JŪRMALAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 11, 2. punkts

Par kolektīvā iesnieguma izskatīšanas rezultātiem

Jūrmalas valstspilsētas administrācijā (turpmāk – Administrācija) 2025. gada 21. martā tika saņemts kolektīvais iesniegums (reģistrēts Administrācijas lietvedības sistēmā ar Nr. 1-39/25S-3725; turpmāk – kolektīvais iesniegums) saistībā ar platformā ManaBalss.lv publicēto parakstu vākšanas iniciatīvas “Atļaut noteiktā Jūrmalas pludmales daļā pastaigāties ar mājas dzīvniekiem visa gada garumā” atbalstu, kuru ir parakstījuši 1569 atbalstītāji, no kuriem 309 personas atbilst parakstītāja statusam saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 56. un 57. pantu, kolektīvais iesniegums izskatīts Jūrmalas domes 2025. gada 24. aprīļa sēdē. Jūrmalas dome ar 2025. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 150 “Par kolektīvā iesnieguma izskatīšanu” nolēma uzdot Administrācijas Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības nodaļai sagatavot izvērtējumu par iniciatīvu “Atļaut noteiktā Jūrmalas pludmales daļā pastaigāties ar mājas dzīvniekiem visa gada garumā” un triju mēnešu laikā virzīt jautājumu izskatīšanai Jūrmalas domes sēdē.

Administrācijas Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības nodaļa ir veikusi izvērtējumu par iniciatīvu “Atļaut noteiktā Jūrmalas pludmales daļā pastaigāties ar mājas dzīvniekiem visa gada garumā”, tai skaitā izvērtējusi riskus, peldvietu izvietojumu, apmeklējumu, novērojumus par peldvietu apmeklētāju ar dzīvniekiem uzvedību un norāda turpmāk minēto.

Pašvaldību likuma 44. panta pirmā daļa noteic, ka dome atbilstoši likumā vai Ministru kabineta noteikumos ietvertam pilnvarojumam izdod saistošos noteikumus. Pašvaldību likuma 45. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, tostarp par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu publiskās vietās, par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju, piemēram, parku, skvēru, bērnu rotaļu laukumu, stadionu, peldvietu un kapsētu izmantošanu, par mājas (istabas) dzīvnieku labturību.

Jūrmalas dome ar 2024. gada 30. maija lēmumu Nr. 201 “Par kolektīvā iesnieguma izskatīšanas rezultātiem” ir atbalstījusi iniciatīvu “Par iespēju Jūrmalas pludmalēs pastaigāties ar suņiem”, nosakot, ka Rīgas līča pludmalē, Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, atļauts atrasties ar suni pavadā no 1. novembra līdz 31. martam. Ar minēto lēmumu tika uzdots Administrācijas Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļai izstrādāt grozījumus Jūrmalas domes 2023. gada 28. septembra saistošajos noteikumos Nr. 24 “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 24).

Jūrmalas dome 2024. gada 29. augustā ir izdevusi saistošos noteikumus Nr. 41 “Grozījumi Jūrmalas domes 2023. gada 28. septembra saistošajos noteikumos Nr. 24 “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā”, nosakot, ka Rīgas līča pludmalē, Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, atļauts atrasties ar suni pavadā no 1. novembra līdz 31. martam.

