LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2009.gada 29.janvārī | Nr.10 |
Izdots saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma
22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma 8. un 9.pantu
I Vispārīgie noteikumi
1.Jūrmalas pilsētas Lielupes vidusskola (turpmāk tekstā - Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā - Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības programmu, vispārējās vidējās izglītības un interešu izglītības programmas.
2.Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi Latvijas Republikas spēkā esošie normatīvie akti, izglītības iestādes darbību reglamentējošie normatīvie akti, kā arī šis nolikums.
3.Skolai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.
4.Skolai ir divi zīmogi: ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas.
5.Skolai ir norēķinu konti bankā.
6.Skolai ir sava simbolika: karogs, dziesma un logo.
7.Skolas juridiskā adrese: Aizputes ielā 1A, Jūrmalā, LV-2010, Latvija.
II Skolas darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi
8.Skolas darbības mērķis ir:
8.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu;
8.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.
9.Skolas darbības pamatvirziens ir izglītošana un audzināšana.
10.Skolas galvenie uzdevumi ir:
10.1. īstenot licencētās piecgadīgo un sešgadīgo obligātās pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas;
10.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;
10.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
10.4. racionāli izmantot finansu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
10.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem, lai nodrošinātu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības, obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi visiem Skolas izglītojamiem;
10.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
10.7. mācību un audzināšanas procesā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistēmiskuma principus;
10.8. sagatavot izglītojamos izglītības turpināšanai nākamajai izglītības pakāpei vai apzinātai profesijas apguvei.
III Īstenojamās izglītības programmas
11.Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarts.
12.Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas: Grozīts ar domes 2012.gada 16.februāra 2. nolikumu
12.1. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programma. Kods 00011111;
12.2. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma. Kods 00011121;
12.3. vispārējās pamatizglītības izglītības programma. Kods 21011111;
12.4. pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programma. Kods 21011911;
12.5 pamatizglītības sociālās korekcijas mazākumtautību izglītības programma. Kods 21011921;
12.6. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma. Kods 31011011.
13.Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem.
14.Pedagogi ir tiesīgi izmantot mācību priekšmetu paraugprogrammas vai atbilstoši mācību priekšmetu standartam izstrādāt savas mācību priekšmetu programmas, vielas sadales tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk tekstā - komisija) un apstiprina direktors.
15.Skola ir tiesīga izstrādāt interešu izglītības un tālākizglītības programmas, ko apstiprina direktors. Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Dibinātājs.
IV Skolas struktūra
16.Skolā ir pirmskolas struktūrvienība, kura darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprina direktors.
17.Skolā ir bibliotēka, kura darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru izstrādā bibliotekāri un apstiprina direktors.
V Izglītības procesa organizācija
18.Izglītības procesa organizāciju Lielupes vidusskolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie LR Ministru kabineta noteikumi, Skolas nolikums un Skolas iekšējie normatīvie akti.
19.Izglītojamo uzņemšana Lielupes vidusskolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:
19.1. LR Ministru kabineta noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes); Grozīts ar domes 2015.gada 19.februāra 11.nolikumu
19.2. vispārējās vidējās izglītības programmās uzņem jauniešus, kas sekmīgi apguvuši pamatizglītības programmu.
20.Uzņemot bērnus 1.klasē, netiek rīkoti pārbaudījumi. Skola var noteikt iestājpārbaudījumus uzņemšanai konkrētā vispārējās vidējās izglītības programmā 10.klasē.
21.Izglītojamā pārcelšana no vienas paralēlklases uz otru notiek saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem un vecāku vai izglītojamā (ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu) iesniegumu un direktora rīkojumu. Izglītojamā pārcelšana no vienas izglītības programmas uz citu notiek, saskaņā ar vecāku vai izglītojamā (ja viņš sasniedzis 18 gadu vecumu) iesniegumu un direktora rīkojumu, pēc konsultēšanās ar izglītojamā pedagogiem.
22.Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka LR Ministru kabineta noteikumi.
23.Mācību darba organizācijas un uzskaites pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums visām klasēm ir 40 minūtes, pirmsskolā mācību nodarbība ir 30 minūtes.
24.Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu. Grozīts ar domes 2013.gada 8.augusta 15.nolikumu
25.Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas. Skola strādā vienā maiņā. Mācību stundu skaitu dienā izglītojamiem nosaka mācību priekšmetu stundu saraksts, kuru apstiprina Skolas direktors.
