2015.gada 9.jūlijā | Nr. 31 |
protokols Nr. 12, 9. punkts
Izdots saskaņā ar Izglītības likuma
22.panta pirmo daļu, Profesionālās
izglītības likuma 15.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Jūrmalas Sporta skola (turpmāk – iestāde) ir Jūrmalas domes (turpmāk – dibinātājs) dibināta un pakļautībā esoša profesionālās sporta ievirzes izglītības iestāde, kura īsteno bērnu un jauniešu profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmas sportā, kā arī vada sporta metodisko darbu vispārizglītojošajās izglītības iestādēs.
2. Iestādes darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī dibinātāja izdotie tiesību akti un šis nolikums.
3. Iestāde ir pastarpinātās pārvaldes
iestāde. Tai ir sava simbolika, norēķinu konti bankā un noteikta parauga
veidlapas. Iestāde ir tiesīga lietot zīmogu ar valsts mazā ģerboņa attēlu
atbilstoši likumam “Par Latvijas valsts ģerboni”. Grozīts ar domes 2016.gada 25.novembra 58.nolikumu
4. Iestādes juridiskā adrese ir Nometņu ielā 2b, Jūrmalā, LV-2016.
5. Iestāde izmanto Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu un citu sporta institūciju sporta bāzes.
II. Iestādes darbības mērķi, pamatvirziens un uzdevumi
6. Iestādes darbības mērķi:
6.1. īstenot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas un interešu izglītības programmas sportā, un veicināt bērnu un jauniešu brīvā laika lietderīgu izmantošanu;
6.2. nodrošināt sistematizētu zināšanu un prasmju apguvi, veicinot vērtīborientācijas veidošanos sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā;
6.3. veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās noteikto mērķu sasniegšanu;
6.4. veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu fiziski, garīgi un emocionāli attīstītas personības attīstību, motivējot aktīvam, kustīgam dzīvesveidam, veicinot apzināties sporta pozitīvo ietekmi, personības izaugsmi un veidošanos.
7. Iestādes darbības pamatvirziens ir profesionālās ievirzes un interešu izglītība sportā.
8. Iestādes uzdevumi ir:
8.1. īstenot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā licencētas un akreditētas profesionālās ievirzes un interešu sporta izglītības programmas, nodrošinot iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītību sportā;
8.2. nodrošināt organizatoriski metodisko vadību iestādes īstenotajām profesionālās ievirzes un interešu izglītības sporta programmām un mācību sporta darbam vispārizglītojošajās izglītības iestādēs;
8.3. veidot drošu izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes un interešu sporta izglītības programmas noteikto mērķu sasniegšanu;
8.4. veicināt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās iesaistīto pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi;
8.5. sekmēt pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos izglītojamajam pašam pret sevi, sabiedrību, apkārtējo vidi un Latvijas valsti;
8.6. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla resursus;
8.7. sadarboties ar izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem (turpmāk – vecākiem), lai nodrošinātu izglītības programmu apguvi;
8.8. sadarboties ar valsts, pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;
8.9. nodrošināt iespējas izglītojamo fiziskajai un intelektuālajai attīstībai, veselības uzlabošanai un nostiprināšanai, personības veidošanai, interešu, spēju un talantu izkopšanai,
8.10. sagatavot izglītojamos Latvijas nacionālajām izlasēm;
8.11. organizēt sporta pasākumus un sacensības;
8.12. popularizēt sportu un veselīgu dzīvesveidu;
8.13. nodrošināt izglītojamiem regulāru veselības pārbaudi;
8.14. Papildināts ar domes 2019.gada 21.marta 5.nolikumu
Svītrots ar domes 2020.gada 29.oktobra 38.nolikumu
III. Iestādē īstenojamās izglītības programmas
9. Iestāde īsteno normatīvajos aktos noteiktā kārtībā licencētas un akreditētas profesionālās ievirzes un interešu izglītības sporta programmas, kas saskaņotas ar Jūrmalas pilsētas domes Izglītības pārvaldi (turpmāk – Izglītības pārvalde) un dibinātāju.
