Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā

Zaudējis spēku ar domes 2016.gada 25.februāra 8.nolikumu
Grozījumi ar domes 2015.gada 19.februāra 12.nolikumu
Grozījumi ar domes 2010.gada 11.marta 45.nolikumu

2009.gada 29.janvārīNr.16

Protokols Nr.2, 18.punkts

Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums

Izdots saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma
22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu

I  Vispārīgie noteikumi

1. Jūrmalas vakara vidusskola (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības otrā posma no 7. līdz 9.klasei programmu, vispārējās vidējās izglītības programmas.

2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi Latvijas Republikas spēkā esošie normatīvie akti, izglītības iestādes darbību reglamentējošie normatīvie akti, kā arī šis nolikums.

3. Skolai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.

4. Skolai ir divi zīmogi: ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas.

5. Skolai ir norēķinu konti bankā.

6. Skolas juridiskā adrese: Lielupes ielā 21, Jūrmalā, LV–2015, Latvija.

II Skolas darbības mērķis un pamatuzdevumi

7. Skolas darbības mērķis ir:

7.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu;

7.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.

8. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītošana un audzināšana.

9. Skolas galvenie uzdevumi ir:

9.1. īstenot licencētās vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.-9.klašu) un vispārējās vidējās izglītības programmas;

9.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;

9.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;

9.4. racionāli izmantot finansu, materiālos, personāla un informācijas resursus;

9.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem, lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi visiem Skolas izglītojamiem;

9.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

9.7. mācību un audzināšanas procesā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistēmiskuma principus;

9.8. sagatavot izglītojamos izglītības turpināšanai nākamajai izglītības pakāpei vai apzinātai profesijas apguvei.

III Īstenojamās izglītības programmas

10. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarts.

11. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:

11.1. pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) izglītības programma. Kods 12011112;

11.2. pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) pedagoģiskās korekcijas izglītības programma. Kods 23011812;

11.3. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma. Kods 31011013;

11.4. vispārējās vidējās vakara (maiņu) izglītības vispārizglītojošā virziena programma. Kods 31011012;

11.5. mazākumtautību pamatizglītības otrā posma (8.-9.klase) programma. Kods 12011122;

11.6. pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) pedagoģiskās korekcijas izglītības mazākumtautību programma. Kods 23011822, 2.modelis;

11.7. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma. Kods 31011023;

11.8. vispārējās vidējās vakara (maiņu) izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma. Kods 31011022.

12. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem.

13. Pedagogi ir tiesīgi izmantot mācību priekšmetu paraugprogrammas vai atbilstoši mācību priekšmetu standartam izstrādāt savas mācību priekšmetu programmas, tematiskos plānus, kurus izvērtē metodiskās komisijas un apstiprina direktors.

IV Izglītības procesa organizācija

14. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie LR Ministru kabineta noteikumi, Skolas nolikums un Skolas iekšējie normatīvie akti.

15. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) prasībām.

16. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka LR Ministru kabineta noteikumi.

17. Mācību darba organizācijas pamatforma pamatskolas klasēs ir mācību stunda, kuras ilgums ir 40 minūtes; vidusskolas vakara klasēs- mācību stunda un ieskaites, vidusskolas neklātienes klasēs – tālmācība, grupu konsultācijas un ieskaites.

18. Mācību stundu un grupu konsultāciju saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.

19. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas. Skola strādā divās maiņās.

20. Starpbrīžu garumu reglamentē Skolas iekšējās kārtības noteikumi.

21. Saskaņā ar attiecīgām izglītības programmām katra klase mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem var izmantot ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā.

22. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts vispārējās pamatizglītības standarta un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām un Skolas direktora apstiprināto mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību

23. 7.-9.klašu izglītojamie divas reizes gadā katra semestra pēdējā mācību dienā saņem liecību. 10.-12.klašu izglītojamiem mācību sasniegumi tiek ierakstīti ieskaišu grāmatiņās. Izglītojamo pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumu noteikšana vai izglītojamā atstāšana uz otru gadu nosaka direktors ar rīkojumu.

24. Valsts pārbaudes darbi Skolā notiek saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumu prasībām.

25. 9.klašu izglītojamie, kuri apguvuši vispārējās pamatizglītības programmu, LR Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu.

26. 12.klašu izglītojamie, kuri apguvuši vispārējās vidējās izglītības programmu, LR Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.

V Izglītojamo pienākumi un tiesības

27. Izglītojamo tiesības un pienākumus nosaka Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Skolas iekšējās kārtības noteikumi.

28. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:

28.1. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

28.2. apmeklēt mācību stundas, konsultācijas atbilstoši stundu un konsultāciju sarakstam;

28.3. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus skolas;

28.4. ar cieņu izturēties pret valsti un tās simboliku, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;

28.5. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;

28.6. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;

28.7. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību;

28.8. ievērot Skolas nolikuma un Skolas Iekšējās kārtības noteikumu prasības.

29. Izglītojamo vispārīgās tiesības:

29.1. iegūt bezmaksas vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību;

29.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;

29.3. atbilstoši Skolas noteiktai kārtībai piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

29.4. darboties skolēnu pašpārvaldē atbilstoši tās reglamentam, darboties Skolas padomē;

29.5. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē;

29.6. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;

29.7. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu.

30. Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais un vecāki ir atbildīgi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

31. Pārkāpumu sekas par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu konkretizētas Skolas iekšējās kārtības noteikumos.

VI Skolas vadība

32. Skolu vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Dibinātāja noteiktajā kārtībā pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju.

33. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.

34. Direktoram var būt vietnieki, direktora vietniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka Skolas direktors.

