LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2007.gada 3. maijā | Nr.3 |
I.Vispārīgie noteikumi
1. Jūrmalas pilsētas speciālā internātpamatskola (turpmāk tekstā - Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā - Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno speciālās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi atbilstošie normatīvie akti un šis nolikums (turpmāk tekstā – Nolikums), kurš izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības likuma 22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.
3. Skola ir tiesīga lietot zīmogu ar mazo valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapu.
4. Skolai var būt savi norēķinu konti bankā.
5. Skolai ir sava simbolika.
6. Skolas juridiskā adrese: Dzirnavu ielā 50, Jūrmalā, LV-2011.
II Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi
7. Skolas darbības mērķis ir:
7.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts speciālās pamatizglītības mērķu un uzdevumu izpildi un īstenotu Speciālās izglītības attīstības koncepciju.
7.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.
8. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošā, audzinošā darbība un ārstnieciski profilaktiskā un pedagoģiskā korekcija izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.
9. Skolas uzdevumi:
9.1. veicināt katra izglītojamā personības harmonisku veidošanos un attīstību;
9.2. veicināt patstāvīgai dzīvei un sabiedrībā nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi;
9.3. sagatavot izglītojamo darbam un dzīvei sabiedrībā un izglītības turpināšanai vai nodrošināt (iespēju robežās) praktiskajai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi;
9.4. radīt iespējas izglītojamiem ar speciālām vajadzībām integrēties sabiedrībā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu turpmāko sabiedrisko dzīvi;
9.5. veicināt izglītojamā atbildību pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, savu tautu un Latvijas Republiku;
9.6. radīt iespējas un apstākļus bērnam ar garīgās attīstības traucējumiem iegūt viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību;
9.7. iespēju robežās sekmēt katra bērna vispusīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot attīstības traucējuma vai saslimšanas maksimālu pedagoģisko, psiholoģisko un medicīnisko korekciju un kompensēšanu;
9.8. nodrošināt vispusīgu pedagogu, atbalsta personāla un bērnu vecāku vai aizbildņu, sadarbību, lai noteiktu katra bērna izglītošanas, ārstēšanas un korekcijas darba mērķus un uzdevumus, veicinot savlaicīgu bērnu rehabilitāciju, un sekmēt integrāciju vispārējās izglītības iestādēs;
9.9. sadarboties ar tām vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem, un pēc attiecīgo skolu pieprasījuma konsultēt izglītojamos, pedagogus un izglītojamo vecākus.
9.10. izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas atbilstoši Skolā īstenojamām izglītības programmām, izglītojamo veselības stāvoklim un attīstības līmenim;
9.11. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām
III. Īstenojamās izglītības programmas
10. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un Valsts pamatizglītības standarts.
11. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:
11.1. Speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītojamiem ar vieglu garīgu atpalicību – A, B līmenis), programmas kods 21015811;
11.2. Speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem(izglītojamiem ar vieglu garīgu atpalicību – A, B līmenis), programmas kods 21015821;
11.3. Speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītojamiem ar vidēji smagu un smagu garīgu atpalicību - C līmenis), programmas kods 21015811;
11.4. Speciālās pamatizglītības mazākumtautību programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (izglītojamiem ar vidēji smagu un smagu garīgu atpalicību - C līmenis), programmas kods 21015821;
11.5. Speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (arodklasēm), programmas kods 21015811;
11.6. Profesionālās pamatizglītības programmu Ēdināšanas serviss, programmas kods 2281101.
12. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā - IZM) noteiktā kārtībā. Izglītības programmas saskaņo ar Jūrmalas pilsētas izglītības pārvaldi (turpmāk tekstā - IP) un iesniedz licencēšanai IZM.
13. Pedagogi ir tiesīgi izmantot IZM vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata skolotāji izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk tekstā - Komisija) un apstiprina direktors vai viņa pilnvarotā persona.
14. Skolas mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar Skolas izglītības programmām, pamatojoties uz IZM apstiprinātiem speciālās pamatizglītības mācību priekšmetu un stundu paraugplāniem. Skolas mācību plānus, saskaņojot ar IP, apstiprina Skolas direktors.