26.Starpbrīžu garumu reglamentē Skolas iekšējās kārtības noteikumi.
27.Fakultatīvās, pulciņu un individuālās nodarbības organizē ārpus mācību stundu laika pēc brīvprātības principa, pamatojoties uz izglītojamo un vecāku rakstiskiem iesniegumiem.
28.Saskaņā ar attiecīgām izglītības programmām katra klase mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem var izmantot ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā. Grozīts ar domes 2013.gada 8.augusta 15.nolikumu
29.Projektu nedēļas laiku un norises kārtību nosaka pedagoģiskā padome, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijasnoteikto laiku, saskaņojot ar Izglītības pārvaldi, tā tiek plānota Skolas darba plānā.
Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 40.nolikumu
30.1.-4.klašu izglītojamiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, tiek organizētas pagarinātās darba dienas grupas, kuru darbību nosaka direktora apstiprināta tās darbības kārtība. Pedagoģiskās korekcijas klašu izglītojamiem Skolas nodrošina pagarinātās dienas grupu nodarbības individuālajam darbam ar izglītojamiem, saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu. Grozīts ar domes 2013.gada 8.augusta 15.nolikumu
31.Ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes notiek saskaņā ar atbilstošiem LR Ministru kabineta noteikumiem.
32.Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts vispārējās pamatizglītības standarta un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām un Skolas direktora apstiprināto mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
33.5.-8. un 10.-11.klašu izglītojamiem Skola var noteikt vienu līdz diviem eksāmeniem mācību gada beigās.
34.Izglītojamie divas reizes gadā katra semestra pēdējā mācību dienā saņem noteikta parauga liecību. Izglītojamo pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumu noteikšana vai izglītojamā atstāšana uz otru gadu nosaka direktors ar rīkojumu.
35.Valsts pārbaudes darbi skolā notiek saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumu prasībām.
36.9.klašu izglītojamie, kuri apguvuši vispārējās pamatizglītības programmu, LR Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu.
37.12.klašu izglītojamie, kuri apguvuši vispārējas vidējas izglītības programmu, LR Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.
VI Izglītojamo pienākumi un tiesības
38.Izglītojamo tiesības un pienākumus nosaka Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Skolas iekšējās kārtības noteikumi.
39.Izglītojamo vispārīgie pienākumi:
39.1. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;
39.2. obligāti apmeklēt mācību stundas atbilstoši stundu sarakstam;
39.3. uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un ārpus skolas;
39.4. ar cieņu izturēties pret valsts un Skolas simboliku un pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem; ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;
39.5. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;
39.6. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu olimpiādēs, konkursos un citos ārpusskolas pasākumos;
39.7. rūpēties par Skolas vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību;
39.8. ievērot Skolas nolikuma un Skolas Iekšējās kārtības noteikumu prasības.
40.Izglītojamo vispārīgās tiesības:
40.1. iegūt bezmaksas vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību;
40.2. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu;
40.3. atbilstoši Skolas noteiktai kārtībai piedalīties Iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;
40.4. izveidot Skolēnu padomi, piedalīties tās darbībā atbilstoši Skolēnu padomes reglamentam, darboties Skolas padomē;
40.5. darboties organizācijās un apvienoties interešu grupās, ievēlēšanas gadījumā darboties Jūrmalas pilsētas skolēnu domē, Latvijas skolēnu parlamentā un Latvijas skolēnu padomē;
40.6. pārstāvēt Skolu atbilstoši savām spējām un interesēm;
40.7. saņemt savu zināšanu un uzvedības motivētu novērtējumu.
41.Ja izglītojamais sniedz maldinošu informāciju par ekstremālu situāciju Skolā, tad izglītojamais un vecāki ir atbildīgi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
42.Pārkāpumu sekas par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu konkretizētas Skolas iekšējās kārtības noteikumos.
VII Skolas vadība
43.Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dibinātājs pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju.
44.Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.
45.Detalizēti Skolas direktora pienākumi un tiesības noteikti direktora amata aprakstā un darba līgumā.
46.Skolas direktors atbilstoši kompetencei un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Skolas attiecības ar citām valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, juridiskām un fiziskām personām.
