JŪRMALAS DOME

---

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv

LĒMUMS
Jūrmalā

protokols Nr. 20, 13. punkts

Par konceptuālu atbalstu inženierbūves būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos,
kas ir saistīta ar sauszemi un veido turpinājumu sauszemei Majoru pludmalē,
Jūrmalā, atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas
attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030.gadam (turpmāk – Stratēģija), kas apstiprināta ar Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 16.decembra lēmumu Nr.825 “Par Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010. - 2030.gadam apstiprināšanu”, prioritātes “Kūrorts” pasākumu kopumam K8 “Pludmales attīstība un promenādes izveide”, 2013.gadā, lai ieviestu Stratēģijas ilgtermiņa prioritātes, tika veikts iespējamo rīcību izvērtējums un definētas vidējā termiņa aktivitātes Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmā 2014.–2022.gadam, kas apstiprināta ar Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 7.novembra lēmumu Nr.625 “Par Jūrmalas pilsētas Attīstības programmas 2014.–2020.gadam apstiprināšanu” (turpmāk – Attīstības programma), 2.daļas “Stratēģiskā daļa un rīcības plāns” II.nodaļas “Rīcības plāns” g) apakšnodaļu „Darbības un pasākumi”, kur tika noteikta prioritāte P1.6. “Aktīvā un dabas tūrisma attīstība” ar rīcības virzienu R1.6.2. “Peldvietu infrastruktūras attīstība” un aktivitāti Nr.31 “Steķu izbūve”, kuras paredzētais rezultāts 2022.gadā ir “Steķu – laivu piestātņu izbūve vairākās vietās Jūrmalas pludmalē atbilstoši teritorijas plānojumam, t.sk., radot jaunu tūristu piesaistes objektu un laivu piestātnes vietu attīstību” un kurai atbilstoši Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumam, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, ir šim mērķim konceptuāli atzīmētas vietas.

Tostarp, ar Ministru kabineta 2019.gada 21.maija rīkojumu Nr.232 “Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030.gadam” apstiprinātajā nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentā “Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomikas zonas ūdeņiem” (Jūras plānojums 2030; turpmāk – Jūras plānojums) minēts, ka Baltijas jūras piekraste ir iekļauta Latvijas tūrisma eksporta konkurētspējīgāko teritoriju skaitā. Baltijas jūra un Rīgas līcis ir nozīmīgs Latvijas tūrisma resurss, kura potenciāls pašlaik vēl netiek pilnībā izmantots. Rīgas līča piekraste Jūrmalā atzīmēta kā viena no piekrastes apmeklētākajām pludmalēm, kā arī norādīts uz jahtu tūrisma pieaugošo potenciālu ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī izmantošanai vietējā tūrismā. Jūras plānojums nenosaka prasības tūrisma attīstībai, jo tūrisma attīstību primāri ietekmē pašvaldības un tūrisma pakalpojumus nodrošinošie uzņēmumi, tādēļ piekrastes tūrisma attīstība primāri koncentrējama Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk – Piekrastes plānojums) noteiktajās kompleksi attīstāmajās vietās. Piekrastes plānojumā secināts, ka salīdzinot ar citiem tūrisma objektiem vai pasākumiem, piekraste ar tās pludmalēm ir piekrastes pašvaldību (izņemot Rīgu) nozīmīgākais apmeklētāju piesaistes resurss, kā arī norādīts, ka lielākoties publiskās infrastruktūras nodrošinājums tiek vērtēts kā nepietiekošs, tostarp intensīvi izmantotajā Jūrmalas pludmalē. Kā attīstāmā vieta Jūrmalas valstspilsētā uzskatāma visa pilsētas pludmale, risinot publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Jūrmalas pilsētas domē (turpmāk – Dome) 2021.gada 26.februārī tika saņemts SIA “BALTIC TRADE & INVEST COMPANY” būvniecības iniciatīvas iesniegums (reģistrēts Domes lietvedības sistēmā ar lietas Nr.1.1-37/21S-3430; turpmāk – Iesniegums). Iesnieguma iesniedzēji, apkopojot datus par vairākām Baltijas jūras promenādēm un izvērtējot hidroloģisko situāciju Rīgas jūras līcī, plāno piedāvāt realizācijai inženierbūvi jūras piekrastes ūdeņos, kas ir saistīta ar sauszemi un veido turpinājumu sauszemei Majoru pludmalē, Jūrmalā (jūras promenāde jeb steķis). Saskaņā ar Iesniegumā sniegtajām ziņām, plānotā būve – jūras gājēju promenāde jeb steķis Majoru pludmalē, nodrošinātu mūsdienīgu atpūtas vietu Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem. Projektējamās promenādes paredzamais garums ir no 200m līdz 300m jūrā, platums – 7m. Stacionārā konstrukcija iecerēta izmantošanai gan vasaras, gan ziemas periodā, neparedzot ziemas konservāciju. Jahtu piestātnes klāja augstuma atzīme var svārstīties no +1m līdz +1,5m, savukārt pati promenāde no +3m līdz +4m atzīmei, atzīmes precizējot būvniecības laikā, ņemot vērā hidrauliskos un meteoroloģiskos parametrus. Konstrukcija paredz vertikāli iedzītus metāla pāļus, kas pieļauj ūdens un ledus kārtas vertikālās svārstības ziemas periodā. Iesniegumā lūgts izvērtēt jūras gājēju promenādes jeb steķa ( inženierbūve jūras piekrastes ūdeņos, kas ir saistīta ar sauszemi un veido turpinājumu sauszemei) būvniecības iespējas Majoru pludmalē, projekta realizācijai balstoties uz publiskās privātās partnerības principiem. Domē saņemtā informācija par būvniecības iniciatīvu tika prezentēta tiešsaistes sanāksmē 2021.gada 23.aprīlī, piedaloties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Domes un būvniecības ierosinātāja pārstāvjiem. Papildus no būvniecības iniciatīvas ierosinātāja saņemta informācija par objekta paredzētajām izmantošanas funkcijām:

