saskaņā ar pielikumu Nr.4 un atļaut domes priekšsēdētājam rīkoties ar darba samaksas fondu apstiprinātā budžeta ietvaros, ievērojot 2000.gada 3.februāra Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.56 ”Par koplīgumu”.

7. Noteikt 2002.gadā domes priekšsēdētājam piemaksu 50% apmērā pie amatalgas.

8. Apstiprināt 2001./2002.gada pašvaldības budžeta iestāžu apkures izdevumus saskaņā ar pielikumu Nr.5. Uzdot domes finansu pārvaldei segt apkures izdevumus savstarpējo norēķinu veidā ar pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums”.

9. Pieņemt zināšanai, ka 2002.gadā Alternatīvai skolai telpu nomas maksa Ls 10000 apmērā tiek segta savstarpējo norēķinu veidā ar b/o valsts SIA “Bulduru dārzkopības vidusskolu”, samazinot par šo summu b/o valsts SIA “Bulduru dārzkopības vidusskola” nekustāmā īpašuma nodokli par zemi.

Jūrmalas pilsētas domes
2002.gada 30.janvāra noteikumu Nr.1
pielikums Nr.1

Pielikuma Nr.1 atšifrējums Nr.1

1. Edinburgas prospekts 29;
2. Edinburgas prospekts 31;
3. Edinburgas prospekts 37;
4. Edinburgas pr. 51 lit 1;
5. Viktorijas iela 106;
6. Valdemāra iela 13;
7. Vasaras iela 52/54;
8. Pulkveža Brieža iela 46;
9. Stacijas iela 21;
10. Dāvja iela 22;
11. Dzelzceļa iela 49;
12. Dzelzceļa iela 63;
13. Žubītes iela 19;
14. Meža prospekts 101;
15. Zušu iela 1;
16. Piekrastes iela 19 lit.2;
17. Jomas iela 86/88;
18. Jomas iela 79 (kopīpašuma daļa);
19. Pliekšāna iela 40 a (kopīpašuma daļa);
20. Pilsoņu iela 28 lit.2 (kopīpašuma daļa).

Pielikuma Nr.1 atšifrējums Nr.2

Pielikuma Nr.1 atšifrējums Nr.3

Pielikuma Nr.1 atšifrējums Nr.4

Jūrmalas pilsētas domes
2002.gada 30.janvāra noteikumu Nr.1
pielikums Nr.2

Jūrmalas pilsētas domes
2002.gada 30.janvāra noteikumu Nr.1
pielikums Nr.3

Jūrmalas pilsētas domes
2002.gada 30.janvāra noteikumu Nr.1
pielikums Nr.4

Jūrmalas pilsētas domes
2002.gada 30.janvāra noteikumu Nr.1
pielikums Nr.5

Jūrmalas pilsētas domes
2002.gada 30.janvāra noteikumi Nr.1

1. Ekonomiskā un sociālā situācija

   Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Attīstības plānu pilsētas attīstības mērķis ir veicināt daudzpusīgu ekonomisko attīstību, izmantojot Jūrmalas dabiskās iespējas, tradīcijas, lai nostiprinātu pilsētas ekonomisko un raksturīgo patstāvību, celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ievērojot vides resursu racionālu izmantošanu.

   Jūrmalas pilsētas ekonomika vēsturiski ir balstīta uz tūrisma un kūrorta attīstību. Vēsturiski lielākais tūristu skaits Jūrmalā ir bijis no Krievijas un bijušām NVS valstīm, taču 90.gadu sākumā to skaits saruka līdz minimumam. Kopš 90-to gadu vidus ir apturēts straujais iebraucošo tūristu skaita kritums. Un 2001.gadā pirmo reizi vērojams tūristu skaita pieaugums no NVS valstīm (par 6%). Tāpat pieaug tūristu skaits no Skandināvijas valstīm un Baltijas valstīm. Samazinās vietējo tūristu skaits. Pateicoties Jūrmalas ģeogrāfiskajam stāvoklim, dabas un ārstnieciskajiem resursiem, tūrismam ir prioritāra nozīme. Kūrortpilsētas statuss ir bijis par pamatu sabiedrisko pakalpojumu un tirdzniecības sektora attīstībai. Attīstot šo nozari tiks radītas jaunas darba vietas, kas būtiski samazinās sociālo spriedzi. Pēdējā laikā vērojama tendence, ka veidojas lielveikali, kas apdraud mazo veikalu pastāvēšanu. Pašlaik tirdzniecības un sabiedrisko pakalpojumu sektorā ir reģistrēts vislielākais uzņēmumu skaits pilsētā.