47.Skolas direktora galvenie pienākumi:
47.1. nodrošināt izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma, LR Ministru kabineta noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas, Dibinātāja un Izglītības pārvaldes izdoto normatīvo aktu un šī Nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā;
Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 46. nolikumu
47.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par tā rezultātiem;
47.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;
47.4. nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
47.5. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;
47.6. vadīt gada budžeta tāmes izstrādi;
47.7. būt atbildīgam par pašvaldības budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu, atbilstoši apstiprinātajai tāmei;
47.8. informēt valsts un pašvaldības institūcijas, kuru funkcijās ietilpst bērna tiesību aizsardzības jautājumu risināšana, gadījumos, kad tiek konstatēta bērna interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
47.9. nodrošināt savlaicīgu un precīzi pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Dibinātājam, Valsts statistikas pārvaldei, Izglītības pārvaldei u. c. Skolas darbību kontrolējošām institūcijām, saskaņā ar Dibinātāja noteikto kārtību un citiem normatīvajiem aktiem, kas saistoši Skolai;
Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 46. nolikumu
47.10. būt atbildīgam par Skolas datorizētas datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datusaglabāšanu;
47.11. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu Skolā;
47.12. savas kompetences un apstiprināta budžeta ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu.
48.Skolas direktora vispārīgās tiesības:
48.1. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus;
48.2. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
48.3. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;
48.4. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;
48.5. saskaņojot ar Dibinātāju, noteikt tehnisko darbinieku amata vienību skaitu;
48.6. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar Izglītības pārvaldi, norīkot direktora vietnieku direktora pienākumu izpildīšanai;
Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 46. nolikumu
48.7. Slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;
48.8. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, piemērot disciplinārus sodus savas kompetences ietvaros.
49.Direktoram ir vietnieki. Vietniekus pieņem darbā, atbrīvo no darba, kā arī nosaka viņu kompetenci un atbildību Skolas direktors. Detalizēti skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti direktora vietnieka amata aprakstā un darba līgumā.
VIII Pedagogu un citu darbinieku pienākumi un tiesības
50.Pedagogu, pedagoģiskā atbalsta personāla tiesības un pienākumi ir noteikti Izglītības likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.
51.Citu darbinieku tiesības un pienākumi ir noteikti Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.
52.Pedagogu vispārīgie pienākumi:
52.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
52.2. izstrādāt mācību priekšmetu tematiskos plānus, balstoties uz priekšmetu standartiem un programmām;
52.3. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas Pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;
52.4. veidot pozitīvu sadarbības vidi, ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
52.5. nodrošināt iespējas īstenot izglītojamo tiesības;
52.6. sadarboties ar izglītojamo vecākiem;
52.7. būt atbildīgam par izglītojamo drošību, veselību un dzīvību mācību stundās, Skolas organizētajos un vadītajos pasākumos;
52.8. veikt dežūras Skolā un tās organizētajos pasākumos saskaņā ar Skolas darba kārtības un iekšējās kārtības noteikumiem un apstiprināto grafiku;
52.9. piedalīties interešu izglītības programmās un pasākumos, ārpusskolas aktivitātēs;
52.10. motivēt izglītojamos mācīties, ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas, respektējot viņu uzskatus, viedokli, argumentus;
52.11. ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
52.12. būt atbildīgam par savu darbu, metodēm un rezultātiem. Organizējot mācību un audzināšanas procesu, mācību stundās vai citās nodarbībās un pasākumos;
52.13. būt atbildīgam par darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības noteikumu ievērošanu, laikā veikt izglītojamo instruktāžu darba drošības, veselības aizsardzības, izglītojamo drošības u.c. jautājumos;
52.14. atbildēt par telpu, tās inventāru un mācību līdzekļiem. Rūpēties par klašu telpu un mācību kabinetu sakārtošanu un mācību līdzekļu saglabāšanu;
52.15. ievērot Skolas darba kārtības, iekšējās kārtības noteikumus un darba līguma prasības;
52.16. detalizēti pedagogu un atbalsta personāla pienākumi un tiesības noteikti viņu amatu aprakstos un darba līgumos.
53.Pedagogu vispārīgās tiesības:
53.1. izteikt priekšlikumus, kas saistīti ar Skolas darbību;
53.2. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā u.c. komisijās;
53.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu.
54.Skolas tehnisko darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas viņu amata aprakstos un darba līgumos.
IX Skolas padomes, komisijas un pašpārvalde
55.Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tās izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka Izglītības likums un Skolas padomes reglaments, ko izdod Skolas direktors.
56.Skolas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
57.Skolas padomes lēmumi stājas spēkā tikai pēc to apstiprināšanas ar Skolas direktora rīkojumu.
