JŪRMALAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 10, 14. punkts

Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tiešās
līdzdalības saglabāšanu SIA “Atkritumu
apsaimniekošanas sabiedrība
“PIEJŪRA””

[1] Saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 9. punktu pašvaldībām, ir tiesības izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī lemt par dalību kapitālsabiedrībās.

SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “PIEJŪRA”” (reģistrācijas Nr. 40003525848; turpmāk – Sabiedrība) kapitāla daļas pieder vairākām atvasinātām publiskām personām – Talsu novada pašvaldībai 54,54969 procenti (713703 daļas), Tukuma novada pašvaldībai 45,25557 procenti (592103 daļas) un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai (turpmāk – Pašvaldība) 0,19475 procenti (2548 daļas) no Sabiedrības pamatkapitāla. Līdz ar to secināms, ka Sabiedrība saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Pārvaldības likums) 1. panta pirmās daļas 5. punktu ir publiski privāta kapitālsabiedrība, jo Sabiedrības visas kapitāla daļas pieder vairākām publiskām personām.

Atbilstoši Pārvaldības likuma 7. panta pirmajai daļai publiskai personai, tai skaitā Pašvaldībai, ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Pārvaldības likuma 4. panta nosacījumiem. Savukārt, Pārvaldības likuma 7. panta otrā daļa noteic, ka lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, un lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Pārvaldības likuma 4. panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi.

[2] Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 87. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona privāto tiesību jomā darbojas šādos gadījumos:

1) veicot darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai;

2) sniedzot pakalpojumus;

3) dibinot kapitālsabiedrību vai iegūstot līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā.

Savukārt, VPIL 87. panta trešā daļa noteic, ka atvasinātas publiskas personas, izveidojot privāto tiesību juridiskas personas, arī tādas, kurām nav peļņas gūšanas rakstura, nevar izvairīties no VPIL noteiktās atbildības un izvirzīt tām citus mērķus, kas neizriet no attiecīgās publiskas personas funkcijām.

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic pašvaldības autonomo funkciju gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību.

Atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildē var tikt iesaistītas ne vien pašvaldības iestādes, bet arī privāto tiesību subjekti, tai skaitā, pašvaldības kapitālsabiedrības. Pašvaldības pienākums ir atrast tādu institucionālo formu, kas visefektīvāk nodrošinātu pārvaldes uzdevumu izpildi, resursu izmantošanu un mērķu sasniegšanu.

Pārvaldības likuma 2. pants noteic, ka likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. Līdz ar to secināms, ka Pašvaldība, izveidojot kapitālsabiedrību atbilstoši VPIL noteikumiem, ir atbildīga par konkrētās autonomās funkcijas - sadzīves atkritumu apsaimniekošanu - izpildi un Pašvaldībai ir jānodrošina uzraudzība pār attiecīgo pārvaldes uzdevumu izpildi.

Saskaņā ar Pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā VPIL 88. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos:

1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;

3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Atkritumu apsaimniekošana ir saistīta ne tikai ar vides aizsardzību, vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un sabiedrības veselību un drošību, kas pašas par sevi ir stratēģiski svarīgas nozares, bet no tās ir atkarīgas arī visas pārējās ekonomikas nozares. Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir pienākums rūpēties par tās iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, gādājot par sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, kas apmierina iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, šā mērķa sasniegšanā būtiska ir atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, līdzdarbojoties atbilstošas sistēmas (tai skaitā infrastruktūras objektu) izveidē un tās efektīvā uzturēšanā un attīstībā. Tā ir infrastruktūra un pakalpojumi, kas eksistenciāli nepieciešami Pašvaldības pilnvērtīgai funkcionēšanai un drošas, kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka atkritumu apsaimniekošanas nozare ir atzīstama par stratēģiski svarīgu, lai visupirms nodrošinātu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto autonomās funkcijas izpildi sadzīves atkritumu jomā.