   Līdz 2001.gada vidum liela nozīme pilsētas ekonomiskajā dzīvē bija zivsaimniecībai (zvejniecība, zivju pārstrāde, tirdzniecība un eksports). Jūrmalā atrodas akciju sabiedrība “Jūraslīcis”, kas līdz šim bijis lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs pilsētā. Pašlaik esošās ekonomiskās problēmas uzņēmumā var negatīvi ietekmēt situāciju pilsētā un palielināt sociālo spriedzi (bezdarba līmenis, apstājoties uzņēmuma darbībai, var pieaugt par 1-2%).

   Kā trešā svarīgākā pilsētas nozare ir pieminama būvniecība, kas ietver jaunu māju celtniecību, rekonstrukciju, ielu un tiltu būvniecību, galdniecību un būvmateriālu izgatavošanu. Attiecībā uz tūrisma sektoru, ir vērojamas iezīmes, ka bijušās sanatorijas un viesnīcas tiek rekonstruētas par dārgu dzīvokļu mājām. Tomēr tām nav izteikta pieprasījuma un domājams, ka attīstoties tūrismam varētu noritēt pretējs process - dzīvojamās mājas tiks pārveidotas par viesnīcām.

   2000.gadā bezdarba līmenis pilsētā bija 8,8% (reģistrēto bezdarbnieku skaits), salīdzinot ar 1999.gadu tas ir samazinājies par 1%, tomēr salīdzinot ar 1996.gadu tas ir pieaudzis gandrīz divkārt. Krīzes rezultātā a/s ”Jūraslīcis” bezdarba līmenis 2002.gadā noteikti palielināsies. Pašlaik darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits ir 34099 jeb 61% no kopējā iedzīvotāju skaita. Pensijas vecumā esošo iedzīvotāju skaits ir 12915 jeb 23%.

   Pilsētas prioritārais mērķis ir veicināt tūrisma attīstību Jūrmalā, piesaistot tūristus no Krievijas un NVS valstīm, Skandināvijas, Eiropas un citām pasaules valstīm, aktivizējot kultūras dzīvi pilsētā, radot un sakārtojot nepieciešamo infrastruktūru, kā arī veicot marketingu minētajās valstīs.

   Liela uzmanība tiks veltīta pilsētas inženierinfratsruktūras attīstībai: ieguldīsim līdzekļus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos, uzcelsim jaunas attīrīšanas iekārtas, tādējādi neradot draudus vides aizsardzībai nodrošināsim kvalitatīvu dzeramo ūdeni iedzīvotājiem un pilsētas viesiem . Līdzekļus plānots piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.

   Tāpat plānota ielu infrastruktūras rekonstrukcija - Lielupes tilta Priedainē rekonstrukcija, Dubultu mezgla rekonstrukcija, kā arī Jomas ielas pagarināšana.

   Tiks turpināta pilsētas siltumkoncepcijas realizācija - jaunu siltumapgādes rajonu un patērētāju veidošana, Dubultu rajona gazifikācija, siltumtīklu rekonstrukcija un katlu māju modernizācija. Arī šiem pasākumiem plānots piesaistīt investīcijas.

   Jūrmalas pilsētas politika ir veidot dialogu ar uzņēmējiem, radīt pateicīgu vidi biznesa attīstībai un piesaistīt vietējos un starptautiskos investorus. Ir sagatavoti konkrēti piedāvājumi un darbu uzsāks uzņēmēju konsultatīvā padome.

   Viens no ceļiem kā piesaistīt vietējos tūristus, ir attīstīt sporta dzīvi, tādēļ turpmākajos gados tiks plānota sporta un atpūtas objektu celtniecība - Sporta komplekss Slokā, SIA ”Sportreh” sporta bāzes projekts un veicinātas dažādu organizāciju (olimpisko centru) aktivitātes pilsētā.

   Kā viens no perspektīvākajiem darbības virzieniem ir plānota Lielupes jahtu ostas attīstība, izveidojot atbilstošu infrastruktūru.

2. Pašvaldības budžets.

   Pašvaldību uzdevums ir organizēt un nodrošināt pašvaldības finansu darbību ar tās būtiskāko sastāvdaļu - pašvaldības budžetu. Jūrmalas pilsētas dome ir izstrādājusi 2002.gada budžeta projektu atbilstoši likumiem “Par budžetu un finansu vadību” un “Par pašvaldības budžetiem”. Darbs pie budžeta izstrādāšanas nebija viegls, taču tas konsekventi tika virzīts uz to, lai izveidotu reālu, sabalansētu budžetu.

