LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā
| 1996.gada 7.martā | Nr.138 |
Par ārpusskolas iestāžu
nosaukumu maiņu
Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas 1995.gada 15.novembra rīkojumu Nr.521 "Par ārpusskolas iestādes paraugnolikuma apstiprināšanu", Jūrmalas pilsētas dome nolemj:
1.1. Jūrmalas pilsētas Arodizglītības centra jaunais nosaukums - Jūrmalas pilsētas bērnu un jauniešu arodizglītības centrs. Direktors - Voldemārs ZŪBERGS;
1.2. Jūrmalas Jauno tehniķu stacijas jaunais nosaukums - Jūrmalas Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centrs. Direktors - Leonīds KRADEVICS;
1.3. Jūrmalas Jauno naturālistu stacijas jaunais nosaukums - Jūrmalas Jauno dabas draugu centrs. Direktora v.i. - Elza ROZENBERGA;
1.4. Jūrmalas bērnu un jaunatnes estētiskās audzināšanas centra jaunais nosaukums - Jūrmalas Mākslinieciskās jaunrades nams. Direktore - Taiga VAIŠĻA;
1.5. Bērnu un jauniešu klubu apvienības jaunais nosaukums - Jūrmalas bērnu un jauniešu centrs. Direktore - Ieva JĀTNIECE;
1.6. Jūrmalas pilsētas Valodu centra jaunais nosaukums - Jūrmalas bērnu un jauniešu valodu centrs. Direktore - Anna JAUCE;Atcelts ar Domes 2009. gada 1. oktobra 714.lēmumuar 2010 gada 1.janvāri
1.7. Jūrmalas bērnu un jaunatnes fiziskās sagatavošanas kluba jaunais nosaukums - Jūrmalas Sporta skola. Direktore - Raisa KRAUKSTE.
1.pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 7.marta lēmumu Nr.138
1.1. Jūrmalas pilsētas bērnu un jauniešu arodizglītības centrs turpmāk tekstā "Arodizglītības centrs" ir Jūrmalas pilsētas ārpusskolas izglītības iestāde, kas savā darbībā izkopj bērnu un jauniešu spējas, talantu un individuālās intereses, veicina arodizvēli, nodrošina ārpusskolas brīvā laika saturīgu pavadīšanu, veselības nostiprināšanu un fizisko un garīgo attīstību. Arodizglītības centrs ir pilsētas arodizglītības organizatoriski metodiskais centrs.
1.2. Arodizglītības centra pamatuzdevumi ir:
1.2.1. optimālu apstākļu radīšana audzēkņu intelektuālai attīstībai, interešu, spēju un talantu izkopšanai, pašizglītībai un radošam darbam, profesijas izvēlei, saprātīgai un mērķtiecīgai brīvā laika un atpūtas organizēšanai;
1.2.2. metodiskā darba, programmu, darba formu un metožu pilnveidošana, palīdzība darbinieku pedagoģiskās meistarības paaugstināšanā, izglītības iestāžu ārpusstundu darba organizēšanā, kā arī palīdzība bērnu un jaunatnes organizācijām.
2.1. Arodizglītības centru, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē vai slēdz Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Iestādes tiesiskais pamats ir nolikums, kuru apstiprina Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
2.2. Arodizglītības centrs organizē darbu, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo nolikumu.
2.3. Arodizglītības centrs ir juridiska persona, tai ir savs nosaukums, simbolika, zīmogs ar valsts mazo ģērboņa attēlu, ir savs norēķinu rēķins bankā.
2.4. Arodizglītības centrs izdod dokumentus par kursu beigšanu personām, kas apguvušas papildizglītības programmas.
2.5. Arodizglītības centrs izsniedz valsts atzītu dokumentu personām, kas apguvušas papildizglītības programmas, paaugstinot esošo vai apgūstot jaunu kvalifikāciju pēc attiecīgo iestāžu apstiprinātas mācību programmas.
3.1. Arodizglītības centrs, pamatojoties uz audzēkņu un vecāku interesēm, sabiedrības sociālo pieprasījumu, patstāvīgi izstrādā iestādes darba plānu, tās struktūru un amatu sarakstu noteiktā kārtībā algu fonda robežās.
3.2. Arodizglītības centra darba pamatforma ir audzēkņu nodarbības dažādos pulciņos un kursos pēc interesēm. Katram audzēknim ir tiesības nodarboties vairākos pulciņos vai kursos, mainīt tos gada laikā. Nodarbības notiek atbilstoši programmām pa grupām vai ar visu pulciņu vai kursu. Var organizēt individuālo darbu ar bērniem-invalīdiem dzīves vietās.
3.3. Nodarbības notiek pēc programmām vai pedagoģisko darbinieku izstrādātām autorprogrammām, kuras apstiprina iestādes direktors, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgajām struktūrvienībām.
3.4. Arodizglītības centrā darbojas pedagoģiskā padome, kurai ir koleģiāla padomdevēja funkcijas. Tajā ietilpst visi pedagoģiskie darbinieki.
3.5. Arodizglītības centra darba režīmu, nodarbību sarakstu veido iestādes administrācija, ievērojot audzēkņu vecuma īpatnības.
3.6. Arodizglītības centrs darbu ar audzēkņiem organizē visu kalendāro gadu.
3.7. Brīvdienās arodizglītības centrs var organizēt nodarbības ar jaunu vai mainītu audzēkņu kontingentu.
3.8. Arodizglītības centrs var organizēt formējumus citās mācību iestādēs, uzņēmumos, organizācijās, audzēkņu dzīves vietās.
3.9. Arodizglītības centrs sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām, zinātniskajām iestādēm, radošajām savienībām, saimnieciskajām organizācijām, utt.
3.10. Arodizglītības centrs organizē un piedalās pilsētas un novada klātienes un neklātienes bērnu un jauniešu masu pasākumos (skatēs, konkursos, atvērto durvju dienās u.c.).
3.11. Arodizglītības centrs var sadarboties ar bērnu un jauniešu organizācijām, kurām ir apstiprināti statūti un nolikums. Arodizglītības centra administrācija palīdz šīm organizācijām darba organizēšanā.
3.12. Arodizglītības centra amatpersonas atbildību par darba aizsardzības ievērošanu, par audzēkņu un darbinieku veselības saglabāšanu un nodrošināšanu, nosaka atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.
3.13. Arodizglītības centrā var tikt izveidota iestādes padome. Padomes darbības nolikumu izstrādā pati iestādes.
3.14. Arodizglītības centram ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par uzņēmējdarbību.
3.15. Arodizglītības centra ēku telpas izmantot Izglītības likumā neparedzētajiem mērķiem drīkst ar Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu.
4.1. Arodizglītības centru vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba dibinātājs, saskaņojot ar valsts izglītības inspektoru.
4.2. Direktors vada Arodizglītības centra darbu atbilstoši likumdošanai, iestādes nolikumam un personīgi atbild par iestādes darba organizāciju un darbību kopumā. Arodizglītības centra direktors ir atbildīgs par izvirzīto mērķu un uzdevumu realizēšanu, par darba formu un metožu atbilstību saturam, par audzēkņu dzīvības un veselības aizsargāšanu.
4.3. Direktors pieņem darbā iestādes darbiniekus, nosaka darbinieku pienākumus, kontrolē darba kvalitāti, ir atbildīgs par pedagogu tālākizglītošanu.
4.4. Direktors pieņem lēmumus, atsevišķos gadījumos konsultējoties ar pedagoģisko padomi vai centra padomi.
5.1. Arodizglītības centru uztur dibinātājs, saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Pedogoģisko darbinieku algas finansē no valsts budžeta.
