LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā

Protokols Nr.27, 21.punkts

I. Vispārīgie noteikumi

1. Jūrmalas vakara vidusskola (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas.

2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi atbilstošie normatīvie akti un šis nolikums, kurš izstrādāts pamatojoties uz Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.

3. Skolai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu, zīmogs ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas.

4. Skolai ir norēķinu konti bankā.

5. Skolas juridiskā adrese: Lielupes ielā 21, Jūrmalā, LV–2015.

   II. Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

6. Skolas darbības mērķis ir:

   6.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu;

   6.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.

7. Skolas darbības pamatvirziens ir obligātā izglītības vecuma izglītojamo izglītošana un audzināšana.

8. Skolas galvenie uzdevumi ir:

   8.1. īstenot licencētās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas;

   8.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;

   8.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;

   8.4. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;

   8.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (personām, kuru aizgādībā atrodas viņu bērni) vai aizbildņiem (turpmāk tekstā – vecākiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi visiem Skolas izglītojamiem;

   8.6. sadarboties pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

   8.7. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.

   III. Īstenojamās izglītības programmas

9. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts. Vispārējās vidējās izglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

10. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:

    10.1. Pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas izglītības programma. Kods 23011812;

    10.2. Pamatizglītības otrā posma (7.– 9.klase) programma. Kods 12011112;

    10.3. Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošais virziens. Kods 31011013;

    10.4. Vispārējās vidējās vakara (maiņu) izglītības vispārizglītojošā virziena programma. Kods 31011012;

    10.5. Mazākumtautību pamatizglītības otrā posma (8.–9.klase) programma. Kods 12011122;

    10.6. Pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību izglītības programma. Kods 23011822, 2. modelis;

    10.7. Vispārējās vidējās vakara (maiņu) izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma. Kods 31011022;

    10.8. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma. Kods 31011023.

11. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) noteiktā kārtībā. Izglītības programmas saskaņo ar Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldi (turpmāk – IP) un iesniedz licencēšanai IZM. Ar Dibinātāja atļauju, ja prasa papildus finansējumu.

12. Pedagogi ir tiesīgi izmantot IZM vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata skolotāji izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk komisija) un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.

13. Skolas mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar Skolas izglītības programmām, pamatojoties uz IZM apstiprinātiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību priekšmetu un stundu paraugplāniem. Tos, saskaņojot ar IP, apstiprina Skola direktors.

14. Skola var izstrādāt interešu izglītības programmas, ko apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona. Ja programmas īstenošanai nepieciešams papildus finansējums, tad jābūt Dibinātāja piekrišanai.

15. Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts latviešu un krievu valodā, atkarībā no licencētajām izglītības programmām.

    IV. Izglītības procesa organizācija

16. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie MK noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas nolikums un Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumi.

17. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:

    17.1. MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes ) prasībām;

    17.2. pēc saskaņošanas ar Dibinātāju Skola var noteikt papildu prasības uzņemšanai konkrētā vispārējās vidējās izglītības programmā 10., 11. vai 12.klasē, ievērojot iepriekš iegūtās izglītības vērtējumu, kā arī rīkojot iestājpārbaudījumus;

    17.3. kārtību, kādā notiek izglītojamo uzņemšana skolā.

18. Vispārējās izglītības apguvi neierobežo noteikts vecums.

19. Pamats izglītojamā uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmās ir:

    19.1. apliecība par pamatizglītību, sekmju izraksts un pamatizglītības sertifikāts (ja tāds ir);

    19.2. 11.–12.klasē – liecība vai mācību sasniegumu vērtējumu izraksts no iepriekšējās izglītības iestādes;

    19.3. ja pamatizglītība iegūta citā valstī, - izglītības dokumenti, kas raksturo un apliecina attiecīgajā valstī izglītojamā apgūto mācību saturu un sasniegumu vērtējumu attiecīgajā izglītības pakāpē.

20. Izglītojamo, kuri ir vecāki par 18 gadiem, uzņemšana pamatizglītības programmās notiek atbilstoši MK noteikumiem, bet izglītojamie, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, tiek uzņemti ar IP akceptu.

