JŪRMALAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 17, 27. punkts

Par cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu ēku
Meža prospektā 14, Jūrmalā

Izskatot Jūrmalas domes (turpmāk – Dome) rīcībā esošo dokumentāciju par nekustamo īpašumu Meža prospektā 14, Jūrmalā (kadastra numurs 1300 007 4003), (turpmāk arī – Nekustamais īpašums), un izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, Dome konstatē turpmāk minēto:

[1] Saskaņā ar informāciju Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr . 1240 Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 1300 007 4003) ar kopējo platību 3601 m², un uz tās esošas dzīvojamās ēkas (kadastra apzīmējums 1300 007 4003 001) un pansionāta ēkas (kadastra apzīmējums 1300 007 4003 002). Nekustamā īpašuma īpašnieks – Vārds Uzvārds (turpmāk – Īpašnieks).

[2] Saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu sarakstu, Nekustamajā īpašumā esošā dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu 1300 007 4003 001 ir Valsts kultūras piemineklis (arhitektūras vai vēstures piemineklis) ar objekta valsts aizsardzības Nr. 5606.

[3] Jūrmalas valstspilsētas administrācijas (turpmāk – Administrācija) Pilsētplānošanas pārvaldes Būvinspekcijas nodaļas būvinspektors, pamatojoties uz Būvniecības likuma 21. panta sesto daļu, 2022. gada 16. septembrī sagatavoja atzinumu Nr. BIS-BV-15.1-2022-947 par būves ekspluatācijas pārbaudi (turpmāk – Atzinums).

[3.1] Atzinumā tika konstatēts, ka zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 1300 007 4003, Meža prospektā 14, Jūrmalā, atrodas dzīvojamā ēka ar kadastra apzīmējumu 1300 007 4003 001 (turpmāk – Ēka). Vizuālās pārbaudes laikā tika konstatēts, ka Ēka nav apdzīvota un ir noslēgta. Laika apstākļu ietekmē, kā arī neveicot Ēkas uzturēšanu, Ēkas jumta un vertikālās konstrukcijas ir zaudējušas savu mehānisko stiprību, stabilitāti un lietošanas drošību, proti, Ēka ir ieliekusies, kā arī vertikālās un horizontālās koka konstrukcijās un apdares dēļos, ārējo laika apstākļu nelabvēlīgai ietekmē, konstatējama trupe, kā rezultātā ir iespējama iebrukšana un atrodas avārijas stāvoklī. Ēkas fasādes apdare, kā arī tās krāsojums ir bojāts, nodrupis. Ēkas fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis un ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas prasībām. Ēka ir uzskatāma par vidi degradējošu.

[3.1.1] Administrācijas Pilsētplānošanas pārvalde 2022. gada 19. septembrī nosūtīja Nekustamā īpašuma Īpašniekam informatīvu vēstuli par administratīvās lietas ierosināšanu un Nekustamā īpašuma pārbaudi (ar izejošo lietvedības reģistrācijas Nr. 14-1/1909) un šī lēmuma 3. punktā minēto Atzinumu.

[3.2] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 59. panta pirmo daļu un 62. panta pirmo daļu pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Atzinumā Nekustamā īpašuma Īpašniekam tika uzdots iesniegt līdz 2022. gada 26. septembrim Administrācijas Pilsētplānošanas pārvaldē viedokli un argumentus par konstatētajiem pārkāpumiem.

[3.2.1] Nekustamā īpašuma Īpašnieks 2022. gada 28. septembrī iesniedzis Administrācijas Pilsētplānošanas pārvaldei paskaidrojumu (reģistrēts ar lietvedības Nr. 1.1-39/22S-16677) par Ēku Meža prospektā 14, Jūrmalā. Paskaidrojumā Nekustamā īpašuma Īpašnieks Administrācijas Pilsētplānošanas pārvaldei izsaka viedokli par to, ka pēc īpašuma iegādes, 2019. gadā plānoja zemesgabalā attīstīt Viesnīcas biznesu, kas paredzēja atjaunot esošo koka ēku, kā arī rekonstruēt esošo padomju pansijas ēku. Taču Covid-19 situācija pēdējos divos gados pilnībā dzēsa ieceres par viesnīcas kompleksa atjaunošanu esošajās ēkās. Šogad Īpašnieks esot uzsācis jauna būvprojekta izstrādi, kurš šobrīd tiek izstrādāts un gatavots saskaņošanai, 2023. gadā plānots uzsākt objektu būvēšanu un Ēkas sakārtošanu vai nojaukšanu.

[3.2] Ēkas neatbilst:

[3.2.1] Civillikuma 1084. pantā noteiktām prasībām, jo konkrētajā gadījumā Nekustamā īpašuma Īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jānodrošina savu Ēku uzturēšana tādā stāvoklī, ka no tām nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī to lietotājiem;

[3.2.2] Būvniecības likuma 9. pantā noteiktām prasībām, jo konkrētajā gadījumā visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā Ēkām un to elementiem jāatbilst cita starpā šādām būtiskām prasībām:

1) mehāniskā stiprība un stabilitāte;

2) ugunsdrošība;

3) vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums;

4) lietošanas drošība.

[3.2.3] Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 11. pantā noteiktajam, jo fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to valdītāji.

Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir:

1) ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu;

2) informēt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts un reģiona nozīmes kultūras piemineklim, bet pašvaldību — par bojājumiem, kas apdraud vietējās nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu;

3) laikus informēt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido kultūras pieminekli, tā apkārtējo vidi aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu šim piemineklim vai tā vizuālo uztveramību.

[3.2.4] Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 158. punktā noteiktajām prasībām, jo konkrētajā gadījumā Ēku stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. panta noteiktām būtiskām prasībām attiecībā uz Ēku lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti, Ēkas fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis, kā ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.

[3.2.5] Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu Nr. 42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Apbūves noteikumi) 2459. punktā noteiktajām prasībām, jo konkrētajā gadījumā, lai novērstu pilsētvides ainavas degradāciju, īpašnieks veic Ēku uzturēšanu un sakopšanu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu un Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ievērot 2474. – 2477. punktos noteiktajām prasībām par arhitektūras un vēstures pieminekļu saglabāšanu.

[4] Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 26. oktobra saistošo noteikumu Nr. 29 “Par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 29) 3. punktā noteikts, ka būvei, kas klasificētas kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi, pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā, piemēro nodokļa likmi 3 procentu apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai būves kadastrālās vērtības.

[5] Saskaņā ar Civillikuma 863. pantu, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi. Ņemot vērā to, ka Nekustamā īpašuma īpašnieks nav nodrošinājis Ēku sakārtošanu atbilstoši Apbūves noteikumu 2459. punktā noteiktām prasībām un to, ka Ēkas sava tehniskā stāvokļa dēļa var apdraudēt tās īpašnieku, kaimiņus, citas personas, Ēkas ir uzskatāmas un klasificējamas par cilvēku drošību apdraudošām un vidi degradējošām Ēkām. Vienlaikus Ēkas būtu apliekamas ar nodokļa likmi trīs procentu apmērā no atbilstoši lielākās kadastrālās vērtības: ēkām piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai ēku kadastrālās vērtības.

[6] Dome, saskaņā ar APL 66. pantu izvērtējot administratīvā akta izdošanas lietderīgumu, uzskata par nepieciešamu piemērot tiesiskos līdzekļus, kamēr Ēkas netiks sakārtotas atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, un, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr. 29 7. punktu, šo paaugstināto nodokļa likmi Ēkām piemēros līdz tā mēneša beigām, kurā stāsies spēkā lēmums, ar kuru būs atcelts lēmums par Ēku klasificēšanu kā cilvēku drošību apdraudošām un vidi degradējošām Ēkām.

[7] Būvniecības likuma 21. panta devītajā daļā noteikts, ja ēka ir sagruvusi un nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs ēkas īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto. Šā lēmuma izpildi nodrošina APL noteiktajā kārtībā.

[8] Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 158. punktu ēka ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem):

- ja tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz ēkas lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti;

- ja ēkas fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (ēkas ir vidi degradējošas vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.

[8.1] Vispārīgo būvnoteikumu 159. punktā noteikts, ka pašvaldība uzdod ēkas īpašniekam:

- veikt ēkas konservāciju vai nojaukt ēku tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību, ja ēka ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama;

- sakārtot to, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja ēka bojā ainavu.

[8.1.1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 7.². punktā noteikto, paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta:

7.² 6. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošana, izņemot šo noteikumu 7. un 7.¹ punktā minēto gadījumu.

[8.1.2] Savukārt, Ēku būvnoteikumi 23.3. apakšpunktā noteikts, ja paredzēta pārbūve vai restaurācija, papildus pievieno grafisko dokumentu, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānotās izmaiņas un ēkas vai telpu grupas lietošanas veidi;

[8.1.3] Savukārt, Ēku būvnoteikumi 26. punktā noteikts, ja ierosinot būvniecību šo noteikumu 7.³ punktā minētajā gadījumā, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 8. punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver šādus dokumentus un informāciju:

- 26.1. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība, un plānoto lietotāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties ēkā;

- 26.2. ģenerālplānu, kurā norādīta projektējamo būvju eksplikācija ar kadastra apzīmējumu (ja tāds ir piešķirts), galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājiem (piemēram, apbūves laukums, būvtilpums), kā arī galvenie apbūvi raksturojošie parametri (piemēram, apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs, apbūves augstums). Restaurācijas vai pārbūves gadījumā ģenerālplānu izstrādā, ja plānotie būvdarbi paredz apjoma vai ārējo tīklu izmaiņas vai ja ēkas fasādē veicamās izmaiņas skar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku tiesiskās intereses;

- 26.3. konkrētu sadalījumu pa būves kārtām, norādot kārtu robežas un secību, ja paredzēta būvniecība vai nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām.

