JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 15, 34. punkts

Par cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu būvju
Kaņiera ielā 12, Jūrmalā sakārtošanu

Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – Dome), izskatot Domes rīcībā esošo dokumentāciju par zemes vienību Kaņiera ielā 12, Jūrmalā (kadastra Nr.1300 024 0127) un tajā reģistrēto būvju īpašumu (kadastra Nr.1300 524 0001), un izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, konstatē:

[1] Saskaņā ar informāciju Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000489282 (turpmāk – Nodalījums Nr.1) nekustamais īpašums ar kadastra Nr.1300 024 0127 sastāv no zemes gabala Kaņiera ielā 12, Jūrmalā ar kopējo platību 30925m² (turpmāk – Zemes vienība), kuras īpašnieks ir Latvijas valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (pēc nosaukuma maiņas - AS “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”), nodokļu maksātāja kods 40003192154 (turpmāk – Zemes vienības Īpašnieks).

Saskaņā ar informāciju Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000581206 (turpmāk – Nodalījums Nr.2) nekustamais īpašums ar kadastra Nr.1300 524 0001 sastāv no būvju īpašuma:

- betona izstrādājumu cehs (kadastra apzīmējums 13000240127001);

- armatūras cehs (kadastra apzīmējums 13000240127002);

- garāža (kadastra apzīmējums 13000240127003);

- caurlaides punkts (kadastra apzīmējums 13000240127004);

- betona mezgls (kadastra apzīmējums 13000240127005);

- transformatoru ēka (kadastra apzīmējums 13000240127006),

(turpmāk – Būves), kuru īpašnieks ir Vārds Uzvārds (turpmāk – Būvju Īpašnieks).

[1.1] Saskaņā ar Nodalījuma Nr.2 I.daļas 1.iedaļas 1.7.ierakstu - Būves saistītas ar Zemes vienību.

[2] Domes Pilsētplānošanas nodaļas (turpmāk – Pilsētplānošanas nodaļa) būvinspektors, pamatojoties uz Būvniecības likuma 21.panta sesto daļu, 2020.gada 13.jūnijā sagatavoja atzinumu Nr.BIS-BV-15.1-2020-452 par būves ekspluatācijas pārbaudi (turpmāk – Atzinums). Pilsētplānošanas nodaļas būvinspektors, veicot 2020.gada 8.jūnijā Zemes vienības un Būvju pārbaudi, konstatēja, ka:

[2.1] Zemes vienība nav norobežota. Zemes vienībā atrodas būvgruži, sadzīves atkritumi, Būvju drupas, nenoslēgtas akas un transformatora ēka (kadastra apzīmējums 13000240127006). Zemes vienībā var brīvi iekļūt nepiederošās personas, radot veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas. Zemes vienībā esošām būvēm - garāžai (kadastra apzīmējums 13000240127003) un transformatora ēkai (kadastra apzīmējums 13000240127006) (turpmāk – Būves Nr.003 un Nr.006) mūra nesošo sienu konstrukcijās sācies mūra erozijas process: izskalota mūra saistviela, izdrūp - izkrīt ķieģeļi. Būvju Nr.003 un Nr.006 tehniskais un vizuālais stāvoklis un kopējais ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas prasībām.

Uz Zemes vienības atrodas betona izstrādājumu cehs (kadastra apzīmējums 13000240127001), armatūras cehs (kadastra apzīmējums 13000240127002), caurlaides punkts (kadastra apzīmējums 13000240127004) un betona mezgls (kadastra apzīmējums 13000240127005) (turpmāk – Būves Nr.001, Nr.002, Nr.004 un Nr.005), kas ir demontēti, kopskatā no iepriekš minētām būvēm Zemes vienībā palikuši būvgruži un sadzīves atkritumi, vietām ir saglabājušies pamati un būvju sienu konstrukciju elementi. Būves Kaņiera ielā 12, Jūrmalā ir uzskatāmas par cilvēku drošību apdraudošām un vidi degradējošām.

[2.2] Nekustamais īpašums Kaņiera ielā 12, Jūrmalā neatbilst:

[2.2.1] Civillikuma 1084.pantā noteiktām prasībām, jo konkrētajā gadījumā Būvju Īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jānodrošina savu Būvju uzturēšana tādā stāvoklī, ka no tām nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī to lietotājiem;

[2.2.2] Būvniecības likuma 9.pantā noteiktām prasībām, jo visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā būvēm un to elementiem jāatbilst cita starpā šādām būtiskām prasībām:

- mehāniskā stiprība un stabilitāte;

- ugunsdrošība;

- vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums;

- lietošanas drošība.