Savukārt laika periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim ir saglabāts aizliegums uzturēties, vest pastaigā un peldināt dzīvniekus Rīgas līča pludmalē, Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību, higiēnas prasību ievērošanu un atbilstošu peldvietu ūdens kvalitāti kūrortpilsētas peldvietās, kā arī neradot draudus cilvēku veselībai un drošībai.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteikto, veicot grozījumus Saistošajos noteikumos Nr. 24, tika veikta arī sabiedrības viedokļa noskaidrošana. Saistošo noteikumu grozījumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.jurmala.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Sabiedriskās apspriedes laikā, vienlaikus ar atšķirīgiem viedokļiem, tika saņemts arī priekšlikums ierādīt konkrētas, mazāk apdzīvotas un mazāk apmeklētākas teritorijas pastaigām ar suņiem pludmalē visa gada garumā, piemēram, teritorijā starp Kauguriem un Jaunķemeriem un starp Bulduriem un Lielupi. Priekšlikums netika ņemts vērā, jo, stājoties spēkā Saistošo noteikumu grozījumiem, tika paredzēts monitorēt Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā visu pludmali un nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus, kas mazinātu piesārņojumu un drošības riskus. Ar saistošajiem noteikumiem šādu teritoriju noteikšana, kuras ir mazāk apmeklētas, un būtu piemērotākas suņu pastaigām, netika paredzēta.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Jūras un piekrastes telpiskā plānojuma dokumentāciju [1], kurā ir apkopota informācija par antropogēnās slodzes un apmeklētības rādītājiem, Jūrmalas valstspilsētā pludmale ir atsevišķās vietās vidēji apmeklēta, bet lielākā daļa ir ļoti apmeklēta vai intensīvi apmeklēta. Nav pludmales posma, kurā apmeklējums tiktu atzīmēts kā nenozīmīgs [2].

Jūrmalas valstspilsētā ir lielākais oficiālo peldvietu skaits valstī. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 692 “Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 692) Jūrmalas valstspilsētā ir apstiprinātas 13 oficiālas peldvietas – 11 jūras peldvietas un divas iekšzemes peldvietas. Jūras peldvietas Jūrmalas valstspilsētā atrodas Rīgas līča piekrastē, no Lielupes līdz Jaunķemeriem, piekrastes kopējais garums valstspilsētas robežās ir 24,2 km. Ņemot vērā peldvietu izvietojumu jūras piekrastē Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība visā pludmales garumā veic vienādu apsaimniekošanu, sabalansējot gan vides aizsardzības principus, gan sabiedrības intereses, kā arī peldvietu apsaimniekotājs ir pilnībā atbildīgs par sanitārās tīrības, higiēnas prasību un atbilstošas peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanu peldvietās. Svarīgs nosacījums ir ievērot higiēnu, kas ir nosacījumu un praktisku pasākumu kopums, kas nepieciešams, lai samazinātu vai likvidētu dažādu faktoru iespējami kaitīgo iedarbību, garantējot drošu un cilvēka veselībai nekaitīgu vidi un pakalpojumu sniegšanu. Viens no iespējamo kaitīgo iedarbību riskiem ir dzīvnieku ekskrementu un izdalījumu piesārņojums un tā nonākšana vidē, tai skaitā pludmalē un, iespējams, arī ūdenī, tādēļ var tikt ietekmēta peldvietu ūdens kvalitāte.

Par suņu un citu mājdzīvnieku atrašanos pludmalē nav iedzīvotāju viennozīmīga nostāja. Sabiedrībā viedoklis par mājdzīvnieku atrašanos pludmalē un peldvietās ir atšķirīgs – pretēji platformā Manabalss.lv publicētajai iniciatīvai, daļa sabiedrības Administrācijā regulāri vēršas ar iebildumiem par mājdzīvnieku atrašanos Rīgas līča pludmalē, pamatojot ar sanitārās tīrības, higiēnas un drošības riskiem. Šobrīd Administrācijā ir saņemts kolektīvais iesniegums par iniciatīvas "Par aizliegumu atrasties Jūrmalas pludmalē ar suņiem un citiem mājdzīvniekiem jebkurā gada laikā” atbalstu, kas liecina, ka daļa sabiedrības iebilst pret šobrīd noteikto atļauju pludmalē atrasties ar suni pavadā rudens un ziemas periodā.

Ņemot vērā atšķirīgo sabiedrības viedokli, var būtiski pieaugt konfliktsituācijas starp dažādām pludmales apmeklētāju grupām, ja Rīgas līča pludmalē, Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās tiktu atļauts atrasties ar suni bez termiņa ierobežojumiem konkrētā laika periodā.

Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir pietiekami daudz zaļo zonu - mežu, parku, arī publiskās vietas, kur ir atļauts uzturēties ar suņiem pavadā. Tāpat Lielupē (izņemot oficiālajās iekšzemes peldvietās “Ezeru ielas peldvieta” un “Priedaine”) ir atļauta suņu peldināšana. Saistošo noteikumu Nr. 24 punkts 7.² punkts noteic, ka iekšzemes publiskajos ūdeņos, ārpus labiekārtotām peldvietām, ir atļauts atrasties ar suni bez pavadas, ja suņa īpašnieks vai turētājs spēj to kontrolēt. Pārējā laikā pašvaldības administratīvās teritorijas publiskajās vietās sunim ir jāatrodas pavadā.

