JŪRMALAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 8, 2. punkts

Par kolektīvā iesnieguma
izskatīšanas rezultātiem

Jūrmalas valstspilsētas administrācijā (turpmāk – Administrācija) 2024. gada 30. janvārī tika saņemts kolektīvais iesniegums, kas lietvedības sistēmā reģistrēts ar Nr. 1-39/24S-1179 (turpmāk – kolektīvais iesniegums), saistībā ar platformā ManaBalss.lv publicēto parakstu vākšanas iniciatīvas “Par iespēju Jūrmalas pludmalēs pastaigāties ar suņiem” atbalstu, kuru ir parakstījuši 1889 atbalstītāji, no kuriem 479 atbilst parakstītāja statusam saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju.

Jūrmalas dome ar 2024. gada 22. februāra lēmumu Nr. 66 “Par kolektīvā iesnieguma izskatīšanu” nolēma uzdot Administrācijas Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļai sadarbībā ar Administrācijas Administratīvi juridiskās pārvaldes Juridiskā nodrošinājuma nodaļu sagatavot izvērtējumu par iniciatīvu “Par iespēju Jūrmalas pludmalēs pastaigāties ar suņiem” un triju mēnešu laikā virzīt jautājumu izskatīšanai Jūrmalas domes Pilsētsaimniecības komitejā un Jūrmalas domes sēdē.

Administrācijas Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļa sadarbībā ar Administrācijas Juridisko nodaļu ir veikusi izvērtējumu par iniciatīvu “Par iespēju Jūrmalas pludmalēs pastaigāties ar suņiem” un norāda turpmāk minēto.

Pašvaldību likuma 45. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, tostarp par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu publiskās vietās, par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju, piemēram, parku, skvēru, bērnu rotaļu laukumu, stadionu, peldvietu un kapsētu izmantošanu, par mājas (istabas) dzīvnieku labturību. Jūrmalas dome 2023. gada 28. septembrī ir izdevusi saistošos noteikumus Nr. 24 “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 24). Saskaņā ar Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteikto, saistošo noteikumu Nr. 24 izstrādes procesā veikta sabiedrības viedokļa noskaidrošana, no 2023. gada 8. augusta līdz 22. augustam saistošo noteikumu Nr. 24 projektu un paskaidrojuma rakstu, publicējot pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.jurmala.lv. Minētajā termiņā iedzīvotāju iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.

Saistošo noteikumu Nr. 24 paskaidrojuma raksta 1.3. apakšpunktā ir skaidrots šo saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums, tostarp izvērtējums par noteiktajiem aizliegumiem – konkrētām vietām Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, kurās aizliegts atrasties ar mājas (istabas) dzīvniekiem.

