LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES
NOLIKUMS
Jūrmalā
| 2009.gada 29.janvārī | Nr.11 |
Izdots saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likuma
22.panta 1.daļu un Vispārējās izglītības likuma
8. un 9.pantu
I Vispārīgie noteikumi
1. Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskola (turpmāk tekstā – Skola) ir Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk tekstā – Dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša vispārējās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas un interešu izglītības programmas. Grozīts ar domes 2021.gada 28.oktobra 25.nolikumu
2. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, citi Latvijas Republikas spēkā esošie normatīvie akti, izglītības iestādes darbību reglamentējošie normatīvie akti, kā arī šis nolikums.
3. Skolai ir pastarpinātās pārvaldes iestādes juridiskais statuss.
4. Skolai ir divi zīmogi: ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un ar mazā valsts ģerboņa attēlu un noteikta parauga veidlapas.
5. Skolai ir norēķinu konti bankā.
6. Skolai ir sava simbolika: logotips, dziesma.
7. Skolas juridiskā adrese: Lielupes ielā 21, Jūrmalā, LV–2015, Latvija.
II Skolas darbības mērķis un pamatuzdevumi
8. Skolas darbības mērķis ir:
8.1. organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts vispārējās pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu;
8.2. sekmēt izglītojamo atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, valsti, demokrātijas un morāles vērtībām.
9. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītošana un audzināšana.
10. Skolas galvenie uzdevumi ir:
10.1. īstenot licencētās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas;
10.2. nodrošināt iespēju izglītojamiem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes, sagatavot viņus aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sekmēt lēmumu pieņemšanas prasmju attīstību, turpināt izglītošanos un spēju uzņemties atbildību;
10.3. izvēlēties mācību un audzināšanas darba metodes un formas, kas nodrošina izglītojamā personības vispusīgu, harmonisku attīstību;
10.4. racionāli izmantot finansu, materiālos, personāla un informācijas resursus;
10.5. sadarboties ar izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem, lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi visiem Skolas izglītojamiem;
10.6. sadarboties ar pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
10.7. mācību un audzināšanas procesā ievērot demokrātijas, humānisma, zinātniskuma, individuālās pieejas, diferenciācijas, sistēmiskuma principus;
10.8. sagatavot izglītojamos izglītības turpināšanai nākamajai izglītības pakāpei vai apzinātai profesijas apguvei;
10.9. īstenot pedagogu tālākizglītības un metodiskās funkcijas, sniedzot metodisko palīdzību kā Skolas, tā arī, nepieciešamības gadījumā, citiem Jūrmalas pilsētas vidusskolu skolotājiem. Grozīts ar domes 2021.gada 28.oktobra 25.nolikumu
III Īstenojamās izglītības programmas
11. Mācību un audzināšanas darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programma. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Vispārējās izglītības likums un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarts.
12. Skola piedāvā un īsteno šādas izglītības programmas:
12.1. vispārējās pamatizglītības mazākumtautību izglītības programma. Kods 21011121 (2.modelis);
12.2. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību izglītības programma. Kods 31011021;
12.3. vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību izglītības programma. Kods 31012021.
12.4. Papildināts ar domes 2013.gada 16.maija 9.nolikumu
12.5. Papildināts ar domes 2013.gada 16.maija 9.nolikumu
13. Skola ir tiesīga izstrādāt savas izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem.
14. Pedagogi ir tiesīgi izmantot mācību priekšmetu paraugprogrammas vai atbilstoši mācību priekšmetu standartam izstrādāt savas mācību priekšmetu programmas, tematiskos plānus, kurus izvērtē Metodiskā komisija (turpmāk tekstā – komisija) un apstiprina direktors.
15. Skola ir tiesīga izstrādāt interešu izglītības un tālākizglītības programmas, ko apstiprina direktors. Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Dibinātājs.
16. Mācību priekšmetu saturs tiek apgūts latviešu un krievu valodā, atkarībā no licenzētajām izglītības programmām.
IV Izglītības procesa organizācija
17. Izglītības procesa organizāciju Skolā nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, atbilstošie Ministru kabineta (turpmāk tekstā – MK) noteikumi, Skolas nolikums un Skolas iekšējie normatīvie akti.
