LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 36, 21. punkts

Par iespēju turpināt dzīvojamās mājas
ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001
rekonstrukciju Jūrmalā, Vēsmas ielā 5

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa (turpmāk – Pilsētplānošanas nodaļa) 2010.gada 1.septembrī pārbaudīja dzīvojamo māju Vēsmas ielā 5, Jūrmalā. Konstatēts, ka uzsākta dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9707 001 rekonstrukcija bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāta, saskaņota un Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē (turpmāk- Būvvalde) akceptēta būvprojekta un attiecīgi izdotas būvatļaujas. Būvniecības pasūtītāja ir nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 1300 021 9717 Jūrmalā, Vēsmas ielā 5, kopīpašniece V.B., personas kods *** (turpmāk- Būvniecības pasūtītāja).

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta ceturtajā daļā noteikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei un minētā panta piektajā daļā ir noteikts arī tas, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:

1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;

2) lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Ņemot vērā augstāk norādīto, ir secināms, ka pašvaldībai ir jāpieņem lēmums būvinspektora konstatētās patvaļīgās būvniecības lietā, konkrētajā gadījumā tā ir dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001 rekonstrukcija bez akceptēta būvprojekta un bez būvatļaujas Jūrmalā, Vēsmas ielā 5.

Pilsētplānošanas nodaļa Būvniecības pasūtītājai 2010.gada 1.septembra pārbaudes aktā Nr.126 deva norādījumus nekavējoties pārtraukt patvaļīgo būvniecību.

2010.gada 20.septembrī, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta pirmo daļu, Būvniecības pasūtītājai tika sastādīts Administratīvā pārkāpuma protokols CC Nr.000720 par dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001 rekonstrukciju bez akceptēta būvprojekta un bez būvatļaujas Jūrmalā, Vēsmas ielā 5. Uzliktais administratīvais naudas sods Ls 150 ir samaksāts.

Pilsētplānošanas nodaļa saņēma Būvniecības pasūtītājas 2010.gada 20.septembra paskaidrojumu (lieta 21.09.2010. Nr.1.2-1/2751) un 2010.gada 25.oktobra iesniegumu (lieta 25.10.2010. Nr.1.2‑1/3095) par dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001 rekonstrukciju bez akceptēta būvprojekta un bez būvatļaujas Jūrmalā, Vēsmas ielā 5, ar lūgumu atļaut turpināt būvniecību, savu prasību pamatojot ar šādiem argumentiem:

Pirmkārt, saņemts 2010.gada 1.jūnija plānošanas un arhitektūras uzdevums Nr.444 dzīvojamās mājas-savrupmājas Nr. 001 rekonstrukcijai Jūrmalā, Vēsmas ielā 5.

Otrkārt, dzīvojamās mājas jumta daļas rekonstrukcijas darbi uzsākti sakarā ar jumta slikto tehnisko stāvokli.

Treškārt, dzīvojamās mājas rekonstrukcijas tehniskais projekts ir izstrādes stadijā.

Ceturtkārt, uzliktais administratīvais naudas sods ir samaksāts.

Piektkārt, kopīpašnieka J.B. piekrišana dzīvojamās mājas rekonstrukcijai saņemta pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanas.

Pilsētplānošanas nodaļa saņēma nekustamā īpašuma kopīpašnieka J.B. 2010.gada 12.augusta iesniegumu (lieta 12.08.2010. Nr.1.2‑1/2322), par dzīvojamās mājas Vēsmas ielā 5, Jūrmalā, rekonstrukciju. J.B. norāda, ka otras mājas puses jumta augstuma pacelšana var ietekmēt viņa dzīvojamās mājas daļas skursteņa vilkmi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma prasībām pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas Jūrmalas pilsētas domei ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāpieņem viens no lēmumiem:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;

3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.

Konkrētajā gadījumā administratīvā lieta ir ierosināta pamatojoties uz būvinspektora konstatēto dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001 rekonstrukciju bez akceptēta būvprojekta un bez būvatļaujas Jūrmalā, Vēsmas ielā 5, un tātad piemērojamās tiesību normas ir Latvijas Republikas Būvniecības likums un citi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

Kā minēts iepriekš, Latvijas Republikas Būvniecības likuma 30.panta piektā daļa nosaka, ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vai nu lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai, vai arī lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu. Tādējādi piemērojamā tiesību norma paredz, ka iestādei administratīvais lēmums ir jāizdod.

Demokrātiskas valsts pamatprasība nosaka, ka attiecībām starp valsti un personu jābūt taisnīgām. Administratīvo tiesību piemērošanas uzdevums ir sabalansēt personas un sabiedrības intereses, radīt vislabāko līdzsvaru starp personas atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot personu pret neattaisnotu viņa tiesību un leģitīmo interešu ierobežošanu.

Piemērojamā tiesību norma dod iestādei arī rīcības brīvību, lemjot par administratīvā akta satura izvēli, konkrētajā gadījumā - izdot lēmumu par iespēju turpināt būvniecību vai arī lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu. Rīcības brīvība ir likumdošanas līdzeklis, kuru piemērojot tiek panākts augstāks taisnīguma līmenis individuālajā gadījumā un iestāde savu rīcības brīvību var izmantot tikai šai nolūkā.

Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestādei jālemj arī par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu leģitīmo mērķi, par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai, par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu aizskārumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Izvērtējot lietas materiālus un administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus Jūrmalas pilsētas dome konstatēja turpmāko.