15. Pēc vecāku vai aizbildņu ierosinājuma Skola var izstrādāt citas izglītības programmas atbilstoši Skolas iespējām.
16. Mācību priekšmetu saturs Skolā tiek apgūts latviešu un krievu valodās atkarībā no licencētajām izglītības programmām.
IV. Izglītības procesa organizācija
17. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, atbilstošie Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti, Nolikums, Skolas darba kārtības noteikumi un Iekšējās kārtības noteikumi.
18. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, speciālās izglītības iestādē un pirmsskolas izglītības iestādes speciālajā grupā un atskaitīšanu no speciālās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes speciālās grupas.
19. Priekšrocības uzņemšanai Skolā ir tiem bērniem, kuriem ir vidēji smagi un smagi garīgās attīstības traucējumi.
20. Ar Valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko atzinumu bērnu var uzņemt Skolā uz pārbaudes laiku diagnozes un izglītošanas veida un vietas precizēšanai.
21. Skolas 10.klasē uzņem:
21.1. Speciālās pamatizglītības programmā arodklasēm - speciālās pamatizglītības programmas 9.klasi beigušos izglītojamos, pamatojoties uz izglītojamā un vecāku vai aizbildņu, rakstisku iesniegumu, apliecību par vispārējo pamatizglītību. Vecāku vai aizbildņu, rakstisks iesniegums ir nepieciešams izglītojamam līdz 18 gadu vecumam.
21.2. Profesionālās pamatizglītības programmā - vispārējo pamatizglītību ieguvušus izglītojamos, pamatojoties uz izglītojamā un vecāku vai aizbildņu rakstisku iesniegumu, apliecību par vispārējo pamatizglītību. Vecāku vai aizbildņu rakstisks iesniegums ir nepieciešams izglītojamam līdz 18 gadu vecumam.
21.3. Izglītojamiem, kuri mācījušies atbilstoši vidēji smagas un smagas garīgās attīstības traucējumu izglītības programmām, var veidot darba iemaņu veidošanas klases.
22. Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, skola organizē izglītības procesu un īsteno izglītības programmas atbilstoši katra izglītojamā attīstības traucējuma veidam, līmenim, viņa veselības stāvoklim un individuālās korekcijas rezultātiem.
23. Skolas klasēs izglītojamiem ar vidēji smagiem vai smagiem garīgās attīstības traucējumiem izglītošana notiek atbilstoši katra izglītojamā attīstības līmenim, viņa veselības stāvoklim un individuālajām iespējām, apgūstot individuālo mācību programmu.
24. Skolas sākumskolas (1.-4.klase) klasēs kopā var mācīties izglītojamie ar dažādiem garīgās attīstības traucējuma līmeņiem. Ja nepieciešams un, ja tas atbilst bērnu interesēm, var veidot atsevišķas klases izglītojamiem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem.
25. Skolas pedagoģiskā padome dod slēdzienu par turpmāko apmācības līmeni katram 5.klases izglītojamam.
26. Skolas 5.-9.klasēs mācības tiek organizētas šādos apmācības līmeņos: A, B un C. Katram apmācības līmenim ir noteikta atbilstoša grūtības pakāpe izglītības satura apguvei.
27. Arodapmācība Skolas 10.–11.klasēs notiek ņemot vērā izglītojamo veselības stāvokli, intereses, izvēles iespējas un darba tirgu.
28. Mācību sasniegumi tiek vērtēti atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem par mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālajās izglītības programmās.
29. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī izglītojamo brīvdienas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi.
30. Papildu brīvdienas februārī 1.klasei (1 nedēļu) nosaka direktors pēc saskaņošanas ar IP.
31. Saskaņojot ar IP, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu 1.–8., 10.klasei, ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi.
32. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 1.-11.klasē A,B līmeņa apmācības klasēs ir 40 minūtes, C līmeņa apmācības klasēs -30 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.
33. Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību stundu saraksts.
34. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto speciālās pamatizglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.
35. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas. Mācību stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksti ir pastāvīgi visam semestrim. Operatīvas izmaiņas sarakstos var veikt direktors vai direktora vietnieks mācību darbā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.
36. Speciālās pamatizglītības programmās noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, balstoties uz izglītojamo vēlmēm, vecāku vai aizbildņu iesniegumiem un Skolas iespējām.
37. Ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā katra klase var izmantot mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem.
38. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka pedagoģiskā padome, saskaņojot ar IP. Tā tiek plānota Skolas gada darba plānā.
39. Izglītojamiem, kuriem pēc sertificēta ģimenes ārsta vai Ārstu konsultatīvās komisijas (ĀKK) slēdziena nepieciešama mājas apmācība, tā tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumiem par ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes.
40. 9.klases izglītojamiem liecību izsniedz pirmā semestra pēdējā mācību dienā un mācību pēdējā dienā, ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai vairāk kā 3 mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu gadā zemāku par 4 ballēm. Izsniedzot liecību, Skola rakstiski informē vecākus par izglītojamā pienākumu turpināt izglītību līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un iespējām iegūt obligāto pamatizglītību.
41. 9.klašu izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu, saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību.
42. 11.klašu izglītojamie, kuri apguvuši speciālās pamatizglītības programmu arodklasēm un profesionālās pamatizglītības programmu un kuri sekmīgi nokārtojuši centralizēto profesionālo kvalifikācijas eksāmenu, saņem apliecību par profesionālo pamatizglītību.
43. 11.klašu izglītojamie, kuri apguvuši speciālās pamatizglītības programmu arodklasēm un profesionālās pamatizglītības programmu, bet nav nokārtojuši centralizēto profesionālo kvalifikācijas eksāmenu, saņem sekmju izziņu un Skolas apliecību.
44. Skolas dienas režīmu, kas sastādīts atbilstoši izglītojamo veselības stāvoklim, nosaka Skolas direktors.
V. Ārstnieciski profilaktiskais un korekcijas darbs Skolā
45. Ārstnieciski profilaktisko darbu Skolā veic medicīniskie darbinieki, saskaņā ar tiesību aktiem, Nolikumu un Skolas darba kārtības noteikumiem
46. Sadarbojoties ar pedagogiem, Skolas medicīnisko darbinieku galvenais uzdevums ir maksimāla izglītojamo garīgās attīstības traucējumu korekcija, vispārējā veselības stāvokļa uzlabošana un sanitāri higiēniskā darba organizēšana.
47. Skolas medicīniskie darbinieki ir Skolas pedagoģiskās padomes locekļi.
48. Medicīniskie darbinieki sadarbībā ar pedagogiem un izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem:
48.1. veic izglītojamo izpēti un diagnostiku;
48.2. sniedz konsultācijas pedagogiem un vecākiem vai aizbildņiem par bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem veselības stāvokli;
48.3. sniedz pedagogiem metodiskus norādījumus vai ieteikumus ārpusklases pasākumu un arodapmācības darba organizēšanai un profesijas izvēlei;
48.4. iespēju robežās nodrošina izglītojamo ārstēšanu un nosūtīšanu uz ārstniecības iestādi un konsultāciju centriem pie speciālistiem.
49. Mācību, audzināšanas un ārstnieciskais process garīgās attīstības korekcijai ietver:
49.1. medicīnisko korekciju, kuras uzdevums ir nodrošināt katra izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu vispārīgi stimulējošo un speciālo korekciju;
49.2. pedagoģiski psiholoģisko korekciju, kuras uzdevums ir veikt visus nepieciešamos mācību un audzināšanas pasākumus, lai pārvarētu bērnu garīgās attīstības nevienmērību, nodrošinātu psihisko darbību koordinējošā mehānisma izveidi un savai attīstībai atbilstošu nepieciešamo zināšanu minimuma apguvi.
VI. Izglītojamo tiesības un pienākumi
50. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:
50.1. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanu saistītiem jautājumiem;
50.2. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam;
50.3. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavoties nodarbībām, lai iegūtu savām spējām un veselības stāvoklim atbilstošu pamatizglītību;
50.4. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;
50.5. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;
50.6. ievērot Skolas nolikuma un Skolas iekšējās kārtības noteikumu prasības;
50.7. uzvesties un rīkoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
50.8. neņemt uz Skolu mācību procesam nepiederošas lietas, par kurām Skolai nav pienākums uzņemties atbildību;
50.9. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;
50.10. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību.