18. Izglītojamo uzņemšana Skolā, pārcelšana nākamajā klasē un atskaitīšana no Skolas notiek saskaņā ar:
18.1. MK noteikumiem par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) prasībām;
18.2. pēc saskaņošanas ar Dibinātāju Skola var noteikt papildu prasības uzņemšanai konkrētā vispārējās vidējās izglītības programmā 10., 11. vai 12.klasē, ievērojot iepriekš iegūtās izglītības vērtējumu, kā arī rīkojot iestājpārbaudījumus;
18.3. vispārējās vidējās izglītības programmās uzņem jauniešus, kuri:
18.3.1. sekmīgi apguvuši pamatizglītības programmu;
18.3.2. nokārtojuši Skolas noteiktos iestājpārbaudījumus;
18.3.3. no iestājpārbaudījumiem tiek atbrīvoti Skolas izglītojamie, kuriem pamatizglītības apguvē nevienā priekšmetā un valsts pārbaudes darbā vērtējums nav zemāks par 7 ballēm.
18.4. Papildināts ar domes 2015.gada 19.februāra 39.lēmumu
19. Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada, semestru sākuma un beigu datumus, kā arī skolēnu brīvdienas nosaka MK noteikumi.
20. Mācību darba organizācijas un uzskaites pamatforma ir mācību stunda. Mācību stundas ilgums klasei ir 40 minūtes.
21. Mācību stundu saraksts ietver licencēto un akreditēto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu mācību plānā paredzētos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu.
22. Mācību nedēļas ilgums ir 5 darba dienas. Skola strādā vienā maiņā. Mācību stundu skaitu dienā izglītojamiem nosaka mācību priekšmetu stundu saraksts, kuru apstiprina Skolas direktors.
23. Starpbrīžu garumu reglamentē Skolas iekšējās kārtības noteikumi.
24. Fakultatīvās un individuālās nodarbības organizē ārpus mācību stundu laika pēc brīvprātības principa, pamatojoties uz izglītojamo un vecāku rakstiskiem iesniegumiem.
25. Saskaņā ar attiecīgām izglītības programmām katra klase mācību ekskursijām, projektiem un citiem ar izglītības procesu saistītiem pasākumiem var izmantot ne vairāk kā 15 dienas mācību gada laikā.
26. Ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes notiek saskaņā ar atbilstošiem MK noteikumiem.
27. Izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar Valsts vispārējās pamatizglītības standarta un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām un Skolas direktora apstiprināto mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
28. Izglītojamie divas reizes gadā katra semestra pēdējā mācību dienā saņem liecību. Izglītojamo pārcelšanu nākošajā klasē, pēcpārbaudījumu noteikšana vai izglītojamā atstāšana uz otru gadu nosaka direktors ar rīkojumu.
29. Valsts pārbaudes darbi Skolā notiek saskaņā ar MK noteikumu prasībām.
30. 9.klašu izglītojamie, kuri apguvuši vispārējās pamatizglītības programmu, MK noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu.
31. 12.klašu izglītojamie, kuri apguvuši vispārējās vidējās izglītības programmu, MK noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.
V Izglītojamo pienākumi un tiesības
32. Izglītojamo tiesības un pienākumus nosaka Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Skolas iekšējās kārtības noteikumi.
VI Skolas vadība
33. Skolu vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Dibinātāja noteiktajā kārtībā pēc saskaņošanas ar IZM.
34. Direktora kompetenci nosaka Izglītības likums, Vispārējās Izglītības likums, darba līgums un Skolas nolikums.
35. Direktoram var būt vietnieki, direktora vietniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka Skolas direktors.
36. Skolas direktors atbilstoši kompetencei un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Skolu attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, juridiskām un fiziskām personām.
