LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2009.gada 29.janvārī | Nr.8 |
Izdots saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma
22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu
I Vispārīgie noteikumi
1. Jūrmalas pilsētas Slokas pamatskola (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās pamatizglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības, pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības un interešu izglītības programmas.
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi Latvijas Republikas spēkā esošie normatīvie akti, izglītības iestādes darbību reglamentējošie normatīvie akti, kā arī šis nolikums.
3. Skolai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu, zīmogs ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas.
4. Skolai ir sava simbolika: karogs, dziesma un logo.
5. Skolas juridiskā adrese: Skolas iela 3, Jūrmala, LV–2011, Latvija.
II Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi
6. Skolas darbības mērķis ir:
6.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu;
6.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.
7. Skolas darbības pamatvirziens ir obligātā izglītības vecuma izglītojamo izglītošana un audzināšana.
8. Skolas galvenie uzdevumi ir:
8.1. īstenot licencētās vispārējās pamatizglītības programmu;
8.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;
8.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
8.4. racionāli izmantot finansu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
8.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (personām, kuru aizgādībā atrodas viņu bērni) vai aizbildņiem (turpmāk tekstā - vecākiem), lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem Skolas izglītojamiem;
8.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
8.7. savā darbā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistemātiskuma principus mācību un audzināšanas procesā.
III Īstenojamās izglītības programmas
9. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma.
10. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:
10.1. vispārējās pamatizglītības programma – kods 21011111;
10.2. pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programma - kods 21011811.
11. Pedagogi ir tiesīgi izmantot Izglītības un zinātnes ministrija vai pašu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, uz kuru pamata skolotāji izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija un apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.
12. Skola, saskaņojot ar Izglītības pārvaldi (turpmāk tekstā – Pārvalde), var īstenot arī citas izglītības programmas, veicot to licencēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
13. Izglītības programmu īstenošanu reglamentē Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, valsts standarts pamatizglītībā.
14. Skola izstrādā interešu izglītības programmas, ko apstiprina direktors vai viņa deleģēta persona.
15. Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts latviešu valodā.
IV Izglītības procesa organizācija
16. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie LR Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti, Skolas nolikums, Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumi.
17. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) prasībām. Uzņemot bērnus no 1.-9.klasei, netiek rīkoti iestājpārbaudījumi.
18. Uzņemot skolēnus 1.klasē, tiek ievērota Dibinātāja un Pārvaldes noteiktā kārtība. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
19. Izglītojamā pārcelšana no vienas paralēlklases uz otru, no vienas izglītības programmas uz citu notiek, saskaņā ar vecāku vai izglītojamā (ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu) iesniegumu un direktora rīkojumu.
20. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka LR Ministru kabineta noteikumi.
21. Papildu brīvdienas februārī 1.klasei (1 nedēļu) nosaka direktors pēc saskaņošanas ar Pārvaldi. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
22. Saskaņojot ar Pārvaldi, direktors nosaka mācību gada pagarinājumu 1.–8.klasei, ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
23. Skolas Pedagoģiskās padome iesaka pēcpārbaudījumus un papildus mācību pasākumus izglītojamiem, kurus direktors apstiprina ar rīkojumu un izdara attiecīgu ierakstu skolēna liecībā.
24. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums 1.-9.klasē ir 40 minūtes. Izglītojamo skaitu klasē un maksimālo dienas un nedēļas mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums un citi normatīvie akti.
25. Mācību stundu slodzes sadalījumu izglītojamiem pa nedēļas dienām nosaka direktora apstiprināts mācību priekšmetu stundu saraksts.
26. Mācību priekšmetu stundu saraksts ietver pamatizglītības mācību priekšmetu un stundu plānos paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.
27. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas, Skola strādā vienā maiņā.
28. Mācību priekšmetu stundu saraksts, kā arī interešu izglītības u.c. nodarbību saraksts ir pastāvīgi visu semestri, operatīvas izmaiņas sarakstos var veikt direktors vai direktora vietnieks mācību darbā vai cita skolas direktora norīkota atbildīga persona, par izmaiņām pirms tam informējot pedagogus un izglītojamos.