51. Izglītojamo vispārīgās tiesības:
51.1. iegūt bezmaksas vispārējo pamatizglītību;
51.2. saņemt valsts noteikto un cita veida materiālo palīdzību;
51.3. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;
51.4. atbilstoši Skolas noteiktai kārtībai, piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;
51.5. izveidot Skolēnu padomi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolēnu padomes nolikumam;
51.6. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē;
51.7. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;
51.8. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;
51.9. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
51.10. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;
51.11. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas iekavēta attaisnojošu iemeslu dēļ;
51.12. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku, lasītavu u.c. informācijas krātuves, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas;
51.13. saņemt logopēda, psihologa un sociālā pedagoga (turpmāk tekstā-izglītojamā atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību.
52. Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais un vecāki vai aizbildņi ir par to atbildīgi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
53. Izglītojamiem, kuri pārkāpj Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus vai aizbildņus, kā arī informēt kompetentās institūcijas (t.sk. pašvaldības, kuru teritorijās attiecīgajam izglītojamam ir deklarēta dzīvesvieta).
54. Pirms soda piemērošanas, izglītojamam tiek pieprasīts mutisks vai rakstisks paskaidrojums, vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda veids izglītojamajam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma rakstura. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku vai aizbildņu uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot tikai direktors, izdodot par to rīkojumu.
55. Pārkāpumu novērtēšanas kritēriji ir konkretizēti Skolas iekšējās kārtības noteikumos.
56. Ja izglītojamais tīši vai netīši Skolai nodara materiālos zaudējumus, Skolai ir tiesības pieprasīt kompensāciju likumos noteiktajā kārtībā.
57. Par atzinības izteikšanu izglītojamam lemj pedagoģiskā padome, administrācija, skolēnu pašpārvalde, Skolas padome.
VII. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi un tiesības
58. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgie pienākumi:
58.1. rūpēties par bērna uzturēšanu, drošību un audzināšanu, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam;
58.2. nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamo apstākļu minimumu;
58.3. nodrošināt bērnu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, radīt labvēlīgu gaisotni darbam mājās, rūpēties par bērna savlaicīgu un regulāru ierašanos Skolā;
58.4. sekot, lai izglītojamais ievērotu pedagogu norādījumus, Nolikuma un Iekšējās kārtības noteikumu prasības, kā arī direktora rīkojumus;
58.5. uzturēt saikni ar Skolu, pedagogiem, apmeklēt Skolas vecāku kopsapulces un klases vecāku kopsapulces, sadarboties ar izglītojamo atbalsta personālu;
58.6. ievērot un īstenot bērna tiesības, t.sk. uz obligāto izglītību;
58.7. motivēt izglītojamo mācīties un ticēt savām spējām.
59. Izglītojamo vecāku vai aizbildņu vispārīgās tiesības:
59.1. ierosināt izveidot Skolas padomi un piedalīties tās darbībā atbilstoši Nolikumam un Skolas padomes nolikumam;
59.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu;
59.3. ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš neveic noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus.
VIII. Skolas vadība
60. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar IZM. Direktors tiek atestēts MK noteiktā kārtībā.
61. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Nolikums un darba līgums.
62. Skolas direktora galvenie pienākumi:
62.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma, MK noteikumu, IZM un Dibinātāja izstrādāto normatīvo aktu, IP izdoto rīkojumu un Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;
62.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par Skolas darba rezultātiem;
62.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;
62.4. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;
62.5. nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši IZM noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
62.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;
62.7. sniegt priekšlikumus Dibinātājam par izmaiņām darbinieku skaita(darba vietu)sarakstā
62.8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu, informēt padomi par direktoram iesniegtajiem priekšlikumiem kas saistīti ar Nolikuma grozījumiem;
62.9. vadīt gada budžeta tāmes izstrādes darbu;
62.10. būt atbildīgam par apstiprināto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei;
62.11. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Skolas organizētajos pasākumos Skolā vai ārpus tās;
62.12. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana par gadījumiem, kad tiek konstatēta bērna interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
62.13. nodrošināt savlaicīgu un precīzu pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, IP un citām Skolas darbību kontrolējošām institūcijām, saskaņā ar Dibinātāja noteikto kārtību un citiem normatīvajiem aktiem, kas saistoši Skolai;
62.14. būt atbildīgam par Skolas bibliotēkas, ēdināšanas pakalpojumu un medicīnas aprūpes darbu ;
62.15. būt atbildīgam par Skolas datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;
62.16. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu Skolā.