10. Iestāde īsteno šādas izglītības programmas:
10.1. profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas pamatizglītības pakāpē:
10.1.1. profesionālās ievirzes programma
peldēšanā. Programmas kods 20V 813 00; Grozīts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
10.1.2. profesionālās ievirzes programma
futbolā. Programmas kods 20V 813 00;
Grozīts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
Svītrots ar domes 2020.gada 29.oktobra 38.nolikumu
10.1.3. profesionālās ievirzes programma
hokejā. Programmas kods 20V 813 00; Grozīts ar domes 2017.gada 23.novembra 23.nolikumu
10.1.4. profesionālās ievirzes programma basketbolā. Programmas kods 20V 813 00 1;
10.1.5. profesionālās ievirzes programma
burāšanā. Programmas kods 20V 813 00; Grozīts ar domes 2017.gada 23.novembra 23.nolikumu
10.1.6. profesionālās ievirzes programma handbolā. Programmas kods 20V 813 001;
10.1.7. profesionālās ievirzes programma mākslas vingrošanā. Programmas kods 20V 813 00 1;
10.1.8. profesionālās ievirzes programma
tenisā. Programmas kods 20V 813 00; Svītrots ar domes 2017.gada 23.novembra 23.nolikumu
10.1.9. profesionālās ievirzes programma vieglatlētikā. Programmas kods 20V 813 00 1;
10.1.10. profesionālās ievirzes programma volejbolā. Programmas kods 20V 813 00. Grozīts ar domes 2017.gada 23.novembra 23.nolikumu
10.1.11. profesionālās ievirzes programma daiļslidošanā. Programmas kods 20V 813
00. Grozīts ar domes 2016.gada 25.novembra 58.nolikumu
10.1.12. profesionālās ievirzes programma džudo. Programmas kods 20V 813 00. Grozīts ar domes 2016.gada 25.novembra 58.nolikumu
10.1.13. Papildināts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
10.2. Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas vidējās izglītības pakāpē:
10.2.1. profesionālās ievirzes programma
peldēšanā. Programmas kods 30V 813 00; Grozīts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
10.2.2. profesionālās ievirzes programma
futbolā. Programmas kods 30V 813 00;
Grozīts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
Svītrots ar domes 2020.gada 29.oktobra 38.nolikumu
10.2.3. profesionālās ievirzes programma
hokejā. Programmas kods 30V 813 00; Grozīts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
10.2.4. profesionālās ievirzes programma
handbolā. Programmas kods 30V 813 00; Grozīts ar domes 2016.gada 25.novembra 58.nolikumu
10.2.5. profesionālās ievirzes programma
mākslas vingrošanā. Programmas kods 30V 813 00; Grozīts ar domes 2016.gada 25.novembra 58.nolikumu
10.2.6. profesionālās ievirzes programma
vieglatlētikā. Programmas kods 30V 813 00. Grozīts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
10.2.7. profesionālās ievirzes programma
burāšanā. Programmas kods 30V 813 00. Grozīts ar domes 2016.gada 25.novembra 58.nolikumu
10.2.8. profesionālās ievirzes programma
basketbolā. Programmas kods 30V 813 00. Grozīts ar domes 2017.gada 23.novembra 23.nolikumu
10.2.9. profesionālās ievirzes programma
tenisā. Programmas kods 30V 813 00. Svītrots ar domes 2017.gada 23.novembra 23.nolikumu
10.2.10. profesionālās ievirzes programma volejbolā. Programmas kods 30V 813 00. Grozīts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
10.2.11. Papildināts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
10.3. Iestāde īsteno interešu izglītības sporta programmas, kas tiek apstiprinātas atbilstoši šī nolikuma 13. un 14.punktā noteiktajai kārtībai.
11. Pedagogi ir tiesīgi izmantot Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM), sporta veida federācijas vai pašu izstrādātās mācību treniņu programmas, uz kuru pamata treneri izstrādā tematiskos plānus, kurus izvērtē vecāko treneru padome (turpmāk – padome ) un apstiprina direktors.
12. Iestādes mācību plāni tiek veidoti saskaņā ar iestādes profesionālās ievirzes izglītības licencētajām izglītības programmām pa sporta veidiem.
13. Iestāde izstrādā interešu izglītības programmas, ko apstiprina direktors. Interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešama dibinātāja piekrišana.