[3] VPIL 88. panta otrā daļa noteic, ka, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams sasniegt šā VPIL 88. panta pirmajā daļā noteiktos mērķus, publiskas personas pienākums ir veikt paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot ekonomisko izvērtējumu kā arī konsultēties ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem.

Īstenojot darbību atkritumu apglabāšanas jomā, Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā (turpmāk – ZAAR) ir izveidojies dabiskais monopols, jo Sabiedrība ir vienīgā, kas nodrošina poligona “Janvāri” Laidzes pagastā, Talsu novadā, pakalpojumus un veic šī poligona apsaimniekošanu, līdz ar to nav identificējami konkurences neitralitātes pārkāpuma riski, kas noteikti Konkurences likuma 14.¹ panta pirmajā daļā. Būtiskākie šķēršļi jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai ZAAR ir esošais valsts regulējums attiecībā uz poligonu darbību, kā arī līdzvērtīga infrastruktūras objekta izveide, kas ir saistīta ar nozīmīgu investīciju apjomu.

Sabiedrības apsaimniekotā poligona “Janvāri” pakalpojumu saņēmēju loks ir ZAAR ietilpstošo pašvaldību izvēlētie atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī citas fiziskas un juridiskas personas, kas izmanto poligona sniegtos pakalpojumus. Poligons “Janvāri” šobrīd apsaimnieko aptuveni astoņus procentus no kopējā atkritumu apjoma valstī. Attiecībā uz Sabiedrības veikto atkritumu reģenerāciju, ieguvēji no šāda pakalpojuma ir gan iedzīvotāji, gan valsts kopumā, jo reģenerācija ļauj samazināt apglabāto atkritumu apjomu un veicina atkritumu otrreizēju pārstrādi. Tāpat tiek uzlabots vides stāvoklis, kas ir ieguvums ne vien ZAAR iedzīvotājiem, bet arī sabiedrībai kopumā, savukārt attiecībā pret valsti – reģenerācijas darbību nodrošināšana sekmē Eiropas Savienības noteikto mērķu sasniegšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas skar apglabāto un pārstrādāto atkritumu apjomus.

Nodrošinot poligona “Janvāri” apsaimniekošanu, Sabiedrības rīcība liecina, ka tā lietderīgi rīkojas ar publiskas personas resursiem, jo tiek uzlabota poligona infrastruktūra, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļus. Sabiedrība nodrošina, ka sniegtais pakalpojums ir atbilstošs atkritumu apsaimniekošanas plāniem un ar to saistītajiem normatīvajiem aktiem, lai tādā veidā sasniegtu gan Latvijas Republikas, gan Eiropas Savienības uzstādītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas noteikti valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā, tai skaitā līdz 2035. gadam samazināt apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz 10 procentiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka Sabiedrības darbība, apsaimniekojot sadzīves atkritumu poligonu “Janvāri” un nodrošinot sadzīves atkritumu apglabāšanu, ir uzskatāma par atbilstošu VPIL 88. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktam, jo tirgus nepilnības apstākļos tiek sniegti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai, un tiek pārvaldīts tāds īpašums, kas ir stratēģiski svarīgs valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

[4] Sabiedrībai īstenojot ar atkritumu savākšanu un šķirošanu saistītās infrastruktūras apsaimniekošanas darbību, ZAAR tiek nodrošināta trīs atkritumu šķirošanas – pārkraušanas staciju darbība un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu apsaimniekošana. Tie ir nozīmīgi infrastruktūras objekti, kas cieši saistīti ar poligona “Janvāri” darbību un to darbība ļauj efektīvāk veikt atkritumu apsaimniekošanu. Ņemot vērā, ka ZAAR nav citu tirgus dalībnieku, kuri nodrošinātu līdzvērtīgu funkciju, Sabiedrība ir vienīgā, kas nodrošina minēto infrastruktūras objektu apsaimniekošanu.

