9.attēls.   Strādājošo skaits pamatdarbā sadalījumā pa darbības veidiem 2002.gadā%

Nākamie divi sektori, kuros nodarbināts līdzīgs skaits Jūrmalas iedzīvotāju ir valsts pārvalde un sabiedriskie pakalpojumi – 7% katrā. Sabiedrisko pakalpojumu sektorā Jūrmalai ir lielākais strādājošo īpatsvars valstī, ko var izskaidrot ar lielu nodarbināto skaitu tādā apakšnozarē kā atpūta, kultūra un sports.

Sektors, kurš laika posmā no 1997.līdz 2002.gadam parāda vērā ņemamu izaugsmi gan strādājošo skaita ziņā, gan kopējās pievienotās vērtības ziņā ir operācijas ar nekustamo īpašumu un cita komercdarbība, kas ir tradicionāls pakalpojumu sektors ar augstu pievienoto vērtību. Aplūkojamajā periodā strādājošo skaits šajā nozarē Jūrmalā ir gandrīz dubultojies. 2002.gadā šajā jomā strādā 5,9% Jūrmalas iedzīvotāju, kuri rada 11,7% kopējās pievienotās vērtības jeb visaugstāko pievienoto vērtību uz vienu strādājošo. Jūrmala ir otrajā vietā valstī aiz Rīgas (10,4%) pēc strādājošo īpatsvara šajā nozarē.

Cita svarīga nozare nodarbinātības jomā pilsētā ir transports uz sakari, kur strādājošo skaits ir 5,4% – mazākais šajā sektorā nodarbināto īpatsvars starp Latvijas lielākajām pilsētām.

Ņemot vērā Jūrmalas kā kūrortpilsētas statusu ar rekreācijas un tūrisma izaugsmes potenciālu, salīdzinoši nedaudz strādājošo ir viesnīcu un restorānu nozarē – 5,1%. Lai gan strādājošo īpatsvaram šajā nozarē ir tendence pieaugt, tomēr kopējā pievienotā vērtība ir zema. Jūrmalā ir lielākais šajā sektorā strādājošo skaita īpatsvars valstī un tas divas reizes pārsniedz valsts vidējo rādītāju – 2,4%.

Nākamās divas jomas pēc strādājošo īpatsvara ir enerģijas padeve un būvniecība, kurās 2002.gadā attiecīgi bija nodarbināti 3,7% un 2,8% Jūrmalas iedzīvotāju. Enerģijas padeves sektorā Jūrmalā ir lielākais strādājošo īpatsvars valstī, bet būvniecības sektorā savukārt mazākais rādītājs Latvijā.

Lai gan nodarbināto skaits finansu starpniecības jomā laika periodā no 1997.līdz 2002.gadiem ir sarucis gandrīz divkārt un tagad vairs sastāda tikai 0,9% no kopējā strādājošo skaita, tomēr laika periodā no 2000.līdz 2001.gada tā īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā ir gandrīz divkāršojies no 1,3% uz 2,3%. Pilsētā ir zemākais šajā sektorā strādājošo skaita īpatsvars valstī un tas ir divas reizes zemāks nekā valsts vidējais, kas sastāda 2%.

Kopumā ņemot ir interesanti salīdzināt nodarbinātības struktūru Jūrmalā ar valsts nodarbinātības struktūru. Var novērot, ka daudzos sektoros Jūrmala izceļas vai nu ar augstāko vai arī zemāko īpatsvaru valstī, kas acīmredzot liecina par pilsētas ekonomikas neviendabīgo situāciju. Jūrmalas pilsētā ir arī salīdzinoši augsts sabiedriskajā sektorā strādājošo iedzīvotāju īpatsvars. 2002.gadā tas bija 45,4%. Vēl vairāk sabiedriskajā sektorā strādājošo bija Daugavpilī, Jelgavā un Rēzeknē, bet valstī vidēji 38,5%.