14. Pēc valsts, darba devēju un vecāku ierosinājuma, iestāde var īstenot personības izaugsmes interesēm atbilstošas pieaugušo neformālās izglītības programmas un personas individuālajām izglītības vajadzībām un vēlmēm atbilstošas interešu izglītības programmas, kas pēc Izglītības pārvaldes atzinuma sniegšanas saskaņotas ar dibinātāju.
IV. Izglītības procesa organizācija
15. Izglītības procesa organizāciju iestādē nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi ārējie normatīvie akti, šis nolikums, Darba kārtības noteikumi, Iekšējās kārtības noteikumi un citi iestādes iekšējie normatīvie akti.
16. Izglītības process iestādē ietver izglītības programmu īstenošanu, izglītojamo audzināšanu un metodisko darbu.
17. Izglītojamo uzņemšana iestādē, pārcelšana nākamajā grupā un atskaitīšana no iestādes notiek saskaņā ar iestādes noteikto kārtību, ievērojot Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
18. Izglītojamo uzņemšana iestādē notiek laika periodā no augusta līdz septembrim, papildus uzņemšana var tikt noteikta no novembra līdz decembrim. Izņēmuma gadījumos, ja atbilstošajā mācību grupā ir brīva vieta, izglītojamie tiek uzņemti mācību gada laikā. Katram izglītojamajam ir tiesības apgūt vairākas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas.
19. Minimālo izglītojamo skaitu izglītības programmu uzsākšanai iestāde nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam.
20. Iestāde drīkst noteikt iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai, kuros pārbauda izglītojamā vispārējo fizisko attīstību un fiziskos dotumus attiecīgajā sporta veidā.
21. Profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošana ietver:
21.1. teorētiskās un praktiskās nodarbības;
21.2. nodarbības ar grupu vai tās daļu;
21.3. individuālās nodarbības;
21.4. meistarības sacensību un masu pasākumu organizācija un piedalīšanās tajos;
21.5. sporta meistarības pilnveidošana mācību - treniņu un vasaras nometnēs;
21.6. talantīgu jauniešu atlase un viņu spēju attīstīšana;
21.7. organizatoriski metodiskā centra funkciju veikšana Jūrmalas pilsētas teritorijā, vispārizglītojošajās iestādēs.
22. Mācību darba organizācijas
pamatforma ir mācību stunda/nodarbība, tās ilgums ir 45 minūtes. Izglītības
programmas tiek īstenotas grupu un nepieciešamības gadījumā individuālajās
nodarbībās, izglītojamo patstāvīgajā darbā, ārpusstundu pasākumos. Grozīts ar domes 2016.gada 14.jūlija 31.nolikumu
23. Profesionālās un interešu ievirzes izglītības ieguves ilgumu un izglītības saturu nosaka attiecīgā izglītības programma. Mācību slodzes ilgumu profesionālās ievirzes izglītības programmā nosaka Profesionālās izglītības likums.
24. Iestādes mērķauditorija ir bērni un jaunieši no 3 līdz 25 gadu vecumam.
25. Iestāde organizē darbu pēc nodarbību saraksta, ar kuru tiek iepazīstināti pedagogi, izglītojamie un vecāki. Izmaiņas nodarbību sarakstā var izdarīt direktors, direktora vietnieks mācību darbā vai cita ar direktora rīkojumu norīkota persona.
26. Iestāde nosaka vienotu izglītojamo sasniegumu vērtēšanas kārtību, kas notiek sistemātiski saskaņā ar profesionālās ievirzes izglītības programmā noteiktajiem kritērijiem, ievērojot Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
27. Iestādes struktūru un mācību materiāltehnisko bāzi izveido, ievērojot izglītības programmu saturu un īstenošanas specifiku.
28. Lēmumu par izglītojamo pārcelšanu nākamajā mācību grupā pieņem iestādes direktors izdodot rīkojumu. Ja izglītojamā sasniegumi neatbilst noteiktajiem kritērijiem, izglītojamajam ir tiesības, saskaņojot ar vecākiem, atkārtot mācību gadu. Izglītojamajam ir tiesības viena gada laikā apgūt vairāku gadu programmas, ja viņš ir izpildījis programmu prasības.