5.2. Arodizglītības centram ir tiesības, saskaņā ar esošajiem likumiem, noteikt no darba algas fonda un fonda samaksai par darba kvalitāti piemaksu noteikšanas kārtību un apmērus, ņemot vērā darbinieku darba efektivitāti un kvalitāti.
5.3. Arodizglītības centram ir tiesības ārpus valsts finansējuma piedāvāt atsevišķus vai kompleksus maksas kursus:
5.3.1. celtniecības specialitātēs (namdari, mūrnieki, apmetēji, krāsotāji u.c.);
5.3.2. autosaimniecības darbinieki (autovadītāji, atslēdznieki, dispečeri u.c.);
5.3.3. medicīnas un sociālās aprūpes un pakalpojumu darbinieki;
5.3.4. sadzīves pakalpojumu darbinieki (šuvējas, pārdevēji, u.c.);
5.3.5. fiziskās kultūras, sporta un tūrisma darbinieki;
5.3.6. poligrāfijas darbinieki, u.c. nepieciešamās profesijās.
5.4. Arodizglītības centra papildus finansēšanas avoti (vecāku ziedojumi, sponsoru līdzekļi, līdzekļi no palīgražošanas, kurā var būt iesaistīti audzēkņi, to vecāki vai pulciņu vadītāji, maksas pulciņi, kursi) nevar būt iemesls asignējumu samazināšanai no valsts vai pilsētas budžeta.
5.5. Darbinieku un pedagogu darba papildus samaksas kārtību nosaka Arodizglītības centra administrācija.
5.6. Grāmatvedības un statistikas uzskaites kārtību Arodizglītības centrā nosaka spēkā esošie likumi. Pēc Arodizglītības centra ieskatiem, uzskaiti var veikt patstāvīgi vai arī kopā ar citām mācību vai ārpusskolas iestādēm un organizācijām, kā arī caur centralizēto grāmatvedību.
5.7. Arodizglītības centrs atskaitās atbilstoši Valsts Statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajām prasībām.
2.pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 7.marta lēmumu Nr.138
1.1. Jūrmalas Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centrs (turpmāk tekstā - Centrs) ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības ārpusskolas iestāde, kas savā darbībā pamatojas uz Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo nolikumu.
1.2. Centra pamatuzdevums ir:
1.2.1. radīt optimālus apstākļus bērnu un jauniešu vispārēju tehnisko spēju un talantu pilnveidošanai un to individuālo interešu attīstībai zinātnes un tehnikas izziņas jomā;
1.2.2. nodrošināt bērnu un jauniešu veselības nostiprināšanu, fizisko un intelektuālo dotību attīstību, tehnisko sporta veidu un tūrisma pulciņos un sekcijās;
1.2.3. faktisko darba iemaņu attīstība tehniskajās speciālitātēs, amatniecībā;
1.2.4. arodizvēles veicināšana tehnisko specialitāšu apguvē;
1.2.5. bērnu un jauniešu brīvā laika lietderīga un saturīga organizēšana.
Šo uzdevumu realizācija tiek nodrošināta ar brīvu un vispusīgu bērnu un jauniešu iesaistīšanos dažādos Centra darbības virzienos, kā arī ar pedagogu un darbinieku darba radošu pilnveidošanu, kvalifikācijas celšanu, metodisko materiālu un izstrādņu papildināšanu, jaunu darba formu meklēšanu un ieviešanu.
2.1. Centru dibina Jūrmalas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Iestādes tiesiskais pamats ir šis nolikums, kuru apstiprina Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
2.2. Centrs organizē savu darbu pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem un Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo nolikumu.
2.3. Centrs ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar Valsts mazā ģērboņa attēlu un savs norēķinu rēķins bankā.
2.4. Centrs ir tiesīgs izsniegt savu apliecību par attiecīgu zināšanu un iemaņu ieguvi.
2.5. Centra finansiālo nodrošinājumu un darbības programmu apstiprina tā dibinātājs - Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
3.1. Centrs, pamatojoties uz sabiedrības sociālo pieprasījumu, audzēkņu un vecāku interesēm, patstāvīgi izstrādā darba programmu, tās struktūru un amatu sarakstu noteiktajā kārtībā algu fonda ietvaros, slēdz līgumus ar uzņēmējiem.
3.2. Centra formējumi ir pulciņš, sekcijas, klubs. Vairāki viena virziena pulciņi veido sekciju, bet apvienojoties radniecīgiem pulciņiem vai sekcijām veidojas klubs.
3.3. Centra darba pamatformas ir:
3.3.1. darbs interešu pulciņos;
3.3.2. darbs sporta sekcijās;
3.3.3. ekskursiju un pārgājienu organizēšana;
3.3.4. izstāžu organizēšana un piedalīšanās tajās;
3.3.5. sporta un atpūtas pasākumu organizēšana;
3.3.6. sporta un atpūtas nometņu organizēšana;
3.3.7. sadarbība ar citām bērnu un jauniešu organizācijām.
3.4. Nodarbības un pasākumi notiek Centrā atbilstoši pedagoģisko darbinieku izstrādātām programmām pa grupām vai ar visu pulciņu.
3.5. Centrā darbojas pedagoģiskā padome, kurai ir koleģiāla padomdevēja funkcijas. Tajā ietilpst visi pedagoģiskie darbinieki un tā strādā pēc Centra izstrādāta un apstiprināta nolikuma par pedagoģisko padomi.
3.6. Pedagoģisko darbinieku izstrādātās autorprogrammas apstiprina iestādes direktors, saskaņojot tās ar Centra pedagoģisko padomi un Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgajām struktūrvienībām.
3.7. Katram audzēknim ir tiesības nodarboties vairākos pulciņos, mainīt tos gada laikā. Pulciņu darbā var tikt iesaistīti arī audzēkņu vecāki.
3.8. Centra darba formējumu skaitlisko sastāvu nosaka pedagoģiskā padome, atbilstoši nodarbību raksturam, audzēkņu vecumam, darba apstākļiem un programmai. To apstiprina iestādes direktors, uzsākot mācību gadu.
3.9. Uzņemot audzēkņus formējumos, kas saistīti ar fizisko slodzi, nepieciešama medicīnas iestādes izziņa par veselības stāvokli.
3.10. Centra darba režīmu, nodarbību sarakstu veido iestādes administrācija, ievērojot darba likumdošanu, audzēkņu vecuma īpatnības un pieļaujamo slodzi.
3.11. Darbu ar audzēkņiem Centrs organizē visu kalendāro gadu.
3.12. Vasaras periodā un brīvdienās Centrs var organizēt darbu ar jaunu vai mainīgu audzēkņu kontingentu.
3.13. Centrs var organizēt formējumus citās mācību iestādēs, uzņēmumos, organizācijās, klubos vai audzēkņu dzīves vietās.
3.14. Centrs var sadarboties ar sabiedriskajām, saimnieciskajām, zinātniskajām un citām organizācijām un radošajām apvienībām, ar bērnu un jauniešu organizācijām, kā arī palīdz tām darba organizēšanā.
3.15. Centrs vada un organizē dažādus atpūtas un sporta pasākumus, bērnu un jauniešu masu pasākumus, kā arī pats piedalās tajos.
3.16. Centra darbinieki ir atbildīgi par darba aizsardzības ievērošanu, par audzēkņu un darbinieku veselības saglabāšanu un nodrošināšanu, atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.
3.17.Centram ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par uzņēmējdarbību".
3.18. Centra rīcībā esošās telpas un inventāru drīkst izmantot tikai mācību procesa nodrošināšanai un pilnveidošanai. Izglītības likumā neparedzētajiem mērķiem tās drīkst izmantot tikai ar Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu, bet to izmantošana nedrīkst traucēt vai pasliktināt apmācību procesu vai tā kvalitāti. Centra darbinieki, audzēkņi un viņu vecāki ir materiāli atbildīgi par viņiem uzticēto celtņu, iekārtu un inventāru bojāšanu.