21. Izglītojamiem ar īpašām pamata izglītības vajadzībām, Skola var atvērt pedagoģiskās korekcijas klases. Tās atver ar dibinātāja lēmumu, pamatojoties uz Skolas pedagoģiskās padomes priekšlikumu, kas saskaņots IP.

22. Izglītojamā pārcelšana no vienas paralēlklases uz otru, no vienas izglītības programmas uz citu notiek, saskaņā ar vecāku vai izglītojamā (ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu) iesniegumu un direktora rīkojumu.

23. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK noteikumi.

24. Saskaņojot ar IP, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu 7.–8., 10. un 11.klasei, ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi.

25. Izglītojamo pārceļ nākamajā klasē, ja viņš ir saņēmis gada vērtējumu visos attiecīgās izglītības programmas konkrētajā klasē noteiktajos mācību priekšmetos (izņemot priekšmetus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) un ne vairāk kā trijos (pamatizglītībā) vai divos (vidējā izglītībā) no tiem ir saņēmis vērtējumu, kas atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ir zemāks par četrām ballēm.

26. Pamatojoties uz MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) un Pedagoģiskās padomes ieteikumu, direktors nosaka papildus pasākumus (konsultācijas) izglītojamiem, kuru mācību sasniegumu vērtējums ir nepietiekamā līmenī vai nav vērtējuma.

27. Skolas Pedagoģiskās padomes lēmumu par papildus mācību pasākumu noteikšanu izglītojamiem direktors apstiprina ar rīkojumu un izdara attiecīgu ierakstu skolēna liecībā.

28. Mācību darba organizācijas pamatforma 7.–9.klasēs un 10.–12.vakara klasēs ir mācību stunda, kuras ilgums ir 40 minūtes. 10.– 12.neklātienes klasēs – grupu konsultācijas un ieskaites, kuru rezultāts nosaka vērtējumu gadā.

29. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējais izglītības likums un citi normatīvie akti.

30. Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību stundu saraksts.

31. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.

32. Mācību stundu saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvās izmaiņas sarakstos var veikt direktors vai direktora vietnieks mācību darbā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.

33. Skola piedāvā konsultācijas un individuālās nodarbības izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmetu apguvē.

34. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas: 7.–9.klasei 4 dienas, 10.– 12.(neklātienes) grupām – 2 dienas, 10.– 12.(vakara) grupām – 3 dienas. Skola strādā divās maiņās.

35. Ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā katra klase var izmantot mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem.

36. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka pedagoģiskā padome, saskaņojot ar IP, tā tiek plānota Skolas gada darba plānā.

37. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts vispārējās pamatizglītības standarta un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām un Skolas direktora apstiprināto Skolas mācību sasniegumu vērtēšanas nolikumu.

38. 7.–8. un 10.vakara klašu izglītojamie katra semestra beigās saņem IZM apstiprināta parauga liecību. Liecību izsniedz divas reizes gadā katra mācību semestra pēdējā dienā. 10.–11.neklātienes klašu izglītojamie liecību saņem mācību gada pēdējā dienā. Otrajā semestrī, izsniedzot liecību, tajā tiek ierakstīts direktora rīkojums par izglītojamā pārcelšanu nākošajā klasē, papildus mācību pasākumiem vai atstāšanu uz otru gadu.

39. 9.klašu izglītojamiem liecību izsniedz pirmā semestra pēdējā mācību dienā un mācību gada pēdējā dienā, 12.klašu izglītojamie liecību saņem mācību gada pēdējā dienā.

40. Ja 9.klases izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai vairāk kā 3 mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu gadā zemāku par 4 ballēm, viņam izsniedz liecību ar ierakstu pamatizglītības ieguve turpināma, rakstiski informē vecākus par izglītojamā pienākumu turpināt izglītību līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un iespējām iegūt obligāto pamatizglītību.

41. Ja 12.klases izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai vairāk kā 2 mācību priekšmetos gadā ir saņēmis vērtējumu zemāku par 4 ballēm, viņam izsniedz liecību un informē par turpmākām izglītības iespējām.

42. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros tiek organizēti centralizētie eksāmeni, apliecina Izglītības satura un eksaminācijas centra (turpmāk – ISEC) izdots sertifikāts.

