LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
NOLIKUMS
Jūrmalā

Protokols Nr.4, 26.punkts

_{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu
Grozīts ar domes 2019.gada 23.maija 19.nolikumu}

Izdots saskaņā ar
Latvijas Republikas Izglītības likuma 22.panta 1.daļu
un Vispārējās izglītības likuma 8.un 9.pantu.

I Vispārīgie noteikumi

1. Jūrmalas pilsētas speciālā internātpamatskola (turpmāk tekstā - Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā - Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno speciālās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu Grozīts ar domes 2018.gada 27.septembra 37.nolikumu Grozīts ar domes 2019.gada 23.maija 19.nolikumu}

2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likums, citi atbilstošie normatīvie akti un šis nolikums (turpmāk tekstā – Nolikums), kurš izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Izglītības likuma 22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu.

3. Skolai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.

4. Skola ir tiesīga lietot zīmogu ar mazo valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapu.

5. Skolai ir savi norēķinu konti bankā.

6. Skolai ir sava simbolika.

7. Skolas juridiskā adrese: Dzirnavu iela 50, Jūrmala, LV-2011

II Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

8. Skolas darbības mērķis ir:

9. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošā, audzinošā darbība un ārstnieciski profilaktiskā un pedagoģiskā korekcija izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

10. Skolas uzdevumi:

III Īstenojamās izglītības programmas

11. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības programmas saturu un īstenošanu reglamentē Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likums un Latvijas Republikas Valsts pamatizglītības standarts.

12.Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas: _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

13. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

14. Pedagogi ir tiesīgi izmantot Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata skolotāji izstrādā mācību priekšmetu tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk tekstā - Komisija) un apstiprina direktors vai viņa pilnvarotā persona. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

15. Mācību priekšmetu un stundu plāni tiek veidoti saskaņā ar licencētām Skolas izglītības programmām. Skolas mācību priekšmetu un stundu plānus, saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas domes izglītības nodaļu, apstiprina skolas direktors. _{Grozīts ar domes 2018.gada 27.septembra 37.nolikumu}

16. Pēc vecāku vai aizbildņu ierosinājuma Skola var izstrādāt citas izglītības programmas atbilstoši Skolas iespējām.

17. Mācību priekšmetu saturs Skolā tiek apgūts latviešu un krievu valodās atkarībā no licencētajām izglītības programmām.

IV Izglītības procesa organizācija

18. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums, Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likums, atbilstošie Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti, Nolikums, Skolas darba kārtības noteikumi un Iekšējās kārtības noteikumi.

19. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, speciālās izglītības iestādē un pirmsskolas izglītības iestādes speciālajā grupā un atskaitīšanu no speciālās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes speciālās grupas. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

20. Priekšrocības uzņemšanai Skolā ir tiem bērniem, kuriem ir vidēji smagi un smagi garīgās attīstības traucējumi. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

21. Ar Valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko atzinumu bērnu var uzņemt Skolā uz pārbaudes laiku diagnozes un izglītošanas veida un vietas precizēšanai.

22. Skolas 10.klasē uzņem: _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

22.1. Speciālās pamatizglītības programmā arodklasēm - speciālās pamatizglītības programmas 9.klasi beigušos izglītojamos, pamatojoties uz izglītojamā un vecāku vai aizbildņu rakstisku iesniegumu, apliecību par vispārējo pamatizglītību. Vecāku vai aizbildņu rakstisks iesniegums ir nepieciešams izglītojamajam līdz 18 gadu vecumam. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

22.2. Profesionālās pamatizglītības programmā - vispārējo pamatizglītību ieguvušus izglītojamos, pamatojoties uz izglītojamā un vecāku vai aizbildņu rakstisku iesniegumu, apliecību par vispārējo pamatizglītību. Vecāku vai aizbildņu rakstisks iesniegums ir nepieciešams izglītojamam līdz 18 gadu vecumam. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

22.3. Izglītojamajiem, kuri mācījušies atbilstoši vidēji smagas un smagas garīgās attīstības traucējumu izglītības programmām, var veidot darba iemaņu veidošanas klases. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu Grozīts ar domes 2018.gada 27.septembra 37.nolikumu}

23. Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, skola organizē izglītības procesu un īsteno izglītības programmas atbilstoši katra izglītojamā attīstības traucējuma veidam, līmenim, viņa veselības stāvoklim un individuālās korekcijas rezultātiem.