35. Skolas direktors atbilstoši kompetencei un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Skolu attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, juridiskām un fiziskām personām.

36. Skolas direktora galvenie pienākumi ir:

36.1 nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējā izglītības likuma, LR Ministru kabineta noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, Izglītības un zinātnes ministriju, Dibinātāja un Izglītības pārvaldes izdoto normatīvo aktu un šī nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 45. nolikumu

36.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par Skolas darba rezultātiem;

36.3. nodrošināt Skolu ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem u.c. darbiniekiem;

36.4. nodrošināt apstiprināto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei, kā arī speciālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

36.5. informēt atbilstošas valsts un pašvaldības institūcijas gadījumos, kad tiek konstatēta bērnu tiesību un interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;

36.6. nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

36.7. būt atbildīgam par datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;

36.8. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu.

37. Skolas direktora tiesības ir:

37.1. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;

37.2. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;

37.3. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus;

37.4. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos;

37.5. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar Izglītības pārvaldi, norīkot direktora pienākumu veikšanai direktora vietnieku; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 45. nolikumu

37.6. noteikt pedagoģisko un tehnisko darbinieku amata vienību skaitu, saskaņojot ar Dibinātāju un Izglītības pārvaldi; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 45. nolikumu

37.7. pieņemt un atbrīvot no darba pedagoģiskos un tehniskos darbiniekus, noteikt viņu pienākumus, tiesības un atbildību;

37.8. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;

37.9. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros.

VII Pedagogu un citu darbinieku pienākumi un tiesības

38. Pedagogu, pedagoģiskā atbalsta personāla tiesības un pienākumi ir noteikti Izglītības likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.

39. Citu darbinieku tiesības un pienākumi ir noteikti Darba likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.

40. Pedagogu pienākumi ir:

40.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;

40.2. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;

40.3. veidot pozitīvu sadarbības vidi, ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;

40.4. būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm un rezultātiem;

40.5. ievērot Skolas Nolikuma ,Darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un pildīt darba līguma prasības.

41. Pedagogu tiesības ir:

41.1. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā un citās komisijās;

41.2. izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Skolas attīstības, darba un iekšējās kārtības nodrošināšanas jautājumos.

VIII Skolas padomes, komisijas un pašpārvalde

42. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tās izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka Izglītības likums un Skolas padomes reglaments, ko izdod Skolas direktors. Skolas padomes uzdevumi:

42.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku pašpārvalžu darbību Skolā;

42.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;

42.3. piedalīties Skolas darba pamatjomu vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;

42.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti, izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to atskaitīties Skolas vecāku sapulcei;

42.5. iesniegt priekšlikumus un akceptēt Skolas nolikumu, saskaņot iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un vecākiem, saskaņot Skolēnu padomes nolikumu. Iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;

42.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā.

43. Skolas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Skolas padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.

44. Skolas pedagoģiskā padome risina dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod Skolas direktors.

45. Skolas pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, direktora vietnieki un ārstniecības persona.

46. Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

47. Valsts pamatizglītības standartā, valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido Metodisko Padomi, kura darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod direktors.

48. Skolēnu pašpārvalde ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija, kuru ar Skolas vadības atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprina Skolas direktors.

IX Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un

izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

49. Skola, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos noteikto, patstāvīgi izstrādā Skolas darbu reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, kurus izdod Skolas direktors.

50. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Dibinātāja nolikumā noteiktajā kārtībā.

X Skolas finansēšanas kārtība

51. Skolas finansu līdzekļus veido:

51.1. valsts mērķdotācija;

51.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;

51.3. citi finansu līdzekļi.

52. Citus finansu līdzekļus veido:

52.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

52.2. dažādos projektos iegūtie finansu līdzekļi.

53. Mērķdotācija no valsts budžeta nodrošina:

53.1. pedagogu darba algas;

53.2. kvalitātes piemaksu 10% apmērā no mēneša darba algas;

53.3. daļēju mācību grāmatu iegādi.

54. Dibinātājs apstiprinātā budžeta ietvaros finansē:

54.1.Skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus;

54.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba samaksu;

54.3. sociālā pedagoga darba samaksu;

54.4. nepieciešamo grāmatu, mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;

54.5. piemaksas pie darba algas;

54.6. remonta un celtniecības darbus un citas izmaksas.

55. Papildus finansu līdzekļi izmantojami mērķiem, kam tie tiek piešķirti vai ziedoti, Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai.

56. Pedagogu darba kvalitātes piemaksas un pedagogu darba algas ekonomijas sadales kārtību nosaka LR Ministru kabineta noteikumi un skolotāju materiālās stimulēšanas kārtība, kuru izdod direktors.

57. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.

58. Finansu līdzekļu uzskaiti un apriti nodrošina Skolas grāmatvedība.

XI Skolas saimnieciskā darbība

59. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.

60. Skolas direktors ir tiesīgs apstiprinātā budžeta ietvaros:

60.1. slēgt īres un nomas līgumus;

60.2. slēgt līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par dažādu Skolai nepieciešamo darbu veikšanu.

61. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Iegūtos līdzekļus, saskaņojot ar Skolas padomi, izmanto Skolas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.

62. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.

XII Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība

63. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

XIII Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

64. Grozījumus Skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, Izglītības pārvaldes, direktora vai Pedagoģiskās padomes ierosinājuma. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 45. nolikumu

65. Skolas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.

66. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 16.novembra nolikums Nr.14 „Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums”.

Priekšsēdētājs

Ģ.Trencis


Lejupielāde: DOC un PDF