LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2009.gada 15.janvārī | Nr.3 |
I Vispārīgie noteikumi
1. Jūrmalas Burāšanas skola (turpmāk tekstā Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes un biedrības Priedaines Jahtklubs (turpmāk tekstā - Dibinātāji) dibināta un pakļautībā esoša profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde, kura savā darbībā īsteno profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu burāšanā.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Sporta likums, citi atbilstošie normatīvie akti un šis nolikums, kurš izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu un Profesionālā izglītības likuma 17.pantu.
3. Skolai ir zīmogs ar mazo valsts ģerboņa attēlu, kā arī noteikta parauga veidlapas.
4. Skolai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss. Skolas juridiskā adrese: Upmalas iela 5, Jūrmala, LV2003.
5. Skola savā darbībā izmanto biedrības Priedaines jahtklubs bāzi un Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu un citas sporta bāzes.
II Skolas darbības mērķis un pamatuzdevumi
6. Skolas darbības mērķis ir:
6.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes sporta izglītības mērķu sasniegšanu veselas, fiziski, garīgi un intelektuāli un emocionāli attīstītas personības veidošanu, kas ir motivēta aktīvam, veselīgam dzīvesveidam un apzinās sporta pozitīvo ietekmi indivīda personības veidošanās procesā;
6.2. sekmēt audzēkņa atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti un augstākajām morāles vērtībām;
6.3. nodrošināt iespējas audzēkņu fiziskajai attīstībai, veselības uzlabošanai un nostiprināšanai, interešu, spēju un talanta attīstībai un profesijas izvēlei, lietderīgai brīvā laika izmantošanai.
7. Skolas pamatuzdevums ir profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas burāšanā īstenošana.
8. Skolas galvenie uzdevumi ir:
8.1. nodrošināt iespējas audzēkņu fiziskajai un intelektuālajai attīstībai, veselības uzlabošanai, demokrātijas izpratnes un vadības iemaņu veidošanai, profesionālās ievirzes, spēju un talantu izkopšanai, pašizglītībai, profesijas izvēlei;
8.2. izglītojoši pedagoģiskais un treniņu darbs ar audzēkņiem, kura mērķis ir audzēkņu veselības nostiprināšana un sporta meistarības pilnveidošana, sporta un veselīga dzīvesveida popularizēšana;
8.3 sagatavot kandidātus visu vecuma jauniešu Latvijas nacionālās izlases papildināšanai;
8.4. nodrošināt talantīgo jauniešu augstākās sporta meistarības pilnveidošanas iespējas burāšanas programmā un virzīt Skolas absolventus sporta profesionālās izglītības iegūšanai;
8.5. izvēlēties progresīvas izglītošanas darba metodes un formas;
8.6. veicināt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās iesaistīto pedagogu tālākizglītības iespējas;
8.7. nodrošināt audzēkņiem kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, regulāri veikt audzēkņu veselības stāvokļa kontroli;
8.8. racionāli izmantot finanšu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
8.9. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas un sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.
III Īstenojamā izglītības programma
9. Mācību treniņu darbību reglamentējošs dokuments ir licencētās sporta veidu programmas. Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Profesionālās izglītības likums.
10. Skola īsteno profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu burāšanā, programmas kods: 20V 81300.
IV Izglītības procesa organizācija
11. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums, Latvijas Republikas Profesionālās izglītības likums, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas nolikums, Skolas darba un iekšējās kārtības noteikumi un citi Skolas iekšējie normatīvie akti.
12. Profesionālās ievirzes sporta izglītība ir brīvprātīga.
13. Skolas audzēkņi ir bērni un jaunieši no 8 līdz 25 gadu vecumam.
14. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā mācību - treniņu grupā un atskaitīšana no skolas notiek saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālas izglītības likumu un direktora apstiprinātu kārtību. Ja audzēkņa sasniegumi neatbilst noteiktajiem kritērijiem, viņam ir tiesības, saskaņojot ar vecākiem, atkārtot mācību gadu. Audzēknim ir tiesības viena gada laikā apgūt vairāku gadu programmu, ja viņš ir izpildījis programmas prasības.
