LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2009.gada 29.janvārī | Nr.9 |
Izdots saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma
22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu
I Vispārīgie noteikumi
1. Majoru pamatskola (turpmāk tekstā Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un interešu izglītības programmas.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi Latvijas Republikas spēkā esošie normatīvie akti, izglītības iestādes darbību reglamentējošie normatīvie akti, kā arī šis nolikums.
3. Skolai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.
4. Skolai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu, zīmogs ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas.
5. Skolai ir norēķinu konti bankā.
6. Skolai ir sava simbolika: karogs un logo.
7. Skolas juridiskā adrese: Rīgas ielā 3, Jūrmalā, LV2015, Latvija.
II Skolas darbības mērķis, pamatuzdevumi
8. Skolas darbības pamatvirziens ir obligātā izglītības vecuma izglītojamo izglītošana un audzināšana.
9. Skolas darbības mērķis ir:
9.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības programmā un valsts vispārējās pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu;
9.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātiju un morāles vērtībām
10. Skolas galvenie uzdevumi ir:
10.1. īstenot licencētās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības un pamatizglītības programmas;
10.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;
10.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
10.4. racionāli izmantot finansu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
10.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (personām, kuru aizgādībā atrodas viņu bērni) vai aizbildņiem (turpmāk tekstā - vecākiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem Skolas izglītojamajiem;
10.6. sagatavot izglītojamos izglītības turpināšanai nākošajā izglītības pakāpē un apzinātai profesijas apguvei;
10.7. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistēmiskuma principus mācību un audzināšanas procesā;
10.8. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.
III Īstenojamās izglītības programmas
11. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts.
12. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:
12.1. pamatizglītības programma. Kods 21011111;
12.2. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības programma. Kods 00011111.
13. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas atbilstoši Valsts izglītības standartiem un normatīviem. Tās akreditē Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
14. Pedagogi ir tiesīgi izmantot paraugprogrammas vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata skolotāji izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē metodiskā komisija un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.
15. Skola ir tiesīga izstrādāt interešu izglītības programmas, ko apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona. Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Dibinātājs.
16. Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts latviešu valodā.
IV Izglītības procesa organizācija
17. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie Ministru Kabineta noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas nolikums, Skolas iekšējie normatīvie akti.
18. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs(izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) prasībām.
19. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī izglītojamo brīvdienas nosaka Ministru Kabineta noteikumi.
20. Papildus brīvdienas 2.semestrī 1.klasei (1 nedēļu) nosaka direktors.
21. Saskaņojot ar Izglītības pārvaldi, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu 1.8.klasēm , ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 39. nolikumu
22. Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs(izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) un Pedagoģiskās padomes ieteikumu, direktors nosaka pēcpārbaudījumus un papildus mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamajiem, kuru mācību sasniegumu vērtējums ir nepietiekamā līmenī vai nav vērtējuma.
23. Ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes notiek saskaņā ar atbilstošiem Ministru Kabineta noteikumiem.
24. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 1.-9.klasē ir 40 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.
25. Mācību priekšmetu stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību priekšmetu stundu saraksts, bet 5-6 gadīgajiem bērniem - nodarbību grafiks.
26. Mācību priekšmetu stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.
27. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas, Skola strādā vienā maiņā.
28. Mācību priekšmetu stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvas izmaiņas sarakstos var veikt direktors vai direktora vietnieks izglītības jomā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.
29. Vispārējās pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu, pamatojoties uz izglītojamo(5.-9.kl.) vai vecāku iesniegumiem un Skolas iespējām.
30. Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības nodarbības u.c. nodarbības ārpus izglītības programmām) Skola veic pēc mācību priekšmetu stundām, pamatojoties uz izglītojamo vai vecāku iesniegumiem.
31. Skola piedāvā konsultācijas un individuālās nodarbības visiem izglītojamiem, īpaši talantīgiem izglītojamiem un izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmeta apguvē.