7.Nodokļi

Kopējo nomaksāto nodokļu ziņā uz 1 iedzīvotāju Jūrmala nedaudz atpaliek no citām Latvijas lielākajām pilsētām. 2002.gadā šis rādītājs bija 254,38^[20] Ls. Savukārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ziņā, kas ir viens no galvenajiem pašvaldības budžeta ienākuma avotiem, Jūrmala ir trešajā vietā valstī pēc Ventspils un Rīgas pilsētām ar 146 Ls uz 1 iedzīvotāju 2002.gadā.

8.Bezdarbs

2003.gadā bezdarba līmenis Jūrmalā bija 8%, kas līdzinās valsts vidējam rādītājam. Vēl augstāks bezdarbs bija tikai Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē. Starp 2075 reģistrētajiem 22,6% ir ilgstošie bezdarbniekiem, bet 60,5% ir sievietes. No kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita 16,8% ir tikai pamata izglītība, 32,8% - vispārējā vidējā, 35,7% - vidējā profesionālā, bet 10% augstākā izglītība.

Vislielākais bezdarbnieku īpatsvars sievietēm ir vecuma grupā 40-49 gadi – 28,9% no visā reģistrētajām bezdarbniecēm sievietēm, bet vīriešiem ir vecuma grupā virs 50 gadiem – 29,2%.

Jāpiemin arī fakts, ka bezdarbam Jūrmalas pilsētā ir sezonāls raksturs – vasaras mēnešos, kas ir aktīvākā tūrisma sezona, tas acīmredzami samazinās (skat. 10.attēlu).

10.attēls. Vidējais bezdarbnieku skaits sadalījumā pa mēnešiem

laika posmā no 2001. līdz 2003.gadam

9. Rūpniecība

Rūpniecības produkcijas kopapjomam Jūrmalā vērojama tendence samazināties. Laika posmā no 1997. līdz 2002.gadam tas ir sarucis par 34%. Vēl straujāks sarukums – 58% ir bijis tikai Ventspilī un Rēzeknē – 38%. Pārējās Latvijas lielākajās pilsētās apjomi ir auguši. Diemžēl īsajā pētījuma sagatavošana laikā ekspertiem vēl nav izdevies iegūt statistisko informāciju, kura varētu sniegt detalizētāku pārskatu par rūpniecības sektora attīstības tendencēm.

10.Pakalpojumi

Pakalpojumu sektors sastāv no tirdzniecības, viesnīcu un restorānu, transporta, citas komercdarbības un finansu starpniecības darbībām.

• No īpatsvara kopējā PV – 11,7% ir novērojams, ka viens no nozīmīgākajiem pakalpojumu sektoriem Jūrmalā – tāds, kurš pilsētas ekonomikā sniedz ievērojamu ieguldījumu, ir operācijas ar nekustamajiem īpašumiem & cita komercdarbība. No pilsētas ekonomikas viedokļa šīs pakalpojuma apakšnozares attīstība ir apsveicama, jo pārsvarā balstās uz zināšanām un sniedz salīdzinoši lielu pievienoto vērtību uz 1 strādājošo.
• Cita pakalpojumu apakšnozare, kura tradicionāli asociējas ar Jūrmalas ekonomiku ir viesnīcas un restorāni. Tomēr jāsaka, ka šis sektors (vismaz oficiāli) sniedz salīdzinoši nelielu ieguldījumu pilsētas kopējā PV – tikai 1,8%. Kā viens no iemesliem varētu būt pietiekoši liela oficiāli nereģistrētā ienākumu daļa šajā nozarē. Cits skaidrojums varētu būt sekojošs: apakšnozares uzņēmumi konkurētspējas nolūkos sava piedāvājuma cenas, t.i., vērtību nosaka un tur atbilstoši Latvijas iedzīvotāju un citu interesentu pirktspējai.