[2.2.3] Domes 2019.gada 31.oktobra saistošo noteikumu Nr.44 “Sabiedriskās kārtības, būves, tās teritorijas un sanitārās tīrības uzturēšanas un īpašumam pieguļošās publiskā lietošanā esošas teritorijas kopšanas noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.44) 5.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo konkrētajā gadījumā Būvju Īpašniekiem Zemes vienībā un īpašumam piegulošajā teritorijā ir pienākums:

- pļaut zālienu, nepieļaujot, ka zāliena augstums pārsniedz 20 centimetrus, kopt apstādījumus, nepieļaut atkritumu, tajā skaitā dārzu un parku atkritumu, uzkrāšanos;

[2.2.4] Saistošo noteikumu Nr.44 5.12.apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo konkrētajā gadījumā Būvju Nr.003 un Nr.006 Īpašniekam jānodrošina būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas kopšana un uzturēšana, ievērojot šādas prasības:

- nepieļaut bojājumus būvju jumtu segumos (caurumus, plaisas, atsevišķu materiālu kārtu atdalīšanos, ieseguma elementu neesamību u.c.);

- nepieļaut bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos (caurumus, atsevišķu elementu neesamību u.c.);

- nepieļaut būvju dekoratīvo elementu bojājumus;

- atjaunot būvju apdares materiālu gadījumā, ja tas plaisā, drūp vai citādi deformējas;

- atjaunot būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojumu gadījumā, ja tas izbalē, nolūp, noskalojas vai citādi zaudē sākotnējo stāvokli.

[2.2.5] Saistošo noteikumu Nr.44 6.punktā noteiktajām prasībām, jo konkrētajā gadījumā Būvē Nr.006, kurā nenotiek saimnieciskā darbība, jāaizslēdz durvis un logus, jānodrošina, lai tajā nevarētu iekļūt un uzturēties nepiederošas personas. Būves nedrīkst bojāt pilsētvides ainavu.

[2.2.6] Domes 2012.gada 11.oktobra saistošo noteikumu Nr.42 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Apbūves noteikumi) 2459.punktā noteiktajām prasībām, jo konkrētajā gadījumā, lai novērstu pilsētvides ainavas degradāciju īpašnieks, veic to uzturēšanu un sakopšanu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu un Apbūves noteikumu prasībām.

[3] Pilsētplānošanas nodaļa 2020.gada 15.jūnijā nosūtīja Zemes vienības Īpašniekam un Būvju Īpašniekam informatīvu vēstuli par administratīvās lietas ierosināšanu un nekustamā īpašuma Kaņiera ielā 12, Jūrmalā pārbaudi (reģistrēta ar lietvedības Nr. 14-1/1848) un šī lēmuma 2.punktā minēto Atzinumu.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 59.panta pirmo daļu un 62.panta pirmo daļu pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Atzinumā Zemes vienības Īpašniekam un Būvju Īpašniekam tika uzdots iesniegt līdz 2020.gada 29.jūnijam Pilsētplānošanas nodaļā paskaidrojumu.

[5] Zemes vienības Īpašnieks 2020.gada 30.jūnijā iesniedza Domē paskaidrojumu (reģistrēts ar lietvedības Nr. 1.1-37/20S-10629) par nekustamo īpašumu Kaņiera ielā 12, Jūrmalā (turpmāk – Paskaidrojums). Paskaidrojumā Zemes vienības Īpašnieks informē par sekojošo:

Tā kā Zemes vienība ir apbūvēta, starp Zemes vienības Īpašnieku un Būvju Īpašnieku pastāv likumā noteiktās piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 7.punktā noteikto Zemes vienības vienīgais iespējamais lietotājs ir tikai uz tā esošo Būvju Īpašnieks, līdz ar to Būvju Īpašniekam ir pienākums apsaimniekot un uzturēt Zemes vienību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Līdz ar to par nekustamā īpašuma Kaņiera ielā 12, Jūrmalā, uzturēšanu un sakopšanu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, ir atbildīgs Būvju īpašnieks.

[5.1] Būvju Īpašnieks nav iesniedzis Pilsētplānošanas nodaļā paskaidrojumu par Atzinumā konstatētiem pārkāpumiem un to novēršanas pasākumiem.