29. Vispārējās pamatizglītības programmā noteiktās fakultatīvās nodarbības tiek organizētas pēc atsevišķa saraksta. Tās tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu, balstoties uz izglītojamo vēlmēm, vecāku iesniegumiem un Skolas iespējām.
30. Izglītojamo papildizglītošanu (interešu izglītības nodarbības u.c. nodarbības ārpus pamatizglītības programmas) Skola veic pēc mācību stundām, par Dibinātāja vai vecāku līdzekļiem, pamatojoties uz izglītojamo vecāku rakstiskiem iesniegumiem.
31. Skola piedāvā konsultācijas un individuālās nodarbības visiem izglītojamiem, īpaši talantīgiem izglītojamiem un izglītojamiem, kuriem nepieciešama palīdzība mācību priekšmeta apguvē.
32. Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka pedagoģiskā padome, saskaņojot ar Pārvaldi, tā tiek plānota Skolas gada darba plānā. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
33. 1.–4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas grupas, kuru darbību nosaka direktora apstiprināta tās darbības kārtība.
34. Izglītojamiem, kuriem pēc sertificēta ģimenes ārsta vai Ārstu konsultatīvās komisijas slēdziena nepieciešama mājas apmācība, tā tiek nodrošināta atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem par ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes.
35. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts pamatizglītības standarta prasībām un direktora apstiprinātu Skolas mācību sasniegumu vērtēšanas reglamentu.
36. Skolēni (arī pedagoģiskajās korekcijas klasēs) atsevišķos gadījumos vienā gadā var apgūt divu vai vairāku klašu kursu (mācību priekšmetu) programmas. Šajos gadījumos lēmumu pieņem Skolas direktors, saskaņojot ar Pārvaldi un izdodot rīkojumu. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
37. 5.-8.klašu izglītojamiem Skola var noteikt vienu līdz diviem eksāmeniem mācību gada beigās.
38. Izglītojamiem 9.klasē izsniedz liecību pirmā semestra pēdējā mācību dienā un mācību pēdējā dienā, ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai vairāk kā 3 mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu gadā zemāku par 4 ballēm. Izsniedzot liecību, Skola rakstiski informē vecākus par izglītojamā pienākumu turpināt izglītību līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un iespējām iegūt obligāto pamatizglītību.
39. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros tiek organizēti centralizētie eksāmeni, apliecina Izglītības satura un eksaminācijas centra izdots sertifikāts.
40. 9.klašu izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu, saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību.
V Pedagoģiskās korekcijas klases
41. Skolēniem ar īpašām vajadzībām Skola var atvērt pedagoģiskās korekcijas klases. Klasi atver pēc Skolas pedagoģiskās padomes priekšlikuma ar Dibinātāja lēmumu un saskaņo ar Pārvaldi. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
42. Pedagoģiskās korekcijas klases darbības mērķis ir veicināt obligātās pamatizglītības ieguvi visiem skolas vecuma bērniem atbilstoši viņu īpašajām izglītības vajadzībām.
43. Pedagoģiskās korekcijas klases uzdevums ir radīt pedagoģiski sociālus apstākļus obligātās pamatizglītības iegūšanai, nodrošinot katram bērnam piemērotāko pedagoģiskās un (vai) sociālās palīdzības veidu, kurš dotu vislabāko rezultātu bērna attīstībā un mācību darbā.
44. Pedagoģiskās korekcijas klasi komplektē skolas direktora apstiprināta komisija visa mācību gada laikā. Komisijas darbā piedalās Jūrmalas Bērnu tiesību aizsardzības centra speciālists. Skolēna uzņemšana tiek saskaņota ar skolēna vecākiem (aizbildņiem). Par skolēna uzņemšanu tiek informēta Pārvalde. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
45. Pedagoģiskās korekcijas klasē uzņem skolēnus:
45.1. kuri nespēj apgūt pamatizglītības programmu paredzētajā laikā un noteiktu rezultātu sasniegšanai nepieciešams ilgāks laiks un lielāka palīdzība;
45.2. kuri ir klaiņojuši, ilgstoši nav apmeklējuši skolu un līdz ar to nepietiekamā līmenī ir apguvuši izglītības programmu;
45.3. kuriem nav pietiekami attīstīta motivācija mācīties un tādejādi nav ieguvuši izglītību atbilstoši vecumam;
45.4. kuriem ģimenes psiholoģiskā un sociālā vide traucē sagatavoties skolai, pildīt mājas uzdevumus un normāli socializēties.