15. Mācību slodze nedēļā nedrīkst pārsniegt licencētajā Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā noteikto stundu skaitu nedēļā attiecīgajam izglītības apgūšanas posmam.
16. Mācību darba pamatvienība ir mācību treniņu nodarbība, kuras ilgums ir 45 minūtes. Nodarbību skaits ir atkarīgs no attiecīgās sporta izglītības programmas.
17. Skola nodarbības organizē visu gadu.
18. Skola organizē darbu pēc nodarbību saraksta, ar kuru tiek iepazīstināti pedagogi, audzēkņi un vecāki. Sakarā ar sporta veida sezonālo raksturu, nodarbību saraksts tiek mainīts atbilstoši sezonai. Izmaiņas nodarbību sarakstā veic direktors vai cita ar direktora rīkojumu norīkota persona.
19. Skolas audzēkņi, kas tiek uzņemti Nacionālajā sporta skolā, vai specializētajos sporta veidu centros, ir tiesīgi valsts un starptautiskajās sacensībās pārstāvēt Skolu.
20. Audzēkņiem, kuri apguvuši profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu, izsniedz LR Ministru kabineta noteiktā kartībā apstiprinātu izglītības dokumentu.
21. Veselības parūpi un medicīnisko uzraudzību izglītības iestādē nodrošina izglītības iestādes ārstniecības personāls un Sporta medicīnas valsts aģentūra.
V Audzēkņu pienākumi un tiesības
22. Audzēkņu pienākumi un tiesības ir noteikti Izglītības likumā un Skolas iekšējās kārtības noteikumos.
23. Audzēkņu pienākumi ir:
23.1. ievērot Skolas nolikuma un Skolas Iekšējās kārtības noteikumu prasības;
23.2. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs un sacensībās;
23.3. regulāri piedalīties mācību treniņu nodarbībās, ievērojot drošības tehnikas noteikumus un disciplīnu;
23.4. mērķtiecīgi apgūt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu burāšanā, veicinot savu sportisko izaugsmi;
23.5. stingri ievērot medicīniskās kontroles prasības;
23.6. rūpēties par izglītības iestādes inventāra saglabāšanu un kārtību.
24. Audzēkņiem ir tiesības:
24.1. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēka godu un cieņu;
24.2. darboties sabiedriskās sporta organizācijās, Latvijas skolēnu sporta federācijā un citās federācijās;
24.3. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;
24.4. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;
24.5. piedalīties mācību un treniņu procesā, apgūt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu burāšanā;
24.6. saņemt veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;
24.7. saņemt pedagogu palīdzību burāšanas apguvē;
24.8. ierosināt izveidot izglītības iestādes pašpārvaldi un piedalīties tās darbībā atbilstoši izglītības iestādes nolikumam vai satversmei un pašpārvaldes nolikumam;
24.9. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;
24.10. prasīt cieņas pilnu un korektu izturēšanos pret sevi;
24.11. saskaņā ar Skolas iekšējās kārtības noteikumiem izmantot Skolas tehnisko bāzi vai īrētās sporta bāzes.
VI Skolas vadība
25. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātāji, pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju. Direktors tiek atestēts LR Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
26. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.
27. Skolas direktors atbilstoši kompetencei un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Skolu attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, juridiskām un fiziskām personām.
28. Skolas direktora galvenie pienākumi ir:
28.1. nodrošināt Izglītības likuma, Profesionālās izglītības likuma, MK noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt IZM, Dibinātāju un IP izdoto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi;
28.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par tā rezultātiem;
28.3. nodrošināt skolu ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem u.c. darbiniekiem;
28.4. nodrošināt apstiprināto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu, atbilstoši izdevumu tāmei;
28.5. informēt atbilstošas valsts un pašvaldības institūcijas gadījumos, kad tiek konstatēta bērna tiesību un interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
28.6. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt Skolas lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;
28.7. būt atbildīgam par Skolas datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;
28.8. organizēt un nodrošināt Skolā darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu.
