JŪRMALAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 10, 15. punkts

Par atkritumu apsaimniekošanas
reģionālā centra izveidošanu

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Savukārt, Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 21. punkts noteic, ka tikai pašvaldības domes kompetencē ir pieņemt lēmumus citos ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

[1] Ar Ministru kabineta 2021. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 45 ir apstiprināts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam (turpmāk – Plāns).

Vienlaikus ar atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšanu Plānā tika vērtēta arī atkritumu apglabāšanas poligonu turpmākā ekspluatācija, atsevišķu to funkciju pildīšanas iespējas un lietderība. Izskatot atkritumu apglabāšanas poligonu turpmākās darbības alternatīvas un izvērtējot izskatītās priekšrocības un trūkumus, Plānā rekomendēts īstenot poligonu specializācijas scenāriju, saglabājot visu poligonu ekspluatāciju, bet diferencējot poligonos veicamo atkritumu apsaimniekošanas darbību klāstu, pārveidojot tos par atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem (turpmāk – AARC).

Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 301 “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 301) 2.5. punkts noteic, ka viens no Latvijas atkritumu apsaimniekošanas reģioniem ir Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions, savukārt, minēto noteikumu pielikuma 5. tabulā ir noteikts, ka Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpst Jūrmalas valstspilsētas, Ventspils valstspilsētas, Kuldīgas novada, Talsu novada, Tukuma novada un Ventspils novada administratīvā teritorija.

Ar Jūrmalas domes 2023. gada 21. decembra lēmumu Nr. 583 “Par Ziemeļkurzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023. - 2027. gadam” (prot. Nr. 15, 23. §) ir apstiprināts Ziemeļkurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns (turpmāk – Ziemeļkurzemes plāns), kas stājās spēkā 2023. gada 28. decembrī.

[2] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkts noteic, ka AARC ir publiskas personas, publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veic attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.

Plāna 4.3. sadaļā norādīts, ka AARC ir pašvaldību veidoti vai konkursa kārtībā pašvaldību izvēlēti atkritumu apsaimniekošanas operatori, kuru funkcijas ar saglabātu poligona darbību tiek noteiktas sekojošas:

- atkritumu sagatavošana reģenerācijai un pārstrādei;

- bioloģisko atkritumu pārstrāde;

- atkritumu apglabāšana;

- atkritumu pārkraušana.

Savukārt Plāna 4.5. sadaļā minēts, ka AARC komersantus pašvaldības veido atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību lēmumam un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktajam vienā no šādiem veidiem:

- esošā sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona operatora pamatkapitāla palielināšana, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas reģiona zonā ietilpstošajām pašvaldībām;

- jauna komersanta (piemēram, reorganizācijas ceļā) dibināšana;

- AARC komersanti var palikt esošie sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona operatori, nemainoties īpašnieku sastāvam.

Ziemeļkurzemes plānā ir ietverts AARC izveides modeļu izvērtējums un secināts, ka, ņemot vērā to, ka Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā esošā sadzīves atkritumu poligonā “Janvāri” un sadzīves atkritumu poligonā “Pentuļi” ir ierīkotas atkritumu krātuves un ir nepieciešamā infrastruktūra atkritumu pieņemšanai, apstrādei un apglabāšanai, kā arī poligonos notiek atkritumu atbilstoša apsaimniekošana saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī šīs teritorijas ir rekomendējamas turpmāk kā AARC pilnveidošana. Ievērojot iepriekš minēto, Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā plānoti divi atkritumu apsaimniekošanas reģionālie centri:

- AARC uz sadzīves atkritumu poligona “Janvāri” bāzes;

- AARC uz sadzīves atkritumu poligona “Pentuļi” bāzes.

Atkritumu poligonu “Janvāri” šobrīd apsaimnieko SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “PIEJŪRA”” (reģistrācijas Nr. 40003525848; turpmāk – Sabiedrība), kas ir publiski privāta kapitālsabiedrība, kurā Tukuma novada pašvaldībai pieder 45,25557 % Sabiedrības kapitāldaļas, Talsu novada pašvaldībai pieder 54,54969 % Sabiedrības kapitāldaļas, savukārt, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai (turpmāk – Pašvaldība) – 0,19475 % Sabiedrības kapitāldaļas. Sabiedrībai ir nepieciešamās atļaujas piesārņojošu darbību, atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai, licence atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai, kā arī ievērojama pieredze un zināšanas atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Līdz ar to Pašvaldības ieskatā nav pamata izskatīt jauna komersanta dibināšanas scenāriju, nosakot, ka par Ziemeļkurzemes AARC komersantu kļūst esošais sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona operators – Sabiedrība, nemainoties tās īpašnieku sastāvam. Nostiprinot Sabiedrības kā AARC funkciju īstenojošās kapitālsabiedrības statusu, visām Ziemeļkurzemes plānā ietvertajām pašvaldībām būtu nodrošinātas iespējas deleģēt uzdevumus Sabiedrībai kā AARC, savukārt, AARC – īstenot uzdevumus attiecīgajā teritorijā.