46. Pedagoģiskās korekcijas klasēs skolēnu skaitu nosaka saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem. Ja nepieciešams, var veidot apvienotās klases.
47. Pedagoģiskās korekcijas klasē obligāta ir pagarinātās darba dienas grupa individuālajam mācību darbam, mājas uzdevumu sagatavošanai, nodarbībām interešu grupās un citiem pasākumiem.
48. Sociālo darbu ar skolēniem veic sociālais pedagogs.
49. Psihologa pienākumus veic psihologs saskaņā ar skolas psihologa darba pienākumiem, nodrošinot skolēnu, pedagogu un vecāku psiholoģisko konsultēšanu.
50. Skolēnu zināšanu vērtēšana pedagoģiskās korekcijas klasē adaptācijas periodā var būt mutiski vai ieskaišu formā. Skolēniem divas reizes gadā – semestra beigās un mācību gada beigās tiek izsniegtas Izglītības un zinātnes ministrijas noteikta parauga liecības ar ierakstiem par skolēnu mācību sasniegumiem.
VI Izglītojamo pienākumi un tiesības
51. Izglītojamo vispārīgie pienākumi:
51.1. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam;
51.2. mācībām paredzēto laiku izmantot lietderīgi, sistemātiski gatavoties nodarbībām, lai iegūtu pamatizglītību;
51.3. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus skolas;
51.4. ar cieņu izturēties pret valsts un Skolas simboliku;
51.5. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;
51.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;
51.7. ievērot Skolas nolikuma un Skolas iekšējās kārtības noteikumu prasības;
51.8. uzvesties un rīkoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
51.9. neņemt uz Skolu mācību procesam nepiederošas lietas;
51.10. censties iepazīt, izprast un savā darbībā ievērot demokrātisma, humānisma, parlamentārisma, tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;
51.11. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;
51.12. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību.
52. Izglītojamo vispārīgās tiesības:
52.1. iegūt bezmaksas vispārējo pamatizglītību;
52.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;
52.3. atbilstoši Skolas noteiktai kārtībai piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;
52.4. izveidot Skolēnu domi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolēnu domes reglamentam;
52.5. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē;
52.6. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;
52.7. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu;
52.8. saņemt valsts un pašvaldības apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
52.9. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;
52.10. saņemt pedagogu palīdzību mācību vielas apguvē, kas iekavēta attaisnojošu iemeslu dēļ;
52.11. izglītošanās procesā izmantot Skolas telpas, sporta zāli, bibliotēku, lasītavu u.c. informācijas krātuves, kā arī Skolā esošos mācību līdzekļus bez maksas;
52.12. saņemt logopēda, psihologa un sociālā pedagoga (turpmāk –izglītojamā atbalsta personāls) konsultācijas un palīdzību.
53. Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais un vecāki ir par to atbildīgi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
54. Izglītojamiem, kuri pārkāpj Iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to informējot vecākus, nodot materiālu kompetentām institūcijām (t.sk. pašvaldībām, kuru teritorijās ir reģistrēts attiecīgais izglītojamais).
55. Pirms soda piemērošanas, izglītojamam tiek pieprasīts mutisks vai rakstisks paskaidrojums vai arī sastādīts akts par notikušo. Konkrēts soda veids skolēnam tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma būtības. Aizrādījumu, piezīmi un vecāku uzaicinājumu gan mutiski, gan rakstiski var piemērot jebkurš skolas pedagoģiskais darbinieks. Brīdinājumu vai rājienu var piemērot tikai direktors, izdodot par to rīkojumu.