11.attēls.  Apkalpoto viesu skaits Jūrmalas viesnīcās un citās tūristu mītnēs

No līknes attēlā ir redzams, ka apkalpoto viesu skaita ziņā Jūrmala ir piedzīvojusi „labākus laikus”. Tas zināmā mērā norāda arī uz Jūrmalas viesnīcu un tūrisma mītņu kapacitāti jeb to viesu kopējo skaitu, kurus ir iespējams izmitināt. Kā rāda statistikas dati 2002.gadā Jūrmalas viesnīcas vidēji bija noslogotas par 14%. Vasaras mēnešos (jūnijs, jūlijs, augusts) par vidēji 30%, jūlija mēnesī sasniedzot lielāko noslogojumu – 42%. Kūrortviesnīcām 2002.gadā vidējais noslogojums bija 40%, maksimumu jūlijā – 67%, sanatorijām gada vidējais – 53%, jūlijs – 79%, bet viesu mājām gada vidējais – 24%, jūlijs – 45%. Vislabākie noslogojuma rādītāji ir sanatorijām, kur noslogojums faktiski ir tik pat kā visu cauru gadu nav zemāks par 50%. Visticamāk, ka iemesls, tam ir valsts apmaksāta rehabilitācija šādās iestādēs.

Augstāk minētā Jūrmalas viesnīcu un tūrisma mītņu statistika norāda uz nepilnīgi izmantotu esošo resursu kapacitāti, kam var būt vairāki iemesli un attiecīgi arī potenciālie risinājumi.

III Resursi un infrastruktūra

1.Teritorija un zeme

Jūrmalas pilsēta ir otrā lielākā Latvijā pēc teritorijas – 100 km². Pilsētas zemes izmantošanas bilancē dominē mežu un apstādījumu teritorijas, kas aizņem 3894 ha vai 43,57% no pilsētas teritorijas. Pie dabas teritorijām pieskaitāmas arī ūdensteces un ūdenskrātuves, kas aizņem 12,4% no pilsētas teritorijas. Liela nozīme pilsētas tēla veidošanā un pilsētas attīstībā ir pludmalei, kas aizņem 1111 ha vai 12,4% no pilsētas teritorijas. Pilsētas tēlu nosaka ne tikai mežu masīvi un puduri, Rīgas līcis ar pludmali un Lielupe, bet arī priežu ieskautā savrupmāju apbūve. 2000.gada beigās Jūrmalas pilsētai valdījumā vai īpašumā bija tikai 80,7 ha dabas pamatnes teritorijas, 772,7 ha dabas pamatnes teritorijas ir privātīpašums^[21].

Jūrmalas Attīstības plāns pilsētas teritorijā paredz 17 zemes izmantošanas veidus. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemes sadalījumu pēc stāvokļa uz 2004.gada 1.janvāri pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām un pa zemes lietošanas veidiem rūpniecības apbūves objektu teritorijas sastāda 148 ha jeb 1,5% no pilsētas teritorijas.

Pēc Valsts Zemes dienesta (VZD) sniegtajiem datiem^[22] Jūrmalā ir salīdzinoši augstas vidējās svērtās zemes kadastrālās vērtības (ZKV). Pilsētā ir augstākā ZKV valstī dzīvojamo māju apbūvei – 5,23 Ls/m² - divas reizes apsteidzot Rīgu (2,61 Ls/m²). Nedaudz zemāka nekā Rīgā un tomēr vidēji vismaz divas reizes augstāka nekā citās pilsētās ir ZKV daudzdzīvokļu māju apbūvei, savukārt sabiedriskas nozīmes objektiem Jūrmalā ZKV ir visaugstākā valstī – 9,29 Ls/m² un tā trīskārt pārsniedz nākamos divus rādītājus – Ventspilī (3,75 Ls/m²)un Rīgā (3,73 Ls/m²).

VZD apkopo arī informāciju par zemes tirgus aktivitātēm, kuru nosaka kā zemes un zemes ar ēkām pirkuma darījumu skaita attiecību pret reģistrēto zemes īpašumu skaitu. Šī informācija liecina, ka 2002.gadā Jūrmalas pilsētā ir bijusi visaugstākā aktivitāte valstī, kur tirgū nonākuši 4,6% no visiem zemes īpašumiem. Latvijas zemes tirgus vidējā aktivitāte bija 2%, Rīgā – 3,8%. Nekustāmā īpašuma tirgus tiek uzskatīts par aktīvu, ja tajā nonāk apmēram 4-5% īpašumu.