Vienlaikus 2023. gada 16. marta likuma “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” anotācijā ir norādīts, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru veido kā publisku kapitālsabiedrību, ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 88. panta noteikumus. Publiskai personai izvērtējums būtu jāveic arī gadījumos, kad publiskas personas kapitālsabiedrība vēlas paplašināt savu darbību.

Jūrmalas dome 2024. gada 25. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 343 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tiešās līdzdalības saglabāšanu SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “PIEJŪRA”””, kurā nolemts saglabāt Pašvaldības tiešo līdzdalību Sabiedrībā un atzīt to par atbilstošu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta nosacījumiem, vienlaikus nosakot, ka Sabiedrības vispārējie stratēģiskie mērķi ir sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzturēšana un attīstība Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības noteiktiem mērķiem attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības efektivitāti un videi draudzīga un efektīva sadzīves atkritumu apsaimniekošana ar sabalansētu sabiedriskā pakalpojuma tarifu.

Atkritumu apsaimniekošana ir saistīta ne tikai ar vides aizsardzību, vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un sabiedrības veselību un drošību, kas pašas par sevi ir stratēģiski svarīgas nozares, bet no tās ir atkarīgas arī visas pārējās ekonomikas nozares. Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir pienākums rūpēties par tās iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, gādājot par sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, šā mērķa sasniegšanā būtiska ir atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, līdzdarbojoties atbilstošas sistēmas (tai skaitā infrastruktūras objektu) izveidē un tās efektīvā uzturēšanā un attīstībā, jo infrastruktūra un pakalpojumi ir eksistenciāli nepieciešami pašvaldības pilnvērtīgai funkcionēšanai un drošas, kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā Plānā un Ziemeļkurzemes plānā ietvertos apsvērumus attiecībā uz AARC izveidi, ir pamats secināt, ka visefektīvākais un lietderīgais Ziemeļkurzemes AARC izveides modelis ir esošā sadzīves atkritumu poligona “Janvāri” operatora – Sabiedrības – noteikšana par vienu no Ziemeļkurzemes AARC. Ņemot vērā šajā lēmumā un Ziemeļkurzemes plānā ietvertos faktus un secinājumus, Pašvaldības ieskatā nepastāv šķēršļi par vienu no Ziemeļkurzemes AARC noteikt Sabiedrību.

[3] Pašvaldību likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības kompetenci nosaka ārējie normatīvie akti un saskaņā ar likumu noslēgtie publisko tiesību līgumi. Savukārt, Pašvaldību likuma 7. pantā ir paredzēts, ka saskaņā ar VPIL pašvaldība atsevišķu tās autonomajā kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu var deleģēt citai personai.

Saskaņā ar VPIL 40. panta pirmo un otro daļu pašvaldība var deleģēt privātpersonai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, un privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot VPIL 41. panta otrās un trešās daļas noteikumus.

VPIL 42. panta pirmajā daļā noteikts, ka privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus.

Sabiedrība ir dibināta 2001. gada 2. janvārī ar mērķi nodarboties ar atkritumu savākšanu, šķirošanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu, pārvadāšanu, sagatavošanu apglabāšanai, apglabāšanu un sabiedrības izglītošanu vides jautājumos. Sabiedrība jau ilglaicīgi apsaimnieko cieto sadzīves atkritumu poligonu “Janvāri”. Savā līdzšinējā saimnieciskajā darbībā Sabiedrība ir veikusi dažādus ar atkritumu apsaimniekošanu saistītus pasākumus, tajā skaitā, veicinājusi iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, to rašanās novēršanā un samazināšanā. Līdz ar to, veicot līdzšinējo saimniecisko darbību, Sabiedrība ir īstenojusi tai noteiktos mērķus, vienlaikus piesaistot un pilnveidojot savus darbiniekus un speciālistus, kā rezultātā tās rīcībā ir tādi cilvēkresursi/darbaspēks, kas spēj detalizēti iedziļināties atkritumu apsaimniekošanas nozares specifikā un pārzina ar šo nozari saistītās nianses.

Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023. – 2029. gadam, kas apstiprināta ar Jūrmalas domes 2022. gada 15. septembra lēmumu Nr. 409 “Par Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023. – 2029. gadam un Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023. – 2029. gadam Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata apstiprināšanu” Rīcības plāna 2023. – 2029. gadam prioritātes “Klimatnoturīga pilsētvide” (P) Rīcības virziena “Klimatneitrāla un resursefektīva apsaimniekošana (P3)” ietvaros noteikts uzdevums P3.1. “Atkritumu apsaimniekošanas pilnveide”, kā arī iedzīvotāju izglītošana un informatīvo pasākumu rīkošana par atkritumu šķirošanu.

Vērtējot arī no saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principa viedokļa, secināms, ka Sabiedrība spētu veikt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.¹ panta otrajā daļā noteiktos pārvaldes uzdevumus visefektīvāk, vienlaikus nodrošinot optimālāko resursu patēriņu. Proti, Sabiedrības rīcībā jau šobrīd ir augsti kvalificēti savas jomas speciālisti, kā arī, ņemot vērā Sabiedrības ilglaicīgo un stabilo pakalpojumu sniegšanu, nepārtraukti attīstot savu saimniecisko darbību, lai nodrošinātu ne tikai uz klientiem vērstus pakalpojumus, bet arī, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālu tiesību normu prasību un mērķu izpildi, nav šaubu, ka Sabiedrība ar savu līdzšinējo darbību ir pierādījusi sevi kā komersantu, kurš ir vērsts uz rezultātu un mērķu sasniegšanu, pakalpojumu un informācijas pieejamību, vienlaikus efektīvi izmantojot tās rīcībā esošos finanšu līdzekļus, pieredzi un cilvēkresursus.

Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā apstākli, ka Sabiedrības rīcībā jau šobrīd ir nepieciešamā ar atkritumu apsaimniekošanu saistītā infrastruktūra, kā arī faktu, ka Sabiedrība savu saimniecisko darbību īsteno jau vairāk nekā 20 gadu, nemitīgi pilnveidojot un attīstot ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos pakalpojumus un piesaistot augsta līmeņa savas jomas speciālistus, turklāt arī kopumā vērtējot līdzšinējo Sabiedrības darbību, secināms, ka Sabiedrība kā Ziemeļkurzemes AARC var attiecīgos Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.¹ panta otrajā daļā minētos pārvaldes uzdevumus veikt efektīvāk, kā rezultātā pašvaldības ieskatā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.¹ panta otrajā daļā minētie pārvaldes uzdevumi ir deleģējami Sabiedrībai kā Ziemeļkurzemes AARC.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta ceturtajā daļā noteikto, autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 41. panta pirmās daļas 1., 6. un 10. punktu, nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifā iekļauj arī izmaksas par atkritumu poligona, kā arī atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra darbības administrēšanai un nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu un ekspluatāciju, tādu sabiedrības izglītības pasākumu nodrošināšanu, kuri vērsti uz attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu radītāju izglītošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā, pētniecības un attīstības darbībām, kas vērstas uz atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu.

No minētā izriet, ka deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildei nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts no ieņēmumiem no nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifa un Pašvaldībai nav nepieciešamības gadskārtējā budžetā plānot finansējumu pārvaldes uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Līdz ar to, ar pārvaldes uzdevuma deleģēšanu netiek radīts papildu administratīvs un finansiāls slogs Pašvaldības budžetam.

Ievērojot nepieciešamību veikt Sabiedrības kā AARC darbības uzraudzību saistībā ar AARC darbību un tam noteikto uzdevumu izpildi, kā arī to, ka saskaņā ar Ziemeļkurzemes plānu Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā paredzēts izveidot divus AARC uz sadzīves atkritumu poligona “Pentuļi” un sadzīves atkritumu poligona “Janvāri” bāzes, būtu ieceļams Pašvaldības pārstāvis AARC “PIEJŪRA” (SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “PIEJŪRA””) uzraudzības padomē, kā arī Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona AARC uzraudzības padomē, kurā tiek uzraudzīta un koordinēta savstarpējā komunikācija un darbību sinhronizācija abu Ziemeļkurzemes AARC starpā.

Pamatojoties uz minēto un Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 21. punktu, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.¹ panta otro daļu, VPIL 40. panta pirmo un otro daļu, 42. panta pirmo daļu, kā arī ņemot vērā Pilsētsaimniecības komitejas 2024. gada 9. jūlija sēdes atzinumu (protokols Nr. 1.2-29/7 ), Jūrmalas dome nolemj :

1. pielikums Jūrmalas domes

2024. gada 25. jūlija lēmumam Nr. 344

(protokols Nr. 10, 15. punkts)

ZIEMEĻKURZEMES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS REĢIONĀLĀ CENTRA “PIEJŪRA”
REGLAMENTS

[vieta]

2024. gada ___. _____________ Nr. _______

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra “PIEJŪRA”, turpmāk – AARC, reglaments nosaka atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra uzdevumus, struktūru un darba organizāciju, turpmāk – Reglaments.

2. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu AARC ir SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “PIEJŪRA””, kas veic Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.

3. AARC veic nacionālajos un reģionālajos attīstības plānošanas dokumentos, Atkritumu apsaimniekošanas likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī Reglamentā noteiktos uzdevumus, funkcijas un darbības.

II. AARC uzdevumi

4. AARC uzdevumi:

5. Lai nodrošinātu Reglamenta 4. punktā noteikto uzdevumu izpildi, AARC ir tiesīgs veikt šādas darbības, bet ne tikai:

6. No normatīvajiem aktiem, kā arī attīstības plānošanas dokumentiem izrietošās funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionu kopumā, AARC veic, sadarbojoties ar otru atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru, ja tāds tiek izveidots. AARC un otra atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra, ja tāds tiek izveidots, savstarpējo komunikāciju un darbību sinhronizāciju koordinē un uzrauga Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru uzraudzības padomju kopsēdēs.

III. AARC struktūra un AARC darba organizācija

7. AARC darbības regulāro uzraudzību veic pašvaldība, kura ir izveidojusi AARC, tajā skaitā, delēģējot savu pārstāvi AARC uzraudzības padomē. AARC uzraudzības padomes sastāvā ir trīs uzraudzības padomes locekļi – katra AARC izveidotāja (pašvaldība) ieceļ vienu attiecīgo pašvaldību pārstāvošu uzraudzības padomes locekli.

8. AARC uzraudzības padome veic AARC noteikto uzdevumu izpildes uzraudzību, kā arī sniedz ierosinājumus, priekšlikumus un ieteikumus, kas vērsti uz AARC noteikto uzdevumu izpildes nodrošināšanu. AARC uzraudzības padome, kā arī katrs uzraudzības padomes loceklis atsevišķi, pārstāvot attiecīgo Plānā ietverto pašvaldību, ir tiesīgs:

9. Jautājumos, kas skar AARC darbību un tam noteikto uzdevumu izpildi, AARC konsultējas ar AARC uzraudzības padomi. AARC ir saistoši uzraudzības padomes lēmumi, kas pieņemami, ievērojot Reglamenta 10. un 11. punkta nosacījumus.

10. AARC uzraudzības padomes sapulci sasauc AARC valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa kāds no AARC uzraudzības padomes locekļiem. Valde sasauc AARC uzraudzības padomes sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Paziņojumu par sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem AARC uzraudzības padomes locekļiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumā norāda sapulces norises vietu un laiku, sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

11. AARC uzraudzības padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no kopējā AARC uzraudzības padomes locekļu skaita. AARC uzraudzības padome lēmumus saistībā ar AARC darbību un tam noteikto uzdevumu izpildi pieņem vienbalsīgi, proti, ja attiecīgo lēmumu, balsojot “par”, ir atbalstījuši visi AARC uzraudzības padomes sēdē klātesošie padomes locekļi. AARC uzraudzības padomes loceklis nevar pilnvarot citas personas viņa vetā piedalīties AARC uzraudzības padomes sēdē un balsot par AARC uzraudzības padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem.

12. AARC uzraudzības padomes sapulces norise atspoguļojama protokolā, kurā norāda sapulces norises vietu, datumu un laiku; to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā; sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu; sapulces darba kārtību; darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu; pieņemtos lēmumus visos darba kārtības jautājumos. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

13. AARC darbību nodrošina AARC valde. AARC valde ir izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv AARC, pārvalda AARC mantu un rīkojas ar tā līdzekļiem spēkā esošo normatīvo aktu, AARC uzraudzības padomes lēmumu, Reglamenta, citu iekšējo normatīvo aktu un AARC budžeta ietvaros.

14. Darba organizācijas kārtības jautājumus, kas nav norādīti Reglamentā, nosaka AARC valdes izdoti iekšējie normatīvie akti.

15. AARC organizatorisko struktūru un katras AARC nodaļas/struktūrvienības kompetences, funkciju un uzdevumu apjomu nosaka AARC valde. AARC nodaļas/struktūrvienības ir tieši pakļautas AARC valdei.

16. AARC struktūrvienību vadītāju, kā arī darbinieku uzdevumus un pienākumus nosaka AARC valde un/vai attiecīgās nodaļas/struktūrvienības vadītājs konkrētajā amata aprakstā.

17. Ja darbinieks ir saņēmis tiešu uzdevumu no AARC valdes vai citas augstākas amatpersonas, kura nav viņa tiešais vadītājs, viņš par to informē savu tiešo vadītāju.