24. Skolas klasēs izglītojamajiem ar vidēji smagiem vai smagiem garīgās attīstības traucējumiem izglītošana notiek atbilstoši katra izglītojamā attīstības līmenim, viņa veselības stāvoklim un individuālajām iespējām, apgūstot individuālo mācību programmu. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

25. Skolas sākumskolas (1.-4.klase) klasēs kopā var mācīties izglītojamie ar dažādiem garīgās attīstības traucējuma līmeņiem. Ja nepieciešams un, ja tas atbilst bērnu interesēm, var veidot atsevišķas klases izglītojamajiem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamajiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

26. Skolas pedagoģiskā padome dod slēdzienu par turpmāko apmācības līmeni katram 5.klases izglītojamajam. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

27. Skolas 5. - 9.klasēs mācības tiek organizētas šādos apmācības līmeņos: A, B un C. Katram apmācības līmenim ir noteikta atbilstoša grūtības pakāpe izglītības satura apguvei. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

28. Arodapmācība Skolas 10.–11.klasēs notiek ņemot vērā izglītojamo veselības stāvokli, intereses, izvēles iespējas un darba tirgu. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

29. Mācību sasniegumi tiek vērtēti atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem par mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālajās izglītības programmās.

30. Mācību gada ilgumu nosaka Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī izglītojamo brīvdienas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi.

31. Papildu brīvdienas februārī 1.klasei (1 nedēļu) nosaka direktors pēc saskaņošanas ar Jūrmalas pilsētas domes izglītības nodaļu. _{Grozīts ar domes 2018.gada 27.septembra 37.nolikumu Grozīts ar domes 2018.gada 27.septembra 37.nolikumu}

32. Saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas domes izglītības nodaļu, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu 1. – 8., 10.klasei, ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

33. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 1.-11.klasē A, B līmeņa apmācības klasēs ir 40 minūtes, C līmeņa apmācības klasēs -30 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

34. Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamajiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību priekšmetu stundu saraksts.

35. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto speciālās pamatizglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases stundu. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu Grozīts ar domes 2018.gada 27.septembra 37.nolikumu}

36. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas. Mācību priekšmetu stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksti ir pastāvīgi visam semestrim. Operatīvas izmaiņas sarakstos var veikt direktors vai direktora vietnieks izglītības jomā, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.

37. Speciālās pamatizglītības programmās noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās ir bezmaksas un tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas, balstoties uz izglītojamo vēlmēm, vecāku vai aizbildņu iesniegumiem un Skolas iespējām.

38. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka pedagoģiskā padome, saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas izglītības nodaļu. Tā tiek plānota Skolas gada darba plānā. _{Grozīts ar domes 2018.gada 27.septembra 37.nolikumu}

39. Ilgstoši slimojošo izglītojamo izglītošanas kārtību ārpus izglītības iestādes nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi.

39. ¹ _{Papildināts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

40. 9.klases izglītojamajiem liecību izsniedz pirmā semestra pēdējā mācību dienā un mācību pēdējā dienā, ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai vairāk kā 3 mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu gadā zemāku par 4 ballēm. Izsniedzot liecību, Skola rakstiski informē vecākus par izglītojamā pienākumu turpināt izglītību līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un iespējām iegūt obligāto pamatizglītību. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

41. 9.klašu izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu, saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību.

42. 11.klašu izglītojamie, kuri apguvuši speciālās pamatizglītības programmu arodklasēm un profesionālās pamatizglītības programmu un kuri sekmīgi nokārtojuši centralizēto profesionālo kvalifikācijas eksāmenu, saņem apliecību par profesionālo pamatizglītību. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

43. 11.klašu izglītojamie, kuri apguvuši speciālās pamatizglītības programmu arodklasēm un profesionālās pamatizglītības programmu, bet nav nokārtojuši centralizēto profesionālo kvalifikācijas eksāmenu, saņem sekmju izziņu un Skolas apliecību. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

44. Skolas dienas režīmu, kas sastādīts atbilstoši izglītojamo veselības stāvoklim, nosaka Skolas direktors.

V Ārstnieciski profilaktiskais un korekcijas darbs Skolā

45. Ārstnieciski profilaktisko darbu Skolā veic medicīniskie darbinieki, saskaņā ar tiesību aktiem, Nolikumu un Skolas darba kārtības noteikumiem.

46. Sadarbojoties ar pedagogiem, Skolas medicīnisko darbinieku galvenais uzdevums ir maksimāla izglītojamo garīgās attīstības traucējumu korekcija, vispārējā veselības stāvokļa uzlabošana un sanitāri higiēniskā darba organizēšana.