   2002.gada budžeta projektā esam centušies pārmantot un turpināt visas labās iestrādes, ko iesāka iepriekšējā valdība. Taču jāsecina, ka svarīgs ekonomiskās stabilitātes rādītājs ir ilglaicīga finansu resursu plānošana. Nekavējoši ir jāsāk strādāt, lai nākamo gadu budžeti tiktu veidoti balstoties ilgtermiņa skatījumā uz pilsētas attīstības iespējām. Šajā sakarā ir jāizstrādā pilsētas makroekonomiskā attīstība un fiskālā politika nākamajiem 3 - 5 gadiem. Tikai ilglaicīga finansu resursu plānošana liecina par pilsētas pārdomātu un mērķtiecīgi virzītu tālāku attīstību. Tikai tad, ja pašvaldības budžetu veidošanas noteikumi nemainīsies katru gadu, būs nodrošināta pašvaldības virzība uz stabilu ekonomisko situāciju.

   Budžeta projekta pirmais variants tika nodots izskatīšanai deputātu komitejās. Komiteju ieteikumi atspoguļojas precizētajā 2002.gada budžeta projektā. Uzskatam, ka kopīga darba rezultātā ir izdevies izstrādāt optimālu un taupīgu budžeta projektu.

   Darbs pie 2002.gada budžeta projekta tika uzsākts jau 2001.gada jūlija beigās. Esam piedalījušies gan Pašvaldību Savienības Finansu un ekonomikas komitejas sēdēs, gan kopīgās Pašvaldību Savienību, pašvaldību un Finansu ministrijas sanāksmēs. Pašvaldību Savienība sarunas ar Finansu ministriju par pašvaldību budžetiem risināja ļoti konstruktīvi. Sarunu rezultātā tika panākta abām pusēm pieņemama vienošanās par pašvaldību kopīgo finansu nepieciešamību, no kuras ir atkarīgs arī katras pašvaldības finansu nepieciešamības aprēķini. Pozitīvi Jūrmalai tika risināts jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes palielināšanu.

   Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze sākotnēji tika noteikta Ls 5707597, kas bija tikai 102,4% pret 2001.gadu un summāri sastādīja Ls 135883. Sarunu rezultātā Jūrmalas pašvaldībai iedzīvotāju ienākuma nodokli noteica Ls 5979395, kas ir 107,3% pret 2001.gadu un pieaugums sastāda Ls 407681.

   Pašvaldībai joprojām ir saglabāta garantija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi.

   Finansu ministrijā notika sarunas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām prognozi. Sarunu rezultātā tika panākts, ka šī nodokļa prognoze uz maksātnespējīgo uzņēmuma rēķina Jūrmalai tika samazināta.

   Ja 2001.gada nekustamā īpašuma nodokli par zemi aprēķināja, izejot no kopīgās kadastrālās vērtības Ls 111136080, tad 2002.gada kadastrālā vērtība tika precizēta uz Ls 105092205. Taču šī nodokļa prognozes izpilde prasīs ļoti lielu darbu jau no pirmā šī maksājuma termiņa.

   Kā pozitīvs moments jāatzīmē arī pašvaldības maksājuma izlīdzināšanas fondā samazinājums salīdzinot ar 2001.gadu par Ls 139218.

   Veiksmīga bija arī deputātu un pašvaldības kopīgās darbības rezultātā panāktais finansējumu palielinājums Ls 48000 apmērā interešu izglītībai.

   Papildus 2002.gadā mērķdotācijas veidā no valsts budžeta saņemsim Ls 3000 Jūrmalas kultūrvides centra rekonstrukcijai un Ls 5900 Vaivaru pamatskolas pielāgošanai skolēniem riteņkrēslos.

   Budžeta projekts ir izskatīts individuāli ar katru galveno kredītrīkotāju. Konstruktīvās sarunās tika sabalansētas iespējas un vēlmes, bez tam ir bijušas 4 sanāksmes pie domes vadības, ir sasauktas 5 budžeta komisijas. Budžeta projekts ir skatīts:

   1. labklājības un izglītības jautājumu komitejā,
   2. tūrisma un kūrorta jautājuma komitejā,
   3. kultūras, reliģijas un sporta komitejā,
   4. vides aizsardzības komitejā,
   5. finansu komitejā.