18. AARC valde, lai īstenotu savas kompetences jomā esošus uzdevumus, ar rīkojumu var izveidot darba grupas un komisijas patstāvīgai darbībai vai atsevišķu uzdevumu izpildei.

19. Izveidojot Reglamenta 18. punktā noteikto darba grupu vai komisiju, tajā var iesaistīt arī citu institūciju pārstāvjus. Šajā gadījumā citu institūciju pārstāvju iekļaušanu darba grupā vai komisijā AARC saskaņo ar attiecīgās institūcijas vadītāju.

IV. Citi jautājumi

20. Grozījumus Reglamentā pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz AARC uzraudzības padomes lēmumu, sagatavo AARC valde vai AARC valdes noteikta nodaļa/struktūrvienība.

21. Reglamenta grozījumus saskaņo AARC uzraudzības padome un tos apstiprina AARC valde.

[amats] [vārds uzvārds]

2. pielikums Jūrmalas domes

2024. gada 25. jūlija lēmumam Nr. 344

(protokols Nr. 10, 15. punkts)

DELEĢĒŠANAS LĪGUMS

Līguma parakstīšanas datums ir pēdējā pievienotā
droša elektroniskā paraksta un tā laika zīmoga datums

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Jūrmalas domes priekšsēdētājas Ritas Sproģes personā, kura darbojas, pamatojoties uz Jūrmalas domes 2023. gada 25. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 8 “Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nolikums” un Jūrmalas domes 2024. gada ___.jūlija lēmumu Nr.____ “Par atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra izveidošanu” (turpmāk – Pašvaldība), no vienas puses un

Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs – SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “PIEJŪRA”” , reģistrācijas numurs 40003525848, adrese: Rīgas iela 1, Tukums, Tukuma novads, LV‑3101 (turpmāk – AARC), kuru, pamatojoties uz statūtiem, pārstāv valdes loceklis Gaitis Celms un valdes loceklis Ēriks Zaporožecs, no otras puses,

turpmāk Pašvaldība un AARC katrs atsevišķi – Puse, abas kopā – Puses,

ņemot vērā:

a) Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu, kas noteic, ka pašvaldības viena no autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

b) Pašvaldību likuma 7. pantu, kas noteic, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pašvaldība atsevišķu tās autonomajā kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu var deleģēt citai personai;

c) Pašvaldības domes 2023. gada 21. decembra lēmumu Nr. 583, ar kuru ir apstiprināts Ziemeļkurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2023.–2027. gadam (turpmāk – Plāns);

d) Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.¹ panta otro daļu, kas paredz, ka pašvaldība, ievērojot normatīvo aktu par pašvaldībām un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, var deleģēt atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam centram šādus pārvaldes uzdevumus:

1) nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna ieviešanu, ņemot vērā šajā likumā noteikto pašvaldību kompetenci atkritumu apsaimniekošanas jomā;

2) patstāvīgi vai sadarbībā ar attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantā noteiktajā kārtībā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, to rašanās novēršanā un samazināšanā, rīkojot izglītošanas pasākumus un atkritumu šķirošanu, to rašanās novēršanu un samazināšanu veicinošas kampaņas, kā arī atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas;

3) apkopot un pēc pieprasījuma sniegt valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā un katrā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā ietilpstošajā pašvaldībā, lai izvērtētu atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķu izpildi;

e) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo un otro daļu, kas noteic, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41. panta otrās un trešās daļas noteikumus;

f) Jūrmalas domes 2024. gada__. jūlija lēmumu Nr. ___ “Par atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra izveidošanu”, ar kuru ir nolemts deleģēt AARC Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.¹ panta otrajā daļā minētos pārvaldes uzdevumus;

g) Pašvaldībai ir pienākums pildīt savas autonomās funkcijas, organizēt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, lemt par kārtību, kādā izpildāmas autonomās funkcijas, kā arī tiesības deleģēt atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst Pašvaldības kompetencē;

h) ir nepieciešams nodrošināt Pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus;

i) Pašvaldības funkcijā ietilpstošā pārvaldes uzdevuma deleģēšanas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, stabilu un efektīvu Pašvaldības funkcijas izpildi un to, ka šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams skaidri definēt Pušu tiesības un pienākumus;

un pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu, 7. pantu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo un otro daļu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.¹ panta otro daļu, noslēdz šādu deleģēšanas līgumu, turpmāk – Līgums:

1. Līguma priekšmets

1.1. Pašvaldība deleģē, un AARC apņemas nodrošināt šādus no normatīvajiem aktiem izrietošās pašvaldības autonomas funkcijas – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – izrietošos pārvaldes uzdevumus:

(turpmāk kopā – Uzdevums).