47. Skolas medicīniskie darbinieki ir Skolas pedagoģiskās padomes locekļi.

48. Medicīniskie darbinieki sadarbībā ar pedagogiem un izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem:

48.1. veic izglītojamo izpēti un diagnostiku

48.2. sniedz konsultācijas pedagogiem un vecākiem vai aizbildņiem par bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem veselības stāvokli

48.3. sniedz pedagogiem metodiskus norādījumus vai ieteikumus ārpusklases pasākumu un arodapmācības darba organizēšanai un profesijas izvēlei

48.4. iespēju robežās nodrošina izglītojamo ārstēšanu un nosūtīšanu uz ārstniecības iestādi un konsultāciju centriem pie speciālistiem.

49. Mācību, audzināšanas un ārstnieciskais process garīgās attīstības korekcijai ietver:

49.1. medicīnisko korekciju, kuras uzdevums ir nodrošināt katra izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu vispārīgi stimulējošo un speciālo korekciju

49.2. pedagoģiski psiholoģisko korekciju, kuras uzdevums ir veikt visus nepieciešamos mācību un audzināšanas pasākumus, lai pārvarētu bērnu garīgās attīstības nevienmērību, nodrošinātu psihisko darbību koordinējošā mehānisma izveidi un savai attīstībai atbilstošu nepieciešamo zināšanu minimuma apguvi.

VI Izglītojamo tiesības un pienākumi

50. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:

50.1. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanu saistītiem jautājumiem

50.2. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam

50.3. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavoties nodarbībām, lai iegūtu savām spējām un veselības stāvoklim atbilstošu pamatizglītību

50.4. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem

50.5. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem

50.6. ievērot Skolas nolikuma un Skolas iekšējās kārtības noteikumu prasības

50.7. uzvesties un rīkoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām

50.8. neņemt uz Skolu mācību procesam nepiederošas lietas, par kurām Skolai nav pienākums uzņemties atbildību

50.9. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus

50.10. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību.

51. Izglītojamo vispārīgās tiesības:

51.1. iegūt bezmaksas vispārējo pamatizglītību

51.2. saņemt valsts noteikto un cita veida materiālo palīdzību

51.3. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu

51.4. atbilstoši Skolas noteiktai kārtībai, piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā

51.5. izveidot Skolēnu padomi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolēnu padomes nolikumam

51.6. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē

51.7. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm

51.8. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu

51.9. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību

51.10. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē

51.11. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas iekavēta attaisnojošu iemeslu dēļ

51.12. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku, lasītavu u.c. informācijas krātuves, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas

51.13. saņemt logopēda, psihologa un sociālā pedagoga (turpmāk tekstā - izglītojamā atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību.

52. Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais ir par to atbildīgs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

53. Izglītojamajiem, kuri pārkāpj Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus vai aizbildņus, kā arī informēt kompetentās institūcijas (t.sk. pašvaldības, kuru teritorijās attiecīgajam izglītojamajam ir deklarēta dzīvesvieta).

54. Pirms soda piemērošanas, izglītojamajam tiek pieprasīts mutisks vai rakstisks paskaidrojums, vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda veids izglītojamajam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma rakstura. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku vai aizbildņu uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot tikai direktors, izdodot par to rīkojumu.

55. Pārkāpumu novērtēšanas kritēriji ir konkretizēti Skolas iekšējās kārtības noteikumos.

56. Ja izglītojamais tīši vai netīši Skolai nodara materiālos zaudējumus, Skolai ir tiesības pieprasīt kompensāciju likumos noteiktajā kārtībā.

57. Par atzinības izteikšanu izglītojamajam lemj pedagoģiskā padome, administrācija, skolēnu pašpārvalde, Skolas padome.

VII Skolas internāta darbība

58. Skolā diennakti un visu gadu izglītojamajiem ir pieejams internāts. Internāta adrese: Jūrmala, Dzirnavu 59, LV - 2011. _{Grozīts ar domes 2012.gada 20.decembra 24.nolikumu}

59. Internāta un internāta grupu darbību regulē internāta reglaments un internāta iekšējās kārtības noteikumi.

VIII Skolas vadība

60. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministriju. Direktors tiek atestēts Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

61. Direktora kompetenci nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums, Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likums, Nolikums un darba līgums.