4.1. Centru vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Jūrmalas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar valsts izglītības inspektoru.
4.2. Direktors vada ārpusskolas iestādi atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, Centra nolikumam un personīgi atbild par iestādes darba organizāciju un darbību kopumā, ir atbildīgs par izvirzīto mērķu un uzdevumu realizēšanu, par darba formu un metožu atbilstību saturam, par audzēkņu dzīvības un veselības aizsargāšanu.
4.3. Direktors pieņem darbā iestādes darbiniekus, nosaka darbinieku pienākumus, kontrolē darba kvalitāti, ir atbildīgs par pedagogu tālākizglītošanu.
4.4. Direktors pieņem lēmumus, atsevišķos gadījumos konsultējoties ar pedagoģisko padomi.
5.1. Centru uztur Jūrmalas pilsētas pašvaldība, saskaņā ar esošajiem likumiem. Pedagoģisko darbinieku algas finansē no valsts budžeta.
5.2. Centram ir tiesības, saskaņā ar esošajiem likumiem, noteikt darba algas fonda un samaksai par darba kvalitāti piemaksu noteikšanas kārtību un apmērus, ņemot vērā darbinieku darba efektivitāti un kvalitāti.
5.3. Centrs patstāvīgi veic plānoto līdzekļu aprēķinu un izlietošanu. Finansu līdzekļi, kas nav izlietoti attiecīgajā atskaites periodā, nav noņemami un tiek izlietoti nākošajos atskaites periodos. Centra finansiālie līdzekļi tiek pārskaitīti un glabājās tā norēķinu rēķinā jebkurā bankas nodaļā.
5.4. Centram ir tiesības ārpus valsts finansējumam piedāvāt atsevišķus vai kompleksus maksas kursus.
5.5. Centram ir tiesības gūt papildus finansēšanas avotus no likumā atļautās uzņēmējdarbības, piesaistīt sponsoru līdzekļus vai vecāku ziedojumus, organizēt palīgražošanu, kurā var būt iesaistīti audzēkņi un to vecāki vai pulciņu skolotāji, atvērt maksas kursus, pulciņus vai sniegt citus maksas pakalpojumus.
5.6. Papildus finansēšanas avoti nevar būt par iemeslu asignējumu samazināšanai no valsts vai pašvaldības budžetā.
5.7. No ārpusbudžeta līdzekļiem centrā var tikt veidots audzēkņu un darbinieku stipendiju, prēmiju un balvu fonds, kas paredzēts audzēkņu un darbinieku darba stimulēšanai saskaņā ar iepriekš izstrādātu un Centra apstiprinātu nolikumu.
5.8. Darbinieku un pedagogu darba papildus samaksas kārtību nosaka Centra administrācija.
5.9. Centra direktoram darba algas piemaksu apjomu par darba kvalitāti nosaka pēc pastāvošās instrukcijas par pedagoģisko darbinieku darba samaksu.
5.10. Grāmatvedības un statistikas uzskaites kārtību Centrā nosaka spēkā esošie likumi, pēc Centra ieskatiem uzskaiti var veikt patstāvīgi vai arī kopā ar citām mācību vai ārpusskolas iestādēm un organizācijām, kā arī caur centralizēto grāmatvedību.
5.11. Centrs atskaitās, atbilstoši Valsts Statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajām prasībām.
Centram ir tiesības sadarboties vai piedalīties starptautiskajās organizācijās vai to rīkotajos pasākumos likuma atļautajā starptautiskajā darbībā.
3.pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 7.marta lēmumu Nr.138
1.1. Jūrmalas Jauno dabas draugu centrs (turpmāk tekstā -JDDC) ir pašvaldības ārpusskolas iestāde, kas izkopj bērnu un jauniešu spējas un talantus, veicina arodizvēli, kam sakars ar dažādām dabaszinātnēm (bioloģiju, medicīnu, lauksaimniecību), nodrošina ārpusskolas brīvā laika saturīgu pavadīšanu atbilstoši katra dalībnieka vēlmēm un spējām. Tā veido pozitīvi emocionālu attieksmi pret dabu, izpratni par savu vietu dabā, savu lomu vides saprātīgā izmantošanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
1.2. JDDC pamatuzdevumi ir:
1.2.1. redzēt optimālos apstākļus audzēkņu intelektuālai attīstībai, interešu, spēju un talantu izkopšanai, pašizglītībai un radosam darbam, profesijas izvēlei, saprātīgai un mērķtiecīgai brīvā laika un atpūtas organizēšanai, veicinot interesi par dabu, rosinot apzinīgu saskarsmi ar to, iemācot novērot un pētīt norises dabā, saskatot un veidojot skaisto;
1.2.2. dot iespēju padziļināti izglītoties tādās jomās, kuru apguvi nepietiekoši veic vai nepiedāvā vispārizglītojošās skolas Jūrmalā (dažādās bioloģijas, lauksaimniecības nozarēs, arī radošās nozarēs, kā keramika, vizuālā māksla, darbā ar dabas materiāliem u.c.);
1.2.3. metodiskā darba, programmas, darba formu un metožu pilnveidošana ar bioloģiju un dabaszinātnēm saistītās jomās palīdzība izglītības iestāžu ārpusstundu darba organizēšanā, kā arī sadarbība ar bērnu un jaunatnes organizācijām.
2.1. JDDC dibina, reorganizē vai slēdz Jūrmalas pašvaldība saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Iestādes tiesiskais pamats ir nolikums, kuru apstiprina Jūrmalas pilsētas dome.
2.2. JDDC ir juridiska persona, tai ir sava atribūtika un apaļais zīmogs ar Valsts ģērboņa attēlu vidū un ar uzrakstu aplī - "Jūrmalas Jauno dabas draugu centrs"; var būt savs norēķinu rēķins bankā.
2.3. JDDC tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums un JDDC nolikums. Nolikumu izstrādā pati iestāde, pamatojoties uz ārpusskolas iestādes paraugnolikumu. To apstiprina Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
2.4. JDDC var būt sava simbolika un atribūtika: karogs, emblēma, krūšu nozīmes, medaļas u.c.
2.5. JDDC ir tiesīgs izsniegt savu apliecību par attiecīgu zināšanu un iemānu apguvi.
3.1. JDDC, pamatojoties uz audzēkņu un vecāku interesēm, sabiedrības sociālo pieprasījumu un Jūrmalas īpatnībām, patstāvīgi izstrādā mācību programmas, iestādes struktūru un štatu sarakstu noteiktā kārtībā algu fonda robežās.
3.2. JDDC darba pamatforma ir audzēkņu nodarbības dažādos pulciņos pēc interesēm. Audzēknim ir tiesības nodarboties vairākos pulciņos, mainīt tos gada laikā.
3.3. Saskaņā ar iestādes darba plānu un pilciņu programmām, atbilstoši nodarbību raksturam, saturam, darba apstākļiem un specifikai, nodarbības var organizēt:
3.3.1. uz visu kalendāro gadu;
3.3.2. uz mācību gadu;
3.3.3. uz noteiktu laiku (piem., brīvdienām);
3.3.4. ar jaunu vai mainīgu skolēnu skaitu;
3.3.5. grupās vai individuāli (ekskursijas, pasākumi).
3.4. Pulciņu nodarbības notiek pēc pulciņu skolotāju izstrādātām autorprogrammām, kuras apstiprina iestādes direktors, saskaņojot ar attiecīgām Izglītības ministrijas struktūrvienībām.
3.5. JDDC darbojas pedagoģiskā padome, kurā ietilpst visi pedagoģiskie darbinieki, tai ir koleģiāla padomdevēja funkcijas.