29. Pēc profesionālās ievirzes izglītības programmas apguves izglītojamie saņem valsts atzītu profesionālās ievirzes izglītību apliecinošu dokumentu (profesionālās ievirzes izglītības apliecību) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
30. Iestādes izglītojamie, kuri tiek uzņemti Murjāņu sporta ģimnāzijā, vai specializētajos sporta veidu centros, ir tiesīgi valsts un starptautiskās sacensībās pārstāvēt iestādi.
V. Pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi
31. Iestādi vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba dibinātājs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
32. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
33. Direktora tiesības, pienākumi un atbilstība noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos.
34. Papildus šī nolikuma 33.punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktajam, direktoram ir šādas tiesības:
34.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt iestādi valsts, pašvaldību, privātajās un nevalstiskajās institūcijās;
34.2. savas kompetences un apstiprinātā iestādes budžeta ietvaros lemt par iestādes finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietojumu;
34.3. saņemt no Izglītības pārvaldes un citām valsts un pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām konsultācijas un informāciju par izglītības procesa un izglītības vadības jautājumiem;
34.4. iesniegt dibinātajam priekšlikumus darba problēmu risināšanai;
34.5. iesniegt dibinātājam priekšlikumus tehnisko darbinieku amata vienību skaita noteikšanai;
34.6. ilgstošas prombūtnes laikā, saskaņojot ar Izglītības pārvaldi, norīkot direktora vietnieku direktora pienākumu pildīšanai;
34.7. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām savā kompetencē esošajos jautājumos apstiprinātā iestādes budžeta ietvaros;
34.8. saskaņojot ar pašvaldības izpilddirektoru un Izglītības pārvaldes vadītāju, apbalvot un ieteikt apbalvošanai, kā arī prēmēt pedagogus u.c. darbiniekus, savas kompetences un apstiprinātā iestādes budžeta ietvaros;
34.9. uzņemt un atskaitīt no iestādes izglītojamos Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
34.10. apstiprināt izglītības programmas, pedagogu tarifikācijas, darba plānus un izdot citus iestādes darbību reglamentējošos dokumentus.
35. Papildus šī nolikuma 33.punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktajam, direktoram ir šādi pienākums:
35.1. nodrošināt Izglītības likuma, Profesionālās izglītības likuma, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi, kā arī nodrošināt IZM, dibinātāja izstrādāto normatīvo aktu un šī nolikuma ievērošanu un izpildi;
35.2. vadīt iestādes darbu un būt atbildīgam par tā rezultātiem;
35.3. organizēt un vadīt iestādes darbību reglamentējošu iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu un kontrolēt to izpildi;
35.4. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt lietvedības, grāmatvedības un arhīva darbu;
35.5. nodrošināt iestādi ar amatam atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba pedagogus un darbiniekus saskaņā ar Darba likumu un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
35.6. noteikt katra pedagoga un darbinieka tiesības un pienākumus;
35.7. sniegt priekšlikumus dibinātājam par izmaiņām darbinieku skaita (darba vietu) sarakstā;
35.8. vadīt Pedagoģiskās padomes darbu, informēt to par iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā par šī nolikuma grozījumiem;
35.9. organizēt un vadīt iestādes gada budžeta tāmes izstrādi;
35.10. būt atbildīgam par pašvaldības budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izlietošanu, atbilstoši apstiprinātajai iestādes gada budžeta tāmei;
35.11. būt atbildīgam par iestādes medicīnisko nodrošinājumu;
35.12. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību laikā, kad izglītojamais atrodas iestādē vai ārpus tās organizētajos pasākumos;
35.13. nodrošināt savlaicīgu un precīzu pārskatu, atskaišu un informācijas iesniegšanu Izglītības pārvaldei, dibinātājam, IZM, Jūrmalas pilsētas domes Sporta pārvaldei (turpmāk – Sporta pārvalde), u. c. iestādes darbību kontrolējošām institūcijām, saskaņā ar dibinātāja noteikto kārtību un normatīvajiem aktiem, kas saistoši iestādei;
35.14. būt atbildīgam par iestādes datorizētas datu bāzes pastāvīgu aktualizāciju un datu saglabāšanu;
35.15. organizēt un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un sanitāro normu ievērošanu iestādē.