Latvijas Republikas Būvniecības likuma 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka zemesgabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemesgabala īpašnieku un minētā panta otrajā daļā noteikts, ka zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

Konkrētajā gadījumā Būvniecības pasūtītāja ir nekustamā īpašuma Jūrmalā, Vēsmas ielā 5, kopīpašniece V.B. Uzsāktā dzīvojamās mājas rekonstrukcija atbilst teritorijas plānojumam, ko apliecina Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošie noteikumi Nr.19 „Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, tas ir, zemesgabals Vēsmas ielā 5, Jūrmalā, atrodas Jaukta darījumu, atpūtas un dzīvojamā teritorijā (J).

Saskaņā ar nekustamā īpašuma kopīpašnieka J.B. 2010.gada 12.augusta iesniegumu (2010.gada 12.augusta lieta Nr.1.2‑1/2322), par dzīvojamās mājas Vēsmas ielā 5, Jūrmalā, rekonstrukciju. J.B. norāda, ka otras mājas puses jumta augstuma pacelšana var ietekmēt viņa dzīvojamās mājas daļas skursteņa vilkmi.

Būvvalde 2010.gada 1.jūnijā izdeva plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.444 dzīvojamās mājas- savrupmājas Nr.001 rekonstrukcijai Jūrmalā, Vēsmas ielā 5.

No iepriekš minētā ir secināms, ka būvniecības procesa ierosinātāja- zemesgabala Vēsmas ielā 5, Jūrmalā kopīpašniece V.B. ir uzsākusi būvniecības procesu, bet, ņemot vērā būvinspektora konstatēto patvaļīgo būvniecību un dotos norādījumus par būvdarbu pārtraukšanu, par būvniecības turpināšanas iespējām ir jālemj Jūrmalas pilsētas domei. Tātad, lai Būvniecības pasūtītāja varētu turpināt būvniecību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jāveic šādas procesuālās darbības: pirmkārt, jāpieņem domes lēmums par atļauju turpināt būvniecību, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001 rekonstrukciju; otrkārt, Būvvaldē jāakceptē projekts dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001 rekonstrukcijai un treškārt, Būvvaldē jāsaņem būvatļauja būvniecības turpināšanai.

Ņemot vērā to, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums, pieņemot lēmumu, nepieciešams izvērtēt kāds būtu iespējamais sabiedrības ieguvums, ja tiktu pieņemts lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir dzīvojamās mājas atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, tādējādi ierobežojot Būvniecības pasūtītājas tiesības turpināt dzīvojamās mājas rekonstrukciju atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir dzīvojamās mājas atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, būtiski tiktu ierobežotas Būvniecības pasūtītājas tiesības turpināt dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001 rekonstrukciju un patvaļīgi uzbūvētās būves daļas nojaukšana nebūtu lietderīga tādēļ, ka tas radītu finansiālus zaudējumus Būvniecības pasūtītājai. Jāņem vērā arī tas, ka rekonstrukcijas darbi uzsākti sakarā ar dzīvojamās mājas slikto tehnisko stāvokli.

Pieņemot lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu tiktu nojaukta patvaļīgi uzbūvētā būves daļa, kuru pēc tehniskā būvprojekta akceptēšanas Būvvaldē un attiecīgi saņemtas būvatļaujas pasūtītāja atkal būvētu no jauna. Sabiedrība no šī procesa neiegūtu nekādu labumu, tieši otrādi, būvniecības process tiktu pagarināts un papildus tiktu izlietoti gan cilvēku, gan enerģētiskie, gan ekoloģiskie un finanšu resursi, kā arī radīti lieki būvniecības atkritumi.

Jautājums par otra kopīpašnieka dzīvojamās mājas daļas skursteņa vilkmi risināms atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumu Nr.534 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”” 59.punktu, ka dūmeņa augstumu virs jumta seguma nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:

59.1. ja dūmenis atrodas tuvāk par 1,5 m no jumta kores, tam jābūt 0,5 m augstākam par kori;

59.2. ja dūmenis atrodas 1,5 līdz 3 m no jumta kores, tas nedrīkst būt zemāks par kori;

59.3. ja dūmenis atrodas tālāk par 3 m no kores, tā augšgals nedrīkst būt zemāks par taisni, kura vilkta no kores 10º leņķī pret horizontu.

Izvērtējot lietas faktiskos materiālus un uzklausot ierosinātās administratīvās lietas procesa dalībnieku viedokli un argumentus, kā arī piemērojot administratīvā procesa principus, Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka nav konstatējams tāds nozīmīgs sabiedrības labums, kura dēļ būtu aizliedzama plānotā dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001 rekonstrukcija Jūrmalā, Vēsmas ielā 5, un pieņemams lēmums par būvniecības radīto seku novēršanu. Tieši otrādi, atļaujot turpināt būvniecības procesu, sabiedrība iegūs sakārtotu vidi.

Tātad ir secināms, ka lēmuma pieņemšana par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu būtu pretrunā ar samērības principu.

No iepriekš minētā un konkrētās lietas materiālu un argumentu izvērtējuma ir secināms, ka dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 1300 021 9717 001 rekonstrukcijas Jūrmalā, Vēsmas ielā 5, Būvniecības pasūtītājai V.B. ir visi nosacījumi būvniecības procesa turpināšanai un nekustamā īpašuma sakārtošanai atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Pēc domes lēmuma pieņemšanas Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 102. un 105.punktā ir atzītas Būvniecības pasūtītājas tiesības būvprojektu iesniegt Būvvaldē akceptēšanai un būvatļaujas saņemšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu, 5.,8.,9.pantu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, 79.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu, 30.panta piektās daļas 1.punktu, Vispārīgo būvnoteikumu 102. un 105.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj: