I.Vispārīgie noteikumi

Jūrmalas pilsētas Majoru pamatskola (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un interešu izglītības programmas.
Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi atbilstošie normatīvie akti un šis nolikums, kurš izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības likuma 22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.
Skolai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu, zīmogs ar mazā valsts ģerboņa attēlu, un noteikta parauga veidlapas.
Skolai ir norēķinu konti bankā.
Skolai ir sava simbolika: karogs, dziesma un logo.
Skolas juridiskā adrese: Rīgas ielā 3, Jūrmalā, LV–2015

II. Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi
Skolas darbības mērķis ir:

7.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības programmā un valsts vispārējās pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu;

7.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātiju un morāles vērtībām.
Skolas darbības pamatvirziens ir obligātā izglītības vecuma izglītojamo izglītošana un audzināšana.
Skolas galvenie uzdevumi ir:

9.1. īstenot licencētās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības programmas;

9.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;

9.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina skolēna personības vispusīgu, harmonisku attīstību;

9.4. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;

9.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (personām, kuru aizgādībā atrodas viņu bērni) vai aizbildņiem (turpmāk tekstā - vecākiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem Skolas izglītojamajiem;

9.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

9.7. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.

III. Īstenojamās izglītības programmas
Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts.
Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:

11.1. vispārējās pamatizglītības programma. Kods 21011111;

11.2. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības programma. Kods 00011111.
Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) noteiktā kārtībā. Izglītības programmas saskaņo ar Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldi( turpmāk - IP) un iesniedz licencēšanai IZM.
Pedagogi ir tiesīgi izmantot IZM vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata skolotāji izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija(turpmāk komisija) un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.
Skolas mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar Skolas izglītības programmām, pamatojoties uz IZM apstiprinātiem pamatizglītības un piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības programmu mācību priekšmetu un stundu paraugplāniem. Tos, saskaņojot ar Izglītības pārvaldi, apstiprina Skolas direktors.
Skola ir tiesīga izstrādāt interešu izglītības programmas, ko apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona. Ja interešu izglītības programmu īstenošanai nepieciešams papildus finansējums, vajadzīga dibinātāja piekrišana.
Pēc vecāku pieprasījuma Skola var izstrādāt citas izglītības programmas, atbilstoši Skolas iespējām. Ja tā īstenošanai nepieciešams papildus finansējums, vajadzīga dibinātāja piekrišana.
Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts latviešu valodā.

IV. Izglītības procesa organizācija
Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie MK noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas nolikums, Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumi.
Skolēnu uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:

19.1. MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs(izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) prasībām;

19.2. kārtību, kādā notiek izglītojamo uzņemšana skolā.
Izglītojamā pārcelšana no vienas paralēlklases uz otru, no vienas izglītības programmas uz citu notiek, saskaņā ar vecāku vai izglītojamā(ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu) iesniegumu un direktora rīkojumu.
Par atteikumu bērnu uzņemt 1.klasē, Direktors informē IP.
Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK noteikumi.
Papildu brīvdienas 2.semestrī 1.klasei (1 nedēļu) nosaka direktors, pēc saskaņošanas ar IP.
Saskaņojot ar IP, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu 1.–8., ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi.
Pamatojoties uz MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs(izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) un Pedagoģiskās padomes ieteikumu, direktors nosaka pēcpārbaudījumus un papildus mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamajiem, kuru mācību sasniegumu vērtējums ir nepietiekamā līmenī vai nav vērtējuma.
Skolas Pedagoģiskās padomes lēmumu par pēcpārbaudījumu un papildus mācību pasākumu noteikšanu izglītojamajiem direktors apstiprina ar rīkojumu un izdara attiecīgu ierakstu skolēna liecībā.
Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 1.-9.klasē ir 40 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.
Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību stundu saraksts, bet 5,6 gadīgajiem bērniem- nodarbību grafiks.
Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.
Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas, Skola strādā vienā maiņā.
Mācību stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvas izmaiņas sarakstos var veikt direktors vai direktora vietnieks mācību darbā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.
Vispārējās pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, balstoties uz izglītojamo vēlmēm, vecāku vai skolēnu (5.-9.kl.) iesniegumiem un Skolas iespējām.
Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības nodarbības u.c. nodarbības ārpus izglītības programmām) Skola veic pēc mācību stundām, pamatojoties uz izglītojamo vai vecāku iesniegumiem.
Skola piedāvā konsultācijas un individuālās nodarbības visiem izglītojamiem, īpaši talantīgiem izglītojamiem un izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmeta apguvē.
Ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā katra klase var izmantot mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem.
Projektu nedēļas laiku 2.semestrī un norises kārtību nosaka pedagoģiskā padome, saskaņojot ar IP, tā tiek plānota Skolas gada darba plānā.
1.–4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas grupas , kuru darbību nosaka direktora apstiprināta tās darbības kārtība.
Izglītojamiem, kuriem pēc sertificēta ģimenes ārsta vai Ārstu konsultatīvās komisijas (ĀKK) slēdziena nepieciešama mājas apmācība, tā tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumiem par ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes.
Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts pamatizglītības standarta prasībām un skolas direktora apstiprināto Skolas mācību sasniegumu vērtēšanas nolikumu.
5-8.klašu izglītojamiem Skola var noteikt vienu līdz diviem eksāmeniem mācību gada beigās.
9.klases izglītojamiem liecību izsniedz pirmā semestra pēdējā mācību dienā un mācību pēdējā dienā, ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai vairāk kā 3 mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu gadā zemāku par 4 ballēm. Izsniedzot liecību, Skola rakstiski informē vecākus par izglītojamā pienākumu turpināt izglītību līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un iespējām iegūt obligāto pamatizglītību.
Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros tiek organizēti centralizētie eksāmeni, apliecina Izglītības satura un eksaminācijas centra (turpmāk – ISEC) izdots sertifikāts.
9.klašu izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu, saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību.

