LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr.11, 18. punkts

Par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu
Jūrmalā, Pilsoņu ielā 22A (kadastra apzīmējums 1300 009 4216)

Jūrmalas pilsētas domes būvvalde (turpmāk tekstā – Būvvalde) 2009.gada 10.septembrī pārbaudīja objektu Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā un konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā saņemtas būvatļaujas uzsākta dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4216 001) Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā rekonstrukcija.

Būvvaldes 2009.gada 10.septembra pārbaudes aktā Nr. 71 dzīvokļa Nr. 2 – viendzīvokļa dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4216 001) Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā īpašniecei un būvniecības pasūtītājai E.O., personas kods *** (turpmāk arī – Būvniecības pasūtītāja) tika uzdots nekavējoties pārtraukt jebkādus būvdarbus objektā, ierasties Būvvaldē paskaidrojumu sniegšanai un administratīvā pārkāpumu protokola parakstīšanai un līdz 2010.gada 1.aprīlim būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā novērst patvaļīgo būvniecību Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā.

2009.gada 21.septembrī Būvvalde, pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otro daļu, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par konstatēto patvaļīgo būvniecību Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā. 2009.gada 12.novembrī samaksāts Jūrmalas pilsētas domes administratīvās komisijas uzliktais administratīvais sods Ls 150,-.

Būvvalde, atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 62.pantam, Būvniecības pasūtītājai uzdeva iesniegt savu viedokli un argumentus saistībā ar būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību objektā Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā.

2009.gada 27.novembrī Būvvalde saņēma E.O.paskaidrojumu (lietas Nr.1.2-1/3334) un informē Būvvaldi par to, ka 2009.gada septembra mēnesī tika veikta jumta seguma nomaiņa saskaņā ar Būvvaldē apstiprinātu krāsu pasi. Pie vecā jumta seguma noņemšanas tika konstatēts, ka daļa jumta spāru ir sapuvušas un ķieģeļu mūris ir cietis no lietus ūdeņu erozijas. Jumta seguma nomaiņas procesā tika pārmūrētas bojātā mūra kārtas, kā rezultātā netika mainīts ugunsmūra maksimālais augstums, bet izmainīta tā konfigurācija. Būvniecības pasūtītāja savā iesniegumā lūdz atļaut pabeigt jumta rekonstrukcijas darbus un izstrādāt būvprojektu līdz 2011.gada beigām. Minētais termiņš tiek pamatots ar juridiskajām problēmām, kas saistītas ar īpašumu.

2009.gada 6.novembrī (lietas Nr.1.2-5/2515) Būvvalde, atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 62.panta prasībām, lūdza kaimiņu zemes gabala Pilsoņu ielā 24, Jūrmalā īpašniekam A.P. un R.B. sniegt savu viedokli saistībā ar konstatēto patvaļīgo būvniecību Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā.

2009.gada 26.novembrī Būvvalde saņēma R.B. iesniegumu saistībā ar ierosināto lietu informēja par to, ka E.O, patvaļīgi uzmūrējot vēl 12 ķieģeļu kārtas brandmūrim, kurš robežojas ar īpašumu Pilsoņu ielā 24, tika aizsegts skats pa guļamistabās logu, kas nav pieņemami.

2009.gada 16.decembrī (vēstule Nr.1.2-5/3104) E. O. informēja par to, ka, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 55.panta otro daļu, ir ierosināta administratīvā lieta par būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību Pilsoņu ielā 22a, Jūrmalā un, saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta sesto daļu un Administratīvā procesa 63.panta pirmās daļas pirmo punktu, tiek gatavots domes lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu Jūrmalā, Pilsoņu ielā 22A.