[6] Saistošo noteikumu Nr.44 4.punkts nosaka, ka dalīta īpašuma gadījumā, ja savstarpēji noslēgtā līgumā nav noteikta cita kārtība, būves īpašniekam ir pienākums kopt tikai būvei piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu, kā arī attiecīgajam zemesgabalam piegulošo teritoriju. Kopt būvēm nepiesaistīto zemesgabala daļu un attiecīgajam zemesgabalam piegulošo teritoriju ir zemes īpašnieka pienākums.

[7] Domes 2017.gada 26.oktobra saistošo noteikumu Nr.29 “Par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.29) 3.punktā noteikts, ka būvei, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvuša vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi, pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā, piemēro nodokļa likmi 3 procentu apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai būves kadastrālās vērtības.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 863.pantu, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi. Ņemot vērā to, ka Būvju Īpašnieks nav nodrošinājis Būvju un tām pieguļošo zemes vienības sakārtošanu un to, ka Būvju esošais stāvoklis var apdraudēt tās īpašnieku, kaimiņus kā arī citas personas, Būves Kaņiera ielā 12, Jūrmalā ir uzskatāmas un klasificējamas par cilvēku drošību apdraudošām un vidi degradējošām. Vienlaikus nekustamais īpašums būtu apliekamas ar nodokļa likmi 3 procentu apmērā no atbilstoši lielākās kadastrālās vērtības: ēkām piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai ēku kadastrālās vērtības.

[9] Dome, saskaņā ar APL 66.pantu izvērtējot administratīvā akta izdošanas lietderīgumu, uzskata par nepieciešamu piemērot tiesiskos līdzekļus, kamēr Būves un tām pieguļošā teritorija netiks sakārtota atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, un, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr.29 7.punktu, šo paaugstināto nodokļa likmi Būvēm piemēros līdz tā mēneša beigām, kurā stāsies spēkā lēmums, ar kuru būs atcelts lēmums par Būvju klasificēšanu kā cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu.

[10] Būvniecības likuma 21.panta devītajā daļā noteikts, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto. Šā lēmuma izpildi nodrošina APL noteiktajā kārtībā.

[11] Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 158.punktu būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem):

- ja to stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti;

- ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (ēkas ir vidi degradējošas vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.

Vispārīgo būvnoteikumu 159.punktā noteikts, ka pašvaldība uzdod būvju īpašniekam:

- sakārtot būvi, veikt būves konservāciju vai nojaukt būvi tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama;

- sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.

Pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt APL noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas .

[12] Ņemot vērā to, ka Būves ir cilvēku drošību apdraudošas un vidi degradējošas, Domes pienākums ir Būvju Īpašniekam uzdot veikt Būvju konservāciju, nosakot samērīgu lēmuma izpildes termiņu.

Būvniecības tiesisko kārtību regulējošos normatīvajos aktos – Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos nav noteikti minimālie vai maksimālie termiņi, kuros iestāde personai var uzdot veikt darbības saistībā ar būvju sakārtošanu. Līdz ar to secināms, ka šāds termiņš ir izvērtējams un nosakāms katrā individuālā gadījumā, atkarībā no lietas faktiskajiem apstākļiem.

Dome uzskata, ka konkrētajā gadījumā izpildes termiņš Būvju konservācijai ir nosakāms līdz 2020.gada 30.novembrim, jo tas ir pietiekams termiņš, lai Būvju Īpašnieks sakārtotu Būvēm pieguļošo zemes vienības teritoriju, un Pilsētplānošanas nodaļā iesniegtu paskaidrojuma rakstu Būvju konservācijai un saņemtu tajā atzīmi par Būvju konservācijas darbu akceptu un informētu Pilsētplānošanas nodaļu par būvdarbu uzsākšanu un pabeigšanu.

Nekustamā īpašuma īpašumu tiesību pārņemšanas gadījumā saskaņā ar APL 33.panta trešo daļu tiesību pārņēmējam visas darbības, kas izpildītas procesā līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas.

Saskaņā ar APL 75.panta otro daļu, ja apstrīdamu administratīvo aktu neapstrīd, tas ir spēkā, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi Būvju Īpašnieka maiņas gadījumā nemainās faktiskie un tiesiskie apstākļi, un administratīvais akts izpildāms īpašumu tiesību pārņēmējam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1084.pantu Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmo daļu, 62.panta pirmo daļu, 65.panta trešo daļu, 66.pantu, 70.pantu un 75.panta otro daļu, Būvniecības likuma 21.panta devīto daļu, Vispārīgo būvnoteikumu 159.punktu, Apbūves noteikumu 2459.punktu, Saistošo noteikumu Nr.44 5.1., 5.12. apakšpunktu, 6.punktu un Saistošo noteikumu Nr.29 3.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

Atbilstoši APL 70.panta pirmajai daļai šis lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi.