Saistošo noteikumu Nr. 24 7. punktā noteiktās vietas, tostarp Rīgas līča pludmale un oficiālās peldvietas, kurās aizliegts atrasties ar mājas (istabas) dzīvniekiem, noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 24 mērķi, galvenokārt, lai nodrošinātu tīru vidi, veicinātu sanitāri higiēniskās situācijas uzlabošanu un neradītu draudus cilvēku veselībai un drošībai. Jūrmalas valstspilsētā ir lielākais oficiālo peldvietu skaits valstī. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 692 “Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 692) Jūrmalas valstspilsētā ir apstiprinātas 13 oficiālas peldvietas – 11 jūras peldvietas un divas iekšzemes peldvietas. Jūras peldvietas Jūrmalas valstspilsētā atrodas Rīgas līča piekrastē, no Lielupes līdz Jaunķemeriem, piekrastes kopējais garums valstspilsētas robežās ir 24,2 km. Ņemot vērā peldvietu izvietojumu jūras piekrastē Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība visā pludmales garumā veic vienādu apsaimniekošanu, sabalansējot gan vides aizsardzības principus, gan sabiedrības intereses, kā arī peldvietu apsaimniekotājs ir pilnībā atbildīgs par sanitārās tīrības, higiēnas prasību un atbilstošas peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanu peldvietās. Higiēnas prasību nodrošināšana ir nosacījumu un praktisku pasākumu kopums, kas nepieciešams, lai samazinātu vai likvidētu dažādu faktoru iespējami kaitīgo iedarbību, garantējot drošu un cilvēka veselībai nekaitīgu vidi un pakalpojumu sniegšanu. Viens no iespējamo kaitīgo iedarbību riskiem ir dzīvnieku ekskrementu un izdalījumu piesārņojums un tā nonākšana vidē, tai skaitā pludmalē un, iespējams, arī ūdenī, tādēļ var tikt ietekmēta peldvietu ūdens kvalitāte. Jūrmalas valstspilsētā ir pietiekami daudz zaļo zonu - mežu, parku, kāpu, kur ir atļauts uzturēties ar suņiem. Tāpat Lielupē (izņemot oficiālajās iekšzemes peldvietās “Ezeru ielas peldvieta” un “Priedaine”) ir atļauta suņu peldināšana. Vērtējot suņu īpašnieku rīcības, novērots, ka liela šī sabiedrības daļa neuzņemas atbildību par tīrības nodrošināšanu pastaigas laikā ielās, māju iekšpagalmos, skvēros, mežos, līdz ar to ir pamatotas šaubas par lielu daļu suņu īpašnieku atbilstošu rīcību vietās, kur šobrīd ir noteikts aizliegums uzturēties ar suņiem. Pārsvarā suņi pastaigu laikā atrodas saimnieka klātbūtnē, tomēr novērota, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, neatbilstoša suņu uzraudzība publiskajā ārtelpā, attiecīgi radot riskus drošībai, kas īpaši bīstami būtu vietās, kur vienlaicīgi pulcējas un uzturas vairāk cilvēku, tostarp pludmalē un oficiālajās peldvietās, attiecīgi pašvaldība ir izvērtējusi vietas, kur pastāv augstākais risks no drošības un sanitārās tīrības, higiēnas prasību nodrošināšanas viedokļa un tās ir noteiktas saistošo noteikumu Nr. 24 7. punktā, par pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība atbilstoši šo saistošo noteikumu 16. punktam.

Sabiedrībā viedoklis par mājdzīvnieku atrašanos pludmalē un peldvietās ir atšķirīgs – pretēji platformā Manabalss.lv publicētajai iniciatīvai, daļa sabiedrības Administrācijā regulāri vēršas ar iebildumiem par mājdzīvnieku atrašanos Rīgas līča pludmalē, pamatojot ar sanitārās tīrības, higiēnas un drošības riskiem. Ņemot vērā atšķirīgo sabiedrības viedokli, Administrācija Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāju aptaujā 2024. gadā ir iekļāvusi jautājumus par mājdzīvnieku uzturēšanos publiski pieejamās vietās, tostarp Rīgas līča pludmalē, ar mērķi noskaidrot plašāku Jūrmalas iedzīvotāju viedokli.

Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sniedza pozitīvu atzinumu (2023.gada 29.decembrī reģistrēts ar Nr. 1-18/7669) par saistošo noteikumu Nr. 24 spēkā esošo redakciju. 2024. gada 8. februārī saņemta VARAM vēstule Nr. 1-18/866 “Par Jūrmalas domes 2023. gada 28. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 24 “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumu Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā”, kas reģistrēta Administrācijas lietvedības sistēmā ar Nr. 1.1-20/24S-1645, kurā izteikts iebildums par saistošo noteikumu Nr. 24 tiesiskumu, pamatojoties uz saņemtu sūdzību VARAM par saistošo noteikumu 7. punktu. Saistošo noteikumu Nr. 24 7. punkts noteic, ka mājas (istabas) dzīvniekiem aizliegts atrasties noteiktās Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas vietās, tostarp oficiālajās peldvietās un Rīgas līča pludmalē. VARAM izteikusi priekšlikumu saistošo noteikumu Nr. 24 7. punktu svītrot vai precizēt, izsakot šā punkta ievaddaļu šādā redakcijā: “Mājas (istabas) dzīvniekiem aizliegts atrasties bez pavadas šādās Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas vietās: …”. Administrācija šādas saistošo noteikumu Nr. 24 redakcijas apstiprināšanā un tās attiecināšanu uz peldvietām aktīvās peldsezonas laikā saskata pretrunu ar MK noteikumiem Nr. 692, kuru 13. punkts noteic, ka peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki). Papildus norādāms, ka svītrojot saistošo noteikumu Nr. 24 7. punktu, kas ir spēkā Jūrmalas pašvaldībā kopš 1996. gada, Administrācija aktīvās peldsezonas laikā paredz vairākus riskus – līdz šim noteiktās tiesību normas pilnīga atcelšana varētu būtiski ietekmēt sanitāro tīrību visā Rīgas līča pludmalē, Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, kas, visticamāk, pasliktinās peldvietu ūdens kvalitāti kā oficiālajās, tā neoficiālajās jūras piekrastes peldvietās, tāpat pastāv veselības un drošības riski. Turklāt Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic pašvaldības autonomo funkciju - gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Saistošo noteikumu Nr. 24 7. punkts ir iestrādāts, lai nodrošinātu šo saistošo noteikumu izdošanas mērķi, t.i., nodrošināt veselīgu un tīru vidi.

Administrācija 2024. gada 8. marta vēstulē Nr. 1.1-19/24N-1079 “Par mājas (istabas) dzīvnieku uzturēšanos peldvietās” lūdza Veselības ministrijai, kā arī Veselības inspekcijai sniegt viedokli, lai nodrošinātu attiecīgo jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi, tai skaitā MK noteikumu Nr. 692 izpildi.

Veselības ministrija 2024. gada 23. marta vēstulē Nr. 01-14.2/1182 “Par mājas (istabas) dzīvnieku uzturēšanos peldvietās” Administrācijai ir sniegusi šādu skaidrojumu:

1) MK noteikumu Nr. 692 13. punkts noteic, ka peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu, un tajā ierosināts, ka viena no darbībām, ko var veikt, ir noteikt, ka peldvietā neuzturas, netiek vesti pastaigā vai netiek peldināti dzīvnieki. Kā arī, ja apsaimniekotājs ir noteicis šādu aizliegumu, tad saskaņā ar MK noteikumu Nr. 692 16.9. apakšpunktu apsaimniekotājs peldsezonas laikā peldvietā labi saskatāmā vietā un drošā veidā izvieto informatīvo stendu, kurā norāda cita starpā arī informāciju par aizliegumu ievest peldvietā dzīvniekus. MK noteikumu Nr. 692 higiēnas prasību neformāla ievērošana arī neoficiālajās peldvietās var tajās samazināt riskus veselībai;

2) suņu vai citu dzīvnieku klātbūtne peldvietā peldsezonas laikā, piemēram, pastaigas ar suņiem un izjādes ar zirgiem, peldvietā var izraisīt fekālo piesārņojumu, kā arī iespējamu zoonožu patogēnu pārnešanu no dzīvniekiem (piemēram, Toxocara cērmes suņu izkārnījumos, dermatofīti no suņu un zirgu apmatojuma). MK noteikumos Nr. 692 nav definēts, ka dzīvnieki ir mājas (istabas) dzīvnieki, bet minēti dzīvnieki plašāk. Tādējādi, lai nodrošinātu sanitāro tīrību, ir iespējams noteikt aizliegumu peldvietas teritorijā peldsezonā atrasties arī citiem dzīvniekiem. Kopumā higiēnas un sanitārās tīrības nodrošināšanai kā oficiālajās, tā neoficiālajās peldvietās peldsezonā būtiski ir nepieļaut, ka iestājas jebkādi fekālā piesārņojuma riski cilvēka veselībai;