58.Skolas pedagoģiskā padome risina dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod Skolas direktors.
59.Skolas pedagoģisko padomi vada direktors, tas sastāvā ietilpst visi pedagogi, direktora vietnieki un atbalsta personāls.
60.Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
61.Izglītojamo mācību sasniegumu dinamiku, 1., 5. un 10.klašu adaptāciju, individuālo pieeju izglītojamiem, turpmākās darbības stratēģiju jautājumu risināšanā apspriež un analizē konsīlijos. Konsīlijā piedalās visi attiecīgās klases vai klašu grupas mācību priekšmetu pedagogi, Skolas psihologs, direktora vietnieki un atbalsta personāls.
62.Valsts pamatizglītības standartā, valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas (turpmāk - komisija). Komisiju darbu organizē tās vadītājs. Komisijas darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod direktors.
63.Skolas pašpārvalde (parlaments) ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Parlamentu ar Skolas vadības atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada skolēnu sabiedrisko dzīvi skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses. Tas darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru izdod Skolas direktors.
X Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un izdoto
administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
64.Skola, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos noteikto, patstāvīgi izstrādā Skolas darbu reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, kurus izdod Skolas direktors.
65.Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Dibinātāja nolikumā noteiktajā kārtībā.
XI Skolas finansēšanas kārtība
66.Skolas finansu līdzekļus veido:
66.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;
66.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
66.3. citi finansu līdzekļi.
67.Citus finansu līdzekļus veido:
67.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
67.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;
67.3. dažādos projektos iegūti finansu līdzekļi;
67.4. ieņēmumi par nomu un īri.
68.Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.
69.Mērķdotācija no valsts budžeta nodrošina:
69.1. pedagogu darba algas;
69.2. 10% kvalitātes piemaksu pie darba algas;
69.3. daļēju mācību grāmatu iegādi.
70.Skolas nepārtrauktai darbībai Dibinātājs nodrošina ik gadus apstiprinātā budžeta ietvaros:
70.1. skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus;
70.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba samaksu;
70.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba samaksu;
70.4. piecgadīgo un sešgadīgo pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu;
70.5. nepieciešamo grāmatu iegādi;
70.6. nepieciešamo mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;
70.7. piemaksas pie darba algas;
70.8. remontu un celtniecības darbus.
71.Papildu finansu līdzekļi (dāvinājumi, ziedojumi) izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, Skolas aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai, vai attiecīgi ziedojuma un dāvinātāja norādītājam mērķim.
72.Skola par ziedojumiem, kas saņemti mantas (dāvanu) vai pakalpojumu veidā sastāda pieņemšanas aktu, kurā norāda ziedoto mantu vai pakalpojumu daudzumu, to vērtību naudas izteiksmē. Pēc vecāku labprātīgas iniciatīvas veiktie skolas un (vai) klases telpu remonti ar vecāku materiāliem uzskatāmi kā ziedojums, kas saņemts mantas vai pakalpojumu veidā. Naudas brīvprātīgus ziedojumus var pārskaitīt Skolas ziedojumu bankas kontā.
73.Piemaksas par darba kvalitāti no valsts mērķdotācijas, piemaksas pie darba algas no pašvaldības budžeta un pedagogu darba algas ekonomijas sadales kārtību nosaka LR Ministru kabineta noteikumi un skolotāju materiālās stimulēšanas kārtība, kuru izdod direktors.
74.Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
75.Finansu apriti Skola organizē decentralizēti ar savu grāmatvedību.
XII Skolas saimnieciskā darbība
76.Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.
77.Skolas direktors ir tiesīgs:
77.1. slēgt īres un nomas līgumus;
77.2. slēgt uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām, kas saistīti ar Skolas darbības nodrošināšanu.
78.Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Iegūtos līdzekļus Skola izmanto materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.
79.Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
80.Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
81.Skolā tiek organizēta izglītojamo ēdināšana. Skolas ēdnīcas darbu kontrolē direktors.
XIII Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
82.Lielupes vidusskolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
XIV Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
83.Grozījumus Skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, Izglītības pārvaldes, direktora vai Pedagoģiskās padomes ierosinājuma.
Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 46. nolikumu
84.Skolas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.
85.Ar šā nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 16.novembra nolikums Nr.12 „Jūrmalas pilsētas Lielupes vidusskolas nolikums”.
|
Priekšsēdētājs |
Ģ.Trencis |