Jūrmalā 2002.gadā bija augstākā vidējā individuālās apbūves zemes cena valstī – 2 Ls/m², pie tam maksimālā cena ir bijusi 61,75 Ls. Rīgā, kura šajā sarakstā ierindojas otrajā vietā, vidējā attiecīgās zemes pārdošanas cena ir bijusi 0,22 Ls, bet maksimālā vērtība 140,62 Ls.

2.Transports un ceļi

Jūrmalas ielu tīkla kopgarums ir 364 km^[23] un tas ir otrs lielākais rādītājs valstī aiz Rīgas. Ielas un ceļi pilsētā apgaismotas 90% no to kopgaruma. Normām atbilstošs apgaismojums nodrošināts 50% ielās vai to posmos.

Valsts autoceļu tīklam Jūrmalas ielu tīkls (izņemot Ķemerus un Priedaini) ir pieslēgts četros punktos (1) Priedainē pirms Lielupes tilta - autoceļam A10 Rīga – Ventspils; (2) Slokā aiz Lielupes tilta - autoceļam A10 Rīga – Ventspils, (3) Jaunķemeros - autoceļam P128 Sloka – Talsi un (4) Ķemeros pieslēgums autoceļam Rīga – Ventspils A 10.

Visa autotransporta satiksme uz un no pilsētas notiek caur šiem četriem punktiem. Tranzītsatiksme, pateicoties noteiktajam caurlaižu režīmam, ir novirzīta pa apvedceļu un caur pilsētas centrālo daļu kursē vienīgi atsevišķi starppilsētu pasažieru autobusu maršruti no/uz Rīgu.

2003.gada sākumā Jūrmalas pilsētā bija reģistrēti 17 034 vieglie automobiļi jeb 293 transportlīdzekļi uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir lielākais rādītājs valstī. Salīdzinoši citās Eiropas valstīs automašīnu skaits uz 1000 iedz. svārstās vidēji no 400 līdz 500. Ņemot vērā tendences var pieņemt, ka Jūrmalas pilsēta tuvākajos 5-10 gados var sasniegt Eiropas līmeni - 400 automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem.

Iekšējos sabiedriskos transporta pārvadājumus Jūrmalā veic dzelzceļš, pilsētas autobuss un maršruta taksometri.

Paralēli maģistrālajām ielām caur pilsētu iet dzelzceļa līnija Rīga – Ventspils, pa kuru notiek regulāra elektrovilcienu satiksme. Kopš 2002.gada brīvdienās starp Jūrmalu un Rīgu pa Lielupi kursē ekskursiju kuģītis „Jūrmala”.

Jūrmalā ir astoņi autobusu maršruti, kurus apkalpo SIA ATF “Jūrmala”. Jūrmalā ir arī maršruta taksometru maršruti, kurus apkalpo gan SIA ATF „Jūrmala SV”, gan SIA „LEDA SL”. Pēdējos gados paralēli tam ir izveidojies arī maršrutu taksometru satiksme starp Rīgu un Jūrmalu, kura iegūst arvien lielāku īpatsvaru pasažieru pārvadājumos no un uz Rīgu.

3. Enerģija

Jūrmalas pilsēta elektroenerģiju saņem no kopējās valsts elektrosistēmas, kuras izbūvētās jaudas pilsētā ir pietiekošas uz doto brīdi, lai apgādātu to ar elektroenerģiju. Apakšstaciju uzstādītā kopējā jauda ir 115,6 MW. Patērētā slodze 1995.gada 21.decembrī bija 32,33 MW^[24]. Taču domājot par pilsētas tālāko attīstību, nepieciešams izskatīt iespēju palielināt esošās jaudas.