62. Skolas direktora galvenie pienākumi:

62.1. nodrošināt Latvijas Republikas Izglītības likuma, Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likuma, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu, Dibinātāja izstrādāto normatīvo aktu ievērošanu un izpildi Skolā

62.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par Skolas darba rezultātiem

62.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu

62.4. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi

62.5. nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Latvijas Republikas Darba likumu un atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem

62.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus

62.7. sniegt priekšlikumus Dibinātājam par izmaiņām darbinieku skaita (darba vietu) sarakstā

62.8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu, informēt padomi par direktoram iesniegtajiem priekšlikumiem, kas saistīti ar Nolikuma grozījumiem

62.9. vadīt gada budžeta tāmes izstrādes darbu

62.10. būt atbildīgam par apstiprināto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei

62.11. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Skolas organizētajos pasākumos Skolā vai ārpus tās

62.12. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana par gadījumiem, kad tiek konstatēta bērna interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās

62.13. nodrošināt savlaicīgu un precīzu pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, Jūrmalas pilsētas izglītības nodaļai un citām Skolas darbību kontrolējošām institūcijām, saskaņā ar Dibinātāja noteikto kārtību un citiem normatīvajiem aktiem, kas saistoši Skolai

62.14. būt atbildīgam par Skolas bibliotēkas, ēdināšanas pakalpojumu un medicīnas aprūpes darbu

62.15. būt atbildīgam par Skolas datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu

62.16. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu Skolā.

62.17. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus, Skolas struktūrvienību nolikumus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus.

63. Skolas direktora vispārīgās tiesības:

63.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību iestādēs, kā arī nevalstiskajās organizācijās

63.2. savas kompetences ietvaros lemt par Skolas intelektuālo resursu izmantošanu, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu

63.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem

63.4. iesniegt priekšlikumus saistībā ar Skolas darbību pakļautības vai pārraudzības iestādēm

63.5. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu

63.6. saskaņojot ar Dibinātāju un Jūrmalas pilsētas izglītības nodaļu, noteikt pedagoģisko darbinieku skaitu

63.7. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros

63.8. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, piemērot disciplināros sodus savas kompetences ietvaros

63.9. uzņemt un atskaitīt no Skolas izglītojamos Latvijas Republikas Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

64. Skolas direktora pienākumi un tiesības, kas nav minēti Nolikumā, noteikti direktora amata aprakstā un darba līgumā.

65. Skolas direktora vietnieku darba pienākumus un amata aprakstus nosaka un apstiprina direktors.

66. Skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.

IX Pedagogu un citu darbinieku

vispārīgie pienākumi un tiesības

67. Pedagogu vispārīgie pienākumi:

67.1. radoši un ar pienācīgu atbildību īstenot izglītības programmas

67.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas ieteicamajām programmām

67.3. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu

67.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu metodisko komisiju, internāta skolotāju mazās pedagoģiskās padomes darbā

67.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības

67.6. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības

67.7. sadarboties ar izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem

67.8. būt atbildīgam par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos

67.9. veikt dežūras Skolā un tās organizētajos pasākumos saskaņā ar Skolas darba kārtības un Iekšējās kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku

67.10. piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs

67.11. motivēt izglītojamos mācīties, ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, veselības stāvokli, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus

67.12. savlaicīgi apzināt tos izglītojamos, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu izglītojamajiem, kuriem ir grūtības ar mācībām, sadarboties ar šo izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, normatīvajos aktos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju, kas iesniedzama izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās

67.13. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par to pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei

67.14. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu

67.15. būt atbildīgam par pedagoga rīcībā nodotām telpām, inventāru un mācību līdzekļiem, kā arī par kārtību klašu telpās un mācību kabinetos

67.16. ievērot Skolas darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības.

68. Detalizēti pedagogu, sociālā pedagoga, psihologa, logopēda pienākumi un tiesības noteikti viņu amatu aprakstos un darba līgumos.

69. Pedagogu vispārīgās tiesības:

69.1. iesniegt Skolas administrācijai priekšlikumus, kas saistīti ar Skolas darbību

69.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, Pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās

69.3. izmantot valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu

69.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Skolas attīstības programmas īstenošanu

69.5.saņemt pedagoga darbam nepieciešamos līdzekļus un materiālo nodrošinājumu.

70. Skolas tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amata aprakstos un darba līgumos.

X Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde

71. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem vai aizbildņiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Skolas padomes reglamentu. Padomes kompetencē ietilpst:

71.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizēšanu un tā rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem vai aizbildņiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku vai aizbildņu pašpārvalžu darbību Skolā

71.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai

71.3. piedalīties Skolas darbu pamatjomas vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai

71.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti, izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to sniegt atskaiti Skolas vecāku sapulcei

71.5. iesniegt priekšlikumus par Nolikumu, saskaņot Iekšējās kārtības noteikumus, saskaņot Skolēnu padomes reglamentu un iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem un grozījumiem

71.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā un ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā

71.7. Skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijai, Dibinātājam un to institūcijām un saņemt rakstisku atbildi

71.8. Skolas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

72. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts reglaments.

73. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, psihologs un Skolas medicīniskie darbinieki.

74. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.

75. Pedagoģiskās padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu. Pārējiem Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

76. Pedagoģiskā padome:

76.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darbības plāna projektu

76.2. izvērtē un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības programmas

76.3. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai

76.4. izskata jautājumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē

76.5.izskata jautājumus par papildus mācību pasākumu noteikšanu izglītojamajiem, kuri mācību priekšmetos ir saņēmuši nepietiekami sekmīgu vērtējumu gadā vai atzīmi „nav vērtējuma”

76.6.izskata jautājumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas, Latvijas Republikas Izglītības likumā un Nolikumā paredzētajos gadījumos

76.7. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus

76.8. izskata visus priekšlikumus un sniedz ieteikumus par grozījumiem Nolikumā

76.9. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai

76.10. izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus

76.11. saskaņo Pedagoģiskās padomes reglamentu, Skolas mācību gada darba plānu un pedagogu darba vērtēšanas kritērijus.

77. Mazajās Pedagoģiskajās padomēs (turpmāk tekstā - MPP) apvienojas skolotāji, kuri māca izglītojamos vienā klasē un izglītojamo atbalsta personāls. MPP apspriež pedagogu individuālo pieeju, mācību dinamiku, turpmākās darbības stratēģiju ar izglītojamo. MPP sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, to vada grupas skolotājs, un tās norisi protokolē.

78. Valsts pamatizglītības standartā un mācību priekšmetu programmās noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un metodiskās komisijas. Komisiju skaitu, sastāvu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz komisiju reglamentu. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks izglītības jomā.

79. Skolēnu padome ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes organizācija. Skolēnu padomi ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.

80. Skolēnu padome darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru izstrādā pati Skolēnu padome, un apstiprina direktors.

81. Skolēnu padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo, pedagogu un Skolas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.

XI Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un Skolas izdotu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

82. Skola, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos noteikto, patstāvīgi izstrādā skolas darbu reglamentējošos normatīvos aktus, kurus izdod skolas direktors.

83. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Jūrmalas pilsētas Domes priekšsēdētājam, ja administratīvā aktā izskatāmais jautājums neietilpst Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetencē.

XII Skolas finansēšanas kārtība

84. Skolas finanšu līdzekļus veido:

84.1. valsts mērķdotācija

84.2. pašvaldības budžeta līdzekļi

84.3. citi finanšu līdzekļi

85. Valsts mērķdotācija nodrošina:

85.1. pedagoga darba samaksu

85.2. Skolas uzturēšanas izmaksas

86. Pašvaldība sniedz finansiālu atbalstu Skolai apstiprinātā pašvaldības budžeta ietvaros.

87. Citus Skolas finanšu līdzekļus veido:

87.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi

87.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi

87.3. projektu līdzekļi

88. Papildu finanšu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, vai atbilstīgi ziedotāja, vai dāvinātāja norādītajam mērķim.

89. Skola par ziedojumiem (dāvanām), kas saņemti mantas vai pakalpojumu veidā, sastāda Pieņemšanas - nodošanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē. Pēc vecāku vai aizbildņu labprātīgas iniciatīvas veiktie Skolas telpu remonti ar vecāku vai aizbildņu sagādātiem izejmateriāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā. Naudas brīvprātīgus ziedojumus var pārskaitīt Skolas ziedojumu bankas kontā.

90. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.

91. Skolai ir sava grāmatvedība.

XIII Skolas saimnieciskā darbība

92. Atbilstoši Latvijas Republikas Izglītības likumam, Skola var veikt saimniecisko darbību.

93. Skolas direktors ir tiesīgs apstiprinātā budžeta ietvaros:

93.1. slēgt īres un nomas līgumus Dibinātāja noteiktajā kārtībā

93.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.

94. Skolas valdījumā esošo ēku, zemes vai to daļu nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.

95. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru.

96. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.

97. Skolā tiek organizēta izglītojamo ēdināšana. Skolas ēdnīcas darbu kontrolē direktors.

XIV Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība

98. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministriju.

XV Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

99. Nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.

100. Grozījumus Nolikumā veic pēc Dibinātāja, Jūrmalas pilsētas domes izglītības nodaļas, Skolas direktora un Pedagoģiskās padomes ierosinājuma. _{Grozīts ar domes 2018.gada 27.septembra 37.nolikumu}

101. Ar šī nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 3.maija nolikums Nr.3 ,,Jūrmalas pilsētas speciālās internātpamatskolas nolikums.”.