37. Skolas direktora galvenie pienākumi ir:
37.1. nodrošināt Izglītības likuma, Vispārējā izglītības likuma, Ministru kabineta noteikumu un citu atbilstošo normatīvo aktu izpildi, IZM, Dibinātāja un IP izdoto normatīvo aktu un šī nolikuma ievērošanu un izpildi Skolā; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 41. nolikumu
37.2. vadīt Skolas darbu un būt atbildīgam par Skolas darba rezultātiem;
37.3. nodrošināt Skolu ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem u.c. darbiniekiem;
37.4. nodrošināt apstiprināto budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei, kā arī speciālo līdzekļu racionālu izmantošanu;
37.5. informēt atbilstošas valsts un pašvaldības institūcijas gadījumos, kad tiek konstatēta bērnu tiesību un interešu neievērošana vai pret bērnu vērsta vardarbība Skolā vai ārpus tās;
37.6. nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
37.7. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu.
38. Skolas direktora tiesības ir:
38.1. savas kompetences ietvaros lemt par Skolas intelektuālo, finansu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
38.2. saņemt konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
38.3. iesniegt priekšlikumus darba problēmu risināšanai augstākstāvošajās institūcijās;
38.4. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus u.c. Skolas darbību reglamentējošos dokumentus;
38.5. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos;
38.6. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar IP, norīkot direktora pienākumu veikšanai direktora vietnieku; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 41. nolikumu
38.7. noteikt pedagoģisko un tehnisko darbinieku amata vienību skaitu, saskaņojot ar Dibinātāju un IP; Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 41. nolikumu
38.8. pieņemt un atbrīvot no darba pedagoģiskos un tehniskos darbiniekus, noteikt viņu pienākumus, tiesības un atbildību;
38.9. deleģēt pedagogiem un darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju veikšanu;
38.10. apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, disciplināri sodīt savas kompetences ietvaros.
VII Pedagogu un citu darbinieku pienākumi un tiesības
39. Pedagogu, pedagoģiskā atbalsta personāla tiesības un pienākumi ir noteikti Izglītības likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.
40. Citu darbinieku tiesības un pienākumi ir noteikti Darba likumā, Darba kārtības noteikumos, darba līgumos un precizēti amatu aprakstos.
41. Pedagogu pienākumi ir:
41.1. radoši un atbildīgi īstenot izglītības programmas;
41.2. pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību, piedalīties Skolas pedagoģiskās padomes, mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodisko komisiju darbā;
41.3. veidot pozitīvu sadarbības vidi, ievērot bērnu tiesības, nekavējoties ziņot par bērna tiesību pārkāpumiem Skolas administrācijai vai citai atbilstošai iestādei;
41.4. būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm un rezultātiem;
41.5. ievērot Skolas Nolikuma, Darba kārtības, Iekšējās kārtības noteikumus un pildīt darba līguma prasības.
42. Pedagogu tiesības ir:
42.1. tikt ievēlētam un darboties Skolas padomē, pedagogu darba vērtēšanas komisijā un citās komisijās;
42.2. izteikt priekšlikumus un tikt uzklausītam Skolas attīstības, darba un iekšējās kārtības nodrošināšanas jautājumos.
VIII Skolas padomes, komisijas un pašpārvalde
43. Skolas padome tiek izveidota sadarbības nodrošināšanai starp Skolu, vecākiem un sabiedrību. Tās izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka Izglītības likums un Skolas padomes reglaments, ko izdod Skolas direktors.
44. Skolas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
45. Skolas pedagoģiskā padome risina dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, ko izdod Skolas direktors.
46. Skolas pedagoģisko padomi vada direktors, tās sastāvā ietilpst visi pedagogi, direktora vietnieki un atbalsta personāls.
47. Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
48. Izglītojamo mācību sasniegumu dinamiku, 1. un 10.klašu adaptāciju, individuālo pieeju izglītojamiem, turpmākās darbības stratēģiju jautājumu risināšanā apspriež un analizē konsīlijos. Konsīlijā piedalās visi attiecīgās klases vai klašu grupas mācību priekšmetu pedagogi, skolas psihologs un direktora vietnieki.