Ar gāzi Jūrmalas pilsētu apgādā Latvijas valsts a/s "Latvijas gāze". Gāzi saņem no centralizēta valsts gāzes tīkla caur augstspiediena gāzes sadales staciju Slokā un vidēja spiediena gāzes sadales staciju Dzintaros. Gāzes daudzums kādu pilsētai tehniski iespējams saņemt ir 35000 nm3/st. Maksimālais gāzes patēriņš 1995./96.gada ziemā bija 15 000 nm3/st^[25].

4. Ūdensapgāde

Jūrmalas pilsētas dabas resursi spēj pilnībā nodrošināt tās iedzīvotājus ar pazemes dzeramo ūdeni. Ūdens apgādei Jūrmalā tiek izmantotas 178 artēziskās akas. Jūrmalas pilsētas centralizētai dzeramā ūdens apgādei ir pieslēgti aptuveni 67% Jūrmalas iedzīvotāju mājokļu. Pārējā pilsētas daļa lieto ūdeni no privātajām akām vai seklajiem urbumiem. Ūdensapgādes sistēma pilsētā sastāv no četriem, savstarpēji nesavienotiem tīkliem. Vislabāk centralizētā dzeramā ūdens apgāde ir nodrošināta Jūrmalas centrālajā daļā un Kauguros.

Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros ir paredzēta jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība Slokā, lai uzlabotu notekūdeņu kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, samazinātu vides piesārņojumu, izpildītu Latvijas likumdošanas normatīvo aktu un Eiropas Savienības direktīvu, kā arī citu starptautisko līgumu un saistību prasības.

5. Dabas resursi

Jūrmalas pilsētā nav dabas resursu, kuri var tikt tieši iesaistīti ekonomiskajās aktivitātēs, piem., ieguves rūpniecībā. Tomēr pilsētai ir nenovērtējamas dabas bagātības, kuras netieši kalpo kā tās ekonomiku virzošie faktori. Pilsētas vērtības ir^[26]:

• priežu mežaudzes;
• Rīgas jūras līcis, Lielupe, Jūrmalas ezeri;
• Ķemeru nacionālais parks un citas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – NATURA 2000”
• dabiskās ar sēru un ģipsi mineralizētās balneloģiskās kūdras dūņas (Ķemeri);
• četru veidu minerālūdeņi (Ķemeri);
• lieliska 32 km gara dzelteno smilšu (balto kvarca smilšu) pludmale;
• svaigs gaiss un unikāls klimats;
• liela ainaviskā un bioloģiskā daudzveidība.

IV Pašvaldība

1. Struktūra

Jūrmalas pilsētas administrācijā ir iesaistīti 15 vēlēti deputāti un 198 administratīvie darbinieki, ieskaitot domes izpildvadību un struktūrvienību darbiniekus.

2. Finanses

Jūrmalas pilsētas budžeta ieņēmumi^[27] pēdējo gadu laikā pieaug. 2002.gadā salīdzinoši ar 2001.gadu tie pieauga par 10%, bet 2003.gadā ar 2002.gadu par 30% un sastādīja 14,6 miljonus latu. 2003.gadā tie bija vieni no augstākajiem valstī, ja rēķina uz vienu iedzīvotāju – 264 Ls, apsteidzot Rīgu, pārsniedzot valsts vidējo rādītāju un atpaliekot tikai no Ventspils.

12.attēls.  Ieņēmumi Jūrmalas pilsētas pamatbudžetā

Pilsētas pamatbudžeta ieņēmumos lielāko īpatsvaru veido nodokļu ieņēmumi. Tā 2003.gadā nodokļu ieņēmumi veidoja 68% no ieņēmumiem un to apjoms bija 9,9 miljoni latu. Tas liecina par stabilu pašvaldības finanšu bāzi.

13.attēls.  Jūrmalas pilsētas pamatbudžeta struktūra

2003.gadā 78% no nodokļu ieņēmumiem veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet 21% nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Pozitīvi vērtējams fakts, ka nodokļu ieņēmumu apjoms ar katru gadu palielinās.Iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējais apjoms 2003.gadā salīdzinot ar 2002.gadu ir palielinājies par 26%.