3.6. Darba režīmu un nodarbību sarakstu veido iestādes administrācija, saskaņojot ar pulciņu skolotājiem, audzēkņu vecākiem un pašiem audzēkņiem.
3.7. JDDC var organizēt savu pulciņu darbu citās mācību iestādēs un organizācijās.
3.8. JDDC var sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, zinātniskajām iestādēm, radošajām apvienībām, saimnieciskajām organizācijām u.c.
3.9. Iestādes amatpersonas atbild par darba aizsardzības un iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu, par audzēkņu un darbinieku veselības saglabāšanu un nodrošināšanu.
4.1. JDDC vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo Jūrmalas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar valsts izglītības inspektoru.
4.2. Direktors vada iestādi atbilstoši likumdošanai, iestādes nolikumam un personīgi atbild par iestādes darba organizāciju un darbību kopumā.
4.3. Direktors ir atbildīgs par izvirzīto mērķu un uzdevumu realizēšanu, par darba formu un metožu atbilstību saturam, par audzēkņu veselības un dzīvības aizsargāšanu, cenšas radīt optimālus apstākļus darbam.
4.4. Direktors pieņem darbā iestādes pedagoģiskos un saimnieciskos darbiniekus, nosaka darbinieku pienākumus, kontrolē darba kvalitāti.
4.5. Direktors pieņem lēmumus, atsevišķos gadījumos konsultējoties ar pedagoģisko padomi.
5.1. Par pulciņu skolotājiem JDDC var strādāt personas, kam ir atbilstoša profesionālā un pedagoģiskā izglītība, ko apstiprina atbilstoši dokumenti.
5.2. Katra mācību gada sākumā atbilstoši programmām sastādīt pulciņu darba plānu.
5.3. Katra pulciņa skolotājs ir personīgi atbildīgs par sava darba rezultātiem, izglītojamo veselību un dzīvību.
5.4. Pedagogiem ir tiesības darboties pedagoģiskajā padomē, patstāvīgi komplektēt pulciņus, saņemt papildus atalgojumu, kā arī tiesības uz atvaļinājumu vasaras periodā.
6.1. Mācību gada sākumā audzēknim ir tiesības izvēlēties sev atbilstošo profila pulciņu.
6.2. Audzēknim ir pienākums regulāri apmeklēt pulciņu nodarbības, piedalīties pasākumos, ja viņš vēlas pārtraukt nodarbības pulciņā, nekavējoties paziņot par to pedagogam.
6.3. Pulciņu, kuros noteikta dalības maksa, audzēkņiem regulāri veikt maksājumus.
6.4. Pulciņu dalībniekiem ir tiesības brīvi paust un aizstāvēt savus uzskatus, saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar viņu izglītošanu un saņemt apliecību par attiecīgu zināšanu vai iemaņu apguvi.
7.1. JDDC uztur dibinātājs saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Pedagoģisko darbinieku algas finansē no valsts budžeta, tehnisko darbinieku algas - no pašvaldības budžeta.
7.2. Iestādei ir tiesības saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem noteikt no darba algas fonda un fonda samaksai par darba kvalitāti piemaksu noteikšanas kārtību un apmērus, ņemot vērā darbinieku darba efektivitāti un kvalitāti.
7.3. JDDC ir tiesības ārpus valsts finansējuma piedāvāt atsevišķus vai kompleksus maksas kursus.
7.4. Kā papildus finansēšanas avots var būt atsevišķi maksas pulciņi (paredzet atlaides daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu bērniem), kursi, sponsoru līdzekļi, ieņēmumi no audzēkņu darbu izstādēm-pārdošanām, kas nevar būt par iemeslu asignējumu samazināšanai no valsts vai pašvaldības budžeta.
7.5. Pulciņu skolotāja darba samaksa ir atkarīga no darba slodzes un atbilstošās izglītības, ko nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas notektās amatalgas. Skolotāja darba slodzi nosaka direktors, vienojoties ar skolotāju.
4.pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 7.marta lēmumu Nr.138
1.1. Jūrmalas Mākslinieciskās jaunrades nams (turpmāk tekstā - JMJN) ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības ārpusskolas iestāde, kas izkopj bērnu un jauniešu spējas, talantus un individuālās intereses, veicina arodizvēli, sekmē bērnu un jauniešu vispusīgu brīvā laika izmantošanu.
JMJN ir metodiskais un organizatoriskais centrs bērnu un jauniešu estētiskajā audzināšanā Jūrmalas pilsētā.
1.2. JMJN pamatuzdevumi ir:
1.2.1. sniegt audzēkņiem pamatzināšanas tēlotājas un lietišķajā mākslā;
1.2.2. nodrošināt bērnu un jauniešu papildizglītību mākslinieciskās pašdarbības pulciņos;
1.2.3. atbalstīt un sekmēt jauniešu interešu klubu darbību;
1.2.4. organizēt estētiskās audzināšanas nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem ar mērķi palīdzēt sagatavoties skolai;
1.2.5. apdāvinātākos audzēkņus sagatavot tālākai profesionālajai apmācībai;
1.2.6. radīt optimālus apstākļus brīvas, radošas un kulturālas personības izaugsmei, tās intelektuālai attīstībai;
1.2.7. organizēt un vadīt Jūrmalas pilsētas klātienes un neklātienes masu pasākumus, kas ir saistīti ar estētisko audzināšanu.
2.1. JMJN tiesiskais pamats ir šis nolikums.
2.2. Nolikumu izstrādā pati ārpusskolas iestāde, ņemot vērā iestādes profilu, tradīcijas, materiāli tehnisko bāzi un darbības programmu, kuru apstiprina Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
JMJN nolikumu maiņu apstiprina Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
2.3. JMJN organizē darbu, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo nolikumu.
2.4. JMJN ir juridiska persona, tai ir savs nosaukums, atribūtika un apaļais zīmogs ar Valsts mazo ģērboņa attēlu, ir norēķinu rēķini bankās.
2.5. JMJN ir tiesīgs izsniegt savas apliecības par attiecīgu zināšanu, iemaņu apguvi.
2.6. JMJN vada direktors, ko ieceļ un apstiprina amatā vai atbrīvo no darba Jūrmalas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar valsts izglītības inspektoru.
2.7. JMJN likvidāciju vai cita veida reorganizāciju var veikt Jūrmalas pilsētas pašvaldība saskaņojot ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju.
3.1. JMJN pamatojoties uz audzēkņu un viņu vecāku interesēm, sabiedrības sociālo pieprasījumu, iestādes specifiku un tradīcijām, patstāvīgi izstrādā darba plānu, tā struktūru, štatu sarakstu noteiktajā kārtībā algu fonda robežās.
3.2. JMJN darba pamatforma ir audzēkņu nodarbības dažādos formējumos pēc interesēm: pulciņos, studijās, klubos, ansambļos, teātros u.c. Katram audzēknim ir tiesības nodarboties vairākos pulciņos, mainīt tos gada laikā. Nodarbības notiek atbilstoši programmām pa grupām vai ar visu pulciņu. Var organizēt individuālo darbu ar bērniem-invalīdiem dzīves vietās. Pulciņu skaitlisko sastāvu nosaka pedagoģiskā padome atbilstoši nodarbību raksturam, vecumam, darba apstākļiem un programmai.
3.3. Pulciņu nodarbības notiek pēc programmām vai pedagoģisko darbinieku izstrādātām autorprogrammām, kuras apstiprina JMJN direktors, saskaņojot at Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgajām struktūrvienībām.
3.4. JMJN darbojas pedagoģiskā padome, kurai ir koleģiāla padomdevēja funkcijas. Tajā ietilpst visi pedagoģiskie darbinieki. Pedagoģiskās padomes sēdes notiek trīs reizes gadā.