36. Direktora un direktora vietnieka tiesības, pienākumus un atbilstību precizē darba līgums un amata apraksts.
37. Iestādes direktora vietnieku, pedagogus un citus darbiniekus darbā pieņem un atbrīvo direktors normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Direktors ir tiesīgs deleģēt pedagogiem un citiem iestādes darbiniekiem konkrētu uzdevumu veikšanu. Direktora vietnieku skaitu nosaka dibinātājs, pēc direktora priekšlikuma.
38. Iestādes pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Pedagoga tiesības, pienākumus un atbilstību precizē darba līgums un amata apraksts.
39. Iestādes citu darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Iestādes citu darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.
40. Iestādes vecāko treneru tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Iestādes vecāko treneru tiesības, pienākumus un atbilstību precizē darba līgums un amata apraksts.
VI. Iestādes metodiķa pienākumi un tiesības
41. Metodiķis nodrošina kvalitatīvu mācību procesa norisi iestādē, regulāri iepazīstas ar sporta izglītības programmu izpildes gaitu iestādē un vispārizglītojošajās izglītības iestādēs.
42. Saskaņojot ar dibinātāju, metodiķis organizē un vada sporta masu pasākumus, sacensības attiecīgos sporta veidos Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, iesaistot Jūrmalas pilsētas izglītības iestādes un citas organizācijas.
43. Metodiķis koordinē Jūrmalas pilsētas komandu piedalīšanos valsts un starptautiskā mēroga sacensībās.
44. Metodiķis koordinē un vada treneru un sporta skolotāju profesionālā līmeņa paaugstināšanu un tālākizglītību.
45. Metodiķis, vada Jūrmalas pilsētas treneru un sporta skolotāju metodisko darbu.
46. Metodiķim ir tiesības izteikt priekšlikumus iestādes direktoram, citu izglītības iestāžu direktoriem, Izglītības pārvaldei, Sporta pārvaldei un dibinātājam par sporta izglītības jautājumiem.
47. Papildu Iestādes metodiķa tiesības, pienākumi un atbildība noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Iestādes metodiķa tiesības, pienākumus un atbilstību precizē darba līgums un amata apraksts.
VII. Izglītojamo tiesības un pienākumi
48. Izglītojamo tiesības, pienākumi un atbilstība noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un iestādes iekšējos normatīvajos aktos.
49. Papildus šī nolikuma 48.punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktajam, izglītojamajam ir šādas tiesības:
49.1. iegūt valsts un pašvaldības pilnībā vai daļēji apmaksāto profesionālās ievirzes izglītību sportā;
49.2. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;
49.3. izglītības procesā brīvi izteikt savas domas un uzskatus, kas neaizskar personas godu un cieņu;
49.4. darboties sabiedriskās sporta organizācijās, Latvijas skolēnu sporta federācijā un citās federācijās;
49.5. izveidot skolēnu pašpārvaldi;
49.6. pārstāvēt iestādi atbilstoši savām spējām un interesēm;
49.7. saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību sacensību un mācību treniņu laikā;
49.8. saņemt konsultācijas citu sporta veidu apguvē.
50. Papildus šī nolikuma 48.punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktajam, izglītojamajam ir šādi pienākumi:
50.1. paredzēto apmācības treniņu laiku pilnībā izmantot mācību treniņu nodarbībām;
50.2. uzņemties atbildību par savu sportisko rezultātu izaugsmi;
50.3. ar cieņu izturēties pret valsts un iestādes simboliku;
50.4. ar cieņu izturēties pret valsti, ģimeni un sabiedrību, dažādām tautām un to pārstāvjiem, ar vārdiem vai uzvedību neaizskart cilvēkus saistībā ar to izskatu, rasi, tautību, reliģisko pārliecību, uzskatiem;
50.5. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem;
50.6. ievērot šī nolikuma un iestādes iekšējās kārtības noteikumu prasības;
50.7. uzvesties un rīkoties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
50.8. neņemt uz iestādi mācību procesam nepiederošas lietas;
50.9. rūpēties par iestādes autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas, atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt iestādi olimpiādēs un sacensībās;
50.10. rūpēties par iestādes vidi, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību.