V. Izglītojamo pienākumi un tiesības
Skolēnu vispārīgie pienākumi:

44.1. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam;

44.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavojoties nodarbībām, lai iegūtu pamatizglītību ;

44.3. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus skolas;

44.4. ar cieņu izturēties pret valsts un Skolas simboliku;

44.5. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;

44.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;

44.7. ievērot Skolas nolikuma un Skolas iekšējās kārtības noteikumu prasības;

44.8. uzvesties un darboties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;

44.9. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;

44.10. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;

44.11. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību;

44.12. neņemt uz Skolu mācību procesam nepiederošas lietas.
Izglītojamo vispārīgās tiesības:

45.1. iegūt bezmaksas vispārējo pamatizglītību ;

45.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;

45.3. atbilstoši Skolas noteiktai kārtībai piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

45.4. izveidot Skolēnu padomi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolēnu padomes nolikumam;

45.5. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē;

45.6. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;

45.7. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;

45.8. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un atliekamo medicīnisko palīdzību;

45.9. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;

45.10. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas iekavēta attaisnojošu iemeslu dēļ;

45.11. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku, lasītavu u.c. informācijas krātuves, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas;

45.12. saņemt logopēda, psihologa un sociālā pedagoga( turpmāk-izglītojamā atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību.
Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais un vecāki ir par to atbildīgi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Izglītojamiem, kuri pārkāpj Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus, nodot materiālu kompetentām institūcijām (t.sk. pašvaldībām, kuru teritorijās ir reģistrēts attiecīgais izglītojamais).
Pirms soda piemērošanas, izglītojamam tiek pieprasīts mutisks vai rakstisks paskaidrojums vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda veids skolēnam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma būtības. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot tikai direktors, izdodot par to rīkojumu.
Pārkāpumu sekas par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu konkretizētas Skolas iekšējās kārtības noteikumos.
Ja izglītojamais tīši vai netīši skolai nodara materiālos zaudējumus, Skolai ir pienākums pieprasīt kompensāciju likumā noteiktā kārtībā.
Par atzinības izteikšanu izglītojamam lemj pedagoģiskā padome, administrācija, skolēnu pašpārvalde, Skolas padome. Īpaši sasniegumi tiek ierakstīti Skolas Goda grāmatā.

VI. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi un tiesības
Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi:

52.1. rūpēties par bērna uzturēšanu , drošību un audzināšanu, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam;

52.2. savu spēju un finansiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;

52.3. nodrošināt bērnu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, radīt labvēlīgu gaisotni darbam mājās, rūpēties par viņa savlaicīgu un regulāru ierašanos skolā;

52.4. sekot, lai izglītojamais ievērotu pedagogu norādījumus, Skolas nolikuma un iekšējās kārtības noteikumu prasības, kā arī direktora rīkojumus;

52.5. uzturēt saikni ar skolu, pedagogiem, apmeklēt skolas un klases vecāku kopsapulces, sadarboties ar izglītojamo atbalsta personālu;

52.6. ievērot un īstenot bērna tiesības, t. sk. uz obligāto izglītību;

52.7. motivēt izglītojamo mācīties un ticēt savām spējām.
Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās tiesības:

53.1. ierosināt izveidot Skolas padomi un piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolas nolikumam un Skolas padomes nolikumam;

53.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu un audzināšanu.