49. Valsts pamatizglītības standartā, valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību izpildei, mācību priekšmetu un pedagogu pieredzes popularizēšanai, pasākumu un projektu īstenošanai Skola izveido radniecīgo mācību priekšmetu un klašu audzinātāju metodiskās komisijas (turpmāk – komisija). Komisiju darbu vada attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs, kuru apstiprinājis direktors. Komisijas darbojas saskaņā ar metodiskās padomes reglamentu, ko izdod direktors.
50. Skolas pašpārvalde ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija. Pašpārvaldi ar Skolas vadības atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada skolēnu sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses. Tā darbojas saskaņā ar reglamentu, kuru izdod Skolas direktors.
IX Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas un
izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
51. Skola, pamatojoties uz ārējos normatīvajos aktos noteikto, patstāvīgi izstrādā Skolas darbu reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, kurus izdod Skolas direktors.
52. Skolas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Dibinātāja nolikumā noteiktajā kārtībā.
X Skolas finansēšanas kārtība
53. Skolas finansu līdzekļus veido:
53.1. valsts mērķdotācija;
53.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
53.3. citi finansu līdzekļi.
54. Citus finansu līdzekļus veido:
54.1. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
54.2. maksas pakalpojumi, t.sk. ēdināšanas pakalpojumi;
54.3. dažādos projektos iegūtie finansu līdzekļi;
54.4. ieņēmumi par nomu un īri;
54.5. ieņēmumi no citiem maksas pakalpojumiem, kuru izmaksas nevar būt zemākas par pašizmaksu.
55. Interešu izglītības programmas finansē Dibinātājs atbilstoši tarifikācijai un atbilstoši Dibinātāja noteiktam amata vienību skaitam.
56. Mērķdotācija no valsts budžeta nodrošina:
56.1. pedagogu darba algas;
56.2. kvalitātes piemaksu 10% apmērā no mēneša darba algas;
56.3. daļēju mācību grāmatu iegādi.
57. Dibinātājs apstiprinātā budžeta ietvaros finansē:
57.1. Skolas uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus;
57.2. saimnieciskā (tehniskā) personāla darba samaksu;
57.3. sociālā pedagoga un interešu izglītības pedagogu darba samaksu;
57.4. nepieciešamo grāmatu, mācību un tehnisko līdzekļu iegādi;
57.5. piemaksas pie darba algas;
57.6. remonta un celtniecības darbus un citas izmaksas.
58. Papildus finansu līdzekļi izmantojami mērķiem, kam tie tiek piešķirti vai ziedoti, Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, aprīkojuma iegādei, pedagogu un izglītojamo materiālai stimulēšanai.
59. Pedagogu darba kvalitātes piemaksas un pedagogu darba algas ekonomijas sadales kārtību nosaka MK noteikumi un skolotāju materiālās stimulēšanas kārtība, kuru izdod direktors.
60. Skolas pamatbudžeta un speciālā budžeta tāmes apstiprina Dibinātājs.
61. Finansu līdzekļu uzskaiti un apriti nodrošina Skolas grāmatvedība.
XI Skolas saimnieciskā darbība
62. Saskaņā ar Izglītības likumu Skola var veikt saimniecisko darbību.
63. Skolas direktors ir tiesīgs apstiprinātā budžeta ietvaros:
63.1. slēgt īres un nomas līgumus;
63.2. slēgt līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par dažādu Skolai nepieciešamo darbu veikšanu.
64. Skolas saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Iegūtos līdzekļus, saskaņojot ar Skolas padomi, izmanto Skolas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.
65. Kontroli par Skolas finansiāli saimniecisko darbību veic Dibinātājs.
66. Skolas pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar Dibinātāja atļauju.
67. Skolas ēdnīcas darbu organizē un kontrolē direktors.
XII Skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
68. Skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs, saskaņojot ar IZM.
XIII Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
69. Grozījumus Skolas nolikumā veic pēc Dibinātāja, IP, direktora vai Pedagoģiskās padomes ierosinājuma. Grozīts ar domes 2010.gada 11.marta 41. nolikumu
70. Skolas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Dibinātājs.
71. Ar šā nolikuma spēkā stāšanos zaudē spēku Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 16.novembra nolikums Nr.13 ”Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskolas nolikums”.
|
|
|
|
Priekšsēdētājs |
Ģ.Trencis |