56. Pārkāpumu sekas par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu konkretizētas Skolas iekšējās kārtības noteikumos.
57. Ja izglītojamais tīši vai netīši Skolai nodara materiālos zaudējumus, Skolai ir pienākums pieprasīt kompensāciju likumā noteiktā kārtībā.
58. Par atzinības izteikšanu izglītojamam ierosina pedagoģiskā padome, administrācija, skolēnu pašpārvalde, Skolas padome. Īpašus sasniegumus atzīmē ar Goda fotogrāfiju pie Skolas karoga. Fotografēšanās pie Skolas karoga notiek Skolas direktora noteiktā kārtībā.
VIII Skolas vadība
59. Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju. Direktors tiek atestēts LR Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
60. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.
61. Skolas direktora galvenie pienākumi:
61.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma, LR Ministru kabineta noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas, Dibinātāja un Pārvaldes izstrādāto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
61.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par tā rezultātiem;
61.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;
61.4. organizēt un vadīt Skolas darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;
61.5. pieņemt darbā pedagogus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
61.6. pieņemt darbā un atlaist no darba Skolas darbiniekus, pamatojoties uz darba likumdošanu;
61.7. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;
61.8. sniegt priekšlikumus dibinātājam par izmaiņām darbinieku skaitā (darba vietu sarakstā);
61.9. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu, informēt to par direktoram iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā par Skolas nolikuma grozījumiem;
61.10. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi;
61.11. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas Skolā vai ārpus tās organizētajos pasākumos;
61.12. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta bērna interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
61.13. nodrošināt savlaicīgu un precīzu pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, Pārvaldei u.c. Skolas darbību kontrolējošām institūcijām, saskaņā ar Dibinātāja noteikto kārtību un citiem normatīvajiem aktiem, kas saistoši Skolai; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
61.14. organizēt un nodrošināt Skolas bibliotēkas, ēdināšanas pakalpojumu un medpunkta darbu;
61.15. būt atbildīgam par Skolas datorizētās datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;
61.16. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu Skolā;
61.17. atbildēt par saimnieciski lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu apstiprinātā budžeta ietvaros.
62. Skolas direktora vispārīgās tiesības:
62.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Skolu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās;
62.2. savas kompetences ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
62.3. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
62.4. iesniegt priekšlikumus saistībā ar Skolas darbību augstākstāvošajās institūcijās;
62.5. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;
62.6. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar Pārvaldi, norīkot direktora pienākumu izpildītāju, kuru veic direktora vietnieki; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
62.7. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;
62.8. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, piemērot disciplināros sodus savas kompetences ietvaros;
62.9. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus.
63. Detalizēti Skolas direktora pienākumi un tiesības noteikti direktora amata aprakstā un darba līgumā.
64. Detalizēti Skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti viņu amata aprakstos un darba līgumos.
IX Pedagogu un citu darbinieku vispārīgie pienākumi un tiesības
65. Pedagogu vispārīgie pienākumi:
65.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
65.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz priekšmetu standartiem un programmām;
65.3. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu un veikt klases audzinātāja pienākumus;
65.4. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;
65.5. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
65.6. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības;
65.7. sadarboties ar izglītojamo vecākiem;
65.8. būt atbildīgam par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās, pedagoga organizētajos un vadītajos pasākumos;
65.9. veikt dežūras Skolā un tās organizētajos pasākumos saskaņā ar Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku;
65.10. piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs;
65.11. motivēt izglītojamos mācīties, ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus;
65.12. savlaicīgi apzināt izglītojamos, kuriem ir īpašas vajadzības, sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir grūtības ar mācībām, sadarboties ar šo izglītojamo vecākiem, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem, likumos un normatīvajos dokumentos noteiktajā laikā un kārtībā sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai to iesniegtu izskatīšanai attiecīgajās medicīniskajās vai pedagoģiskajās komisijās;
65.13. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par to pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
65.14. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu;
65.15. būt atbildīgam par viņa rīcībā nodotām telpām, inventāru un mācību līdzekļiem, kā arī par kārtību klašu telpās un mācību kabinetos;
65.16. ievērot Skolas darba kārtības, iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības.