Attiecībā uz Sabiedrības darbību, kas saistīta ar atkritumu šķirošanas – pārkraušanas staciju apsaimniekošanu, secināms, ka tā ir uzskatāma par atbilstošu VPIL 88. panta pirmās daļas 1., 2., un 3. punktam. Savukārt, darbības veids, kas attiecināms uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu apsaimniekošanu, šis pakalpojums uzskatāms par atbilstošu VPIL 88. panta pirmās daļas 2. punktam.

[5] Lai izvērtētu Pašvaldības tiešo līdzdalību Sabiedrībā un tās atbilstību Pārvaldību likuma nosacījumiem, Tukuma novada pašvaldība un Talsu novada pašvaldība (turpmāk - Sabiedrības dalībnieki) 2023. gada 13. martā noslēdza pakalpojumu līgumu Nr. TNPCA/23/9-23/91/PAKL ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Civitta Latvija”, reģistrācijas Nr. 40103391513, kas veikusi Sabiedrības dalībnieku līdzdalības izvērtējumu Sabiedrībā (turpmāk – Izvērtējums).

Izvērtējuma veicējs un Sabiedrības dalībnieki atbilstoši VPIL 88. panta otrajai daļai, novērtējot Pašvaldības līdzdalības saglabāšanu Sabiedrībā, konsultējās ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) savā atzinumā norādījusi, ka Sabiedrības sniegtie pakalpojumi un Sabiedrības dalībnieku iesaiste ir jāvērtē atsevišķi par katru pakalpojumu veidu un jānošķir pakalpojumi, kurus var deleģēt privātajam sektoram. Attiecībā uz reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru pārvaldīšanu un valstiski stratēģiski svarīgo infrastruktūras objektu apsaimniekošanu, LTRK ieskatā Sabiedrības dalībnieku iesaiste ir jāsaglabā.

Konkurences padome (turpmāk – KP), sniedzot 2023. gada 18. augusta atzinumu Nr. 1.7-2/991 par līdzdalības izvērtējumu, attiecībā uz atkritumu apglabāšanas jomu, norādījusi, ka Sabiedrības darbība, apsaimniekojot poligonu “Janvāri” un veicot atkritumu šķirošanas – pārkraušanas staciju apsaimniekošanu, ir atzīstama par atbilstošu VPIL 88. panta pirmās daļas 1., 2., un 3. punktam. Vienlaikus KP aicina Sabiedrību izvērtēt iespēju ļaut privātajiem tirgus dalībniekiem iesaistīties atkritumu sagatavošanai pirms apglabāšanas un apglabāšanai pakalpojuma sniegšanā kādā pakalpojuma daļā. Attiecībā uz šķiroto atkritumu laukumu un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu apsaimniekošanu KP piekrīt, ka pakalpojums atzīstams par atbilstošu VPIL 88. panta pirmās daļas 2. punktam, vienlaikus iesakot attiecībā uz šī pakalpojuma sniegšanu rīkot publisko iepirkumu.

Ņemot vērā minēto, tostarp Izvērtējumā norādītos apsvērumus, Pašvaldība atzīst, ka pastāv VPIL 88. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktais priekšnoteikums publiskas personas līdzdalībai Sabiedrībā. Sabiedrības darbības rezultātā tiek radīti tādi pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi tās dalībnieku administratīvās teritorijas attīstībai, un Pašvaldības līdzdalības saglabāšana Sabiedrībā ir pamatota no ekonomiskā viedokļa un atbilst konkurenci regulējošajiem tiesību aktiem.

Tādējādi ir atbalstāma arī turpmāka Pašvaldības līdzdalība Sabiedrībā, vienlaikus ar normatīvajos aktos noteiktu regularitāti un, ievērojot LTRK, kā arī KP sniegtos ieteikumus, nepieciešamības gadījumā arī ātrāk, veicot līdzdalības pārvērtēšanu.

[6] Ar Jūrmalas domes 2021. gada 25. novembra lēmumu Nr. 582 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tiešās līdzdalības pārvērtēšanu SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā “PIEJŪRA”” (turpmāk - Lēmums) tika nolemts uzsākt atkārtotu Pašvaldība tiešās līdzdalības izvērtēšanu Sabiedrībā, ievērojot, ka saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 49. punktu atkritumu apsaimniekošanas reģionos ietilpstošās pašvaldības izstrādā un apstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus.