14.attēls.  Jūrmalas pilsētas nodokļu ieņēmumi

Pašvaldības nenodokļu ieņēmumi 2003.gadā veidoja 15% no pamatbudžeta ieņēmumiem jeb 2,2 miljonus latu. 83% no nenodokļu ieņēmumiem veido valsts un pašvaldību nodevu maksājumi, savukārt no tiem lielākais īpatsvars ir nodevai par iebraukšanu pilsētā. Jūrmalas pašvaldība administrē arī kūrorta nodevu.

Saņemtie maksājumi 2003.gadā veidoja 18% no pamatbudžeta ieņēmumiem un tās galvenokārt ir mērķdotācijas skolotāju algām.

Līdz ar pašvaldības ieņēmumu pieaugumu pieaug pašvaldības izdevumi. 2003.gadā Jūrmalas pamatbudžeta izdevumi bija 14,97 miljoni latu, no tiem 93% bija izdevumi valdības funkcijām un 7% - norēķiniem.

14.attēlā redzams pašvaldības izdevumu sadalījums pēc valdības funkcijām. Lielākās izdevumu īpatsvars ir izdevumiem izglītībai (36,9%).

15.attēls.  Jūrmalas pilsētas izdevumu pēc valdības funkcijām struktūra

6,5% no visiem izdevumiem jeb lielāko daļu no norēķiniem veido pašvaldības maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. 2003.gadā pašvaldības iemaksa bija 970,4 tūkstoši latu jeb 17,5 Ls uz vienu iedzīvotāju.

Vērtējot pašvaldības izdevumus pēc ekonomiskās klasifikācijas, redzams, ka nozīmīgus līdzekļus pašvaldība atvēl investīcijām. Tā 2003.gadā kopīgais investīciju apjoms bija 2,3 miljoni latu jeb 15,6% no visiem izdevumiem. Lai varētu atvēlēt līdzekļus arī attīstībai Jūrmalas pašvaldība īsteno salīdzinoši aktīvu aizņēmumu politiku. Saskaņā ar Valsts kases informāciju Jūrmalas pilsēta pēdējos gados (kopš 1998.g.) ir ņēmusi 13 kredītus, daļa no tiem vēl tiek atmaksāta.

SVID ANALĪZE

Balstoties uz Situācijas analīzes datiem, SVID nosaka Jūrmalas pilsētas sociāli ekonomisko situāciju uz 2004. gadu un tās konkurētspēju ar citu līdzīgu pilsētu attīstību. Analīze nosaka stiprās un vājās puses, iespējas un draudus, ko veido kā Jūrmalas pilsētas iekšējie, tā arī ārējie faktori. Šī analīze iezīmē kritiskos punktus, kā arī esošo potenciālu konkrētiem pilsētas attīstības virzieniem, kas jāņem vērā nosakot pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības stratēģiskos virzienus un mērķus. Stratēģijai jābalstās uz pozitīviem faktoriem – stiprajām pusēm un iespējām – un attiecīgi jānovērš negatīvie faktori – vājās puses un draudi.

SVID analīzē dotā informācija nav sakārtota prioritārā kārtībā, bet iezīmē attiecīgās tendences.

VĪZIJA

Līdz 2018.gadam Jūrmala ir:

• iedzīvotājiem un pilsētas viesiem draudzīga pilsēta, kuras attīstībā tiek ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi;
• viens no vadošajiem Baltijas jūras reģiona kūrorta, konferenču tūrisma un atpūtas centriem.

STRATĒĢISKIE MĒRĶI

Laika posmam no 2005. līdz 2018.gadam Jūrmalas pilsēta savai sociāli ekonomiskajai attīstībai izvirza četrus galvenos mērķus:

1. Dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšana pilsētā;

2. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

3. Vietējās uzņēmējdarbības veicināšana;

4. Jūrmalas pilsētas kā tūrisma galamērķa attīstība.