2010.gada 9.februārī (lietas Nr.1.2-5/231) Jūrmalas pilsētas domes pilsētplānošanas nodaļa, atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 62.panta prasībām, lūdza zemes gabala Pilsoņu ielā 22A kopīpašnieka un dzīvokļa Nr.1 – viendzīvokļa dzīvojamā ēka liters 2 īpašniekam V.S., sniegt savu viedokli saistībā ar konstatēto patvaļīgo būvniecību Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā līdz 2010.gada 19.martam. Jūrmalas pilsētas domes pilsētplānošanas nodaļa nav saņēmusi V.S. viedokli.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta sestajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 3.pants nosaka, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos noteikumos paredzētajā kārtībā un 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Latvijas Republikas Civillikuma 1085.pantā ir noteikts, ka pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likuma 11.panta pirmo un otro daļu, zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku un zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu. Konkrētajā gadījumā būvniecības pasūtītāji būvniecību veikuši pārkāpjot iepriekš minētās normas prasības, tas ir, būvniecība veikta bez saskaņošanas ar zemesgabala īpašnieku.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību zemesgabalā Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā un tātad piemērojamās tiesību normas ir Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta sestajā daļā ir noteikts, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldībai jāpieņem lēmums par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.) Tātad piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei administratīvais akts ir jāizdod.

Demokrātiskas valsts pamatprasība ir, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi; par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai; par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Izvērtējot lietas materiālus un administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, Jūrmalas pilsētas dome konstatēja sekojošo.

Būvvalde 2009.gada 10.septembrī pārbaudīja būvniecības likumību zemes gabalā Jūrmalā, Pilsoņu ielā 22A (kadastra numurs 1300 009 4216) un konstatēja, ka uz zemes gabala patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē akceptēta būvprojekta un izsniegtas būvatļaujas uzsākta dzīvokļa Nr.2 rekonstrukcija. Būvvalde, pamatojoties uz Būvniecības likuma 30.panta otrās un sestās daļas prasībām, zemesgabala Jūrmalā, Pilsoņu ielā 22A kopīpašniekam un dzīvokļa Nr.2 īpašniecei E. O., personas kods ***, deva sekojošus norādījumus:

-nekavējoties pārtraukt jebkādus būvdarbus objektā;

-ierasties Būvvaldē paskaidrojumu sniegšanai un administratīvā pārkāpumu protokola parakstīšanai;

-līdz 2010.gada 1.aprīlim būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā novērst patvaļīgo būvniecību objektā Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā.

Pamatojoties uz Būvvaldes pieprasījumu sniegt savu viedokli un argumentus par patvaļīgo būvniecību zemes gabalā Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā, 2009.gada 27.novembrī Būvvalde saņēma E.O. iesniegumu (lietas Nr.1.2-1/3334) par būvniecību zemes gabalā Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā ar lūgumu atļaut turpināt būvniecību objektā. Administratīvās komisijas uzliktais naudas sods Ls 150,- par patvaļīgo būvniecību ir samaksāts.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.4069, nekustamais īpašums Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā sastāv no zemes gabala ar kadastra numuru 1300 009 4216 un namīpašuma: divas viendzīvokļa dzīvojamās mājas (būves ar kadastra apzīmējumu 1300 009 4216 un 1300 009 4216 002) un palīgēkas (būves kadastra apzīmējums 1300 009 4216 003), dzīvokļa Nr.1 – viendzīvokļa dzīvojamā māja Nr.002 un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 7/10 domājamās daļas no zemes un palīgēkas Nr.003 īpašnieks ir V. S. un dzīvokļa Nr.2 – viendzīvokļa dzīvojamā māja Nr.001 un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 3/10 domājamās daļas no zemes un palīgēkas Nr.003 īpašnieks ir E. O.

Nekustamā īpašuma Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā kopīpašnieks V.S. Jūrmalas pilsētas domes pilsētplānošanas nodaļas noliktajā termiņā nav iesniedzis savu viedokli par patvaļīgo būvniecību zemes gabalā.