VIII. Iestādes pārvaldes institūcijas un padomdevējas institūcijas
51. Iestādes tiešo uzraudzību, organizatorisku un metodisku palīdzību izglītības programmu īstenošanā veic Izglītības pārvalde.
52. Iestāde izveido koleģiālu padomdevēju institūciju — konventu, kura mērķis ir veicināt iestādes attīstību, nosakot tās darbības stratēģiskos virzienus atbilstoši darba tirgus prasībām.
53. Konventu izveido un tā nolikumu izdod iestādes direktors, nosakot konventa funkcijas, uzdevumus, sastāvu un darba organizāciju.
54. Konventa sastāvā ir septiņi padomnieki. Konventa sastāvā iekļauj iestādes direktoru, dibinātāja, kā arī darba devēju, to apvienību un sporta federāciju pārstāvjus. Konventa sastāvā var iekļaut attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvi. Konventa priekšsēdētājs ir darba devēju vai dibinātāja pārstāvis.
55. Konventa darbība notiek iestādei piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros, par darbu konventā konventa sastāvs atlīdzību no valsts vai dibinātāja budžeta nesaņem.
56. Konventa sastāvam un konventa sekretāram atlīdzību iestāde var noteikt no papildu finanšu līdzekļiem.
57. Konventa lēmumiem ir ieteikuma raksturs, un tie ir saistoši iestādei.
IX. Iestādes, padomes un pašpārvaldes izveidošanas kārtība, tās kompetence
58. Iestādes vecāko treneru padome ir izveidota dažādu ar sporta veidu attīstības procesu saistītu jautājumu risināšanai. Iestādes vecāko treneru padomi vada direktora vietnieks izglītības jomā.
59. Iestādes vecāko treneru padomes sastāvā ir visi vecākie treneri, direktors, metodiķis un direktora vietnieks izglītības jomā. Tā darbojas saskaņā ar Iestādes vecāko treneru padomes nolikumu.
60. Pedagoģiskā padome ir izveidota dažādu ar mācību un audzināšanas procesu saistītu jautājumu risināšanai.
61. Iestādes padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar iestādes padomes darbību reglamentējošu normatīvo aktu, ko, saskaņojot ar direktoru, izdod padome.
62. Pedagoģisko padomi vada direktors. Tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi, direktora vietnieki, metodiķis, vecākie treneri un iestādes ārstniecības persona. Pedagoģisko padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī un sēdes protokolē.
63. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm iestādē un līdzdarbotos iestādes darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē, ar iestādes direktora un pedagogu atbalstu izglītojamie pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi veidot izglītojamo pašpārvaldi.
64. Izglītojamo pašpārvalde ir koleģiāla izglītojamo institūcija. Tās darbību nosaka izglītojamo pašpārvaldes reglamentējošs normatīvais akts, ko, saskaņojot ar direktoru, izdod izglītojamo pašpārvalde.
65. Izglītības iestādes vecāko treneru padomei, padomei, pedagoģiskai padomei, izglītojamo pašpārvaldei ir konsultatīvs raksturs.
X. Iestādes iekšējo reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība
66. Iestāde saskaņā ar Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī iestādes nolikumā noteikto patstāvīgi izstrādā un izdod iestādes iekšējos normatīvos aktus (Darba kārtības noteikumi, Iekšējās kārtības noteikumi un citi iestādes iekšējie normatīvie akti).
XI. Iestādes saimnieciskā darbība
67. Iestāde ir patstāvīga finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī iestādes nolikumā noteikto.
68. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam direktors, saskaņojot ar dibinātāju, ir tiesīgs slēgt ar juridiskām un fiziskām personām līgumus par dažādu iestādei nepieciešamo darbu veikšanu un citiem pakalpojumiem (piemēram, sporta pasākumu īstenošana, telpu nomu), ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanai.
69. Iestādes saimnieciskās darbības ietvaros tiek veikta iestādes telpu un teritorijas apsaimniekošana.
70. Iestādes saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldības budžeta gadskārtējo asignējumu apmēru. Šie līdzekļi, kā arī ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi ieskaitāmi iestādes maksas pakalpojumu kontā.