Šī administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību (Būvniecības likuma 21.panta desmitā daļa).

Attiecībā uz šī administratīvā akta piespiedu izpildi norādāms uz turpmāk minēto.

Piespiedu izpildes mērķis: būtu panākt šī administratīvā akta izpildi un faktiski nekādi argumenti nevar kalpot par pamatu tam, ka Būves netiek sakārtotas, jo Būvju Īpašniekam ir jāapzinās konstatētais par Būvju cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu stāvokli.

Ja adresāts labprātīgu izpildi nav veicis, administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā APL noteiktajā kārtībā, ja vien likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību (APL 358.panta otrajā daļa). Savukārt APL 358.panta ceturtā daļa noteic, ka vienlaikus ar administratīvā akta paziņošanu adresātam iestāde var veikt likumā noteiktos pasākumus administratīvā akta izpildes nodrošināšanai.

Būvniecības likuma 21.panta desmitā daļa noteic, ja šis lēmums netiek pildīts, Dome ir tiesīga nodrošināt tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus APL noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Savukārt, lai nodrošinātu administratīvā akta, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību, izpildi, APL 368.panta pirmā daļa pieļauj šādus piespiedu izpildes līdzekļus: aizvietotājizpilde, piespiedu nauda un tiešā spēka palīdzība.

APL 368.panta otrā daļa noteic, ka izpildiestāde (Dome), pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus, var izvēlēties piespiedu izpildes līdzekļus, maina tos, līdz sasniedz rezultātu – attiecīgajā administratīvajā aktā uzlikta pienākuma izpilde.

APL 370.panta pirmā daļa noteic, ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības, un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu. Ņemot vērā, ka atbilstoši APL 364.panta pirmajai daļai administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam, Domes ieskatā piespiedu nauda kā šī administratīvā akta piespiedu līdzeklis ir pietiekami efektīvs, lai nodrošinātu tā izpildi, vēl jo vairāk šāds piespiedu izpildes līdzeklis dod administratīvā akta adresātam iespēju pašam izpildīt uzlikto pienākumu, t.i., neiesaistīt citu personu (aizvietotājizpilde vai tiešā spēka palīdzība) uzliktā pienākuma izpildē. Līdz ar to Dome kā piespiedu izpildes līdzekli šī administratīvā akta izpildei izvēlas piespiedu naudu.

Atbilstoši APL 370.panta otrajai daļai piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā nav izpildījis.

Piespiedu naudas apmērs – minimālā piespiedu nauda fiziskai personai ir 50 euro, bet maksimālā ir 5000 euro, ievērojot samērīguma principu, kā arī ņemot vērā adresāta mantisko stāvokli (APL 370.panta trešā daļa). Piespiedu naudas piedziņu veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties un APL 361.panta pirmo daļu, Dome aicina šī lēmuma adresātu, Būvju Īpašnieku labprātīgi būvniecību regulējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā veikt šī lēmuma lemjošās daļas 3.punkta izpildi .

Dome brīdina, ja ar šo administratīvo aktu uzliktais pienākums netiks izpildīts labprātīgi iepriekš norādītajā termiņā, Dome kā šī administratīvā akta izpildiestāde no nākamās dienas, kad beidzies administratīvajā aktā noteiktais administratīvā akta labprātīgas izpildes termiņš, veiks administratīvā akta piespiedu izpildi APL noteiktajā kārtībā, piemērojot Būvju Īpašniekam APL 370.pantā paredzēto piespiedu naudu.

Brīdinājums stājas spēkā vienlaicīgi ar administratīvā akta, kura piespiedu izpildei tas izdots, spēkā stāšanos.

Sūdzību, par Domes kā izpildiestādes darbībām lēmumā uzliktā pienākuma piespiedu izpildes procesā, ir tiesības APL 363.panta otrās daļas kārtībā iesniegt Administratīvā rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses – deklarētās dzīvesvietas adreses vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Brīdinājums tiesā nav pārsūdzams.

Lejupielāde: DOC un PDF