   Budžeta ieņēmumu daļas analīze no 1999.-2002.gadam ir dota tabulās:

   Nr.1 “Kopējie budžeta ieņēmumi”,

   Nr.2 “Jūrmalas pilsētas pamatbudžeta ieņēmumu struktūra”,

   Nr.3 “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”,

   Nr.4 “Nodokļi no īpašuma”,

   Nr.5 “Nenodokļu ieņēmumi”,

   Nr.6 “Ieņēmumi no budžeta iestāžu maksas pakalpojumiem”,

   Nr.7 “Mērķdotācija no valsts budžeta”,

   Nr.9 “Speciālā budžeta ieņēmumi”.

3. Budžeta izdevumu daļas analīze.

   Jūrmalas pilsētas pašvaldība, plānojot 2002.gada budžetu, izvirzīja sekojošas prioritātes:

   • izglītības procesa nodrošināšanai paredzētā finansējuma palielināšanu;
   • sociālās palīdzības sniegšanai paredzēto līdzekļu pieaugumu;
   • Jūrmalas kā kūrortpilsētas atdzimšanu.

   Tiks turpināts jau iesāktais darbs Ūdensattīstības projekta īstenošanā, kā arī ir iesniegti materiāli valsts investīciju līdzekļu piesaistei, lai veiktu situmtrases rekonstrukciju Kauguri- 2 rajonā.

   Pamatbudžeta izdevumu analīze dota tabulā Nr.8 “Pamatbudžeta izdevumu struktūra”.

   Pašvaldības budžeta 2002.gada izdevumu daļa tiek piedāvāta apstiprināšanai Ls 13977356 apmērā un sastāda Ls 251,18 uz katru pilsētas iedzīvotāju. Lielākais izdevumu postenis pašvaldības pamatbudžetā joprojām sastāda darba algas un sociālā nodokļa nomaksa. 2002.gada budžetā Ls 1055406 paredzēti kredīta pamatsummas un kredīta procentu nomaksai.

   Pašvaldība ir galvojusi 1995.gadā Zviedrijas industriālās un Tehniskās attīstības Nacionālajai padomei 1997.gadā SIA “Dubultu šķelda” Ls 425000 saņemto aizdevumu.

   Jūrmalas pašvaldības kopīgie izdevumi uz vienu pilsētas iedzīvotāju 2002.gadā sastādīs Ls 251,19, t.sk. no pašvaldības pamatbudžeta Ls 209,4. Pašvaldības pamatbudžeta pieaugums uz vienu iedzīvotāju pret 2001.gadu sastāda 113,1%.

   Pašvaldības budžeta izdevumu sadalījums pa nozarēm ir sekojošs:

   • izglītībai 34,3% no kopējiem budžeta izdevumiem, t.sk. pašvaldības pamatbudžets - 41,8%, pieaugums sastāda Ls 537085.

     Jāatzīmē, ka 2002.gadā izglītības iestāžu kapitālajam remontam paredzēti Ls 292311, kas ir viena no lielākajām summām pēdējo gadu laikā.

     2002.gadā ir paredzēta dotācija Ls 4800 NRC “Vaivari” bērnu dārzam. Šādā veidā tiek atbalstīti konkrēti šajā rajonā dzīvojošās ģimenes.

   • otrais lielākais izdevumu postenis ir sociālā sfēra. Tas sastāda 10,0% kopējiem budžeta izdevumiem, t.sk. no pašvaldības pamatbudžeta - 13%.

   Summāri pieaugums ir Ls 236063, galvenokārt dažāda veida sociālās palīdzības sniegšanai pilsētas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. 2002.gada budžeta projektā tiek piedāvāts ņemt aizdevumu Ls 200000 sociālo māju remontam.

   Pozitīvi jāatzīmē, ka 2002.gada budžeta projektā ir paredzēts maznodrošināto ģimeņu skolēnu ēdināšanas izdevumu palielinājums par Ls 0,10 uz vienu skolēnu salīdzinot ar 2001.gadu. Tiks palielināts arī pašvaldības daļas finansēšanas apjoms dienas centram personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī tiek piešķirts pašvaldības finansējums 20 gultām Slokas slimnīcas sociālās aprūpes nodaļā.

   Jāpiezīmē, ka savstarpējo norēķinu veidā ar pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” un Labklājības pārvaldi maznodrošinātiem iedzīvotājiem tiks segti apkures izdevumi Ls 85250 apmērā. Šī summa ir mazāka nekā 2001.gadā, jo iepriekšējā budžetā šim mērķim bija paredzēti Ls 140000. Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta iestādes par iepriekšējo apkures sezonu palikušas parādā pašvaldības SIA “Jūrmalas siltums” Ls 22762. Šī starpība ir jāsedz 2001./2002. apkures sezonā.

   Kūrorta, tūrisma un pilsētas tēla reklamēšanai un attīstībai 2002.gadā paredzēti nepilni Ls 50000.

   Budžeta apspriešanas rezultātā, ņemot vērā deputātu ieteikumus, veiktas sekojošas izmaiņas:

   Sabiedriskā kārtība +Ls 16718

   -Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ls 600-motorzāģu iegāde

   -BOB SIA “Ātrā palīdzība” Ls 6118 - audita apmaksai un saimniecisko izdevumu segšanai,

   -dome Ls 5000-Bulduru glābšanas stacijas remontam,

   Ls 5000-caurlaižu punktā aparātu iegādei.

   Izglītībai +Ls 143128

   -mērķdotācija pedagogu darba samaksai un sociālā nodokļa, kas māca latviešu valodu mazākumtautību skolēniem un kristīgo mācību un ētiku +Ls 23648,

   -izglītības iestāžu kapitālajam remontam Ls 71000, t.sk. 2001.gadā noslēgto līgumu par logu nomaiņu atlikušās summas apmaksu - + Ls 32342 ,

   - izglītības nodrošināšanai paredzēto pasākumu finansēšanai + Ls 43680 (mācību līdzekļi - Ls 0,50 uz vienu audzēkni, iegādes Ls 2 uz vienu audzēkni, neparedzētie izdevumi Ls 1 uz vienu audzēkni),

   -BOVU NRC “Vaivari” Ls 4800.

   Brīvais laiks , sports , kultūra +Ls 38703

   -dome - Ls 35173, t.sk.:

   ~pilsētas sabiedriskā tēla veidošana un reklamēšana Ls 12365,

   ~Jūras 3 remonts Ls 6051,

   ~tūrismu veicinošiem pasākumiem Ls 16689,

   -Jūrmalas muzejs Ls 1530,

   -BOP SIA “Jūrmalas kūrorta un informācijas centrs” tūrisma veicinošiem pasākumiem Ls -16029,

   -SIA “Sportehs” darbības uzsākšanai Ls 2000.

   Transports un sakari +Ls 44980

   -domei - Ls 44980, t.sk.:

   ~divu luksoforu uzstādīšanai +Ls 20000,

   ~projekta darbu veikšana Slokas apvedceļā + Ls 20000,

   ~ceļa zīmju nomaiņa +Ls 3000,

   ~SIA SV “Jūrmala” mērķdotācija pasažieru pārvadājumiem + Ls 1980.

   Pašvaldības iekšējā parāda % nomaksa +Ls 8280

   -sociālo māju kapitālais remots + Ls 8280

   Veselība +Ls 13800

   1)BOVU NRC “Vaivari” līdzfinansējums mākslīgā elpošanas aparāta iegādei bērnu nodaļai - Ls 5800,

   2)Labklājības pārvalde (zobu protezēšana maznodrošinātajiem) - Ls 3000,

   3)Bulduru slimnīcas kapitālajam remontam - Ls 5000.

   Sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana+7767 Ls

   Labklājības pārvalde- sociālā palīdzība + Ls 7767

   Dzīvokļu un komunālās saimniecība + Ls 12944

   -dzīvojamā fonda kapitālais remonts + Ls 50000,

   -sabiedrisko tualešu remonts + Ls 9000,

   -vides aizsardzībai, zaļās zonas atjaunošanai, kārklu stādīšanai, pludmales sakārtošanai, projektiem + Ls 44507.

   Izdevumi tiks segti uz sākotnēji ieplānoto pamatbudžeta līdzekļu pārdali un ar labiekārtošanas izdevumu daļēju segšanu no speciālā budžeta līdzekļiem.

   2002.gada budžets ir bez lielām reformām un ceram, ka arī bez būtiskiem trūkumiem. Budžeta plānošana tika balstīta uz to, lai tas tiktu sabalansēts un reāls. Ir ieguldīts liels, rūpīgs un ar vislielāko atbildības sajūtu darīts darbs. Šajā darbā nav ne vismazākās vienaldzības. Cita lieta ir tā, ka vēl arvien ir daudz mūsu neskaitāmo problēmu. Taču 2002.gada budžeta projekts parāda mūsu pilsētas finansiālo stāvokli.

Informācija Nr.1 (Grafiki) Ms Excel 7.0 (62 KB)

Informācija Nr.2 Ms Excel 7.0 (28 KB)