66. Detalizēti pedagogu, sociālā darbinieka, psihologa, logopēda pienākumi un tiesības noteikti viņu amatu aprakstos un darba līgumos.
67. Pedagogu vispārīgās tiesības:
67.1. izteikt priekšlikumus, kas saistīti ar Skolas darbību;
67.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;
67.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu;
67.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas 3 gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei saskaņā ar Skolas attīstības programmas īstenošanu;
67.5. saņemt pedagoga darbam nepieciešamos līdzekļus un materiālo nodrošinājumu, atbilstoši skolas iespējām.
68. Skolas tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amata aprakstos un darba līgumos.
X Izglītības iestādes padomes, komisijas un pašpārvalde
69. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tā darbojas saskaņā ar Skolas padomes reglamentu.
70. Skolas padomes uzdevumi:
70.1. pārraudzīt Skolas izglītības procesa organizāciju un tās rezultātus, izglītības programmu attīstību, izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu, veicināt sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, atbalstīt izglītojamo un viņu vecāku pašpārvalžu darbību Skolā;
70.2. izstrādāt priekšlikumus Skolas attīstības plānam un plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai;
70.3. piedalīties Skolas darbu pamatjoma vispārīgajā izvērtēšanā, izstrādāt priekšlikumus izglītības programmu un interešu izglītības programmu pilnveidošanai;
70.4. sadarbojoties ar direktoru, pašvaldību, fiziskajām un juridiskajām personām, veicināt Skolas saimnieciski finansiālās patstāvības nostiprināšanu, sekmēt ziedojumu līdzekļu piesaisti, izteikt priekšlikumus par šo līdzekļu izlietojumu un par to sniegt atskaiti Skolas vecāku sapulcei;
70.5. iesniegt priekšlikumus un akceptēt Skolas nolikumu, saskaņot iekšējās kārtības noteikumus izglītojamiem un vecākiem, saskaņot Skolēnu domes reglamentu, iesniegt priekšlikumus šo dokumentu labojumiem, grozījumiem;
70.6. piedalīties Skolas sabiedrisko pasākumu organizēšanā, ar tiem saistīto finansiālo jautājumu risināšanā;
70.7. Skolas padome ir tiesīga iesniegt savus priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai, Dibinātājam un to institūcijām un saņemt rakstisku atbildi;
70.8. Skolas padome ir tiesīga izteikt priekšlikumus direktoram visos ar Skolu saistītajos jautājumos, bet nav tiesīga atcelt direktora rīkojumus un lēmumus.
71. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai, tās darbību nosaka direktora apstiprināts reglaments.
72. Pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, psihologs un Skolas ārstniecības persona.
73. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē, lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Sēdes var būt slēgtas vai atklātas atkarībā no apspriežamo jautājumu rakstura.
74. Pedagoģiskā padome:
74.1. izstrādā un iesaka direktoram apstiprināšanai izglītības iestādes darbības plāna projektu;
74.2. sniedz priekšlikumus mācību un audzināšanas procesam nepieciešamās materiālās bāzes pilnveidošanai;
74.3. izskata jautājumus par papildus mācību pasākumiem un pēcpārbaudījumiem izglītojamiem, kuri mācību priekšmetos ir saņēmuši nepietiekamu vērtējumu gadā vai „nav vērtējuma”;
74.4. izvērtē izglītojamo mācību un audzināšanas, kā arī interešu izglītības darba rezultātus;
74.5. izskata visus priekšlikumus un sniedz ieteikumus par grozījumiem Skolas nolikumā;
74.6. izvērtē pedagogu darba rezultātus, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai;
74.7. izskata citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus.
75. Mazajās Pedagoģiskajās padomēs (turpmāk - MPP) apvienojas skolotāji, kuri māca skolēnus vienā klasē un izglītojamo atbalsta personāls. MPP apspriež pedagogu individuālo pieeju, mācību dinamiku, turpmākās darbības stratēģiju ar skolēnu. MPP sēdes notiek pēc nepieciešamības, to vada klases audzinātājs, un tās norisi protokolē. MPP darbību nosaka direktora apstiprināts reglaments.