Vērtējot suņu īpašnieku rīcību laika posmā no 2024. gada 1.novembra līdz 2025. gada 31.martam, kad Rīgas līča pludmalē, Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās bija atļauts atrasties ar suni pavadā, kā atzinis uzņēmums, kas veic pludmales apsaimniekošanu, veicot pludmales ikdienas uzkopšanu tika fiksēts paaugstināts pludmales piesārņojuma līmenis ar suņu ekskrementiem. Bez tam arī pašvaldības policija konkrētajā laika posmā konstatējusi, ka suņu īpašnieki līdz šim nav pierādījuši, ka suņu atrašanās pludmalē neveido drošības riskus. Iedzīvotāji nereti neievēro prasību, ka atrodoties pludmalē, sunim ir jābūt pavadā.

Novērots, ka liela sabiedrības daļa joprojām neuzņemas atbildību gan par tīrības nodrošināšanu pastaigas laikā pludmalē, gan par atbilstošu suņu uzraudzību pludmalē, attiecīgi radot riskus drošībai pludmalē un oficiālajās peldvietās.

Tāda Saistošo noteikumu Nr. 24 redakcija, kas pieļautu noteiktos pludmales posmos atrasties ar suni visa gada garumā, tai skaitā aktīvās peldsezonas laikā, Administrācijas ieskatā radīs pretrunas ar MK noteikumiem Nr. 692, kuru 13. punkts noteic, ka peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki). Bez tam ir saskatāmi vairāki riski, ja aktīvās peldsezonas laikā noteiktos pludmales posmos tiktu pieļauta suņu atrašanās. Visticamāk tas pasliktinās peldvietu ūdens kvalitāti kā oficiālajās, tā neoficiālajās jūras piekrastes peldvietās, tāpat pastāv veselības un drošības riski. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic pašvaldības autonomo funkciju - gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Saistošo noteikumu Nr. 24 7. punkts ir iestrādāts atbilstoši šo saistošo noteikumu izdošanas mērķim, t.i., nodrošināt veselīgu un tīru vidi.

Administrācija 2024. gada 8. marta vēstulē Nr. 1.1-19/24N-1079 “Par mājas (istabas) dzīvnieku uzturēšanos peldvietās” lūdza Veselības ministrijai, kura ir MK noteikumu Nr. 692 izstrādātāja un valsts līmenī uzrauga politikas īstenošanu epidemioloģiskās drošības, vides veselības, tai skaitā ūdens nekaitīguma jomā, kā arī Veselības inspekcijai, kura ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un īsteno valsts pārvaldes funkcijas veselības nozares uzraudzībā un kontrolē, sniegt viedokli, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi, tai skaitā MK noteikumu Nr. 692 izpildi.

Veselības ministrija 2024. gada 23. marta vēstulē Nr. 01-14.2/1182 “Par mājas (istabas) dzīvnieku uzturēšanos peldvietās” ir sniegusi šādu skaidrojumu:

1) MK noteikumi Nr. 692 13. punkts noteic, ka peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu, un tajā ierosināts, ka viena no darbībām, ko var veikt, ir noteikt, ka peldvietā neuzturas, netiek vesti pastaigā vai netiek peldināti dzīvnieki. Kā arī, ja apsaimniekotājs ir noteicis šādu aizliegumu, tad saskaņā ar MK noteikumu Nr. 692 16.9. apakšpunktu apsaimniekotājs peldsezonas laikā peldvietā labi saskatāmā vietā un drošā veidā izvieto informatīvo stendu, kurā norāda cita starpā arī informāciju par aizliegumu ievest peldvietā dzīvniekus. MK noteikumu Nr. 692 higiēnas prasību neformāla ievērošana arī neoficiālajās peldvietās var tajās samazināt riskus veselībai;