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Savukārt, Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 21. punkts noteic, ka tikai pašvaldības domes kompetencē ir pieņemt lēmumus citos ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Ar Ministru kabineta 2021. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 45 “Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam” ir apstiprināts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam (turpmāk – Plāns).

Vienlaikus ar atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšanu Plānā tika vērtēta arī atkritumu apglabāšanas poligonu turpmākā ekspluatācija, atsevišķu to funkciju pildīšanas iespējas un lietderība. Izskatot atkritumu apglabāšanas poligonu turpmākās darbības alternatīvas un izvērtējot izskatītās priekšrocības un trūkumus, Plānā rekomendēts īstenot poligonu specializācijas scenāriju, saglabājot visu poligonu ekspluatāciju, bet diferencējot poligonos veicamo atkritumu apsaimniekošanas darbību klāstu, pārveidojot tos par atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem (turpmāk – AARC).

Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 301 “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” 2.5. apakšpunkts noteic, ka viens no Latvijas atkritumu apsaimniekošanas reģioniem ir Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions, savukārt, minēto noteikumu pielikuma 5. tabulā ir noteikts, ka Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpst Jūrmalas valstspilsētas, Ventspils valstspilsētas, Kuldīgas novada, Talsu novada, Tukuma novada un Ventspils novada administratīvā teritorija.

Ar Jūrmalas domes 2023. gada 21. decembra lēmumu Nr. 583 “Par Ziemeļkurzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023. - 2027. gadam” ir apstiprināts Ziemeļkurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns.

Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.-2029. gadam, kas apstiprināta ar Jūrmalas domes 2022. gada 15. septembra lēmumu Nr. 409 “Par Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.-2029. gadam un Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.-2029. gadam Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata apstiprināšanu” kā viens no rīcības virzieniem un uzdevumiem, uz kura īstenošanu Pašvaldība tiecas, ir noteikts – vides infrastruktūra, attīstot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, veicot sabiedrības izglītošanu un informēšanu par ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas principiem, īstenojot atkal-izmantošanas un efektīvas atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu šķirošanas veicināšanas pasākumus, kā arī aprites ekonomikas principu pakāpeniska ieviešana.

Vienotais atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ir publiskā iepirkuma ceļā izraudzīts komersants, savukārt, savāktie atkritumi tiek nogādāti Jūrmalas atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijā, Ventspils šosejā 61, Jūrmalā. Par atkritumu tālāku šķirošanu un apsaimniekošanu ir atbildīga Sabiedrība, kas atkritumus apglabā poligonā “Janvāri”.

[7] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkts noteic, ka AARC ir publiskas personas, publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veic attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.

Atkritumu poligonu “Janvāri” šobrīd apsaimnieko Sabiedrība, kas ir publiski privāta kapitālsabiedrība, Sabiedrībai ir nepieciešamās atļaujas piesārņojošu darbību, atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai, licence atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai, kā arī ievērojama pieredze un zināšanas atkritumu apsaimniekošanas nozarē.

Vienlaikus 2023. gada 16. marta likuma “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” anotācijā ir norādīts, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru veido kā publisku kapitālsabiedrību, ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, kā VPIL 88. panta noteikumus. Publiskai personai izvērtējums būtu jāveic arī gadījumos, kad publiskas personas kapitālsabiedrība vēlas paplašināt savu darbību.

[8] Salīdzinot 2022. gadā veikto Pašvaldības līdzdalības izvērtējumu Sabiedrībā ar pašreizējo situāciju, tai skaitā Sabiedrības dalībnieku sagatavoto izvērtējumu, secināms, ka situācija pēc būtības ir mainījusies. Pēc Plāna apstiprināšanas un Ziemeļkurzemes AARC izveides, tās darbības paplašināšana ir cieši saistīta ar jau pašreiz noteiktajiem mērķiem, proti, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzturēšanu un attīstību.