71. Iestādes pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama tikai ar dibinātāja piekrišanu.
72. Kontroli par Iestādes finansiāli saimniecisko darbību veic Izglītības pārvalde un dibinātājs.
XII. Iestādes finansēšanas avoti un kārtība
73. Iestādi finansē tās dibinātājs. Iestādes finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.
74. Iestādes finanšu līdzekļus veido:
74.1. valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai;
74.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
74.3. citi finanšu līdzekļi.
75. Pedagogu darba apmaksu interešu izglītības sporta programmu īstenošanai nodrošina no valsts mērķdotācijas interešu izglītībai un pašvaldības budžeta.
76. Valsts budžets daļēji nodrošina:
76.1. pedagogu darba algu;
76.2. pedagogu kvalitātes piemaksu pie darba algas.
77. Pedagogu darba apmaksu interešu izglītības sporta programmu īstenošanai nodrošina no valsts mērķdotācijas interešu izglītībai un dibinātāja budžeta.
78. Iestāde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var saņemt papildu finanšu līdzekļus:
78.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;
78.2. sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā noteiktajos gadījumos;
78.3. no citiem ieņēmumiem.
79. Papildu finanšu līdzekļi ieskaitāmi iestādes attiecīgajā budžeta kontā un izmantojami tikai:
79.1. iestādes attīstībai;
79.2. mācību līdzekļu iegādei;
79.3. iestādes aprīkojuma iegādei;
79.4. pedagogu materiālajai stimulēšanai;
79.5. ziedojuma vai dāvinājuma norādītajam mērķim.
80. Papildu finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka direktors, saskaņojot ar dibinātāju.
XIII. Iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtība
81. Iestādi reorganizē vai likvidē dibinātājs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, saskaņojot ar IZM.
XIV. Iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
82. Iestāde, pamatojoties uz Izglītības likumu, izstrādā iestādes nolikumu. Iestādes nolikumu apstiprina dibinātājs.
83. Grozījumus iestādes nolikumā var izdarīt pēc dibinātāja, Izglītības pārvaldes, pedagoģiskās padomes iniciatīvas vai direktora priekšlikuma.
84. Grozījumus nolikumā izstrādā iestāde un apstiprina dibinātājs.
XV. Citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar Profesionālās izglītības likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem
85. Iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dibinātājam (Jūrmalas pilsētas dome, adrese: Jomas ielā 1/5, Jūrmalā, LV-2015).
86. Saskaņā ar normatīvajos aktos un dibinātāja noteikto kārtību iestāde veic dokumentu un arhīvu pārvaldību.
87. Iestāde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavo valsts statistikas pārskatu un pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī aktualizē informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtībai.
88. Iestāde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā informē kompetentu institūciju par akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumos norādīto ieteikumu ieviešanu.
89. Iestāde normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nodrošina izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību iestādē.
90. Iestāde veic nepieciešamās darbības fizisko personu pamattiesību aizsardzībai, tostarp veic fizisko personu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu.
91. Iestāde sadarbībā ar dibinātāju nodrošina izglītojamo drošību iestādē un tās organizētajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tostarp:
91.1. attiecībā uz higiēnas noteikumu ievērošanu;
91.2. civilās aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.
92. Iestāde atbilstoši savas darbības un izglītības programmu īstenošanas mērķiem un uzdevumiem ir tiesīga sadarboties ar citām izglītības iestādēm un organizācijām, tostarp organizējot izglītojamo un pedagogu profesionālās pieredzes apmaiņas braucienus un uzaicināt citu izglītības iestāžu pedagogus / speciālistus atsevišķu nodarbību vadīšanai.
XVI. Noslēguma jautājumi
93. Nolikums stājas spēkā 2015.gada 1.oktobrī.
94. Ar šī nolikuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
94.1. Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 7.jūnija nolikums Nr.4 „Jūrmalas Sporta skolas nolikums”;
94.2. Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 14.janvāra nolikums Nr.2 „Jūrmalas sporta centra nolikums”.
|
|
|
Priekšsēdētājs |
G.Truksnis |