1.2. Uzdevuma ietvaros AARC ir tiesīgs īstenot šadas darbības/pasākumus, bet ne tikai:

1.3. Pašvaldība un AARC savstarpēji sadarbojas, lai īstenotu no Atkritumu apsaimniekošanas likuma, attīstības plānošanas dokumentiem (tādiem kā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais plāns) un Uzdevuma izrietošos pasākumus un mērķus – sekmētu atkritumu un atkritumu radītās ietekmes uz vidi samazināšanu, aprites ekonomiku, atkritumus kā resursu izmantošanu, efektīvāku atkritumu apsaimniekošanu u.c.

1.4. AARC, veicot Līgumā noteiktos pienākumus un Uzdevumu, atrodas Pašvaldības padotībā.

1.5. AARC nav tiesību Uzdevumu un no Uzdevuma izrietošus pakalpojumu sniegšanas pienākumus un tiesības deleģēt trešajām personām. Lai nodrošinātu un īstenotu no Uzdevuma izrietošos pakalpojumus/darbības, AARC ir tiesības piesaistīt trešās personas.

1.6. Ja normatīvajos aktos tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz AARC deleģēto uzdevumu apjomiem un/vai to pilnvarojumiem, Puses piemēro spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, paralēli sagatavojot grozījumus Līgumā, ņemot vērā normatīvo aktu tvērumu.

2. Līguma darbības termiņš, spēkā stāšanās un izpildes kārtība

2.1. Līgums stājas spēkā no Līguma noslēgšanas dienas un ir spēkā līdz 2029. gada 30. jūnijam.

2.2. Puses ir tiesīgas pagarināt Līguma termiņu, ja par to ir pieņemts attiecīgs Pašvaldības domes lēmums un ir saņemts atbilstošs tiešās pārvaldes iestādes saskaņojums, ja šāda saskaņojuma saņemšana ir paredzēta spēkā esošajos normatīvajos aktos.

2.3. AARC pienākums ir nodrošināt nepārtrauktu Uzdevuma izpildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām un Līguma noteikumiem, izņemot Līguma 2.6. apakšpunktā minēto apgrūtinājumu, kas liek šķērsli nodrošināt Uzdevuma izpildi Pusēm pielīgtā formā.

2.4. AARC nodrošina pienācīgu un savlaicīgu Uzdevuma izpildi.

2.5. Uzdevuma izpilde tiek veikta, izmantojot AARC īpašumā vai lietošanā esošos pamatlīdzekļus.

2.6. Ja AARC nevar nodrošināt pienācīgu un savlaicīgu Uzdevuma izpildi atbilstoši Līguma noteikumiem, AARC nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā par to rakstveidā informē Pašvaldību.

3. Pušu pienākumi un atbildība

3.1. Līguma darbības laikā Puses sniedz viena otrai visu Līguma darbības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju. Ja kāda no Pusēm ir saņemusi otras Puses rakstveida pieprasījumu par konkrētas informācijas sniegšanu, attiecīgajai Pusei konkrētā informācija (ja tāda tai ir pieejama un/vai informācija nav konfidenciāla) ir jāsniedz pieprasījumā norādītajā termiņā, kas nevar būt īsāks par 5 (piecām) darba dienām.

3.2. AARC ir pienākums sniegt informāciju Pašvaldībai par Uzdevuma izpildi, tajā skaitā pēc Pašvaldības pieprasījuma uzrādot ar Uzdevuma izpildi saistīto dokumentāciju.

3.3. AARC ir pienākums veikt Uzdevuma izpildes rezultātu apkopojumu un iesniegt Pašvaldībai atskaites (ziņojumus) par Uzdevuma izpildes procesu ne retāk kā 2 (divas) reizes gadā. AARC atskaitē jāietver ar Uzdevuma izpildi saistītās aktivitātes, to mērķis, darba uzdevumi, izpildes periods un sasniegtie rezultāti.

3.4. Pašvaldība atbild par tās funkciju, kurās ietilpst Uzdevums, izpildi kopumā un no sava budžeta atlīdzina mantiskos zaudējumus un nemantisko kaitējumu.

3.5. AARC atlīdzina Pašvaldībai visus zaudējumus un izdevumus, kas Pašvaldībai radušies AARC prettiesiskas darbības vai bezdarbības, kā arī neizpildīta vai nepienācīgi izpildīta Uzdevuma rezultātā. AARC nav atbildīgs par Uzdevuma nepienācīgu izpildi vai neizpildi, ja Uzdevuma izpildei netiek piešķirts Pašvaldības finansējums (ja attiecināms) vai nav pieejama visa nepieciešamā informācija.

4. Uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji

4.1. AARC Līgumā noteiktajā kārtībā un apjomā apņemas nodrošināt kvalitatīvu Uzdevuma izpildi, tādējādi apliecinot Uzdevuma sniegšanu pienācīgā kvalitātē un apmērā. Uzdevuma izpildē AARC ievēro labas pārvaldības principu, attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu reglamentējošo normatīvo aktu prasības un sadarbojas ar Pašvaldību, tās iestādēm un struktūrvienībām, kā arī ar citām valsts pārvaldes institūcijām.

4.2. Uzdevuma izpildes kvalitāti Pašvaldība novērtē pēc šādiem kritērijiem:

4.3. Pašvaldībai ir tiesības pieprasīt, pieprasījumā norādot, kāda informācija Pašvaldībai nepieciešama, un saņemt no AARC ziņojumus un pārskatus par Uzdevumu izpildi jebkurā laikā, par to rakstiski vismaz 14 (četrpadsmit) dienas iepriekš informējot AARC.

5. Savstarpējo norēķinu kārtība, finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumi

5.1. Izdevumus, kas rodas Uzdevuma izpildes laikā, AARC finansē par saviem finanšu – nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifa, turpmāk – tarifs, līdzekļiem.

5.2. Ja AARC tarifa ieņēmumi pilnībā nenodrošina Uzdevuma kvalitatīvu izpildi, piemēram, bet ne tikai tarifa metodika neparedz attiecīgo izdevumu iekļaušanu tarifā pilnā apmērā vai tml., Pašvaldība pēc motivēta AARC iesnieguma saņemšanas var piešķirt finanšu līdzekļus un/vai citus resursus ar Uzdevuma izpildi saistīto darbību īstenošanai.

5.3. Pašvaldība, izskatot AARC finansējuma pieprasījumu (Līguma 5.2. punkts), var lemt par finanšu līdzekļu un/vai citu resursu piešķiršanu, paredzot to Pašvaldības ikgadējā budžetā. Jebkuru finansējumu Pašvaldība AARC piešķir saimnieciskā gada ietvaros.

5.4. Ja Pašvaldība ir piešķīrusi AARC finanšu līdzekļus un/vai citus resursus, Pašvaldība ne biežāk kā vienu reizi gadā veic pārbaudes par piešķirto finanšu līdzekļu un/vai citu resursu izlietojumu un tā atbilstību piešķiršanas mērķim. Ja piešķirtie finanšu līdzekļi un/vai citi resursi pilnībā vai daļēji nav izlietoti atbilstoši to mērķim, AARC neatbilstoši Uzdevuma mērķim izlietotos finanšu līdzekļus (pilnībā vai daļēji) atmaksā Pašvaldībai ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešu laikā pēc Pašvaldības pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien Puses nevienojas par citādāku atmaksas kārtību. Ja AARC nepiekrīt Pašvaldības konstatētajām neatbilstībām un pieprasījumam atmaksāt piešķirtos finanšu līdzekļus, AARC ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienu laikā no Pašvaldības pieprasījuma saņemšanas dienas nosūta Pašvaldībai motivētu iesniegumu, kurā norāda iemeslus un pamatojumu tam, kādēļ AARC ieskatā piešķirtie finanšu līdzekļi ir izlietoti atbilstoši Uzdevuma mērķim. Ja Puses nespēj panākt vienošanos, strīds izšķirams saskaņā ar Līguma 8.2. punktu.

6. AARC darbības uzraudzības kārtība

6.1. AARC darbības regulāro uzraudzību veic Pašvaldība.

6.2. Pašvaldība, nodrošinot Uzdevuma izpildes pilnīgu un efektīvu uzraudzību, ir tiesīga:

6.3. AARC atbilstoši tās budžeta iespējām ievēro Pašvaldības ierosinājumus, priekšlikumus un ieteikumus, kas vērsti uz Uzdevuma izpildes nodrošināšanu.

7.Līguma grozīšana un izbeigšana

7.1. Puses, savstarpēji vienojoties, ir tiesīgas izdarīt grozījumus Līgumā, nepieciešamības gadījumā pirms grozījumu veikšanas saņemot Pašvaldības domes akceptu (Pašvaldības domes lēmums). Līguma grozījumi pēc to abpusējas parakstīšanas kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

7.2. Katra Puse var vienpusēji izbeigt Līgumu pirms termiņa, rakstveidā brīdinot par to otru Pusi vismaz 6 (sešus) mēnešus iepriekš.