Sabiedrība ir dibināta 2001. gada 2. janvārī ar mērķi nodarboties ar atkritumu savākšanu, šķirošanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu, pārvadāšanu, sagatavošanu apglabāšanai, apglabāšanu un sabiedrības izglītošanu vides jautājumos. Sabiedrība jau ilglaicīgi apsaimnieko cieto sadzīves atkritumu poligonu “Janvāri”. Savā līdzšinējā saimnieciskajā darbībā Sabiedrība ir veikusi dažādus ar atkritumu apsaimniekošanu saistītus pasākumus, tajā skaitā, veicinājusi iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, to rašanās novēršanā un samazināšanā. Līdz ar to, veicot līdzšinējo saimniecisko darbību, Sabiedrība ir īstenojusi tai noteiktos mērķus, vienlaikus piesaistot un pilnveidojot savus darbiniekus un speciālistus, kā rezultātā tās rīcībā ir tādi cilvēkresursi/darbaspēks, kas spēj detalizēti iedziļināties atkritumu apsaimniekošanas nozares specifikā un pārzina ar šo nozari saistītās nianses.

Vērtējot arī no saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principa viedokļa, secināms, ka Sabiedrība spētu visefektīvāk veikt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.¹ panta otrajā daļā noteiktos pārvaldes uzdevumus, vienlaikus nodrošinot optimālāko resursu patēriņu. Proti, Sabiedrības rīcībā jau šobrīd ir augsti kvalificēti savas jomas speciālisti, kā arī, ņemot vērā Sabiedrības ilglaicīgo un stabilo pakalpojumu sniegšanu, nepārtraukti attīstot savu saimniecisko darbību, lai nodrošinātu ne tikai uz klientiem vērstus pakalpojumus, bet arī, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālu tiesību normu prasību un mērķu izpildi, nav šaubu, ka Sabiedrība ar savu līdzšinējo darbību ir pierādījusi sevi kā komersantu, kurš ir vērsts uz rezultātu un mērķu sasniegšanu, pakalpojumu un informācijas pieejamību, vienlaikus efektīvi izmantojot tās rīcībā esošos finanšu līdzekļus, pieredzi un cilvēkresursus.

Pamatojoties uz minēto, tostarp Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada 5. jūlija apstiprinātajā līdzdalības izvērtējumā paustos apsvērumus, Pašvaldība atzīst, ka pastāv VPIL 88. panta pirmajā daļā noteiktie priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā. Pašvaldības līdzdalības saglabāšana Sabiedrībā ir pamatota no ekonomiskā viedokļa un atbilst konkurenci regulējošajiem tiesību aktiem. Tādējādi Pašvaldība uzskata, ka arī pēc tam, kad Sabiedrība kļūs par vienu no Ziemeļkurzemes AARC, ir atbalstāma Pašvaldības līdzdalība Sabiedrībā, vienlaikus ar normatīvajos aktos noteiktu regularitāti veicot līdzdalības saglabāšanas pārbaudi.

Saskaņā ar VPIL 10. panta desmitajā daļā noteikto principu, valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi - valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu. Savukārt VPIL 87. panta trešā daļa noteic, ka atvasinātas publiskas personas, izveidojot privāto tiesību juridiskās personas, arī tādas, kurām nav pelņas gūšanas rakstura, nevar izvairīties no šajā likumā noteiktās atbildības un izvirzīt tām citus mērķus, kas neizriet no attiecīgās publiskās personas funkcijām.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1., 2. punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. panta pirmo un trešo daļu, 88. panta pirmo un otro daļu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo un otro daļu, 7. panta pirmo un otro daļu, kā arī ņemot vērā Pilsētsaimniecības komitejas 2024. gada 9. jūlija sēdes atzinumu (protokols Nr. 1.2-29/7 ) , Jūrmalas dome nolemj:

Pielikums PDF

Lejupielāde: DOC un PDF