2) suņu vai citu dzīvnieku klātbūtne peldvietā peldsezonas laikā, piemēram, pastaigas ar suņiem un izjādes ar zirgiem, peldvietā var izraisīt fekālo piesārņojumu, kā arī iespējamu zoonožu patogēnu pārnešanu no dzīvniekiem (piemēram, Toxocara cērmes suņu izkārnījumos, dermatofīti no suņu un zirgu apmatojuma). MK noteikumos Nr. 692 nav definēts, ka dzīvnieki ir mājas (istabas) dzīvnieki, bet minēti dzīvnieki plašāk. Tādējādi, lai nodrošinātu sanitāro tīrību, ir iespējams noteikt aizliegumu peldvietas teritorijā peldsezonā atrasties arī citiem dzīvniekiem. Kopumā higiēnas un sanitārās tīrības nodrošināšanai kā oficiālajās, tā neoficiālajās peldvietās peldsezonā būtiski ir nepieļaut, ka iestājas jebkādi fekālā piesārņojuma riski cilvēka veselībai;

3) Pasaules Veselības organizācijas rekreācijas ūdeņu vadlīnijās kā pārvaldības pasākums pludmales smilšu piesārņojumam ir ieteikts – pludmales zonās ir jāizvairās no suņu staidzināšanas un tie jātur atsevišķi no vietām, ko peldsezonas laikā izmanto cilvēki. Papildus Pasaules Veselības organizācijas rekreācijas ūdeņu vadlīnijas arī skaidro, ka dažos apgabalos atkarībā no pludmales lieluma un popularitātes var būt iespējama zonēšana, pieļaujot dažas pludmales zonas, kur var ievest suņus. Arī Latvijā ir pašvaldības, kas nosaka konkrētas teritorijas, kur pie ūdenstilpju vai ūdensteču malām drīkst vest pastaigās un peldināt suņus, piemēram, Jūrmalā pie Lielupes.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.⁵ pants noteic, lai suns neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, pašvaldības nosaka, kurās attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni, atrasties ar suni bez pavadas.

Pašvaldība ir tiesīga izvērtēt un noteikt gan vietas, kur ir atļauts atrasties ar suni vai ar suni bez pavadas, gan laiku, kad tas ir atļauts, pieņemot, ka pārējās publiski pieejamās vietās tas nav atļauts, ar mērķi mazināt iespējamos riskus, tostarp novēršot būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai un citiem dzīvniekiem. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 692 peldvietu apsaimniekotājs, šajā gadījumā, pašvaldība, nodrošina atbilstošu peldvietu uzturēšanu un apsaimniekošanu, tostarp sanitārās tīrības un higiēnas prasību nodrošināšanu peldvietās, tai skaitā ievērojot Pasaules Veselības organizācijas rekreācijas ūdeņu vadlīnijās noteikto un citus normatīvos aktus, izvērtējot iespējamos riskus un paredzot rīcības to mazināšanai.

Papildus ir norādāms, ka Administrācija ir saņēmusi Ekonomikas ministrijas 2024. gada 25. marta vēstuli Nr. 3.3-4/2024/1862N “Par kūrorta statusa atbilstību Tūrisma likuma 6.¹ pantam”, kurā tiek norādīts, ka Kūrorta statusa izvērtēšanas komisija vienbalsīgi ir pieņēmusi lēmumu par kūrorta statusa atbilstību Tūrisma likuma 6.¹ pantam Jūrmalas valstspilsētas administratīvai teritorijai (izņemot Bražciemu, Priedaini un Vārnukrogu) jeb lēmusi par kūrorta statusa pagarināšanu vēl uz diviem gadiem. Lai kūrorta statusu iegūtu un saglabātu, teritorijai ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Viens no nosacījumiem ir vides kvalitātes rādītāju atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tādējādi, jo īpaši svarīgi ir nodrošināt sanitāro tīrību un higiēnas prasību ievērošanu kūrortpilsētas peldvietās aktīvās peldsezonas laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Pašvaldību likuma 57. panta ceturto daļu, Jūrmalas domes Pilsētsaimniecības un transporta jautājumu komitejas 2025. gada 15. jūlija atzinumu (protokols Nr. 1.2-11/61), Jūrmalas dome nolemj:

*DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

Lejupielāde: DOC un PDF