32. Starpbrīžu garumu reglamentē Skolas Iekšējās kārtības noteikumi.
33. Projektu nedēļas laiku 2.semestrī un norises kārtību nosaka Skolas direktors.
34. 1.-4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas grupas, kuru darbību ar rīkojumu nosaka direktors.
35. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts vispārējās pamatizglītības standarta prasībām un Skolas direktora apstiprināto Skolas izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
36. 5.-8.klašu izglītojamiem Skola var noteikt vienu līdz diviem eksāmeniem mācību gada beigās.
37. Izglītojamo pārbaudes darbu grafiku veido ne retāk divas reizes gadā, to apstiprina Skolas direktors.
38. Par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēcpārbaudījumiem, papildus mācību pasākumiem vai atstāšanu uz otru gadu lemj Skolas direktors, atbilstoši pastāvošajai likumdošanai.
39. Pēc piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmskolas izglītības programmas apgūšanas bērns saņem izziņu par pirmskolas izglītības programmas apguvi iesniegšanai Skolā, kurā viņš turpinās izglītību.
40. Izglītības apliecinošus dokumentus: liecību, apliecību par pamatizglītības iegūšanu, sekmju izrakstu- izglītojamais saņem LR Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
V Izglītojamo pienākumi un tiesības
41. Izglītojamo tiesības un pienākumus nosaka Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un tie precizēti Skolas Iekšējās kārtības noteikumos.
VI Skolas vadība
42. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju.
43. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums, amata apraksts un Skolas nolikums.
44. Direktoram var būt vietnieki. Direktora vietniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī viņu kompetenci nosaka Skolas direktors.
45. Skolas direktors atbilstoši kompetencei un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv skolu attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, juridiskām un fiziskām personām.
46. Skolas direktora galvenie pienākumi ir:
46.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma, LR Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi, Izglītības un zinātnes ministrijas, Dibinātāja un Izglītības pārvaldes izdoto normatīvo aktu un šī nolikuma ievērošanu un izpildi skolā; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 39. nolikumu
46.2. vadīt skolas darbu un būt atbildīgam par skolas darba rezultātiem;
46.3. nodrošināt skolu ar atbilstoša kvalifikācijas pedagogiem u. c. darbiniekiem;
46.4. nodrošināt apstiprināto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei, kā arī speciālo līdzekļu racionālu izmantošanu;
46.5. informēt atbilstošas valsts un pašvaldības institūcijas gadījumos, kad tiek konstatēta bērnu tiesību un interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība skolā vai ārpus tās;
46.6. nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
46.7. būt atbildīgam par datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;
46.8. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu.
47. Skolas direktora tiesības ir:
47.1. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos;
47.2. prombūtnes laikā, saskaņojot ar Izglītības pārvaldi, norīkot direktora pienākumu veikšanai direktora vietnieku; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 39. nolikumu
47.3. noteikt pedagoģisko un tehnisko darbinieku amata vienību skaitu; tehnisko darbinieku vienību skaitu saskaņojot ar Dibinātāju, bet pedagoģisko ar Izglītības pārvaldi; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 39. nolikumu
47.4. pieņemt un atbrīvot no darba pedagoģiskos un tehniskos darbiniekus, noteikt viņu pienākumus un tiesības un atbildību;
47.5. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;
47.6. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros.
VII Pedagogu un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības
48. Pedagogu, pedagoģiskā atbalsta personāla tiesības un pienākumi ir noteikti Izglītības likumā, Darba kārtības noteikumos, Iekšējās kārtības noteikumos, Audzināšanas darba reglamentā un precizēti amatu aprakstos.
49. Citu darbinieku tiesības un pienākumi ir noteikti Darba likumā, Darba kārtības noteikumos un precizēti amatu aprakstos.
50. Pedagogu pienākumi ir:
50.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
50.2. patstāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju tiesību metodisko komisiju darbā;
50.3. veidot pozitīvu sadarbības vidi, ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par bērnu tiesību pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
50.4. būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm un rezultātiem;
50.5. ievērot Skolas nolikuma, Darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un pildīt darba līguma prasības.