3.5. JMJN darba režīmu, nodarbību sarakstu veido iestādes administrācija, ievērojot audzēkņu vecuma īpatnības un viņu drošību.
3.6. Ārpusskolas iestādes darbu ar audzēkņiem var organizēt visu kalendāro gadu. Vasaras periodā tiek organizētas radošās nometnes.
3.7. Brīvdienās JMJN var organizēt nodarbības ar jaunu vai mainīgu audzēkņu kontingentu.
3.8. JMJN var organizēt formējumus citās mācību iestādēs, uzņēmumos, organizācijās, audzēkņu dzīves vietās.
3.9. JMJN iestādes var sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, zinātniskajām iestādēm, radošajām savienībām, saimnieciskajām organizācijām u.c.
3.10. JMJN iestādes var sadarboties ar bērnu un jauniešu organizācijām, kurām ir apstiprināti statūti un nolikums. JMJN administrācija palīdz šīm organizācijām darba organizēšanā.
3.11. JMJN amatpersonas atbildību par darba aizsardzības ievērošanu, par audzēkņu un darbinieku veselības saglabāšanu un nodrošināšanu nosaka atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.
3.12. JMJN var tikt izveidota ārpusskolas iestādes padome. Padomes darbības nolikumu izstrādā JMJN.
3.13. JMJN ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par uzņēmējdarbību".
3.14. JMJN telpas izmantot Izglītības likumā neparedzētiem mērķiem drīkst ar Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu.
4.1. Direktors vada JMJN atbilstoši likumiem, iestādes nolikumam un personīgi atbild par iestādes darba organizāciju un darbību kopumā.
Direktors ir atbildīgs par izvirzīto mērķu un uzdevumu realizēšanu, par darba formu un metožu atbilstību saturam, par audzēkņu dzīvības un veselības aizsargāšanu.
4.2. Direktors pieņem darbā iestādes darbiniekus, nosaka darbinieku pienākumus, kontrolē darba kvalitāti, ir atbildīgs par pedagogu tālākizglītošanu.
4.3. Direktors pieņem lēmumus, atsevišķos gadījumos konsultējoties ar pedagoģisko padomi vai JMJN iestādes padomi.
5.1. Pedagogu pienākumi ir:
5.1.1. izstrādāt pulciņa darba autorprogrammas un tematiskos plānus;
5.1.2. sniegt zināšanas un attīstīt audzēkņu dotības atbilstoši mācību programmu prasībām;
5.1.3. plānot mācību darbu, atskaitīties par tā izpildi;
5.1.4. ievērot profesionālās ētikas normas;
5.1.5. celt savu vispārējo un profesionālo kvalifikāciju;
5.1.6. JMJN ievērot Izglītības likumā izvirzītās prasības;
5.1.7. ievērot JMJN nolikumu un darba līguma prasības;
5.1.8. piedalīties pedagoģiskās padomes darbā, JMJN rīkotajos pasākumos, konkursos, koncertos, izstādēs un aizstāvēt JMJN godu;
5.1.9. iekārtot mācību dokumentāciju un veikt prasībām atbilstošus ierakstus.
5.2. JMJN pedagogu tiesības nodrošina Izglītības likumā paredzētās strādājošo pedagogu tiesības.
6.1. Audzēkņiem ir tiesības brīvi paust un aizstāvēt savus uzskatus.
6.2. Audzēkņiem ir tiesības saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar viņu izglītošanu.
6.3. Organizēt iestādes pašpārvaldi un piedalīties tajā.
6.4. Pieprasīt veselības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.
6.5. Audzēkņi, kas apguvuši JMJN papildizglītības programmu, var saņemt apliecību.
6.6. JMJN audzēkņu pienākumi ir mācīties un nodarboties atbilstoši savām spējām, rūpēties par JMJN īpašumu, kopā ar skolotājiem lemt par mācību programmu, iztiekt savus priekšlikumus, vērtēt savus darba rezultātus un piedalīties JMJN sabiedriskajā dzīvē.
6.7. JMJN audzēkņu pienākumi ir regulāri maksāt dalības maksu, vadoties pēc ekonomiskās situācijas valstī un lūgt dalības maksas atlaidi.
6.8. JMJN aizliegts smēķēt un spēlēt azarta spēles, kā arī lietot alkoholu.
7.1. JMJN uztur Jūrmalas pilsētas pašvaldība, saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Pedagoģisko darbinieku algas finansē no valsts budžeta.
7.2. JMJN ir tiesības, saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, noteikt no darba algas fonda un fonda samaksai par darba kvalitāti piemaksu noteikšanas kārtību un apmērus, ņemot vērā darbinieku darba efektivitāti un kvalitāti.
7.3. JMJN ir tiesības ārpus valsts un Jūrmalas pilsētas pašvaldības finansējuma piedāvāt atsevišķus vai kompleksus maksas kursus.
7.4. JMJN papildu finansēšanas avoti (vecāku ziedojumi, dalības maksa, sponsoru līdzekļi, līdzekļi no palīgražošanas, sabiedriskās ēdināšanas, kurā var būt iesaistīti audzēkņi, to vecāki vai pulciņu vadītāji, maksas pulciņi, kursi) nevar būt iemesls asignējumu samazināšanai no valsts vai pilsētas budžeta.
7.5. Darbinieku un pedagogu darba papildus samaksas kārtību nosaka JMJN administrācija saskaņā ar likumiem. JMJN direktoram darba algas piemaksas apjomu par darba kvalitāti nosaka pēc pastāvošās instrukcijas par pedagoģisko darbinieku darba samaksu.
7.6. Grāmatvedības un statistikas uzskaites kārtību JMJN nosaka spēkā esošie likumi. Pēc JMJN ieskatiem, uzskaiti var veikt patstāvīgi vai caur Jūrmalas skolu valdes centralizēto grāmatvedību.
7.7. JMJN atskaitās, atbilstoši Valsts Statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajām prasībām.
5.pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 7.marta lēmumu Nr.138
1.1. Jūrmalas bērnu un jauniešu centrs (turpmāk tekstā - BJC) apvieno Jūrmalas bērnu klubus, kas nodrošina sava mikrorajona bērniem daudzveidīgas talantu, spēju un individuālo interešu izkopšanas, kā arī saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas mikrorajonā.
1.2. BJC pamatuzdevumi ir:
1.2.1. radīt optimālus apstākļus audzēkņu intelektuālai attīstībai, interešu, spēju un talantu izkopšanai, pašizglītībai un radošam darbam, profesijas izvēlei, saprātīgai un mērķtiecīgai brīvā laika un atpūtas organizēšanai savā mikrorajonā;
1.2.2. sniegt psiholoģisku un cilvēcisku palīdzību bērniem, kuri nonākuši sociāli nelabvēlīgās situācijās;
1.2.3. nodrošināt iespējas maznodrošināto un nelabvēlīgo ģimeņu bērniem attīstīt savas spējas dažādos pulciņos un interešu apvienībās.
2.1. BJC, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju dibina, reorganizē vai slēdz Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Šīs iestādes tiesiskais pamats ir nolikums, kuru apstiprina pilsētas pašvaldība.
2.2. BJC organizē darbu, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo nolikumu.
2.3. BJC ir juridiska persona, tam ir savs nosaukums, simbolika, zīmogs ar Valsts mazo ģērboņa attēlu, var būt savs norēķinu rēķins bankā.
3.1. BJC veido tā direkcija un septiņi bērnu klubi - "Austriņa", "Dzirkstīte", "Ķemeri", "Ceļvedis", orientēšanās klubs "Liedags", "Jaunība", Boksa klubs - kas darbojas centra ietvaros kā struktūrvienības, ievērojot BJC kopīgos mērķus un uzdevumus.