29. Skolas direktora tiesības ir:
29.1. savas kompetences un apstiprinātā budžeta ietvaros lemt par skolas finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
29.2. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
29.3. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;
29.4. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. skolas darbību reglamentējošos dokumentus;
29.5. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos;
29.6. noteikt pedagoģisko un tehnisko darbinieku amata vienību skaitu, saskaņojot ar dibinātāju un IP;
29.7. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, norīkot direktora pienākumu veikšanai direktora vietas izpildītāju;
29.8. pieņemt un atbrīvot no darba pedagoģiskos un tehniskos darbiniekus, noteikt viņu pienākumus, tiesības un atbildību;
29.9. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;
29.10. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros.
VII Pedagogu un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības
30. Pedagogu tiesības un pienākumi noteikti Izglītības likumā, Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumos un pedagogu darba līgumos.
31. Pedagogu pienākums ir:
31.1. radoši un atbildīgi īstenot attiecīgās profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu;
31.2. piedalīties Skolas Pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas darbā;
31.3. veidot pozitīvu sadarbības vidi, ievērojot bērna tiesības, nekavējoties ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
31.4. būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm un rezultātiem;
31.5. ievērot Skolas darba kārtības, iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības.
31.6.nodrošināt kvalitatīvu mācību treniņu procesa norisi;
31.7. nodrošināt audzēkņu disciplīnu, veikt nodarbību apmeklējuma uzskaiti, atbildēt par drošības tehnikas noteikumu ievērošanu mācību treniņu laikā;
31.8. veikt sistemātisku sporta rezultātu uzskaiti, nodrošināt audzēkņu piedalīšanos plānotajās sporta sacensībās un pasākumos;
31.9. regulāri celt savu profesionālo kvalifikāciju.
32. Pedagogiem ir tiesības:
32.1. piedalīties Skolas pašpārvaldē;
32.2. brīvi izteikt ierosinājumus un sniegt priekšlikumus saistībā ar audzēkņu izglītošanu, audzināšanu un skolas darbību;
32.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
32.4. saņemt pedagoģiskajam darbam nepieciešamo materiālo nodrošinājumu;
32.5. saņemt Darba likumā, Darba aizsardzības likumā, Darba koplīgumā un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās garantijas.
33. Skolas tehnisko darbinieku tiesības un pienākumi ir noteikti viņu darba līgumos un Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumos.
34. Jūrmalas Burāšanas skolas darbinieku tiesības:
34.1. saņemt darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu;
34.2. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
34.3. tikt nodrošinātiem ar drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem;
34.4. darbinieku tiesības reglamentē Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta noteikumi.
35. Jūrmalas Burāšanas skolas darbinieku pienākumi:
35.1. ievērot iekšējās kārtības noteikumus, darba līgumā un amata aprakstā noteiktos pienākumus;
35.2. saudzīgi izturēties pret izglītības iestādes mantu;
35.3. atbildēt par savu pienākumu kvalitatīvu izpildi.
VIII Skolas padomes un pašpārvalde
36. Skolas Pedagoģiskā padome tiek izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai, un tā darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru izdod Skolas direktors.