62.17. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus, Skolas struktūrvienību nolikumus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus.
63. Skolas direktora vispārīgās tiesības:
63.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību iestādēs kā arī nevalstiskajās organizācijās;
63.2. savas kompetences ietvaros lemt par Skolas intelektuālo resursu izmantošanu, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
63.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
63.4. iesniegt priekšlikumus saistībā ar Skolas darbību pakļautības vai pārraudzības iestādēm;
63.5. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;
63.6. saskaņojot ar Dibinātāju un IP, noteikt pedagoģisko darbinieku skaitu;
63.7. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, norīkot direktora vietnieku direktora pienākumu izpildei;
63.8. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;
63.9. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, piemērot disciplināros sodus savas kompetences ietvaros;
63.10. uzņemt un atskaitīt no Skolas izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
64. Skolas direktora pienākumi un tiesības, kas nav minēti Nolikumā, noteikti direktora amata aprakstā un darba līgumā.
65. Direktora vietnieku darba pienākumus un amata aprakstus nosaka un apstiprina direktors.
66. Skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.
IX. Pedagogu un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības
67. Pedagogu vispārīgie pienākumi:
67.1. radoši un ar pienācīgu atbildību īstenot izglītības programmas;
67.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties IZM ieteicamajām programmām;
67.3. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu un veikt klases audzinātāja pienākumus;
67.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;
67.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
67.6. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības;
67.7. sadarboties ar izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem;
67.8. būt atbildīgam par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;
67.9. veikt dežūras Skolā un tās organizētajos pasākumos saskaņā ar Skolas darba kārtības un Iekšējās kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku;
67.10. piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs;
67.11. motivēt izglītojamos mācīties, ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, veselības stāvokli, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus;
67.12. savlaicīgi apzināt tos izglītojamos, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir grūtības ar mācībām, sadarboties ar šo izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, normatīvajos aktos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju, kas iesniedzama izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;
67.13. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par to pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
67.14. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu;
67.15. būt atbildīgam par pedagoga rīcībā nodotām telpām, inventāru un mācību līdzekļiem, kā arī par kārtību klašu telpās un mācību kabinetos;
67.16. ievērot Skolas darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības.
68. Detalizēti pedagogu, sociālā darbinieka, psihologa, logopēda pienākumi un tiesības noteikti viņu amatu aprakstos un darba līgumos.
69. Pedagogu vispārīgās tiesības:
69.1. iesniegt Skolas administrācijai priekšlikumus, kas saistīti ar Skolas darbību;
69.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, Pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;
69.3. izmantot valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;
69.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Skolas attīstības programmas īstenošanu;
69.5. saņemt pedagoga darbam nepieciešamos līdzekļus un materiālo nodrošinājumu.
70. Skolas tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amata aprakstos un darba līgumos.
X. Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde
71. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem vai aizbildņiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Skolas padomes nolikumu. Padomes kompetencē ietilpst:
71.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizēšanu un tā rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem vai aizbildņiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku vai aizbildņu pašpārvalžu darbību Skolā;
71.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;
71.3. piedalīties Skolas darbu pamatjomas vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;
71.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti, izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to sniegt atskaiti Skolas vecāku sapulcei;
71.5. iesniegt priekšlikumus par Nolikumu, saskaņot Iekšējās kārtības noteikumus, saskaņot Skolēnu padomes nolikumu un iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem un grozījumiem;
71.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā un ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;
71.7. Skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus IZM, Dibinātājam un to institūcijām un saņemt rakstisku atbildi;
71.8. Skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram un Dibinātājam visos ar Skolu saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.
72. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts nolikums.
73. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, psihologs un Skolas medicīniskie darbinieki.
74. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.