53.3. ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš neveic noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus.

53.4. saņemt atbalsta personāla konsultācijas.

VII. Skolas vadība
Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar IZM. Direktors tiek atestēts Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.
Skolas direktora galvenie pienākumi:

56.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma, MK noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt IZM, Dibinātāja un IP izstrādāto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;

56.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par tā rezultātiem;

56.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;

56.4. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;

56.5. nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši IZM noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;

56.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;

56.7. sniegt priekšlikumus Dibinātājam par izmaiņām darbinieku skaitā (darba vietu sarakstā);

56.8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu, informēt to par direktoram iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā par Skolas nolikuma grozījumiem;

56.9. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi;

56.10. būt atbildīgam par pašvaldības budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajai tāmei;

56.11. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Skolā vai ārpus tās organizētajos pasākumos ;

56.12. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta bērna interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;

56.13. nodrošināt savlaicīgu un precīzi pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, IP u.c., Skolas darbību kontrolējošām institūcijām;

56.14. būt atbildīgam par skolas bibliotēkas, ēdināšanas pakalpojumu un medpunkta darbu;

56.15. būt atbildīgam par Skolas datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;

56.16. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu Skolā.
Skolas direktora vispārīgās tiesības:

57.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās.

57.2. savas kompetences un apstiprinātā budžeta ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;

57.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;

57.4. iesniegt priekšlikumus saistība ar Skolas darbību darba augstākstāvošajās institūcijās;

57.5. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;

57.6. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, norīkot direktora pienākumu izpildītāju, kuru veic direktora vietnieks;

57.7. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;

57.8. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, piemērot disciplināros sodus savas kompetences ietvaros;

57.9. uzņemt un atskaitīt no Skolas izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

57.10. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus.
Detalizēti skolas direktora pienākumi un tiesības noteikti direktora amata aprakstā un darba līgumā.
Direktora vietnieku darba pienākumus un amata aprakstus nosaka un apstiprina direktors.
Detalizēti skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.

VIII. Pedagogu un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības
Pedagogu vispārīgie pienākumi:

61.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;

61.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz priekšmetu standartiem un programmām;

61.3. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu un veikt klases audzinātāja pienākumus;

61.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties – Skolas Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;

61.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;

61.6. nodrošināt izglītojamo iespējas īstenot izglītojamo tiesības;

61.7. sadarboties ar izglītojamo vecākiem;

61.8. būt atbildīgam par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;

61.9. veikt dežūras Skolā un tās organizētajos pasākumos saskaņā Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku;

61.10. piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas pasākumos;

61.11. motivēt izglītojamos mācīties, ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus;

61.12. savlaicīgi apzināt izglītojamos, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, sadarboties ar šo izglītojamo vecākiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai to iesniegtu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;

61.13. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par to pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;

61.14. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu.

61.15. būt atbildīgam par viņa rīcībā nodotām telpām, inventāru un mācību līdzekļiem, kā arī kārtību klašu telpās un mācību kabinetos;

61.16. ievērot Skolas darba kārtības, iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības. Darbinieku, psihologa, logopēda pienākumi un tiesības noteikti viņu amatu aprakstos un darba līgumos.
Detalizēti pedagogu, sociālā darbinieku, psihologa, logopēda pienākumi un tiesības noteikti viņu amatu aprakstos un darba līgumos
Pedagogu vispārīgās tiesības:

63.1. izteikt priekšlikumus , kas saistīti ar Skolas darbību;

63.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;

63.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;

63.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Skolas attīstības programmas īstenošanu;

63.5. saņemt pedagoga darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu.
Skolas tehniskie darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amata aprakstos un darba līgumos.