76. Metodiskā padome (turpmāk – Padome) – koleģiāla institūcija ar padomdevēja tiesībām metodisko uzdevumu realizācijai un koordinācijai Skolā.
77. Padomes darbu nosaka direktora apstiprināts reglaments.
78. Valsts pamatizglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas. Komisiju skaitu, sastāvu un vadītājus apstiprina direktors. Komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz komisiju reglamentu. Komisiju darbu koordinē direktora vietnieks metodiskajā darbā un Metodiskā padome.
79. Skolēnu dome (turpmāk tekstā – Dome) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Domi ar Skolas vadības un direktora atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.
80. Dome darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu domes reglamentu.
81. Domes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo, pedagogu un Skolas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.
XI Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un Skolas
izdotu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
82. Skola patstāvīgi izstrādā darba kārtības noteikumus, iekšējās kārtības noteikumus un citus Skolas darbu reglamentējošos dokumentus saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu un šā nolikuma prasībām. Tos izdod Skolas direktors.
83. Skolas iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtību un iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
XII Skolas finansēšanas kārtība
84. Skolas finansu līdzekļus veido:
84.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;
84.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
84.3. citi finansu līdzekļi.
85. Citus finansu līdzekļus veido:
85.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
85.2. dažādos projektos iegūtie finansu līdzekļi;
85.3. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi.
86. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.
87. Valsts budžets nodrošina:
87.1. pedagogu darba algas;
87.2. 10% kvalitātes piemaksu pie darba algas;
87.3. mācību grāmatu iegādi.
88. Skolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus Dibinātājs nodrošina ik gadu apstiprinātā budžeta ietvaros:
88.1. skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus;
88.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba samaksu;
88.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba samaksu;
88.4. nepieciešamo grāmatu iegādi;
88.5. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;
88.6. piemaksas pie darba algas;
88.7. remontu un celtniecības darbus.
89. Papildu finansu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai, darbinieku tālāk izglītībai, vai dāvinājuma vai ziedojuma norādītajam mērķim.
90. Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas, piemaksas pie darba algas no pašvaldības budžeta sadala direktora apstiprināta Pedagogu darba vērtēšanas komisija, pamatojoties uz izstrādātiem un ar Pedagoģisko padomi saskaņotiem kritērijiem.
91. Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas (dāvanām) vai pakalpojumu veidā sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē. Pēc vecāku labprātīgas iniciatīvas veiktie skolas un (vai) klases telpu remonti ar vecāku materiāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā. Naudas brīvprātīgus ziedojumus var pārskaitīt Skolas ziedojumu bankas kontā.
92. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
93. Skolas finansu līdzekļu aprite ir decentralizēta, un to uzskaiti nodrošina Skolas grāmatvedība, kura veic Skolas līdzekļu izlietojumu atbilstoši tāmei un darījumu būtībai.
XIII Skolas saimnieciskā darbība
94. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.
95. Skolas direktors ir tiesīgs:
95.1 slēgt īres un nomas līgumus;
95.2 slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.
96. Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
97. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
98. Skolā tiek organizēta skolēnu ēdināšana, kuru nodrošina juridiska persona. Skolēnu ēdināšanu kontrolē Skolas direktors un Pārvalde. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
XIV Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
99. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar Pārvaldi un Izglītības un zinātnes ministriju. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 38. nolikumu
XV Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
100. Skolas nolikumu un grozījumus Skolas nolikumā veic pēc Skolas direktora, Pedagoģiskās padomes, Skolas padomes priekšlikuma vai Dibinātāja norādījumiem. Grozījumus Skola nolikumā izdod Skolas direktors. Skolas darbības tiesiskumu nodrošina Skolas direktors.
XVI Noslēguma jautājums
101. Ar šā nolikuma stāšanos spēkā zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra nolikums Nr.21 „Jūrmalas pilsētas Slokas pamatskolas nolikums”.
|
Priekšsēdētājs |
Ģ.Trencis |