37. Pedagoģisko padomi vada Skolas direktors. Tās sastāvā ir visi Skolas pedagogi. Sēdi sasauc ne retāk kā divas reizes gadā un sēdes norisi protokolē. Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
38. Pedagoģiskā padome:
38.1. izstrādā skolas attīstības stratēģiju;
38.2. izskata ar mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus;
38.3. veic pedagoģiskā procesa analīzi;
38.4. analizē pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un pedagoģisko pieredzi;
38.5. veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas pamatjautājumos un veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
39. Pēc audzēkņu vai vecāku ierosinājuma Skolā var darboties Skolas padome un audzēkņu pašpārvalde.
40. Skolas padomes sastāvā var būt: vecāku pārstāvji, pedagogu pārstāvji, skolēnu pārstāvji, Skolas direktors, pašvaldības pārstāvji. Vecāku pārstāvjiem padomes sastāvā jābūt vairākumā. Padomes priekšsēdētāju ievēl no vecāku vidus.
41. Skolas padome:
41.1. izstrādā priekšlikumus Skolas attīstības plānam;
41.2. risina Skolas pasākumu organizatoriskos jautājumus;
41.3. piedalās sociālā riska ģimeņu jautājumu risināšanā, ja tas skar skolēna intereses.
IX Skolas iekšējo reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un
Skolas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
42. Skola, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos noteikto, patstāvīgi izstrādā Iestādes darbu reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, kurus izdod Skolas direktors. Izglītības iestādes iekšējo darbību reglamentējošos dokumentus saskaņo atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma tiesiskajam regulējumam.
43. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Dibinātāju nolikumā noteiktajā kārtībā.
X Skolas finansēšanas kārtība
44. Skolas finanšu līdzekļus veido:
44.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;
44.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
44.3. citi finanšu līdzekļi.
45. Citus finanšu līdzekļus veido:
45.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
45.2. maksas pakalpojumi;
45.3. dažādos projektos iegūti finanšu līdzekļi.
46. Pedagogu darba apmaksu interešu izglītības sporta programmu īstenošanai nodrošina no valsts mērķdotācijas interešu izglītībai un pašvaldības budžeta.
47. Valsts budžets nodrošina pedagogu darba algas un piemaksas pie darba algas.
48. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus Dibinātāji nodrošina ik gadus apstiprinātā budžeta ietvaros.
49. Papildus finanšu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu un audzēkņu materiālai stimulēšanai, vai attiecīgi ziedojuma un dāvinātāja norādītājam mērķim.
50. Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas tiek veiktas saskaņā ar pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas noteikumiem, kurus izdod Skolas direktors.
51. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas (dāvanu) vai pakalpojumu veidā sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē.
52. Skolas pamatbudžetu, speciālo budžetu, ziedojumu un maksas pakalpojumu tāmes apstiprina Dibinātāji.
53. Skolas grāmatvedības un finanšu operācijas veic IP centralizētā grāmatvedība.
XI Skolas saimnieciskā darbība
54. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību. Skolas direktors ir tiesīgs:
54.1. slēgt īres un nomas līgumus;
54.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.
55. Skola ir tiesīga sniegt maksas pakalpojumus.
56. Skolas saimnieciskas darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo finansējuma apmēru.
57. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic IP un dibinātājs.
XII Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
58. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātāji, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
XIII Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
59. Skolas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātāji.
60. Grozījumus skolas nolikumā veic pēc Dibinātāju, Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldes, Skolas direktora un Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.
XIV Citi noteikumi
61. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izglītības iestāde kārto un uztur lietvedību un arhīvu.
62. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pārskatu formām izglītības iestāde noteiktā laikā sagatavo un iesniedz atskaites Izglītības un zinātnes ministrijā un/vai Dibinātājiem.
63. Veselībai nekaitīgu un drošu apstākļu radīšanu darbam un treniņu nodarbībām izglītības iestādē nodrošina darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumu ievērošana.
64. Ugunsdrošības ievērošanu izglītības iestādē nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem.
65. Izglītības iestāde uztur elektroniskos reģistrus informāciju par sporta izglītības darbiniekiem un citu izglītības iestādes un pašvaldību interesējošo informāciju.
66. Atzīt par spēku zaudējušu Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 23.oktobra nolikumu Nr.26 Jūrmalas burāšanas skolas nolikums.
|
Priekšsēdētājs |
Ģ.Trencis |