7.3. Katra Puse var vienpusēji izbeigt Līgumu, neievērojot Līguma 7.2. apakšpunktā minēto brīdinājuma termiņu, ja pastāv svarīgs iemesls, kas neļauj turpināt Līguma attiecības, tai skaitā, ja vairs nepastāv Līguma noslēgšanas pamatnoteikumi vai speciālie deleģēšanas nosacījumi saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumiem.

7.4. Pašvaldība ir tiesīga vienpusēji izbeigt Līgumu, par to vismaz 1 (vienu) mēnesi iepriekš brīdinot AARC, ja AARC, veicot Uzdevumu, pieļauj būtiskus pārkāpumus, kas izriet no kompetento valsts pārvaldes iestāžu/institūciju lēmumā, Līgumā un/vai normatīvajos aktos iekļautajām prasībām, un pēc Pašvaldības brīdinājuma saņemšanas AARC nav novērsis pārkāpumus Pašvaldības noteiktajos termiņos. Pašvaldība, nosakot trūkumu novēršanas termiņu, ņem vērā pārkāpuma raksturu, veicamās darbības pārkāpuma novēršanai un citus aspektus.

7.5. Izbeidzot Līgumu šajā sadaļā minētajos gadījumos, Puses sastāda savstarpējo norēķinu aktu, ja tas ir nepieciešams.

8. Piemērojamais likums un strīdu izskatīšanas kārtība

8.1. Līguma un Uzdevuma izpildes gaitā Puses piemēro Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus.

8.2. Visus strīdus, domstarpības, kas rodas Līguma izpildes laikā, kā arī sakarā ar Līguma izbeigšanu, Puses risina savstarpējo sarunu ceļā. Ja vienošanās netiek panākta 30 (trīsdesmit) dienu laikā, attiecīgais strīds tiek galīgi izšķirts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9. Citi noteikumi

9.1. Neatkarīgi no tā, vai konkrēti pienākumi ir tieši noteikti Līgumā, Puses labā ticībā sadarbojas un dara visu iespējamo, lai nodrošinātu Līgumā noteikto Uzdevumu vislabāko izpildi.

9.2. Puses apņemas neizpaust no citas personas vai citām projektā iesaistītajām personām Uzdevuma īstenošanas gaitā saņemto konfidenciāla rakstura informāciju, kas Pusei kļuvusi zināma. Informācija nav uzskatāma par konfidenciālu, ja tā ir publiski pieejama.

9.3. Gadījumos, kas nav atrunāti Līgumā, Puses rīkojas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

9.4. Kādam no Līguma noteikumiem zaudējot spēku normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, Līgums nezaudē spēku tā pārējos noteikumos. Šādā gadījumā Pusēm ir pienākums piemērot Līgumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

9.5. Neviena no Pusēm nav atbildīga par savu Līgumā paredzēto saistību neizpildi, ja saistību izpilde ir aizkavēta vai neiespējama nepārvaramas varas (force majeure) apstākļu dēļ. Ar nepārvaramas varas apstākļiem saprot dabas katastrofu, karu un jebkura cita rakstura apstākļus, ko Puses nevar paredzēt vai novērst saprātīgiem līdzekļiem. Ja kāda no Pusēm iepriekšminēto apstākļu dēļ nespēj daļēji vai pilnīgi izpildīt Līgumā noteiktās saistības, tad Līgumā noteiktais saistību izpildes termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kamēr pastāv šie nepārvaramās varas apstākļi.

9.6. Pušu reorganizācija vai to vadītāju maiņa nevar būt par pamatu Līguma pārtraukšanai vai vienpusējai uzteikšanai. Ja kāda no Pusēm tiek reorganizēta, Līgums paliek spēkā un tā noteikumi ir spēkā esoši Puses tiesību un saistību pārņēmējam.

9.7. Pušu savstarpējā sarakste/korespondence (tajā skaitā rēķini, paziņojumi un brīdinājumi) veicama rakstveidā un uzskatāma par saņemtu, kad nogādāta attiecīgajai Pusei. Korespondence, kas iesniegta personīgi otrai Pusei, tiek uzskatīta par saņemtu tajā dienā, kad attiecīgā Puse vai tās pilnvarotais pārstāvis ir parakstījies par korespondences saņemšanu. Uz Līgumā norādītajām Pušu adresēm nosūtītā korespondence ir uzskatāma par saņemtu septītajā dienā pēc tās izsūtīšanas. Elektroniskie dokumenti, kas sagatavoti un parakstīti atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam uzskatāmi par saņemtiem otrajā darba dienā pēc to nosūtīšanas.

9.8. Līgums ir sagatavots uz ___ (_____) lappusēm un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

10. Pušu rekvizīti

*Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

Lejupielāde: DOC un PDF