3.2. BJC darbības pamatforma ir nodarbības dažāda profila pulciņos un darbs ar sociālā riska grupas bērniem, kā arī audzēkņiem, kuri nevēlas iesaistīties konkrētos pulciņos.
3.3. Boksa klubā un orientieristu klubā "Liedags" darbojas vienota profila pulciņi, un netiek organizēts atsevišķs darbs ar sociālā riska grupas bērniem.
3.4. BJC darbojas pedagoģiskā padome, kurā ietilpst visi kluba pedagoģiskie darbinieki. Padomei ir koleģiāla padomdevēja tiesības.
P> 3.5. Klubu darba režīmu nosaka BJC administrācija, ņemot vērā atsevišķu rajonu specifiku, audzēkņu vecumu un intereses.
3.6. BJC darbu ar audzēkņiem organizē visu kalendāro gadu.
3.7. Brīvdienās BJC iestāžu darba laiks un organizācija tiek mainīta, piemērojoties audzēkņu kontingenta pieprasījumam.
3.8. BJC var sadarboties ar citām izglītības un kultūras iestādēm, sabiedriskajām un saimnieciskajām organizācijām, radošajām savienībām, bērnu un jaunatnes organizācijām.
3.9. BJC var organizēt formējumus citās mācību iestādēs, uzņēmumos, organizācijās, audzēkņu dzīves vietās.
3.10. BJC organizē un piedalās pilsētas bērnu un jaunatnes masu pasākumos.
3.11. BJC amatpersonu atbildību par darba aizsardzības ievērošanu, par audzēkņu un darbinieku veselības saglabāšanu un nodrošināšanu nosaka atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.
3.12. BJC struktūrā darbojas kluba padome, kas ir vēlēta institūcija ar lēmējtiesībām. Padome izveidota, lai veicinātu BJC sadarbību ar audzēkņu vecākiem un pārējiem mikrorajona iedzīvotājiem, iestādēm un sabiedriskajām organizācijām, lai veicinātu aktīvu audzēkņu piedalīšanos kluba attīstībā, kā arī, lai nodrošinātu demokrātijas principu ievērošanu iestāžu pārvaldē.
3.12. Kluba padomi veido:
3.12.1. kluba vadītājs;
3.12.2. kluba darbinieku pārstāvji;
3.13.3. audzēkņu pārstāvji;
3.13.4. vecāku pārstāvji;
3.13.5. pārstāvji no citu iestāžu, sabiedrisko organizāciju un rajona iedzīvotāju vidus.
Kluba darbinieku attiecība pret pārējiem pārstāvjiem kluba padomē ir puse pret pusi.
3.14. Kluba padomes kompetencē ietilpst:
3.14.1. kluba apmeklētāju interešu izzināšana, lemšana par kluba darbības atbilstību tām;
3.14.2. ziedojumu, telpu īres maksu un citu papildus finansu līdzekļu uzskaite, lemšana par to pielietojumu;
3.14.3. mērķiemaksu lieluma noteikšana, uzskaite, atsevišķu bērnu atbrīvošana no iemaksām.
3.15. Kluba padomes priekšsēdētāju ievēl padomes sēdē, taču tas nedrīkst būt kluba vadītājs vai BJC direktors.
3.16. Kluba padome sasaucama pēc jebkura tās locekļa iniciatīvas, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos.
3.17. BJC ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par uzņēmējdarbību".
3.18. BJC iestāžu telpas izmantot Izglītības likumā neparedzētiem mērķiem drīkst ar Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu.
4.1. BJC vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Jūrmalas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar valsts izglītības inspektoru.
4.2. Direktors vada BJC atbilstoši likumiem, iestādes nolikumam, un personīgi atbild par iestādes darba organizāciju un darbību kopumā.
4.3. Direktors ir atbildīgs par izvirzīto mērķu un uzdevumu realizēšanu, par darba formu un metožu atbilstību saturam, par audzēkņu dzīvības un veselības aizsargāšanu.
4.4. Direktors pieņem darbā iestādes darbiniekus, saskaņojot ar struktūrvienības vadītāju, nosaka darbinieku pienākumus, kontrolē darba kvalitāti, ir atbildīgs par pedagogu tālākizglītošanu.
4.5. Direktors pieņem lēmumus, atsevišķos gadījumos konsultējoties ar pedagoģisko padomi vai BJC padomi.
4.6. Katru BJC struktūrvienību vada tās vadītājs.
4.7. Struktūrvienības vadītāja pienākumos ietilpst:
4.7.1. nodrošināt darba organizāciju savā struktūrvienībā atbilstoši Latvijas Republikas Izglītības likumam, Bērnu tiesību konvencijai, BJC nolikumam un citiem normatīvajiem dokumentiem;
4.7.2. saskaņā ar BJC kopīgajiem uzdevumiem noteikt sava kluba galveno attīstības virzienu;
4.7.3. veikt kluba darbinieku darba uzskaites dokumentāciju un algu izmaksas;
4.7.4. regulāri pārbaudīt kluba pedagoģisko darbinieku pedagoģisko dokumentāciju;
4.7.5. organizēt sabiedrisko pasākumu norisi savas iestādes ietvaros, kā arī nodrošināt tās piedalīšanos BJC pasākumos.
4.8. Struktūrvienības vadītāja tiesības:
4.8.1. ieteikt pieņemšanai darbā sava kluba darbiniekus;
4.8.2. noteikt kluba vispārējo darbības virzienu, kā arī pulciņu profilu, saskaņā ar centra darba programmu;
4.8.3. likumos noteiktajā kārtībā saņemt apmaksātu atvaļinājumu.
4.9. Klubu darbinieku tiesības un pienākumus nosaka ar atsevišķu pedagoģiskās padomes lēmumu.
5.1. BJC uztur Jūrmalas pilsētas pašvaldība, saskaņā ar spēkā esošiem likumiem. Pedogoģisko darbinieku algas finansē no valsts budžeta.
5.2. BJC ir tiesības saskaņā ar spēkā esošiem likumiem noteikt no darba algas fonda un fonda samaksai par darba kvalitāti piemaksu noteikšanas kārtību un apmērus, ņemot vērā darbinieku darba efektivitāti un kvalitāti.
5.3. BJC ir tiesības ārpus valsts finansējuma piedāvāt atsevišķus vai kompleksus maksas kursus.
5.4. BJC papildus finansēšanas avoti (vecāku ziedojumi, sponsoru līdzekļi, līdzekļi no palīgražošanas, kurā var būt iesaistīti audzēkņi, to vecāki vai pulciņu skolotāji, maksas pulciņi, kursi) nevar būt par iemeslu asignējumu samazināšanai no valsts vai pašvaldības budžeta.
5.5. Darbinieku un pedagogu darba papildus samaksas kārtību nosaka BJC administrācija. BJC direktoram un klubu vadītājiem darba algas piemaksas apjomu par darba kvalitāti nosaka pēc pastāvošās instrukcijas par pedagoģisko darbinieku darba samaksu.
5.6. Grāmatvedības un statistikas kārtību nosaka spēkā esošie likumi. BJC grāmatvedība tiek veikta caur centralizēto grāmatvedību.
5.7. BJC atskaitās, atbilstoši Valsts Statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajām prasībām.
6.pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 7.marta lēmumu Nr.138
1.1. Jūrmalas valodu centrs ir dibināts ar Jūrmalas pilsētas izpildkomitejas 1989.gada 27.jūlija lēmumu Nr.237.
1.2. Jūrmalas bērnu un jauniešu valodu centrs (turpmāk tekstā - JVC) ir finansiāli patstāvīga pašvaldības ārpusskolas iestāde, kura strādā ar papildizglītības programmu valodu apmācībā.