51. Pedagogu tiesības ir:
51.1. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas un citās komisijās;
51.2. izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Skolas attīstības, darba un iekšējās kārtības nodrošināšanas jautājumos.
VIII Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde
52. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tās izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka Izglītības likums un Skolas padomes reglaments, ko izdod Skolas direktors.
53. Skolas pedagoģiskā padome risina dažādus ar pedagoģisko procesu saistītus jautājumus. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod Skolas direktors.
54. Metodiskā padome koleģiāla institūcija ar padomdevēja tiesībām metodisko uzdevumu realizācijai un koordinācijai skolā. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod direktors.
55. Skolā mācību priekšmetu standartos noteikto prasību īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai skolotāji var apvienoties metodiskajās komisijās. Metodisko komisiju darbu koordinē Metodiskā padome.
56. Izglītojamo pašpārvalde (turpmāk tekstā Skolēnu padome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. To ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Skolēnu padome ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru izdod Skolas direktors.
IX Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un Skolas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
57. Skola patstāvīgi izstrādā Darba kārtības noteikumus, Iekšējās kārtības noteikumusun citus Skolas darbu reglamentējošos dokumentus saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu un šī nolikuma prasībām.
58. Skolā darbojas arodbiedrības un Skolas vadības koplīgums, kas Dibinātāja apstiprinātā budžeta ietvaros, vienojas ar direktoru par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.
59. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Dibinātāja nolikumā noteiktajā kārtībā.
X Skolas darbības tiesiskuma nodrošināšana
60. Skolas darbības tiesiskumu nodrošina direktors.
61. Skolas darbinieku faktisko rīcību var apstrīdēt direktoram.
XI Skolas finansēšanas kārtība
62. Skolas finansu līdzekļus veido:
62.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;
62.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
62.3. citi finansu līdzekļi.
63. Citus finansu līdzekļus veido:
63.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
63.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;
63.3. dažādos projektos iegūtie finansu līdzekļi.
64. Papildu interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs, atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.
65. Valsts mērķdotācija nodrošina:
65.1. pedagogu darba algas;
65.2. 10% kvalitātes piemaksu pie darba algas;
65.3. daļēju mācību grāmatu iegādi.
66. Dibinātājs apstiprinātā budžeta ietvaros nodrošina:
66.1. skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus;
66.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba algas;
66.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba algas;
66.4. piecgadīgo-sešgadīgo pirmskolas pedagogu , pedagoga palīgu darba algas;
66.5. grāmatu iegādi;
66.6. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;
66.7. piemaksas pie darba algas;
66.8. remonta un celtniecības darbus un citas izmaksas.
67. PapildusSfinansu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai, vai arī ziedotāja vai dāvinātāja norādītajam mērķim.
68. Pedagogu darba kvalitātes piemaksas un skolotāju darba algas ekonomijas sadales kārtību nosaka LR Ministru kabineta izdotie normatīvie akti un Vērtēšanas kārtība darba kvalitātes piemaksu noteikšanai, kuru izdod direktors.
69. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
70. Finansu līdzekļu uzskaiti un apriti nodrošina Skolas grāmatvedība.
XII Skolas saimnieciskā darbība
71. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.
72. Skolas direktors ir tiesīgs apstiprinātā budžeta ietvaros :
72.1. slēgt īres un nomas līgumus;
72.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par dažādu Skolai nepieciešamo darbu veikšanu.
73. Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
74. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultāta gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Iegūtos līdzekļus, saskaņojot ar Skolas padomi, izmanto skolas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.
75. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
76. Skolas ēdnīcas darbu organizē un kontrolē direktors.
XIII Skolas reorganizēšanas un likvidācijas kārtība
77. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
XIV Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
78. Skolas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.
79. Grozījumus Skolas nolikumā var ierosināt Dibinātājs, Skolas padome, Pedagoģiskā padome un Skolas direktors.
80. Ar šā nolikuma stāšanos spēkā zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 16.novembra nolikums Nr.16 Jūrmalas pilsētas Majoru pamatskolas nolikums.
|
Priekšsēdētājs |
Ģ.Trencis |