IX. Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde
Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Skolas padomes nolikumu.
Skolas padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.
Skolas padomes uzdevumi:

67.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku pašpārvalžu darbību Skolā;

67.2. izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;

67.3. piedalīties Skolas darba pamatjomu vispārīgā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;

67.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti , izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to sniegt atskaiti Skolas vecāku sapulcei;

67.5. iesniegt priekšlikumus un akceptēt Skolas nolikumu, saskaņot iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un vecākiem, saskaņot Skolēnu padomes nolikumu, iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;

67.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;

67.7. Skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus IZM, Dibinātājam un to institūcijām un saņemt rakstisku atbildi;

67.8. Skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram un Dibinātājam visos ar Skolu saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.
Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts nolikums.
Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi un Skolas ārstniecības persona.
Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.
Pedagoģiskās padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.
Pedagoģiskā padome:

72.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darba plāna projektu;

72.2. izvērtē un iesaka apstiprināšanai izglītības programmas;

72.3. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšana procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;

72.4. izskata jautājumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēcpārbaudījumiem vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;

72.5. izskata jautājumus par papildus mācību pasākumiem un pēcpārbaudījumu noteikšanu izglītojamiem, kuri mācību priekšmetos ir saņēmuši nepietiekamu vērtējumu gadā vai „ nav vērtējuma” ;

72.6. izskata jautājumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas Izglītības likumā un Skolas nolikumā paredzētajā gadījumos;

72.7. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;

72.8. izskata visus priekšlikumus un sniedz ieteikumus par grozījumiem Skolas nolikumā;

72.9. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;

72.10. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus;

72.11. saskaņo Pedagoģiskās un Metodiskās padomes nolikumus, Skolas mācību gada darba plānu un Nolikumu par pedagogu darba vērtēšanas kritērijiem.
Mazajās Pedagoģiskajās padomēs( turpmāk-MPP) apvienojas skolotāji, kuri māca skolēnus vienā klasē un izglītojamo atbalsta personāls. MPP apspriež pedagogu individuālo pieeju, mācību dinamiku, turpmākās darbības stratēģiju ar skolēnu. MPP sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, to vada klases audzinātājs, un tās norisi protokolē.
Valsts pamatizglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas. Komisiju skaitu, sastāvu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz komisiju nolikumu. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks izglītības jomā.
Skolēnu padome (turpmāk tekstā – Padome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Padomi ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido skolēni pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv skolēnu tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.
Padome darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru izstrādā pati Padome, saskaņo Skolas padomi un apstiprina direktors.
Padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo, pedagogu un Skolas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.

X. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un

Skolas izdotu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
Skola patstāvīgi izstrādā darba kārtības noteikumus, iekšējās kārtības noteikumusun citus Skolas darbu reglamentējošos dokumentus saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu un šā nolikuma prasībām. To apstiprina Skolas direktors.
Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā

XI. Skolas finansēšanas kārtība
Skolas finanšu līdzekļus veido:

80.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;

80.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;

80.3. citi finanšu līdzekļi.
Citus finanšu līdzekļus veido:

81.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

81.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;

81.3. dažādos projektos iegūtie finansu līdzekļi.
Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.
Valsts budžets nodrošina:

83.1. pedagogu darba algas;

83.2. 10% kvalitātes piemaksu pie darba algas;

83.3. mācību grāmatu iegādi.
Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus Dibinātājs nodrošina sekojošiem izdevumiem, atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

84.1. skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumi;

84.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba algas;

84.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba algas;

84.4. grāmatu iegādi;

84.5. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;

84.6. piemaksas pie darba algas;

84.7. remonta un celtniecības darbiem.
Papildu finansu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu un skolēnu materiālai stimulēšanai, kā arī ziedojuma vai dāvinājuma norādītajam mērķim.
Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas, piemaksas pie darba algas no pašvaldības budžeta sadala direktora apstiprināta Pedagogu darba vērtēšanas komisija, pamatojoties uz izstrādātiem un ar Pedagoģisko padomi saskaņotiem kritērijiem.
Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas (dāvanām) vai pakalpojumu veidā sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē. Pēc vecāku labprātīgās iniciatīvas veiktie skolas un (vai) klases telpu remonti ar vecāku materiāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā. Naudas brīvprātīgus ziedojumus var pārskaitīt Skolas ziedojumu bankas kontā.
Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
Skolai ir sava grāmatvedība.

XII. Skolas saimnieciskā darbība
Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.
Skolas direktors ir tiesīgs:

92.1. slēgt īres un nomas līgumus;

92.2. slēgt līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.
Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultāta gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru.
Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
Skolā tiek organizēta izglītojamo ēdināšana. Skolas ēdnīcas darbu kontrolē direktors un IP.

XIII. Skolas reorganizēšanas un likvidācijas kārtība
Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.

XIV. Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
Grozījumus skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, Skolas direktora un Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.
Skolas nolikumu, tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.

XV. Noslēguma jautājums
Ar šā nolikuma stāšanos spēkā zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 20.jūnija nolikums Nr.20 „Majoru pamatskolas nolikums”.

Priekšsēdētājs

R.Munkevics

Lejupielāde: DOC un PDF