1.3. JVC pamatuzdevumi ir:
1.3.1. dot iespēju studentiem apgūt pamata un augstākā līmeņa sazināšanās prasmi svešvalodā;
1.3.2. attīstīt visas valodu apguves prasmes un iemaņas - klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un tulkošanas prasmes;
1.3.3. sniegt iemaņas tulka darbam;
1.3.4. sniegt iemaņas darbā ar datoru;
1.3.5. veidot pamatus valodas tālākai apguvei pēc skolas beigšanas, studējot augstskolā, vai arī pilnveidot zināšanas profesionālajā sfērā, jo iegūtās svešvalodu zināšanas palīdzēs skolēniem uzsākt profesionālu darbību un iekļauties starptautiskajā darba tirgū.
2.1. Veicināt nepārtrauktu personības intelektuālo un garīgo izaugsmi, tā sekmējot kompetenta, konkurētspējīga profesionāļa veidošanos, radīt papildizglītības ieguves iespēju visa cilvēka mūža garumā.
2.2 Nodrošināt papildizglītības iespēju Jūrmalas skolēniem un pieaugušajiem valodu apguvē un ar valodām saistītajās sfērās, kur svešvalodu zināšanas kļust par profesionālās izaugsmes, kultūras un zinātnes progresa veicinātājfaktoru.
3.1.Valodu apmācība, angļu valoda ar profesionālu ievirzi, ievads datorapmācībā, biroja vadība, sekretāre lietvede.
3.2. Tulkošanas darbi, gidu pakalpojumi.
3.3. Valodu apmācības materiāli.
4.1. JVC ir juridiska persona un tam ir sava atribūtika un apaļais zīmogs ar Valsts mazā ģērboņa attēlu vidū ar uzrakstu aplī: Latvijas Republika - Jūrmalas Valodu centrs.
4.2. JVC tiesiskais pamats ir Latvijas Izglītības likums un JVC nolikums kā galvenās pamatdarbības rādītājs. Nolikumu izstrādā pati mācību iestāde un reģistrē Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
4.3. JVC bez Valsts karoga var būt arī sava simbolika un atribūtika - karogs, vimpeļi, krūšu nozīmīte u.c.
4.4. JVC nolikuma maiņu, likvidāciju vai cita veida reorganizāciju var veikt pati iestāde, saskaņojot to ar Jūrmalas pilsētas pašvaldību un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju.
4.5. JVC ir izveidots uz neierobežotu laiku - kamēr būs pieprasījums pēc valodu apguves.
4.6. JVC vada direktors, ko ieceļ un apstiprina amatā vai atbrīvo no darba Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
5.1. JVC finansiālo nodrošinājumu garantē Latvijas Izglītības likumā paredzētie budžeta līdzekļi skolotāju algām. Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta asignējumi un JVC līdzekļi, kas iegūti organizējot mācību procesu, kā arī veicot tulkošanas un gidu pakalpojumus.
5.2. JVC tehnisko darbinieku amatus apstiprina un finansē Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
5.3. JVC materiālās bāzes pamatu veido divstāvu ēka Jūrmalā, Ogres ielā 4a, lit.6, ko JVC vēlas iegādāties savā īpašumā.
5.4. JVC ir savs norēķinu rēķins bankā. JVC rēķinu bankā rīko JVC direktors un grāmatvedis. Grāmatvedis savā darbā vadās pēc normatīvajiem grāmatvedības uzskaites dokumentiem.
5.5. JVC materiālā bāze ir izveidota atbilstoši mācību darba veikšanai: ir izveidotas klases ar audio un video tehniku, kā arī svešvalodu bibliotēka un datorklase.
5.6. Par JVC ēku, inventāru un mācību materiāliem atbild tā direktors un saimniecības daļas vadītājs.
5.7. Fiziskām vai juridiskām personām ir jāatlīdzina nodarītie zaudējumi, ja tie radušies apzinātas vai neapzinātas rīcības gadījumā. Strīdus gadījumā jautājumus izskata tiesā.
5.8. JVC uzturēšanu kārtībā, apgaismošanu, apkuri, komunālos maksājumus, nepieciešamo remontu, mācību materiālu un tehnikas iegādi finansē pati iestāde.
5.9. Ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem izmanto JVC materiāli tehniskai attīstībai un šo līdzekļu konkrētā izmantošana ir JVC kompetencē.
6.1. JVC strādā visu gadu. Mācību darba galvenā forma ir nodarbības, kuras ilgums ir 80 minūtes (40x2). Tradicionālais mācību kurss sastāv no 148 stundām. Mācību gads sākas 2.septembrī un beidzas 2.jūnijā.
6.2. Mācību satura pilnīgai apguvei noteiktas:
6.2.1. grupu un individuālās nodarbības;
6.2.2. studentu projekta darbi, testēšana, konkursi, eksāmeni, individuālais darbs bibliotēkā un datorklasē;
6.2.3. studentu patstāvīgais mājas darbs.
6.3. Studentu ikdienas darbu skolotājs vērtē tikai ar uzslavu, uzmundrinājumu vai individuālu kritiku.
6.4. Direktors ar pavēli izveido uzņemšanas komisiju, kas darbojas visu gadu.
6.5. Studenti kārto iestāšanās testu. Tos, kuri veiksmīgi nokārtojuši iestāšanās pārbaudījumu un pēc veiksmīgām pārrunām ar komisiju, JVC ieskaita ar direktora pavēli.
6.6. JVC izsniedz brīva parauga kursa beigšanas apliecības.
7.1. JVC ir patstāvīga iestāde programmu izveidē un īstenošanā, personāla izvēlē un izvietojumā.
7.2. Katrs JVC darbinieks patstāvīgi organizē un veic savu darbu un ir personīgi atbildīgs par saviem darba rezultātiem.
8.1. JVC direktors vada iestādi atbilstoši likumiem un atbild par visu JVC darbību un rezultātiem kopumā.
8.2. JVC direktors lemj par centra intelektuālo, finansiālo un materiālo resursu izmantošanu un nosaka darbinieku algas.
8.3. JVC direktora pienākumi un tiesības ietver Latvijas Izglītības likumā paredzētās tiesības un pienākumus.
9.1. Par skolotājiem JVC var strādāt personas, kam ir atbilstoša profesionālā izglītība, ko apstiprina dokuments un profesionālā meistarība.
9.2. Katrs JVC skolotājs patstāvīgi organizē un veic savu darbu, ir personīgi atbildīgs par saviem darba rezultātiem.
9.3. Skolotāja darba samaksa ir atkarīga no darba slodzes, tā sastāv no Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktās amatalgas un JVC piemaksas. Slodzi un algas piemaksu nosaka direktors vienojoties ar skolotāju, slēdzot darba līgumu.
9.4. Skolotāja darba samaksa var mainīties mainoties ekonomiskajai situācijai.
9.5. Lai nodrošinātu augstu profesionālu līmeni, JVC par skolotājiem var pieaicināt Latvijas augstskolu un ārzemju speciālistus.
1
10.1. JVC ir tiesīga piedalīties starptautiskajā darbībā, kuru organizē Jūrmalas pilsētas pašvaldība vai citas organizācijas, kā arī pašiem dibināt sakarus ar citu valstu skolām vai citām organizācijām, kuras ir ieinteresētas sakaru uzturēšanā.
10.2. JVC var mācīties Latvijā dzīvojošie ārzemju pilsoņi, saskaņā ar esošo likumdošanu. JVC studenti un skolotāji apmaiņas ceļā var mācīties un papildināt valodu zināšanas ārzemēs.
7.pielikums
apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
1996.gada 7.marta lēmumu Nr.138
1.1. Jūrmalas sporta skola (turpmāk tekstā - Sporta skola) ir pašvaldības ārpusskolas iestāde, kura risina mācību iestāžu audzēkņu veselības nostiprināšanas, fiziskās sagatavotības paaugstināšanas, sporta meistarības pilnveidošanas jautājumus, atbild un vada sporta darbu ar bērniem un jaunatni.