3) Pasaules Veselības organizācijas rekreācijas ūdeņu vadlīnijās kā pārvaldības pasākums pludmales smilšu piesārņojumam ir ieteikts – pludmales zonās ir jāizvairās no suņu staidzināšanas un tie jātur atsevišķi no vietām, ko peldsezonas laikā izmanto cilvēki. Papildus Pasaules Veselības organizācijas rekreācijas ūdeņu vadlīnijas arī skaidro, ka dažos apgabalos atkarībā no pludmales lieluma un popularitātes var būt iespējama zonēšana, pieļaujot dažas pludmales zonas, kur var ievest suņus. Arī Latvijā ir pašvaldības, kas nosaka konkrētas teritorijas, kur pie ūdenstilpju vai ūdensteču malām drīkst vest pastaigās un peldināt suņus, piemēram, Jūrmalā pie Lielupes;

4) cilvēku veselības risku novēršanai ir pilnībā atbalstāms aizliegums ievest suņus peldvietas teritorijā peldsezonas laikā, jo tas profilaktiski pasargā ūdens kvalitāti. Saistībā ar VARAM izteikto priekšlikumu svītrot vai precizēt saistošo noteikumu Nr. 24 7. punktu, Veselības ministrija uzskata, ka līdz šim noteiktās tiesību normas atcelšana, var negatīvi ietekmēt sanitāro tīrību pašvaldības peldvietās, kas var pasliktināt arī peldvietu ūdens kvalitāti. Tādēļ, ja pašvaldība ir izvērtējusi riskus, peldvietu izvietojumu, apmeklējumu un ilggadīgi novērojusi peldvietu apmeklētāju ar dzīvniekiem uzvedību un secinājusi, ka tikai pilnīgs dzīvnieku ievešanas aizliegums peldvietās nodrošinās sanitāro tīrību, tad šāds aizliegums ir jānosaka.

Likums “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas spēkā stāsies 2024. gada 1. jūlijā, noteic, lai suns neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, pašvaldības nosaka, kurās attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni, atrasties ar suni bez pavadas. Pašvaldības, pamatojoties uz šo tiesību normu, ir tiesīgas izvērtēt un noteikt gan vietas, kur ir atļauts atrasties ar suni vai ar suni bez pavadas, gan laiku, kad tas ir atļauts, pieņemot, ka pārējās publiski pieejamās vietās tas nav atļauts, ar mērķi mazināt iespējamos riskus, tostarp novēršot būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai un citiem dzīvniekiem. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 692 peldvietu apsaimniekotājs, šajā gadījumā, pašvaldība, nodrošina atbilstošu peldvietu uzturēšanu un apsaimniekošanu, tostarp sanitārās tīrības un higiēnas prasību nodrošināšanu peldvietās, tai skaitā ievērojot Pasaules Veselības organizācijas rekreācijas ūdeņu vadlīnijās noteikto un citus normatīvos aktus, izvērtējot iespējamos riskus un paredzot rīcības to mazināšanai.

Administrācija ir saņēmusi Ekonomikas ministrijas 2024. gada 25. marta vēstuli Nr. 3.3-4/2024/1862N “Par kūrorta statusa atbilstību Tūrisma likuma 6.¹ pantam”, kurā tiek norādīts, ka Kūrorta statusa izvērtēšanas komisija vienbalsīgi ir pieņēmusi lēmumu par kūrorta statusa atbilstību Tūrisma likuma 6.¹ pantam Jūrmalas valstspilsētas administratīvai teritorijai (izņemot Bražciemu, Priedaini un Vārnukrogu) jeb lēmusi par kūrorta statusa pagarināšanu vēl uz diviem gadiem. Lai kūrorta statusu iegūtu un saglabātu, teritorijai ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem, tajā skaitā, vides kvalitātes rādītāju atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tādējādi, jo īpaši svarīgi ir nodrošināt sanitāro tīrību un higiēnas prasību ievērošanu kūrortpilsētas peldvietās aktīvās peldsezonas laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Jūrmalas dome nolemj:

Lejupielāde: DOC un PDF