43. 9. un 12.klašu izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu, saņem attiecīgi apliecību par vispārējo pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību.

    V. Izglītojamo pienākumi un tiesības

44. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:

    44.1. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam;

    44.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavojoties nodarbībām, lai iegūtu pamatizglītību un vidējo izglītību;

    44.3. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus tās;

    44.4. ar cieņu izturēties pret valsts simboliku;

    44.5. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;

    44.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;

    44.7. ievērot Skolas nolikuma un Skolas iekšējās kārtības noteikumu prasības;

    44.8. uzvesties un rīkoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;

    44.9. neņemt uz Skolu mācību procesam nepiederošas lietas;

    44.10. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;

    44.11. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;

    44.12. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību;

45. Izglītojamo vispārīgās tiesības:

    45.1. iegūt bezmaksas vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību;

    45.2. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

    45.3. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēka godu un cieņu;

    45.4. atbilstoši Skolas noteiktai kārtībai piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

    45.5. izveidot Skolēnu pašpārvaldi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolēnu pašpārvaldes nolikumam;

    45.6. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē;

    45.7. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;

    45.8. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;

    45.9. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

    45.10. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;

    45.11. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē;

    45.12. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku u.c. informācijas krātuves, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas;

    45.13. saņemt sociālā pedagoga (turpmāk – izglītojamā atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību.

46. Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais un vecāki ir par to atbildīgi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

47. Izglītojamiem, kuri pārkāpj Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus, nodot materiālu kompetentām institūcijām (t.sk. pašvaldībām, kuru teritorijās ir reģistrēts attiecīgais izglītojamais).

48. Pirms soda piemērošanas, izglītojamam tiek pieprasīts mutisks vai rakstisks paskaidrojums vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda veids skolēnam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma būtības. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot tikai direktors, izdodot par to rīkojumu.

49. Pārkāpumu sekas par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu konkretizētas Skolas iekšējās kārtības noteikumos.

50. Ja izglītojamais tīši vai netīši skolai nodara materiālus zaudējumus, Skolai ir tiesības un pienākums pieprasīt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

51. Par atzinības izteikšanu izglītojamiem lemj pedagoģiskā padome, administrācija, skolēnu pašpārvalde, Skolas padome.

    VI. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu pienākumi un tiesības

52. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi:

    52.1. rūpēties par bērna uzturēšanu, drošību un audzināšanu, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam;

    52.2. savu spēju un finansiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;

    52.3. nodrošināt bērnu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, radīt labvēlīgu gaisotni darbam mājās, rūpēties par viņa savlaicīgu un regulāru ierašanos skolā;

    52.4. sekot, lai izglītojamais ievērotu pedagogu norādījumus, Skolas nolikuma un iekšējās kārtības noteikumu prasības, kā arī direktora rīkojumus;

    52.5. uzturēt saikni ar skolu, pedagogiem, apmeklēt klases vecāku kopsapulces, sadarboties ar izglītojamo atbalsta personālu;

    52.6. ievērot un īstenot izglītojamā tiesības, t.sk. uz obligāto izglītību;

    52.7. motivēt izglītojamo mācīties un ticēt savām spējām.

53. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās tiesības:

    53.1. ierosināt izveidot Skolas padomi un piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolas nolikumam un Skolas padomes nolikumam;

    53.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu un audzināšanu;

    53.3. ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš neveic noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus;

    53.4. saņemt atbalsta personāla konsultācijas nepieciešamības gadījumos.

    VII. Skolas vadība

54. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar IZM. Direktors tiek atestēts MK noteiktā kārtībā.

55. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.

