LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr.21, 110. punkts

Par atteikumu nodot privatizācijai
sabiedrības ar ierobežotu atbildību
„Jūrmalas kapi” kapitāla daļas

1. Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome (Jūrmalā, Jomas ielā 1/5, LV-2015) ir izskatījusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību „JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Jūrmalas pilsētas pašvaldības privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.16).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „JS Riska vadības grupa” ierosina privatizēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas kapi” (turpmāk – kapitālsabiedrība „Jūrmalas kapi”).

3. Izskatot privatizācijas ierosinājumu, Jūrmalas pilsētas dome konstatē:

   3.1. kapitālsabiedrība „Jūrmalas kapi” 1996.gada 8.novembrī reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000331657 un 2004.gada 1.decembrī pārreģistrēta komercreģistrā. Kapitālsabiedrības „Jūrmalas kapi” apmaksātais pamatkapitāls ir 56101 latu, un vienas kapitāla daļas nominālvērtība – viens lats. Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošo kapitāla daļu (100% kapitāla daļas) turētājs ir Jūrmalas pilsētas pašvaldība;

   3.2. saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 1996.gada 17.oktobra lēmumu Nr.923 „Par bezpeļņas organizācijas pašvaldības uzņēmuma „Jūrmalas kapi” statūtu apstiprināšanu” 3.punktu kapitālsabiedrības „Jūrmalas kapi” dibināšanas mērķis ir likumā „Par pašvaldībām” (15.panta pirmās daļas 2.punkts) likumdevēja deleģētās autonomās pašvaldības funkcijas – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, nodrošinot kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošanu un uzturēšanu – izpilde. Kapitālsabiedrība „Jūrmalas kapi”, izpildot pašvaldības autonomo funkciju, izpilda un atbild par sekojošu uzdevumu realizāciju:

   1) apbedīšanas vietu ierādīšanu un uzskaiti;

   2) nodrošina Jūrmalas pašvaldības kapsētu uzturēšanu un vientuļo un nezināmo personu apbedīšanu;

   3) realizē apbedīšanas vietu izveidošanas un uzturēšanas koncepciju, kas apstiprināta ar Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra lēmumu Nr.1291 „Par kapsētu izveidošanas un uzturēšanas Jūrmalā ilgtermiņa attīstības programmas apstiprināšanu”;

   4) sociālās palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem;

   5) kultūrvēsturiskās nozīmes apbedījuma vietu apsaimniekošanu;

   6) kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

   Tādējādi, kapitālsabiedrība „Jūrmalas kapi”, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 5.punktam veic komercdarbību nozarē, kurā infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.

   3.3. saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana.

   3.4. Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra lēmumā Nr.1291 „Par kapsētu izveidošanas un uzturēšanas Jūrmalā ilgtermiņa attīstības programmas apstiprināšanu” ir noteikts, ka Jūrmalas kapsētās tiek veidotas kā parki, tādējādi kapsētas reizē ir arī pilsētas zaļā zona. Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.apakšpunktu valsts pārvaldes funkcija ir publiski pieejamu zaļo zonu, parku, skvēru ierīkošana un uzturēšana, minētās funkcijas realizēšanai konkrēti uzdevumi tiek deleģēti kapitālsabiedrībai „Jūrmalas kapi”.

   3.4.1. kapitālsabiedrība „Jūrmalas kapi” apsaimnieko pašvaldības nekustamos īpašumus, lai veiktu noteiktas valsts pārvaldes funkcijas un nodrošinātu valsts interešu īstenošanu pašvaldības nekustamā īpašuma sakārtošanā ,apsaim­niekošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

   3.5. Pēc Jūrmalas pilsētas domes ieskata, nav piemērojami Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmās daļas noteikumi un iestādei nav nepieciešams noskaidrot privatizācijas ierosinātāja viedokli un argumentus, tā kā privatizācijas ierosinātājam nepastāv subjektīvās tiesības pieprasīt sava viedokļa ietvērumu lēmumā, kura izvērtējums un izdošana normatīvajā aktā noteikta kā pašvaldības ekskluzīva kompetence (Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta sestā daļa).

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu pašvaldības dome, lemjot par pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

   Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta sestajā daļā noteikts, ka tikai pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu. Pašvaldības struktūrvienības, komitejas, komisijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā pašvaldības īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai pašvaldības dome neizskatītu pēc būtības šī pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Saglabājot kapitālsabiedrības „Jūrmalas kapi” kapitāla daļas pašvaldības īpašumā, tiktu nodrošināta sabiedrības interesēm atbilstoša pašvaldības kontrole pār pašvaldības nekustamā īpašuma sakārtošanu un apsaimniekošanu, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmajai daļai labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību „JS riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās interešu ierobežojums, jo tiek aizsargātas sabiedrības intereses par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, nodrošinot kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu pieejamību.

Tādējādi, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību „JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs un tiesisks mērķis.

Līdz ar to secināms, ka kapitālsabiedrība „Jūrmalas kapi” saglabājama pašvaldības īpašumā, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, nodrošinot kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošanu un uzturēšanu, un nav nododama privatizācijai.

Ievērojot lēmumā minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un sesto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1 un 5.punktu,Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Atteikt nodot privatizācijai kapitālsabiedrības „Jūrmalas kapi” kapitāla daļas.

2. Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa likuma 121.panta pirmo daļu, 122.pantu, 188.panta 1.daļu šo lēmumu ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.