· Pastaigu un atpūtas zona ar skatlaukumu būves galā;

· Īstermiņa jahtu piestātne;

· Pasažieru kuģīša piestātne un vēsturiskā maršruta Rīga – Jūrmala atjaunošana;

· Nelielu koncertu un pasākumu rīkošana (jūras koncertzāle);

· Kafejnīcas – restorāna izveide.

Ierosinātājs Domi ir informējis, ka tiek pētītas jaunākās zaļās enerģijas ieguves tehnoloģijas un to pielietošanas iespējas ieceres īstenošanai, paredzot izveidot klimatneitrālu būvi, kuras saimniecisko darbību nodrošināšanai tiks izmantoti atjaunojamie dabas resursi – saules, vēja un ūdens enerģija.

Plānojot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijā inženierbūves jūras piekrastes ūdeņos, kas ir saistīta ar sauszemi un veido turpinājumu sauszemei Majoru pludmalē, Jūrmalā izbūvi, jāņem vērā Zemes pārvaldības likuma 15.panta ceturtajā daļā noteikto, ka būvniecība iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūras piekrastes joslā ir aizliegta, ja likumos nav noteikts citādi. Būvniecības iespējas un kārtību jūrā regulē Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums (turpmāk – Jūras pārvaldības likums) un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr.631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi”. Jūras pārvaldības likuma 19.panta otrā daļa noteic, kādas darbības ir atļautas jūrā un kurām ir nepieciešama atļauja vai licence. Jūras pārvaldības likuma 19.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka atļauja vai licence nepieciešama būvju būvniecībai, nekonkretizējot būvju veidus. No minētā izriet, ka Jūras pārvaldības likumā ir noteiktas atļautās darbības jūrā, kas skatāms kopsakarā ar Zemes pārvaldības likumu kā izņēmums šā likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktajam. Saskaņā ar iepriekš minēto, lai uzsāktu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos minētās aktivitātes “Steķa izbūve” ieviešanu, kā arī ņemot vērā Jūrmalas domes Attīstības un vides jautājumu komitejas 2021.gada 8.decembra sēdes (protokols Nr.1.2-21/13) atzinumu, Jūrmalas dome nolemj:

Pielikums PDF

Lejupielāde: DOC un PDF