56. Skolas direktora galvenie pienākumi:

    56.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma, MK noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt IZM, Dibinātāja un IP izstrādāto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;

    56.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par tā rezultātiem;

    56.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;

    56.4. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;

    56.5. nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši IZM noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;

    56.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;

    56.7. sniegt priekšlikumus Dibinātājam par izmaiņām darbinieku skaitā (darba vietu sarakstā);

    56.8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu, informēt to par direktoram iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā par Skolas nolikuma grozījumiem;

    56.9. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi;

    56.10. būt atbildīgam par pašvaldības budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajai tāmei;

    56.11. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Skolā vai ārpus tās organizētajos pasākumos;

    56.12. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta izglītojamā interešu neievērošana vai pret viņu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;

    56.13. nodrošināt savlaicīgu un precīzu pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, IP u.c. Skolas darbību kontrolējošām institūcijām, saskaņā ar Dibinātāja noteikto kārtību un citiem normatīvajiem aktiem, kas saistoši Skolai;

    56.14. būt atbildīgam par skolas bibliotēkas, ēdināšanas pakalpojumu un medpunkta darbu;

    56.15. būt atbildīgam par Skolas datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;

    56.16. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu Skolā.

57. Skolas direktora vispārīgās tiesības:

    57.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;

    57.2. savas kompetences un apstiprinātā budžeta ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;

    57.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;

    57.4. iesniegt priekšlikumus saistībā ar Skolas darbību augstākstāvošajās institūcijās;

    57.5. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;

    57.6. sniegt priekšlikumus tehnisko darbinieku amata vienību un pedagoģisko darbinieku skaitam;

    57.7. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, norīkot direktora pienākumu izpildītāju, kuru veic direktora vietnieks;

    57.8. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;

    57.9. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, piemērot disciplināros sodus savas kompetences ietvaros;

    57.10. uzņemt un atskaitīt no Skolas izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

    57.11. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus.

58. Detalizēti skolas direktora pienākumi un tiesības noteikti direktora amata aprakstā un darba līgumā.

59. Direktora vietnieku darba pienākumus un amata aprakstus nosaka un apstiprina direktors.

60. Detalizēti skolas direktoru vietnieku pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.

    VIII. Pedagogu un citu darbinieku vispārīgās tiesības un pienākumi

61. Pedagogu vispārīgie pienākumi:

    61.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas:

    61.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz priekšmetu standartiem un programmām;

    61.3. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu un veikt klases audzinātāja pienākumus;

    61.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties skolas Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;

    61.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;

    61.6. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības;

    61.7. sadarboties ar izglītojamo vecākiem;

    61.8. būt atbildīgam par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;

    61.9. veikt dežūras Skolā un tās organizētajos pasākumos saskaņā ar Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku;

    61.10. piedalīties ārpusskolas aktivitātēs;

    61.11. motivēt izglītojamos mācīties, ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus;

    61.12. savlaicīgi apzināt izglītojamos, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir grūtības ar mācībām, sadarboties ar šo izglītojamo vecākiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju lai to iesniegtu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;

    61.13. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par to pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;

    61.14. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu.

    61.15. būt atbildīgam par viņa rīcībā nodotām telpām, inventāru un mācību līdzekļiem, kā arī par kārtību klašu telpās un mācību kabinetos;

    61.16. ievērot Skolas darba kārtības, iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības.

62. Detalizēti pedagogu un sociālā pedagoga pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.

63. Pedagogu vispārīgās tiesības:

    63.1. izteikt priekšlikumus, kas saistīti ar Skolas darbību;

    63.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;

    63.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu saskaņā ar koplīgumu;

    63.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendāra dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Skolas attīstības programmas īstenošanu;

    63.5. saņemt pedagoga darbam nepieciešamos līdzekļus un materiālo nodrošinājumu.

64. Skolas tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amata aprakstos un darba līgumos.

    IX. Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde

65. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Skolas padomes nolikumu.

66. Skolas padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.

67. Skolas padomes uzdevumi:

    67.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku pašpārvalžu darbību Skolā;

    67.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;

    67.3. piedalīties Skolas darbu pamatjomu vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;

    67.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti, izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to sniegt atskaiti skolas vecāku sapulcei;

    67.5. iesniegt priekšlikumus un akceptēt Skolas nolikumu, saskaņot iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un vecākiem, saskaņot Skolēnu pašpārvaldes nolikumu, iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;

    67.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;

    67.7. Skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus IZM, Dibinātājam un to institūcijām un saņemt rakstisku atbildi;

    67.8. Skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram visos ar Skolu saistītos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.

68. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts nolikums.

69. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, sociālais pedagogs un skolas ārstniecības persona..

70. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā 4 reizes gadā, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.

71. Pedagoģiskās padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.

72. Pedagoģiskā padome:

    72.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darbības plāna projektu;

    72.2. izvērtē un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības programmas;

    72.3. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;

    72.4. izskata jautājumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;

    72.5. izskata jautājumus par papildus pasākumu noteikšanu izglītojamiem, kuri mācību priekšmetos ir saņēmuši nepietiekamu vērtējumu gadā vai “nav vērtējuma”;

    72.6. izskata jautājumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas Izglītības likumā un Skolas nolikumā paredzētajos gadījumos;

    72.7. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas darba rezultātus;

    72.8. izskata visus priekšlikumus un sniedz ieteikumus par grozījumiem Skolas nolikumā;

    72.9. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;

    72.10. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus;

    72.11. saskaņo Pedagoģiskās padomes un Metodisko komisiju nolikumus, Skolas mācību gada darba plānu un Nolikumu par pedagogu darba vērtēšanas kritērijiem.

73. Valsts pamatizglītības standartā, valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas. Komisiju skaitu, sastāvu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz komisiju nolikumu. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks mācību darbā .

74. Skolēnu pašpārvalde (turpmāk – Pašpārvalde) ir sabiedriska izglītojamo institūcija. Pašpārvaldi ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.

75. Pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā pati pašpārvalde un apstiprina direktors.

76. Pašpārvaldes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo, pedagogu un Skolas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.

77. Pašpārvalde sastāv no 10.–12.klašu pārstāvjiem.

    X. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un

    Skolas izdotu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

78. Skola patstāvīgi izstrādā darba kārtības noteikumus, iekšējās kārtības noteikumus un citus Skolas darbu reglamentējošos dokumentus saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu un šā nolikuma prasībām. Tos apstiprina Skolas direktors.

79. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.

80. XI Skolas finansēšanas kārtība

81. Skolas finanšu līdzekļus veido:

    81.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;

    81.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;

    81.3. citi finanšu līdzekļi.

82. Citus finanšu līdzekļus veido:

    82.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

    82.2. dažādos projektos iegūtie finanšu līdzekļi.

83. Valsts budžets nodrošina:

    83.1. pedagogu darba algas;

    83.2. 10 % kvalitātes piemaksu pie darba algas;

    83.3. mācību grāmatu iegādi.

84. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus nodrošina Dibinātājs atbilstoši normatīvo aktu prasībām sekojošiem izdevumiem:

    84.1. Skolas uzturēšanas un saimnieciskiem izdevumiem;

    84.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla algām;

    84.3. sociālā pedagoga darba algai;

    84.4. grāmatu iegādei;

    84.5. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādei;

    84.6. piemaksām pie darba algas;

    84.7. remonta un celtniecības darbiem.

85. Papildu finanšu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai., attiecīgi ziedojuma vai dāvinājuma mērķim.

86. Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas, piemaksas pie darba algas no pašvaldības budžeta sadala direktora apstiprināta Pedagogu darba vērtēšanas komisija, pamatojoties uz izstrādātiem un ar Pedagoģisko padomi saskaņotiem kritērijiem.

87. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas (dāvanu) vai pakalpojumu veidā sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē, un veic to uzskaiti skolas grāmatvedībā.

88. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.

89. Finanšu apriti Skola organizē decentralizēti un ar savu grāmatvedību.

    XII. Skolas saimnieciskā darbība

90. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.

91. Skolas direktors ir tiesīgs:

    91.1. slēgt īres un nomas līgumus;

    91.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.

92. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru.

93. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs., Valsts Kontrole, Finanšu ministrija.

94. Skolā tiek organizēta izglītojamo ēdināšana.

    XIII. Skolas reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

95. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.

    XIV. Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

96. Skolas nolikumu, tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.

97. Grozījumus Skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, Skolas direktora un Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.

    XV. Noslēguma jautājums

98. Atzīt par spēku zaudējušu Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 20.jūnija nolikumu Nr.18 „Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums”.

Lejupielāde: DOC un PDF