75. Pedagoģiskās padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu. Pārējiem Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
76. Pedagoģiskā padome:
76.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darbības plāna projektu;
76.2. izvērtē un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības programmas;
76.3. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;
76.4. izskata jautājumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;
76.5. izskata jautājumus par papildus mācību pasākumu noteikšanu izglītojamiem, kuri mācību priekšmetos ir saņēmuši nepietiekami sekmīgu vērtējumu gadā vai atzīmi „nav vērtējuma”;
76.6. izskata jautājumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas, Izglītības likumā un Nolikumā paredzētajos gadījumos;
76.7. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;
76.8. izskata visus priekšlikumus un sniedz ieteikumus par grozījumiem Nolikumā;
76.9. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;
76.10. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus;
76.11. saskaņo Pedagoģiskās padomes nolikumu, Skolas mācību gada darba plānu un pedagogu darba vērtēšanas kritērijus.
77. Mazajās Pedagoģiskajās padomēs (turpmāk tekstā-MPP) apvienojas skolotāji, kuri māca izglītojamos vienā klasē, un izglītojamo atbalsta personāls. MPP apspriež pedagogu individuālo pieeju, mācību dinamiku, turpmākās darbības stratēģiju ar izglītojamo. MPP sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, to vada klases audzinātājs, un tās norisi protokolē.
78. Valsts pamatizglītības standartā un mācību priekšmetu programmās noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas. Komisiju skaitu, sastāvu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz komisiju nolikumu. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks mācību darbā.
79. Skolēnu padome ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes organizācija. Skolēnu padomi ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.
80. Skolēnu padome darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā pati Skolēnu padome, un apstiprina direktors.
81. Skolēnu padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo, pedagogu un Skolas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.
XI. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un Skolas
izdotu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
82. Skola patstāvīgi izstrādā darba kārtības noteikumus, Iekšējās kārtības noteikumus un citus Skolas darbu reglamentējošos dokumentus saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu un Nolikuma prasībām. Noteikumus apstiprina Skolas direktors.
83. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā, ja administratīvajā aktā izskatāmais jautājums neietilpst Izglītības valsts inspekcijas kompetencē.
XII. Skolas finansēšanas kārtība
84. Skolas finanšu līdzekļus veido:
84.1. valsts mērķdotācija;
84.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
84.3. citi finanšu līdzekļi.
85. Valsts mērķdotācija nodrošina:
85.1. pedagoga darba samaksu;
85.2. Skolas uzturēšanas izmaksas.
86. Pašvaldība sniedz finansiālu atbalstu Skolai apstiprinātā pašvaldības budžeta ietvaros.
87. Citus Skolas finanšu līdzekļus veido:
87.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
87.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;
87.3. projektu līdzekļi.
88. Papildu finansu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai, vai atbilstīgi ziedotāja, vai dāvinātāja norādītajam mērķim.
89. Piemaksas no valsts mērķdotācijas par darba kvalitāti sadala direktora apstiprināta Pedagogu darba vērtēšanas komisija, pamatojoties uz izstrādātiem un ar Pedagoģisko padomi saskaņotiem kritērijiem.
90. Skola par ziedojumiem (dāvanām), kas saņemti mantas vai pakalpojumu veidā, sastāda Pieņemšanas -nodošanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē. Pēc vecāku vai aizbildņu labprātīgas iniciatīvas veiktie Skolas telpu remonti ar vecāku vai aizbildņu sagādātiem izejmateriāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā. Naudas brīvprātīgus ziedojumus var pārskaitīt Skolas ziedojumu bankas kontā.
91. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
92. Finanšu apriti Skola organizē centralizēti ar IP grāmatvedību.
XIII Skolas saimnieciskā darbība
93. Atbilstoši Izglītības likumam, Skola var veikt saimniecisko darbību.
94. Skolas direktors ir tiesīgs:
94.1. slēgt īres un nomas līgumus Dibinātāja noteiktajā kārtībā;
94.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.
95. Skolas valdījumā esošo ēku, zemes vai to daļu nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
96. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru.
97. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
98. Skolā tiek organizēta izglītojamo ēdināšana. Skolas ēdnīcas darbu kontrolē direktors un IP.
XIV Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
99. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.
XV Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
100. Nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.
101. Grozījumus Nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, Skolas direktora un Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.
102. Ar šī nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 20.jūnija nolikums Nr.22 „Jūrmalas speciālās internātskolas nolikums”.
|
Priekšsēdētājs |
R.Munkevics |