[9] Nekustamā īpašuma īpašumu tiesību pārņemšanas gadījumā saskaņā ar APL 33. panta trešo daļu tiesību pārņēmējam visas darbības, kas izpildītas procesā līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas.

[10] Saskaņā ar APL 75. panta otro daļu, ja apstrīdamu administratīvo aktu neapstrīd, tas ir spēkā, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi Nekustamā īpašuma Īpašnieka maiņas gadījumā nemainās faktiskie un tiesiskie apstākļi, un administratīvais akts izpildāms īpašumu tiesību pārņēmējam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1084. pantu Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmo daļu, 62. panta pirmo daļu, 65. panta trešo daļu, 66. pantu, 70. pantu un 75. panta otro daļu, Būvniecības likuma 21. panta devīto daļu, Vispārīgo būvnoteikumu 159. punktu, Apbūves noteikumu 2459. punktu un Saistošo noteikumu Nr. 29 3. punktu, Jūrmalas dome nolemj:

Atbilstoši APL 70. panta pirmajai daļai šis lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi. Lēmumu var pārsūdzēt APL noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Šī administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību (Būvniecības likuma 21. panta desmitā daļa).

Attiecībā uz šī administratīvā akta piespiedu izpildi norādāms uz turpmāk minēto.

Piespiedu izpildes mērķis: būtu panākt šī administratīvā akta izpildi un faktiski nekādi argumenti nevar kalpot par pamatu tam, ka Ēkas netiek sakārtotas, jo Nekustamā īpašuma Īpašniekam ir jāapzinās konstatētais par Ēku cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu stāvokli.

Ja adresāts labprātīgu izpildi nav veicis, administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā APL noteiktajā kārtībā, ja vien likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību (APL 358. panta otrajā daļa). Savukārt APL 358. panta ceturtā daļa noteic, ka vienlaikus ar administratīvā akta paziņošanu adresātam iestāde var veikt likumā noteiktos pasākumus administratīvā akta izpildes nodrošināšanai.

Būvniecības likuma 21. panta desmitā daļa noteic, ja šis lēmums netiek pildīts, Administrācija ir tiesīga nodrošināt tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus APL noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Savukārt, lai nodrošinātu administratīvā akta, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību, izpildi, APL 368. panta pirmā daļa pieļauj šādus piespiedu izpildes līdzekļus: aizvietotājizpilde, piespiedu nauda un tiešā spēka palīdzība.

APL 368. panta otrā daļa noteic, ka izpildiestāde (Administrācija), pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus, var izvēlēties piespiedu izpildes līdzekļus, maina tos, līdz sasniedz rezultātu – attiecīgajā administratīvajā aktā uzlikta pienākuma izpilde.

APL 370. panta pirmā daļa noteic, ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības, un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu. Ņemot vērā, ka atbilstoši APL 364. panta pirmajai daļai administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam, Domes ieskatā piespiedu nauda kā šī administratīvā akta piespiedu līdzeklis ir pietiekami efektīvs, lai nodrošinātu tā izpildi, vēl jo vairāk šāds piespiedu izpildes līdzeklis dod administratīvā akta adresātam iespēju pašam izpildīt uzlikto pienākumu, t.i., neiesaistīt citu personu (aizvietotājizpilde vai tiešā spēka palīdzība) uzliktā pienākuma izpildē. Līdz ar to Dome kā piespiedu izpildes līdzekli šī administratīvā akta izpildei izvēlas piespiedu naudu.

Atbilstoši APL 370. panta otrajai daļai piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā nav izpildījis.

Piespiedu naudas apmērs – minimālā piespiedu nauda fiziskai personai ir 50 euro, bet maksimālā ir 5000 euro , ievērojot samērīguma principu, kā arī ņemot vērā adresāta mantisko stāvokli (APL 370. panta trešā daļa). Piespiedu naudas piedziņu veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties un APL 361. panta pirmo daļu, Dome aicina šī lēmuma adresātu, Nekustamā īpašuma Īpašnieku labprātīgi būvniecību regulējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā veikt šī lēmuma lemjošās daļas 3. punkta izpildi .

Dome brīdina, ja ar šo administratīvo aktu uzliktais pienākums netiks izpildīts labprātīgi iepriekš norādītajā termiņā, Administrācija kā šī administratīvā akta izpildiestāde no nākamās dienas, kad beidzies administratīvajā aktā noteiktais administratīvā akta labprātīgas izpildes termiņš, veiks administratīvā akta piespiedu izpildi APL noteiktajā kārtībā, piemērojot Īpašniekam APL 370. pantā paredzēto piespiedu naudu.

Brīdinājums stājas spēkā vienlaicīgi ar administratīvā akta, kura piespiedu izpildei tas izdots, spēkā stāšanos.

Sūdzību par Administrācijas kā izpildiestādes darbībām lēmumā uzliktā pienākuma piespiedu izpildes procesā ir tiesības APL 363. panta otrās daļas kārtībā iesniegt Administratīvā rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses – deklarētās dzīvesvietas adreses vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

Brīdinājums tiesā nav pārsūdzams.

Lejupielāde: DOC un PDF