Kaimiņu zemes gabala Jūrmalā, Pilsoņu ielā 24 kopīpašnieks Jūrmalas pilsētas domes pilsētplānošanas nodaļā iesniedza savu viedokli par to, ka viņu neapmierina tas, ka patvaļīgās būvniecības rezultātā ir pasliktinājies skats pa guļamistabas logu, tātad ir aizskartas viņa ar likumu noteiktā civilās skata tiesības.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.19 „Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” 5.7.4.punktā prasībām, būves var izvietot mazākā attālumā no robežām vai tieši pie robežām, ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, ēku un zemesgabala insolācijas prasības, kā arī, ja ir attiecīgā kaimiņa rakstiska piekrišana, kuru tas apliecina ar personisku parakstu uz zemes gabala plānojuma lapas. Tātad no iepriekš minētās normas ir secināms, ka ugunsdrošā mūra uz robežas ar kaimiņu zemes gabalu Pilsoņu ielā 24 augstuma atzīmju izmaiņām ir nepieciešama kaimiņu zemes gabala īpašnieku A.P. un R. B. rakstiska piekrišana un šajā sakarā Būvniecības pasūtītājai ir jārēķinās ar to, ka minētās piekrišanas nesaņemšanas gadījumā, izstrādājot viendzīvokļa dzīvojamās mājas rekonstrukcijas būvprojektu būs jāparedz patvaļīgi pārbūvētā ugunsdrošā mūra starp zemes gabaliem Pilsoņu ielā 22A un Pilsoņu ielā 24 atjaunošana iepriekšējā stāvoklī.

Tomēr iepriekš konstatētā problēma nevar būt par iemeslu Jūrmalas pilsētas domei neatļaut būvniecības turpināšanu, jo jebkurā gadījumā objektā konstatētā patvaļīgā būvniecība ir jāsakārto atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tas ir, jāturpina būvniecība objektā un atkarībā no izstrādātā, saskaņotā un būvvaldē akceptētā būvprojekta vai nu tiek saglabāts šobrīd esošais ugunsmūra augstums vai arī tā augstums tiek atjaunots iepriekšējā stāvoklī.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības plānu, zemes gabals Pilsoņu ielā 22A atrodas jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamā teritorijā, kurā kā viens no zemes gabala izmantošanas veidiem ir dzīvojamo māju būvniecība. Tātad patvaļīgi uzbūvētās viendzīvokļa dzīvojamās mājas noteiktā funkcija ir atbilstoša konkrētajā zemes gabalā atļautajai izmantošanai.

Atbilstoši Latvijas Republikas Būvniecības likuma 11.panta pirmajai daļai, Būvniecības pasūtītājs E. O. ir zemes gabala Pilsoņu ielā 22A, Jūrmalā kopīpašnieks un dzīvokļa Nr.2 īpašnieks.

Ierosinātajā lietā vērā ir ņemams arī tas, ka Būvniecības pasūtītāja ir uzsākusi dzīvokļa Nr.2 - viendzīvokļa dzīvojamās mājas Nr.001 rekonstrukciju un tātad būvprojekta izstrādes procesā jāņem vērā arī Latvijas Republikas likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, Civillikuma un citu normatīvo aktu prasības.

Izvērtējot lietas faktiskos materiālus konkrētajā lietā un uzklausot ierosinātās administratīvās lietas procesa dalībnieku viedokli un argumentus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka nav konstatējams tāds nozīmīgs sabiedrības labums, kura dēļ būtu aizliedzama plānotā būvniecības turpināšana zemes gabalā Jūrmalā, Pilsoņu ielā 22A un pieņemams lēmums par patvaļīgi rekonstruētās būves daļas nojaukšanu. Tieši otrādi, atļaujot turpināt būvniecības procesu minētajā zemes gabalā, sabiedrība iegūs sakārtotu vidi.

Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka lēmuma pieņemšana par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu būtu pretrunā ar samērības un lietderības principu.

Tātad no iepriekš minētā un konkrētās lietas materiālu un argumentu izvērtējuma ir secināms, ka zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 1300 009 4216 Jūrmalā, Pilsoņu ielā 22A kopīpašniecei un dzīvokļa Nr.2 īpašniecei E. O. ir visi nosacījumi būvniecības procesa turpināšanai un nekustamā īpašuma sakārtošanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Pēc domes lēmuma pieņemšanas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 102. un 105.punktā ir atzītas Būvniecības pasūtītāju tiesības būvprojektu iesniegt Būvvaldē akceptēšanai un būvatļaujas saņemšanai.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5.,8.,9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, 370.pantu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta sesto daļu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Lejupielāde: DOC un PDF