1.2. Sporta skola ir Jūrmalas pilsētas organizatoriski metodiskais centrs sporta darbā.
1.3. Sporta skolas pamatuzdevumi ir:
1.3.1. bērnu un jaunatnes iesaistīšana veselīgā dzīves veidā un pilnvērtīgā brīvā laika izmantošanā, organizējot un vadot sporta nodarbības grupās, sekcijās un pulciņos;
1.3.2. mācību iestāžu fiziskās audzināšanas un ārpusstundu fizkultūras un sporta darba organizēšana, koordinācija un metodiskā vadība;
1.3.3. talantīgāko audzēkņu iesaistīšana un sagatavošana sportam.
1.4. Sporta skolu dibina, reorganizē un slēdz ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības lēmumu, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju. Sporta skolu uztur dibinātājs.
1.5. Sporta skola savu darbu veic dibinātāja tiešā vadībā.
2.1. Sporta skolas tiesiskais pamats ir nolikums, kuru apstiprina dibinātājs.
2.2. Sporta skola organizē darbu, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo nolikumu.
2.3. Sporta skola ir juridiska persona, tai ir savs nosaukums, zīmogs ar Valsts mazo ģērboni, ir savs norēķinu rēķins bankā.
2.4. Sporta skolai ir darba telpas, sporta bāze, metodiskā literatūra, inventārs, sporta tērpi un sporta apavi tādā daudzumā, kāds nepieciešams normāla sporta darba veikšanai.
3.1. Sporta skola kā metodiski-organizatoriskais centrs veic darbu ar fiziskās audzināšanas skolotājiem un pasniedzējiem.
3.2. Sporta skola sadarbībā ar mācību iestādēm veic bērnu un jaunatnes iesaistīšanu sporta nodarbībās. Organizē fiziskās sagatavošanas grupas uz skolu bāzēm. Nodrošina fiziskās sagatavošanas grupas ar kadriem.
3.3. Sporta skola sadarbojas ar pilsētas mācību iestādēm, interešu centriem sporta jomā.
3.4. Sporta skola veic rūpīgu atlases darbu ar talantīgākiem audzēkņiem mācību-treniņu un sporta meistarības pilnveidošanas grupās. Nodrošina tos ar kvalificētiem pedagoģiskiem kadriem, finansēšanu un materiālo bāzi. Šo grupu darbība virzīta uz audzēkņu sagatavošanu sportam.
3.5. Sporta skolā uzņem bērnus un jauniešus vecumā no 6 līdz 18 gadu vecumam, kuri vēlas nodarboties fiziskās sagatavošanas grupās un ir veseli.
3.6. Uzņemšanai Sporta skolā nepieciešams attiecīgā audzēkņa iesniegums ar ārsta atļauju.
3.7. Mācību gads Sporta skolā sākas ar 1.septembri un turpinās visu gadu.
3.8. Sporta skolas administrācija veido darba režīmu un nodarbību sarakstu, ievērojot vecuma īpašības un audzēkņu sagatavotību.
3.9. Audzēkņu uzņemšanu un izlaidumu apstiprina sporta skolas direktors ar savu rīkojumu.
3.10. Darbs Sporta skolā notiek pēc sporta veidu programmām, kuras apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas Republikas jaunatnes un sporta centrs vai arī pēc autorprogrammām.
3.11. Sporta skolas pedagoģiskā procesa pamatformas:
3.11.1. nodarbības ar grupu, grupu daļu, ar atsevišķu individu, nepārsniedzot grupai noteikto stundu skaitu gadā;
3.11.2. teorētiskās nodarbības;
3.11.3. mācību filmu, videomateriālu, kinoprogrammu demonstrēšana;
3.11.4. piedalīšanās sacensībās, demonstrējumos, mācību treniņu nometnēs, veselības nostiprināšana nometnēs un citās;
3.11.5. piedalīšanās sporta masu pasākumos.
3.12. Lai sagatavotu audzēkņus un komandas startam dažādās sacensībās, Sporta skola organizē mācību-treniņu nometnes:
3.12.1. gatavojoties Latvijas Republikas un starpvalstu sacensībām - līdz 18 dienām;
3.12.2. gatavojoties starprajonu un novadu sacensībām - līdz 12 dienām.
3.13. Sporta skolas dokumentācija atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas Republikas jaunatnes sporta centra izstrādātajām prasībām.
3.14. Sporta skola, pamatojoties uz audzēkņu un vecāku interesēm, sabiedrības sociālo pieprasījumu, novada īpatnībām, patstāvīgi izstrādā savu darbības programmu, tās struktūru un štatu sarakstus noteiktā kārtībā algas fonda robežās, to apstiprina dibinātājs.
4.1. Sporta skolu vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba dibinātājs, saskaņojot ar valsts izglītības inspektoru.
4.2. Direktors vada sporta skolu atbilstoši likumiem, iestādes nolikumam un personīgi atbild par Sporta skolas darba organizāciju un darbību kopumā.
4.3. Direktors ir atbildīgs par izvirzīto mērķu un uzdevumu realizēšanu, par darba formu un metožu atbilstību saturam, par audzēkņu dzīvības un veselības aizsargāšanu.
4.4. Direktors pieņem darbā Sporta skolas darbiniekus, nosaka darbinieku pienākumus, kontrolē darba kvalitāti, ir atbildīgs par pedagogu tālākizglītošanu.
4.5. Direktors pieņem lēmumu, atsevišķos gadījumos konsultējoties ar pedagoģisko padomi.
5.1. Sporta skolu uztur dibinātājs, saskaņā ar spēkā esošiem likumiem. Pedagoģisko darbinieku algas finansē no valsts budžeta.
5.2. Sporta skolai ir tiesības, saskaņā ar spēkā esošiem likumiem, noteikt no darba algas fonda un fonda samaksai par darba kvalitāti piemaksu noteikšanas kārtību un apmērus, ņemot vērā darbinieku darba efektivitāti un kvalitāti.
5.3. Sporta skolai ir tiesības ārpus valsts finansējuma piedāvāt atsevišķus vai kompleksus maksas kursus.
5.4. Sporta skolas papildus finansēšanas avoti (vecāku ziedojumi, sponsoru līdzekļi, līdzekļi no palīgražošanas, kurā var būt iesaistīti audzēkņi, to vecāki vai grupu treneri, maksas pulciņi, kursi) nevar būt par iemeslu asignējumu samazināšanai no valsts un pilsētas budžeta.
5.5. Darbinieku un pedagogu darba papildus samaksas kārtību nosaka Sporta skolas administrācija.
5.6. Grāmatvedības un statistikas uzskaites kārtību Sporta skolā nosaka spēkā esošie likumi.
5.7. Sporta skola atskaitās atbilstoši Valsts Statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktām prasībām.
5.8. Sporta skolas budžetā jāparedz līdzekļi bāžu īrei.
5.9. Aprēķinot nepieciešamos līdzekļus nodarbībām mākslas vingrošanā, stundu skaitu palielina divkārt, lai apmaksātu speciālistu horeogrāfu. Mākslas vingrošanas nodarbības notiek pilnībā ar muzikālo pavadījumu.
6.1. Katram audzēknim ir tiesības nodarboties vairākos pulciņos un tos mainīt gada laikā.
6.2. Audzēkņiem obligāti jāievēro Sporta skolas iekšējās kārtības un drošības noteikumus.
6.3. Mācību-treniņu grupu auzdēkņiem 2 reizes gadā obligāti jāiziet medicīnisko kontroli Sporta skolas medicīniskajā kabinetā.